Šonedēļ masu medijos plaši izskanēja ziņa, ka Valsts kontrole, veicot revīziju plānošanas reģionos par to funkciju izpildi, secinājusi, ka to darbības nav jēgpilnas, tās tiek imitētas, līdzekļi izšķērdēti bezjēdzīgi. Izskanējusi arī doma, ka jāizvērtē plānošanas reģionu lietderība.

"Druva" sazinājās ar pašvaldību vadītājiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par šo apsūdzību, kā viņi vērtē plānošanas reģionu nozīmi. Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents, kurš pērn tika ievēlēts par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju, norāda, ka apsūdzības nav pamatotas. Viņaprāt, tās apzināti vērstas pret plānošanas reģioniem: "Tas bija dažu politiķu uzstādījums, tikt galā ar plānošanas reģioniem; arī lielo pilsētu asociācija darbojas, lai plānošanas reģionu nebūtu.

Visas plānošanas reģionam uzticētās funkcijas tiek pildītas, valsts piešķirtie līdzekļi nonāk paredzētajiem mērķiem, viss ir pārskatāms un caurskatāms. Šajā paziņojumā skaidri redzama tendenciozā, ierēdnieciskā pieeja Valsts kontrole aizbrauc uz reģioniem, vienā konstatē nepilnības un pasaka, ka visi ir slikti. Arī informācija nav pilnvērtīga. Tiek pateikts, ka nelietderīgi izlietoti padsmit miljoni, nepasakot, ka 93 procenti no tā ir valsts mērķdotācija sabiedriskā transporta pārvadājumiem.

Runājot ar novadu domju vadītājiem, esam secinājuši, ka plānošanas reģioni ir vistiešākais starpposms starp pašvaldībām un valdību. Attīstības padomi veido visas pašvaldības, un ar tās starpniecību nepieciešamā informācija par fondiem un citu svarīgo nonāk katrā pašvaldībā.

Plānošanas reģioniem ir būtiska loma vienmērīgas un vienotas attīstības veicināšanā visā reģionā. Manuprāt, diskusijas aktualizēšana par to, vai vispār plānošanas reģioni ir nepieciešami, liecina, ka attiecīgās institūcijas ignorē savu pienākumu stiprināt un uzlabot reģionu kapacitāti, ko palīdz nodrošināt plānošanas reģionu struktūras. Arī jaunās valdības deklarācijā minēta plānošanas reģionu kapacitātes stiprināšana."

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte uzskata, ka troksnis uztaisīts tāpēc, ka kādam tas ir politiski izdevīgi, lai nerisinātu citus svarīgākus jautājumus: "Mūsu valstī tas ir raksturīgi. Un kas būs tālāk? Visticamāk, nekas, kā tas noticis pēc iepriekšējiem skaļajiem Valsts kontroles paziņojumiem.

Latvijas valdība nespēj neko novest līdz galam. Joprojām atvērts likums par otrā līmeņa pašvaldībām, daudzus gadus runā par apriņķiem, bet neviens skaidri nav pateicis, tie ir vai nav vajadzīgi.

Var jau visu atmest, lai visi brauc uz Rīgu, bet vai tas ir pareizais risinājums? Manuprāt, būtu jārunā nevis par plānošanas reģionu lietderību, bet tiem jāpiešķir vairāk līdzekļu un jāuztic vairāk funkciju. Šobrīd reģionos cilvēki veic savu darbu to resursu ietvaros, kas viņiem pieejami. Vidzemes reģionā strādā mazliet vairāk nekā desmit cilvēki, visi ir vietējie, viņi nebrauc darba meklējumos uz Rīgu vai ārzemēm. Tie ir jauni speciālisti ar labu izglītību, un par šādu darbinieku piesaisti būtu tikai jāpriecājas."

Arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzskata, ka plānošanas reģioni ir vajadzīgi: "Savulaik valdība izveidoja reģionus ar domu tos attīstīt, deleģējot uzdevumus, funkcijas. Taču process apstājies, sākotnējā iecere nav īstenota.

Plānošanas reģioni šobrīd ir gandrīz vai vienīgā vieta, kur reģiona pašvaldības satiekas, pārrunā aktualitātes, izlemj svarīgus jautājumus par kopīgiem projektiem, Eiropas fondiem. Reģioni rīko mācības, seminārus, kas ir ļoti noderīgi pašvaldībām.

Arī jaunās valdības deklarācijā tie minēti kā viena no prioritātēm, un valdībai vajadzētu domāt par plānoto funkciju nodošanu reģioniem. Šobrīd ir valdība un mazās pašvaldības, bet būtu vajadzīgs spēcīgs, pilnvērtīgs starpposms.

Raksts pārpublicēts no laikraksta "Druva"