.png)
|
Arhīva kalendārs
Iznācis jaunākais "VPR Jaunumi" izdevums par aprīļa un maija mēnešiem.
Jaunākie "VPR Jaunumi" pieejami šeit. Trešdien, 13.jūnijā Cēsīs norisināsies Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā pārrunās Nacionālā attīstīstības plāna 2014.-2020.gadam izstrādes gaitu un turpmākos Vidzemes attīstības virzienus. Nacionālais attīstības plāns nosaka Latvijas galvenos attīstības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem. Plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū. Debatēs aicināti piedalīties pašvaldību, nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības pārstāvji. Iepriekšējās Vidzemes plānošanas reģiona rīkotajās diskusijā š.g. 2.februārī un 27.martā par Nacionālo attīstības plānu vidzemnieki formulēja vairākas reģiona attīstības prioritātes –reģiona iedzīvotājam jābūt iespējai realizēt savas ieceres pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, jāattīsta vidējā un mazā uzņēmējdarbība pašvaldību centros, kā arī nekavējoties jāuzlabo ceļu un infrastruktūras pieejamība reģiona iemītniekiem. Diskusijas vieta: Cēsis, Raunas iela 4, 2.stāva sēžu zāle Informāciju sagatavoja: Pirmdien, š.g. 11.jūnijā, plkst. 15:30 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) organizē apaļā galda ekspertu diskusiju „Ilgtspējīgā mobilitāte: siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana autotransportā”, kas notiks VARAM 101.telpā, Peldu ielā 25, Rīgā. Šīs diskusijas mērķis ir novērtēt vidējā un ilgtermiņa perspektīvā ekonomiski pamatotus risinājumus autotransporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju būtiskai samazināšanai, kas balstīti uz alternatīvās degvielas arvien plašāku izmantošanu un elektromobiļu izplatības veicināšanu Latvijā, t.sk. pieejamo Klimata pārmaiņu finanšu instrumentu projektu finansējumu un citus valsts un pašvaldību rīcībā esošos atbalsta mehānismus. Diskusijas atklās VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs. Tāpat savu skatījumu par diskusijas tēmu prezentēs Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis, VARAM Klimata politikas un tehnoloģiju departamenta direktors Valdis Bisters, LU aģentūras Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Šternbergs, AS „RBSSKALS” padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, kā arī Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs un SIA "NK konsultāciju birojs” valdes priekšsēdētājs Neils Kalniņš. Pēc diskusijas plānota viedokļu apmaiņa, kurā aicināti piedalīties valsts un pašvaldību atbildīgo institūciju, akadēmisko aprindu, zinātniski pētniecisko institūtu un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī eksperti alternatīvās degvielas, autoindustrijas un transporta organizācijas jautājumos un ar to saistīto industriju uzņēmēji. Paredzēts analizēt vides, ekonomikas un zinātnes ieguvumus no alternatīvās degvielas tehnoloģiju plašākas izmantošanas autotransportā un diskutēt par efektīvi izmantojamiem atbalsta instrumentiem alternatīvās degvielas izmantošanas un e-mobilitātes plašākai ieviešanai un ilgtspējīgai attīstībai Latvijā. Tāpat plānots pārrunāt e-mobilitātes (tāpat arī citu alternatīvās degvielas risinājumu) klasteru izveides iespējas Latvijā, kā nosacījumus, kas veicinātu vai ierobežotu plašāku alternatīvās degvielas un e-mobilitātes risinājumu izplatību Latvijā. Informāciju sagatavoja: Šodien, 13.jūnijā Cēsīs norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā klātesošie izvērtēja Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020.gadam izstrādi. Vidzemnieki - reģiona prioritātes ir autoceļu ceļu