Arhīva kalendārs

Šī gada 6. decembrī  no plkst. 11.00 – 14.00 Valmierā, viesnīcā „Wolmar” notiks Vidzemes plānošanas reģiona rīkotā diskusija - ideju apmaiņa par uzņēmēju, pašvaldību, nevalstiskā sektora, izglītības iestāžu un citu ieinteresēto pušu plašākām sadarbības iespējām audiovizuālā sektora attīstīšanai Vidzemes reģionā. Diskusijas sākumā dalībnieki tiks iepazīstināti ar audiovizuālā sektora izvērtējumu un projekta saturu. Diskusijas mērķis ir iezīmēt konkrētas darbības šī sektora attīstības atbalstam. 

Diskusija notiek Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā Interreg IV C projekta „Projekta Informācijas sabiedrības un IKT attīstība audiovizuālajā uzņēmējdarbībā (Medi@TIC) ietvaros. Projekta kontekstā par audiovizuālu saturu tiek uzskatīti gan kinematogrāfiski darbi, gan mediju (gan tādu tradicionālo mediju kā televīzijas, gan jauno, tiešsaistes mediju) radītais saturs, gan arī izklaides saturs, piemēram, video spēles, gan dažādi funkcionālie risinājumi, kuru pamatā ir tehnoloģijas, praktiskais dizains un lietojamība (piemēram, mobilo tālruņu lietotnes/aplikācijas). Projektā īpaša uzmanība pievērsta audiovizuālā satura veidošanai jaunām izplatīšanas platformām (mobilās tehnoloģijas, digitālā TV, 3D formāts u. c.). 

Plašāka informācija par projektu pieejama šeit.

Lūdzam pieteikties diskusijai Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapas sadaļā "Semināri VPR" līdz 5. decembrim (ieskaitot).

Novembra izskaņā Madonas novada Sarkaņu pagasta Tautas namā aizvadīta Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde. Sēdes laikā Attīstības padomes locekļi tika iepazīstināti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri par reformām pašvaldību sistēmā. VARAM pārstāve Liene Kristapsone minēja, ka sistēma ir novecojusi un tajā nepieciešams veikt uzlabojumus. Vairums padomes locekļu norādīja, ka veicot izmaiņas likumā, nepieciešama pastiprināta izpratne no ministrijas puses par pašvaldību darba specifiku, lai likuma izmaiņas būtu jēgpilnas.

Sēdes turpinājumā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne iepazīstināja klātesošos ar 15 VPR izstrādātajām projektu idejām nākošajam plānošanas periodam. Idejas izstrādātas balstoties uz pašvaldību ieteikumiem un izteiktajām iniciatīvām. Attīstības padomes locekļi izteica atbalstu un papildinājumus ideju turpmākai attīstībai un iesniegšanai nākamā plānošanas perioda programmās.

Apzinoties, ka kopš 2008. gada plānošanas reģionu budžets ir kritiski samazinājies - par 63%, Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents un Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa–Priede informēja padomes locekļus, ka ir iesniegta vienota visu piecu reģionu vēstule Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ar lūgumu paredzēt dotāciju palielinājumu 2014. – 2016. gada budžetā. Plānošanas reģionu pamatfunkcija ir attīstības plānošana un koordinācija, plānošanas dokumentu savstarpējā saskaņošana un īstenošanas uzraudzība, kā arī reģionālās attīstības nodrošināšana un ar šādiem līdzekļiem nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu reģiona darbību. Par Vidzemes plānošanas reģiona 2014. gada budžetu tiks spriests nākošajā padomes sēdē.

Iepriekš jau izskanējis, ka 21. novembrī apstiprināti grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz centralizēt sabiedriskā transporta pakalpojumu pārzināšanas un organizēšanas funkciju, nododot to Sabiedriskā transporta padomei. Taču, lai nodrošinātu plānošanas reģionu turpmāku iesaisti un pārstāvniecību ar pasažieru pārvadājumiem saistītajos jautājumos, reģioniem jāizvirza savs pārstāvis šajā padomē. Vienbalsīgi no Vidzemes plānošanas reģiona par padomes pārstāvi tika izvirzīts un apstiprināts VPR sabiedriskā transporta pakalpojumu un plānošanas nodaļas vadītāja p.i. Lotārs Dravants. Līdz 2013. gada 31. decembrim plānošanas reģioniem jānodod visas ar sabiedriskā transporta plānošanas funkciju saistītā dokumentācija un pilnvaras.

