.png)
|
Arhīva kalendārs
Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes jūlija sēdē dalībnieki turpināja apspriest Nacionālā attīstība plāna 2014. – 2020.gadam* (NAP) izstrādes aktualitātes un Vidzemes lomu tajā. Galvenā atziņa – nepieciešams fokusēties uz konkrētu mērķi, šajā gadījumā - ekonomikas izrāvienu. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis izteica LPS priekšlikumus veiksmīgai pašvaldību interešu pārstāvniecībai. Viens no tiem ir piešķirt kvotas pašvaldībām vai plānošanas reģioniem, kas ļautu brīvi attīstīt nozares ar vislielāko ekonomisko potenciālu. Katrs reģions un pašvaldība zina labāk, kas nepieciešams teritorijas veiksmīgai attīstībai. Pūķa kungs uzsvēra arī uzņēmējdarbības attīstības un investoru piesaistes nozīmību reģionos. Tomēr pašvaldību vadītāju pieredze rāda, ka Latvijas likumdošana nav sakārtota, lai spētu nodrošināt investoriem visus nepieciešamos resursus savas darbības uzsākšanai. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš arī uzsvēra straujas ekonomiskās izaugsmes nepieciešamību un tās izvirzīšanu par prioritāti numur viens. „Latvijai, katram reģionam un pašvaldībai jāapzina savas priekšrocības, tās uzsverot jāveido savs vārds kā zīmols, mācoties no labākajiem pasaules piemēriem.”, tā Jānis Endziņš. Attīstības padomes pārstāvji aktīvi diskutēja par pilsētu un lauku teritoriju attīstību, kas joprojām ir aktuāls jautājums. Taču dalībnieki ir vienisprātis, ka Vidzemes reģiona attīstības galvenās prioritātes ir darba vietas, attīstīta vidējā un mazā uzņēmējdarbība, kā arī ceļu sakārtošana un infrastruktūras pieejamība reģiona iedzīvotājiem. Sēdes noslēgumā habilitēta inženierzinātņu doktore Dagnija Blumberga informēja par Vidzemes situāciju energoefektivitātes jomā. Secinājums - darīt var ļoti daudz, sākot ar logu un durvju regulāru aizvēršanu, beidzot ar katla māju atjaunošanu un ēku siltināšanu. Kā uzsvēra Blumbergas kundze - šobrīd siltuma zudumi ir būtiski, taču siltumapgādes sistēmas uzlabošana papildus līdzekļus neprasītu, kā rezultātā ieguvumi būtu ievērojami. Taču, lai situācija uzlabotos, nepieciešama pašvaldību pilnīga izpratne par esošo situāciju, vajadzībām un veiksmīgiem risinājumiem. Šobrīd Vidzemes plānošanas reģions gatavo vēstuli Saeimas un Ministra kabineta pārstāvjiem ar konkrētiem priekšlikumiem NAP izstrādei, kas patlaban publiskotajā NAP 1. redakcijā nav iekļauti. *Nacionālais attīstības plāns nosaka Latvijas galvenos attīstības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem. Plāna mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas paaugstināšanu citu valstu vidū. Interesenti ar dokumentu var iepazīties mājas lapā www.nap.lv. Informāciju sagatavoja: Vidzemes plānošanas reģions atbalsta Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) starptautisko vasaras skolu un aicina uz semināru. RTU starptautiskās vasaras skolas «Event City» noslēguma sarīkojums norisināsies piektdien, 10. augustā Cēsīs. Divu nedēļu garumā 55 dalībnieki strādāja piecās tematiskās darbnīcās, apspriežot pilsētvides un sociālo situāciju, kā arī būvējot pagaidu instalācijas Cēsu vecpilsētā. Programmā paredzētas projektu prezentācijas, izstādes un vides instalāciju atklāšana.
Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskā vasaras skola arhitektūras un pilsētplānošanas studentiem jau desmit gadu garumā sevi apliecina kā alternatīvu izglītības modeli, kas apvieno teorētisku apmācību ar inovatīvām dizaina un izpētes metodēm. Vasaras skola ik gadus piesaista internacionālu mācībspēku komandu, ko veido jauni profesionāļi ar studiju un darba pieredzi labākajās Eiropas augstskolās un birojos. Savā jubilejas gadā vasaras skola vēra durvis publiskām lekcijām, uzņēma «Local artists for regional development» programmas dalībnieku un veidoja telpiskas instalācijas Cēsu vecpilsētā. Norisinoties vienlaicīgi ar Cēsu mākslas festivālu, likumsakarīgi, ka skolas fokuss šoreiz ir notikumu un pilsētvides mijiedarbība. Piektdiena, 10. augusts 11.00 - 14.00 mantu apmaiņas punkts Cēsu profesionālajā vidusskolā Lielajā Skolas ielas ielā 6 sadarbībā ar Cēsu apmaiņas punktu Gaujas ielā 56. 15.00 - 18.00 darbnīcu prezentācijas un publiska diskusija, izstādes atklāšana Cēsu profesionālajā vidusskolā Lielajā Skolas ielas ielā 6. 19.00 vides instalāciju atklāšana agrākajā Pionieru laukumā.