tīklu uzlabojumi un pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš un Cēsu novada domes priekšdēdētāja vietnieks Jānis Rozenbergs norāda, ka ir jādomā par prioritizēšanu, par to, kas ir svarīgs šajā mirklī un jāfokusējas uz pašu nepieciešamāko reģionam. Vidzemes pašvaldību vadītāji atkārtoti uzsver, ka viens no galvenajiem reģiona attīstības virzieniem ir ceļu infastruktūras uzlabošana no pagastu uz novadu centriem. Tāpat nozīmīga ir maksimāla pakalpojumu tuvināšana iedzīvotājam. „Vidzemnieks vēlas saņemt pakalpojumus pienācīgā kvalitātē pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai.“, norāda klātesošie sēdes dalībnieki. Nacionālais attīstības plāns nosaka Latvijas galvenos attīstības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem. Interesenti ar plāna pirmo redakciju varēs iepazīties sākot no piektdienas 15.jūnija mājas lapā www.nap.lv . Arī turpmāk Vidzemes plānošanas reģions turpinās aktīvi iesaistīties Nacionālā attīstības plāna izveidē un aicina iedzīvotājus un pašvaldību pārstāvjus iesniegt savus priekšlikumus. Informāciju sagatavoja: HEPROGRESS projekta vadītāji Niels Kr.Rasmussen, Knut-Johan Roglien (Norvēģija) un Anna Broka (Latvia) piedalās PVO Veselīgās pilsētas organizētajā konferencē Sanktpēterburgā “Veselība un labsajūta no agrīnas bērnības līdz veselīgai novecošanai” (Health and well-being:from an early start in life to healthy aging”). Konference ir organizēta sesijās un darba grupās, kurās uzstājās tādi pasaules slaveni pētnieki, kā Maikls Marmorts (Michael Marmort) un Maiks Gradijs (Mike Grady) no Veselības Taisnīguma Institūta Londonas Universitāte (Institute of Health Equity, University of London), Geofs Grīns (Geoff Green), Londonas Ekonomikas augstskola (London School of Economics), Edvards Melhušs (Edward Melhuish) no Bērnu, ģimenes un sociālo pētniecības nodaļas Birkbeka, Londonas Universitāte (the Study of Children, Families and Social Issues, Birkbeck, University of London). Darba grupās piedalās politiķi un profesionāļi no lielākās daļas Eiropas valstu. Mērķis ir veicināt izpratni un diskusiju par sociālo nevienlīdzību veselības jomā teorijā un praksē, prezentējot veikto pētījumu datus un veicināšanas pasākumus vietējā un reģionālajā līmenī. Konferencē tiks prezentēta HEPROGRESS projekta vadības (Niels Kr.Rasmussen, Anna Broka, Gunnar Andreas Hjorthaug, Knut-Johan Rognlien) sagatavotā prezentācija par sociālās nevienlīdzības mazināšanu veselības jomā Norvēģijā (Oestfoldas reģionā) un Latvijā (Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Vecpiebalgas novados). Partneru pašvaldības Latvijā veselības veicināšanu ir atzinušas par prioritāri ne tikai politikā, bet praksē, uzsākot veselības stratēģijas izstrādi un plānojot konkrētu pasākumu rīcībprogrammu (Konferencei sagatavoto rakstu skatīt šeit angļu val.). Par vienu no veselības veicināšanas prioritārām mērķa grupām ir atzīti bērni un ģimene, kas ir iekļaujami īpaši izstrādātajās politiskajās stratēģijās. Politiskajā dienaskārtībā ir jautājums, kā radīt apstākļus, lai cilvēki justos labi vietā, kurā tie dzīvo, un spēj piedalīties pašvaldību piedāvātajās aktivitātēs neatkarīgi no sociālekonomiskā stāvokļa. Konferencē būs iespēja dažādām iesaistītām pusēm pie viena kopīgā apaļā galda diskutēt par esošajām un iespējamām stratēģijām un plāniem, kā arī izaicinājumiem un problēmām, ar ko vairums valstu saskārušās ekonomiskās recesijas laikā. Vairāk par konferenci skatīt šeit http://healthycities.zdrav.spb.ru/en/Scope_and_Purpose Angļu val. http://healthycities.zdrav.spb.ru/ru/Scope_and_Purpose Krievu val.