Novembra vidū Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību pārstāvji un vairāki uzņēmēji viesojās Pleskavā (Krievijā), lai tur tiktos ar Pleskavas rajona administrācijas pārstāvjiem un uzņēmējiem. Brauciens organizēts Vidzemes plānošanas reģiona un Pleskavas apgabala sadarbības līguma ietvaros. VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Nikolajs Stepanovs informēja par brauciena norisi, uzsverot, ka uzsāktā sadarbība noris ļoti veiksmīgi un iezīmējušies jau vairāki temati turpmākās sadarbības attīstīšanai. Pleskavas apgabals ir gatavs dalīties veiksmīgajā pieredzē par lauku ceļu būvniecību un profesionālo izglītības iestāžu darbību.

Sēdes noslēgumā H. Vents informēja par sadarbības līguma slēgšanu ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, lai veicinātu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai Vidzemē. Tāpat Attīstības padomes locekļi tiks informēti par turpmāko sadarbību ar Alojas novadu

Visbeidzot, atsaucoties uz neseno Vidzemes augstskolas (ViA) pārstāvju, Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītājas Gunas Kalniņas-Priedes un Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Baika tikšanos ar izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski, Attīstības padomes locekļi parakstīja atbalsta vēstuli Vidzemes augstskolai, kas tiks nosūtīta attiecīgajai ministrijai. Minētās tikšanās laikā tika pārrunāta budžeta vietu pārdale nākamajam studiju gadam, kas paredz līdzekļu piešķiršanu tādā pat apmērā kā šogad, bet veicot pārdali no sociālajām zinātnēm par labu inženierzinātnēm. Šim sadalījumam nepiekrīt ne ViA vadība, ne Valmieras pilsēta, ne Vidzemes reģions, uzsverot, ka reģionālajās augstskolās jau tā studējošo skaits ir salīdzinoši neliels un koncentrēt budžeta vietas kādam konkrētam novirzienam būtu nepareizi. Tādēļ Attīstības padome izteica atbalstu augstskolai.

 Informācija sagatavoja: Marta Cekule, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: marta.cekule PIE vidzeme PUNKTS lv, mob. +371 26609252

Vēl 2013.gada maijā veiksmīgi noslēdzās projekts Build up Skills Latvija, kura ieviešanā iesaistījās arī Vidzemes plānošanas reģions. Projekta ietvaros tika izstrādāts Rīcības plāns būvniecības nozarē strādājošo izglītības kvalifikācijas celšanai, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības klimata un enerģijas mērķus 2020.gadam. Projekts paredzēja ieviest tādas apmācības programmas, kas sniedz zināšanas un prasmes par zemas enerģijas patēriņa ēku būvniecību, atjaunojamo energoresursu efektīvu izmantošanu un esošo ēku renovāciju, kā arī  panākt, ka augsti kvalificētu strādnieku nepieciešamība tiek vispāratzīta un viņu izmantošana tiek veicināta vai padarīta par obligātu.

Projekta realizāciju pozitīvi novērtēja arī Eiropas Komisijas pārstāvji, izceļot projekta ietekmi valstiskā līmenī un atzinīgi vērtējot dažādu nozaru organizāciju, valsts institūciju un projekta partneru apņemšanos iesaistīties arī projekta turpinājumā.

Šobrīd uzsākts darbs pie projekta Build up Skills FORCE ieviešanas, kas uzskatāms par loģisku turpinājumu iepriekš aizsāktajām aktivitātēm. Šoreiz projekta mērķis ir sekmēt kvalificētu strādnieku, kuriem ir zināšanas un prasmes zema energopatēriņa ēku būvniecībā un renovācijā, pieejamību būvniecības nozarei.