Organizē: Rīgas Tehniskā universitāte un Laikmetīgās arhitektūras informācijas centrs sadarbībā ar Cēsu mākslas festivālu. Atbalsta: Valsts izglītības attīstības aģentūra, Cēsu novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests, Gētes institūts Rīgā, Estonia – Latvia Programme projekts Local Artists for Regional Development, Vidzemes plānošanas reģions, Dores Fabrika, ZAAO, Wolf Systems, JR Elements.
Informāciju sagatavoja: Kontakti: Augusta sākumā publiskota Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP2020) sākotnējā redakcija, kas Latvijas nākotni paredz iedalīt pēc “9+21” principa, turpinot attīstību tikai 9 Latvijas Republikas pilsētās un 21 attīstības centrā. Šāds princips paredz novirzīt visus līdzekļus vietām, kas jau attīstās, aizmirstot par Latvijas nacionālo vērtību - lauku teritorijām. Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību vadītāji nosūtījuši aicinājumu neaizmirst par lielo sabiedrības daļu, kas dzīvo ārpus attīstības centriem, kā arī meklēt risinājumus vienlīdzīgai un līdzsvarotai Latvijas attīstībai. Kā uzsver Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa - Priede: “Arvien aktuālāka paliek diskusija par atbalstu pilsētām un vietām, kas jau veiksmīgi attīstās. NAP2020 runā par 30 attīstības centriem, lai gan kopā Latvijā ir 119 pašvaldības. Aizmirstot par lauku teritorijām un neatbalstot to attīstību, mēs degradējam savu nacionālo vērtību. Ar šādu pieeju un nākotnes attīstības principiem mēs panāksim, ka līdz 2020. gadam Latvijas laukos iedzīvotāju skaits samazināsies vēl straujāk, zaudējot darba rokas lauksaimniecībā, mežu apsaimniekošanā un mazajā inovatīvajā uzņēmējdarbībā. Nenoliedzami, ka atbalsts Latvijas Republikas pilsētām ir nepieciešams, taču uzskatām, ka neatbalstot pārējās 79 Latvijas pašvaldības, zaudētāji būs visi.” Uzsverot lauku reģionu nozīmi kopējā valsts attīstībā, Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību vadītāju aicinājuši īpašu uzmanību pievērst ceļa infrastruktūrai un ātrgaitas internetam visā Latvijas teritorijā. Tāpat jānodrošina atbalsta iespējas inovatīvai mazajai un vidējai uzņēmējdarbībai un nodarbinātības veicināšanai arī ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Publiskas diskusijas par NAP2020 izstrādi Vidzemes plānošanas reģionā notikušas vairākkārt. Tajās piedalījušies arī pārstāvji no Pārresoru koordinācijas centra, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Diskusijās pašvaldību pārstāvji jau izteikuši savu redzējumu par nepilnībām NAP2020 pirmajā redakcijā. Oficiāla vēstule “Par nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam izstrādi” ar konkrētiem priekšlikumiem NAP2020 izmaiņām nosūtīta 10. augustā LR Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, LR Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Pārresoru koordinācijas centra vadītājam Mārtiņam Krieviņam. Jau ziņots, ka no 2012. gada janvāra darbu uzsācis Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas atbildīgs par NAP2020 izstrādi. Kā rakstīts NAP2020 mājas lapā: “NAP2020 no vienas puses ir valsts “biznesa plāns”, kas parāda valsts izaugsmes modeli – kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju? Kā tiks nodrošināta sinerģija starp investīciju mērķiem un līdzsvarota attīstība? Kā pelnīs valsts, un kā to izdarīt iedzīvotājiem? Tāpat NAP2020 var tikt skatīts arī kā “sabiedriskais līgums” – ko valsts apņemas paveikt/sasniegt līdz 2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Valsts parāda kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā."