Šodien, 22.jūnijā norisinās Nacionālā Attīstības plāna (NAP) 2014. -2020.gadam Vadības grupas sēde, kurā Vidzemes pašvaldību un iedzīvotāju intereses pārstāv Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs. Sēdē Stepanova kungs uzsvērs vairākus reģionālajai attīstībai svarīgus jautājumus - plānošanas reģionu nozīmīgo lomu līdzsvarotā teritoriju attīstībā un atbalsta nepieciešamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem reģionos. Tāpat būtiska ir infrastruktūras sakārtošana lauku teritoriju pieejamības nodrošināšanai. Patreiz Nacionālā attīstības plāna redakcija vairāk runā par nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmi, bet maz uzmanības pievērš vietējas nozīmes centru un lauku attīstībai. Nacionālais attīstības plāns nosaka Latvijas galvenos attīstības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem. Tā mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū. Interesenti ar plāna pirmo redakciju var iepazīties mājas lapā www.nap.lv .
Informāciju sagatavoja: 128 dažādas organizācijas no Latvijas, Igaunijas un Krievijas Federācijas kā partneri ir iesaistītas 25 pirmā projektu konkursā apstiprināto pārrobežu sadarbības projektu īstenošanā EKPI Igaunijas – Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Tūrisma attīstība un cilvēku savstarpējā sadarbība ir sfēras, kurās kopumā atbalstīts visvairāk projektu – 7 projekti tiks īstenoti tūrisma jomā un 8 projektos sadarbosies kultūras, sporta, sociālā un veselības jomās. Projektu ilgums ir no 12 līdz 36 mēnešiem, un tie jāievieš vēlākais līdz 2014. gada 31. decembrim. Vairāk kā puse no 25 apstiprinātajiem projektiem ir trīspusēji un projektos sadarbojas partneri no visām programmas valstīm - Igaunijas, Latvijas un Krievijas. 13 projektos atbalsta saņēmēji ir organizācijas no Latvijas. Atbalsta saņēmējs (projekta pieteicējs) uzņemas pilnu atbildību par projekta ieviešanu un piešķirtā finansējuma izlietošanu atbilstoši labai vadības praksei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzsver: ”Šīs programmas finansējums ir būtisks atbalsta instruments pārrobežu projektu īstenošanā Latgalē un Vidzemē un sniedz nozīmīgu ieguldījumu reģionu ekonomikas attīstībā un pierobežas novadu un pilsētu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā”. 41 organizācija kā partneri projektos pārstāv Latviju, un kopējais programmas līdzfinansējums partneriem no Latvijas sasniedz 5 miljonus latu. Papildus programmas līdzfinansējumam, visi partneri no Latvijas saņem 5% finansējumu no Latvijas valsts budžeta - jau aptuveni 117 tūkstoši latu ir piešķirti 18 partneriem. Tuvākajā laikā tiek sagaidīti pārējie pieteikumi valsts atbalsta saņemšanai. Programmas teritorijā Latvijā projektus ieviesīs - 10 Latgales pašvaldības, 4 Vidzemes pašvaldības un 3 pašvaldības no Rīgas un Pierīgas, valsts un izglītības iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas. Latgales un Vidzemes plānošanas reģioni ir atbalsta saņēmēji (projektu pieteicēji) projektos “Latgales un Pleskavas tūre” un “Via Hanseatica”. Šie projekti attīstīs tūrismu pierobežā. Latvijas organizāciju, kuras saņem programmas finansējumu 1.projektu konkursa ietvaros, saraksts ir pieejams šeit. Papildus informācija pieejama programmas mājas lapā http://www.estlatrus.eu » Projects. Informāciju sagatavoja:
E-pasts: info PIE estlatrus PUNKTS eu Š.g. 2 jūlijā sākas pieteikšanās LU ĢZZF Telpiskās attīstības plānošanas studiju programmai. Jaunums - 2012./2013. mācību gadā programmā tiks atvērta jauna specializācija Vides plānošana. Vairāk informācijas par pieteikšanos lasiet šeit
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||