Projekta ietvaros tiks izstrādātas divas profesionālās pilnveides programmas un mācību materiāli energoefektīvu ēku strādnieku prasmju un zināšanu pilnveidei. Viena no programmām vērsta uz atjaunojamo energoresursu, piemēram, saules kolektoru izmantošanu būvniecībā, savukārt otra programma vērsīs uzmanību būvnieku praktiskajām iemaņām jumtu segumu ieklāšanā, ēku siltināšanā, fasāžu atjaunošanā, logu un durvju likšanā, u.tml. Svarīgi, lai būvniecības procesā ikviens būvdarbu veicējs izprastu sava darba ietekmi uz ēkas energoefektivitāti kopumā. Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītājs Gatis Teteris pauž: „Energoefektivitātes rādītāju sasniegšana valstī un Eiropas Savienībā kopumā ir tieši atkarīga no profesionāliem būvniekiem gan izmaksu ziņā, lietojot pareizos materiālos ar pareizajām tehnoloģijām, gan arī energoresursu patēriņa ziņā, piemēram, siltumražošanā. Jāsaka, ka, pateicoties projektā iesaistīto partneru un projekta atbalstītāju aktivitātēm, šis projekts ir ieguvis valstiska mēroga nozīmi, jo iesaistīti gan nozares politikas veidotāji (ministrijas), gan arī profesionālās izglītības iestādes un būvniecības uzņēmumi. Projekts Build Up Skills ir bijis kā lieliska platforma, lai uzsāktu diskusiju par būvniecības nozarē strādājošo kvalifikāciju un ar to saistītajām problēmām. Tāpat sākotnējais projekts kalpo kā platforma, lai paaugstinātu būvniecībā strādājošo kvalifikāciju, īstenojot projekta „otro kārtu” jeb Build Up Skills FORCE. ”

Kopumā pie profesionālās pilnveides programmas izstrādes projektā piedalīsies 15 būvniecības jomas eksperti. Katrā no plānošanas reģioniem tiks apmācīts arī noteikts skaits treneru, kas vēlāk kalpos kā mācībspēks izglītības iestādēs- kompetenču centros. Projekta laikā pilotprogrammas ietvaros tiks apmācīti arī būvniecības firmu darbinieki.

Projekta īstenošanā iesaistīta gan Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Labklājības ministrija, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, gan arī seši kompetenču centri visos Latvijas plānošanas reģionos.

Papildus informācija: Gatis Teteris, Vidzemes plānošanas reģions, Mob.: +371 26593515, E-pasts: gatis.teteris PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, Mob.: +371 29454752, E-pasts: anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv , veca.vidzeme.lv

Rīgas plānošanas reģions un Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu aicina Jūs š.g. 11.decembrī piedalīties diskusijā par Salacas upes un tai pieguļošo teritoriju turpmāko attīstību ūdenstūrisma jomā, kas notiks Alojas novada Staiceles pilsētas Dienas aprūpes centrā Staicelē, Parka ielā 2. Diskusijas mērķis ir identificēt problēmas un rast priekšlikumus Salacas upes kā ūdenstūrisma galamērķa konkurētspējīgai attīstībai un jaunu tūrisma produktu veidošanai. Pasākums tiek organizēts  Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta „Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā”/ RIVERWAYS ietvaros. Tā  galvenais mērķis ir veicināt ūdenstūrisma attīstību projekta teritorijā.

Lai nodrošinātu koordinētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp visām jomā iesaistītajām pusēm, tādejādi izstrādājot reāli ieviešamus priekšlikumus, paredzēta pasākumu un diskusiju sērija, kas plānota katrai upei.

Darba kārtībā:

10:30    Ierašanās, rīta kafija

11:00    Īsumā par projektu un perspektīvām kopumā, ko tas var sniegt iedzīvotājiem, L.Grīnberga, Rīgas plānošanas reģiona projektu vadītāja

11:15    Iestrādnes Salacai pieguļošo pašvaldību līdzšinējā sadarbībā,

            V.Bārda, Alojas novada domes priekšsēdētājs

11:30    Esošās situācijas skices un diskusijas par tēmām,

            vada tūrisma eksperti G.Pāvils, I.Liepa:

• Tūrisma infrastruktūra - Esošās un nepieciešamās atpūta vietas un piestātnes; marķējuma zīmes uz upes un cita laivotājiem nepieciešamā infrastruktūra;
• Apsaimniekošanas problēmas - atkritumi – laivotāju, laivu nomu, zemes īpašnieku, pašvaldību problēma vai kopīga problēma?
• Sadarbība starp iesaistītajām pašvaldībām, laivu nomu kompānijām, vietējiem tūrisma uzņēmējiem (kempingi, tūristu mītnes, tūristu piesaistes), tūrisma informācijas centriem;
• Neizmantotais resurss un iespējas – jaunu piedāvājumu un produktu iespējas laivotājiem un aktīvā tūrisma cienītājiem Salacas upē un ap to.
• Marketings un ūdenstūrisma popularizēšanas aktivitātes – kopīgās un individuālās.