Ar oficiālu vēstuli var iepazīties šeit. Informāciju sagatavoja:
Atbalstot augusta vidū uzsākto Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam (NAP2020) sabiedriskās apspriešanas procesu, šā gada 7. septembrī Vidzemes Augstskola un Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Valsts pētniecības programmas "Nacionālā identitāte” projektu "Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība” rīko zinātniski praktisko konferenci "Sadarbība reģiona attīstībai”. Konferences tematika būs saistīta ar visām trim NAP2020 prioritātēm "Tautas saimniecības izaugsme", "Cilvēka drošumspēja" un "Izaugsmi atbalstošas teritorijas”, koncentrējoties galvenokārt uz situāciju Vidzemes reģionā. Pētnieki un praktiķi konferencē sabiedrību iepazīstinās ar līdzšinējo pieredzi, labajiem piemēriem, kā arī analizēs iespējas un neizmantoto potenciālu gan uzņēmējdarbības, gan sociālās cilvēkdrošības, gan citās jomās, kas nozīmīgas NAP noteikto mērķu sasniegšanā. Konferenci aicināts apmeklēt ikviens interesents. Latviju starptautiskā mērogā daudzviet piemin kā veiksmes stāstu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanas piemēru. Konferences dalībnieki aicināti sniegt savu vērtējumu, kādu mācību esam guvuši no krīzes. Jo krīze reģionos no iedzīvotājiem līdz šim prasījusi ļoti daudz, bet tajā pat laikā arī pavērusi jaunas iespējas, deva impulsu attīstībai un sadarbībai. ViA asociētā profesore, projekta "Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība” vadītāja Feliciana Rajevska: "Mūsu visu uzdevums ir ieraudzīt un popularizēt šos pozitīvos attīstības piemērus, parādīt, ka ekonomiskā krīze nebija tikai bēdu leja, bet tā aktivizēja jaunas partnerības uzņēmējdarbībā, sekmēja uzticēšanos un sadarbību. Vidzemes reģionā patlaban veidojas vairāki nozīmīgi uzņēmējdarbības klāsteri. Tāpat krīzes ietekmē sarosījās sociāli mazaizsargātas grupas, stiprinājās sociālā uzņēmējdarbība. Krīze deva iespēju aktualizēt spējināšanas konceptu kā nozīmīgu faktoru sabiedrības labklājības stiprināšanā, padarīja ļoti nozīmīgas tieši vietējās iniciatīvas.” VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa Priede: “Reģiona attīstībā liela nozīme ir sadarbībai starp valsts, akadēmiskās un uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem. Pārrunājot sadarbības iespējas, aizvien skaidrāki kļūst jau konkrēti nākotnes darbības virzieni, ko varam ietekmēt tikai visi kopā, kā piemēram, atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai reģionā. Mūsu vienīgā reģionālā augstskola - Vidzemes Augstskola - sniedz neatsveramu ieguldījumu reģiona attīstībā, veicot plaša mēroga pētniecību gan lielajās pilsētās, gan lauku reģionos. Zinātniski praktiskā konference dod iespēju dažādu nozaru pārstāvjiem tikties vienuviet, lai rastu veiksmīgākos risinājumus reģiona un Latvijas izaugsmei.” Konferencei iepriekšējā pieteikšanās elektroniski iespējama, reģistrējoties Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā, adresē: http://veca.vidzeme.lv/lv/seminari_vpr/ Projekts „Nacionālā identitāte un sociālā cilvēkdrošība” ir daļa no valsts pētniecības programmas „Nacionālā identitāte”. Projekta pētnieku uzdevumi ir analizēt cilvēkdrošības politikas modeļus Latvijā, identificēt esošos cilvēkdrošības resursus un piedāvāt risinājumus atbilstoši pēckrīzes situācijas izaicinājumiem, kā arī izstrādāt teorētiski pamatotas metodoloģiskās vadlīnijas sociāli mazaizsargāto grupu identitātes formēšanās pētīšanai un sociālo pakalpojumu organizēšanai. NAP2020 ir hierarhiski augstākais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas vērsts uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam nosprausto mērķu sasniegšanu. NAP2020 izstrādi veic Pārresoru koordinācijas centra eksperti sadarbībā ar ministrijām un nevalstiskajām sabiedriskajām organizācijām. NAP2020 informācija un visa ar dokumenta izstrādes procesu saistītā informācija atrodama mājas lapā www.nap.lv. Precīza darba kārtība pieejama šeit.
Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