Diskusijā aicināti piedalīties laivu iznomātāji, TIC no apkārtējām teritorijām, pašvaldību attīstības plānošanas speciālisti, tūrisma uzņēmēji, zemju īpašnieki, kuri sniedz pakalpojumus pie Salacas upes – naktsmītņu, kempingu, atpūtas vietu, pirtiņu, apskates objektu saimnieki – vai arī vēlētos to darīt nākotnē.

Lūdzu pieteikties dalībai līdz š.g. 9.decembrim, reģistrējoties elektroniski: http://ej.uz/Diskusija_par_Salacu vai pa tālruni 26462335.

Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta pakalpojumu komisijas kārtējā sēde notiks 14.decembrī plkst.11:00 Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 8-223. Sēdes laikā tiks pārrunāti jautājumi par līdzekļu piešķiršanu pārvadātājiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai reģionālajā vietējās nozīmes maršrutu tīklā 2013.gada decembrī, kā arī par dotāciju apjoma (avansa) pārvadātājiem zaudējumu segšanai par braukšanas maksas atvieglojumiem reģionālajā vietējās nozīmes maršrutu tīklā par 2013.gada decembri.

Tuvojoties gada izskaņai, jau 17. reizi Cēsu laikraksts „Druva” rīkoja lasītāju aptauju, lai izceltu tos cilvēkus, kuri pērn ar savu darbību snieguši īpašu pienesumu. Šogad līdzcilvēku atbalstu un uzticību izpelnījies Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Pārgaujas novada domes vadītājs Hardijs Vents, kļūstot par „Gada cilvēks 2013”. Esam gandarīti, ka Vidzemes iedzīvotāji novērtējuši Hardija Venta aktīvo darbu ne tikai sava novada, bet arī visa reģiona labā.

Vidzemes plānošanas reģiona kolēģi vēl izturību, turpinot veiksmīgi iesākto!

*Par Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju Hardijs Vents tika ievēlēts 2013. gada 24. jūlijā, pēc vienbalsīga Attīstības padomes lēmuma.

Ar veiksmīgiem pašmāju piemēriem un inovatīvas ārvalstu pieredzes iepazīšanu aizvadīts Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) projekta „Grisi PLUS” ietvaros rīkotais seminārs pašvaldību speciālistiem „Vietas pievilcība: meklējumi un risinājumi”. Semināra dalībnieki atzina, ka jautājums par lauku apvidu pievilcības veicināšanu ir ļoti aktuāls, jo ikviens iedzīvotājs, tūrists un investors ir patiesi no svara. VPR speciālisti iepazīstināja ar saviem projektiem un to ieguldījumu Vidzemes pievilcības veicināšanā, kā arī bija iespēja uzzināt par divām veiksmīgām ārvalstu praksēm, kuras tiek apgūtas VPR projekta „Grisi PLUS” ietvaros. Pēc dalībnieku teiktā, semināram noslēdzoties, radušās jau pavisam reālas idejas savas pašvaldības pievilcības veicināšanai. Būtiski ir apzināties katras vietas potenciālu, jo tāds noteikti ir.

Lai veicinātu lauku reģionu attīstību, būtiski ir rūpēties par teritorijas pievilcību un vietējo produktu atpazīstamību. Vidzemes Augstskolas lektors Andris Klepers uzsvēra, ka vietas mārketinga pamatā ir divi aspekti – vietas attīstība, kas sevī ietver pakalpojumu pieejamību un infrastruktūru, kā arī vietas komunikācija, kas bieži vien izrādās izšķirošais faktors. Jo ne vienmēr viena noasfaltēta iela spēj mainīt attieksmi pret vietu, kā to var izdarīt mērķtiecīga komunikācija, it īpaši, ja tā saistīta ar vietas vēsturi, iedzīvotājiem, vērtībām, tādējādi radot īpašu, uz emocijām balstītu, pievienoto vērtību.

Pēdējo gadu laikā Mazsalacas novads atradis savu „odziņu”, jo šobrīd jau arī ārpus Mazsalacas cilvēki zina, kas ir veco velosipēdu svētki. Šajā vasarā jau trešo gadu pēc kārtas norisinājās svētki par godu vecajiem velosipēdiem, par godu Ērenpreisu dzimtai, kas cēlusies tieši no Mazsalacas. Domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis minēja, ka vietas pievilcību veicinošie faktori ir cilvēks, kapitāls un daba. Katrā no šiem trijiem aspektiem jāatrod, kas īpašs. Apzinoties un pareizi izmantojot šīs vērtības, iespējams attīstīt vietas pievilcību, taču, kā apliecināja arī Rokpelnis, visa pamatā ir komunikācija. Svarīgi ir pareizi un saistoši pastāstīt par savām bagātībām.

Pētniece Aija Priedīte klātesošos iepazīstināja ar pētījuma „Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes” rezultātiem, kurā vairāku pētnieku kopa divu gadu garumā pētīja Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas no dažādiem aspektiem. Atklājās, ka dažādās Latvijas vietās ir atšķirīgi uzskati un izjūtas par aizbraucējiem, par situāciju Latvijā, par dzīvi laukos, par piederību un vietas pievilcību. Kādi tie ir, to var uzzināt tuvāk iepazīstoties ar pašu pētījumu un tā rezultātiem šeit.  Latviešiem ir izteikta savas dzimtas sakņu izjūta, pētījums pierāda, ka ļoti svarīga ir vieta no, kurienes katrs ir nācis. Tas liek secināt, ka aizbraukšana vairumā gadījumu ir apstākļu spiesta nevis pašu izvēle. Tādēļ vēl jo vairāk ir jāapzinās, ka laukos ir vērts ieguldīt, vērts meklēt jaunus risinājumus problēmu risināšanai.

Par to, kā iespējams uzlabot lauku vides pievilcību, domā VPR ieviestā projekta „Lauku ģeomātikas informācijas sabiedrības iniciatīva PLUS” (GRISI PLUS) komanda. Projekta mērķis ir uzlabot pašvaldību darba efektivitāti un ekonomikas attīstību lauku teritorijās, palielinot ģeogrāfiskās informācijas un ģeomātikas instrumentu pielietošanu politikas veidošanas procesā. Ģeomātika ir zinātnes un prakses novirziens, kas balstīts uz ģeotelpiskās informācijas ieguvi, apstrādi un izmantošanu.  Attīstoties informāciju tehnoloģijām, ģeomātika kļūst par aizvien nozīmīgāku instrumentu, pastāv pieņēmums, ka aptuveni 80% no pieejamās informācijas iespējams vizualizēt, tātad tā var tikt integrēta ģeogrāfiskās koordinātēs, kas savukārt atļauj veidot interaktīvās kartes un ģeoportālus interneta vidē. Projektā iesaistītie partneri dalās ar labo praksi lauku pašvaldību pievilcības veicināšanā, lai piesaistītu jaunus iedzīvotājus un uzņēmējus, kā arī vietējo produktu atpazīstamības veicināšanā. Projektam noslēdzoties ir jāizstrādā labo prakšu ieviešanas plāns, kurš pēc tam tiks izmantots vietējo teritoriju vajadzībām.

Eksperte Inga Bērziņa sadarbībā ar „NK konsultāciju biroja” ekspertiem projekta ietvaros izstrādā labo prakšu ieviešanas plānu. Viena no šīm labajām praksēm ir Īrijas piemērs „Made in Galway”, kura mērķis ir popularizēt Galvejas reģiona amatnieku un uzņēmumu produkciju un veicināt tās noietu. Pie mums tas varētu būt „Ražots Vidzemē”, lai popularizētu vietējos pārtikas produktus. Otrs labās prakses piemērs ir Francijas iniciatīva „Soho Solo”, kurā izmantojot platjoslas interneta resursus, interaktīvas kartes un citus ģeomātikas rīkus, iespējams strādāt un veikt uzņēmējdarbību attālināti no savām mājām, kas tiek īpaši atbalstīts. Par šīs labās prakses pārņemšanas pilotteritoriju izvēlēts Ērgļu novads, kurā attālinātais darbs varētu būt viena no attīstības iespējām.

Tikšanās noslēgumā, darbojoties grupās, klātesošiem bija uzdevums izveidot kāda novada vizītkarti, nākot klajā ar īpašu piedāvājumu, kas varētu būt raksturīgs un īpašs tikai konkrētajam novadam. Galvenā pievienotā vērtība bija tajā, ka vizītkarti nevarēja veidot tiem novadiem, kuru pārstāvji bija grupā. Tā nāca ideja par muzikālajiem piena svētkiem Cesvaines pilī, par atpūtu un gara celšanu Ērgļu novadā, dabas bagātību baudīšanu Alūksnē, dziesmu svētku šūpuli Kocēnu novadā un viesmīlīgo Madonas novadu.

Vidzemes plānošanas reģions saka visiem lielu paldies par dalību, esam gandarīti, ka kopīgi varam nākt klajā ar interesantiem un reāli ieviešamiem risinājumiem kopīgai izaugsmei.

Semināra prezentācijas pieejamas šeit.

Iespēja iepazīties ar projekta Grisi PLUS ziņu lapu šeit.

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un to realizē programmas „Interreg IVC” ietvaros.  „Grisi Plus” apvieno 14 partnerus no 11 valstīm. Projekta vadošais partneris ir Gers provinces Tirdzniecības un Rūpniecības Kamera no Francijas. Grisi Plus mērķis ir, palielinot ģeogrāfiskās informācijas un ģeomātikas instrumentu izmantošanu, veicināt lauku reģiona ekonomisko attīstību un teritorijas pievilcības veidošanu.

Sabiedrība noveco, senioru kļūst arvien vairāk, arī Eiropā un Latvijā. Uzzini, cik svarīgi, ka tūrisma objektos ir pievērsta uzmanība pieejamības aspektam! Vai atklājot jaunu tūrisma objektu, viesnīcu vai dabas taku, esi padomājis, kā pa to pārvietosies, piemēram, māmiņas ar bērnu ratiņiem, seniori vai cilvēki ratiņkrēslos? Polijā senioru tūrisma attīstība tiek stiprināta jau reģionālajos plānošanas dokumentos - visticamāk, tas nākotnē sagaida mūs visus. Lasi, ko ņem vērā seniori Somijā, dodoties ceļojumos - kas tos vairāk ieinteresē un uz kurām valstīm somi vislabprātāk dodas? Salīdzini ar senioriem Latvijā- dažas iezīmes ir kopīgas. Tas viss lasāms projekta TOURage jaunajā ziņu lapā. 

Ziņu lapu angļu valodā lasiet šeit

Par projektu: Projekts “Tourage” tiek finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda INTERREG IV C programmas. Projekts apvieno 11 partnerus no Bulgārijas, Somijas, Grieķijas, Ungārijas, Īrijas, Latvijas, Polijas, Slovākijas un Spānijas. Vadošais projekta partneris - Ziemeļkarēlijas reģions Somijā. Projekta “Tourage” mērķis ir veicināt reģionālo attīstību, popularizējot senioru tūrismu un aktīvu, veselīgu novecošanu. Projekta mērķis ir izglītot tūrismā iesaistītās puses (uzņēmumus, to darbiniekus, tūrisma informācijas centru darbiniekus, pašvaldību speciālistus utt.) un, ņemot vērā nākotnes tendences tūrismā un  labās prakses piemērus, veicināt senioru tūrisma attīstību.

Sekojiet līdzi projekta TOURage aktualitātēm projekta mājaslapā: www.tourage.eu , kā arī Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā izvietotajai informācijai par projektu:

http://veca.vidzeme.lv/lv/projekti/senioru_turisma_attistiba_nomalos_regionos_tourage/

Saskaņā ar izmaiņām Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, sākot ar 2014.gada 1.janvāri tiks uzsākta vienota sabiedriskā transporta plānošana. Grozījumi likumā paredz Sabiedriskā transporta padomes izveidi, kurā darbosies 5 pārstāvji no Satiksmes ministrijas, kā arī pa vienam pārstāvim no katra plānošanas reģiona.

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes locekļi decembra sēdē vienbalsīgi deleģēja līdzšinējo Sabiedriskā transporta pakalpojumu un plānošanas nodaļas vietas izpildītāju Lotāru Dravantu VPR pārstāvniecībai jaunizveidotajā padomē. Padomes uzdevums būs veidot vienotu reģionālās nozīmes maršrutu tīklu, pieņemot lēmumus saskaņā ar plānošanas reģionu pārstāvju komentāriem un rekomendācijām. Šī tad arī būs vienīgā iespēja Vidzemes plānošanas reģionam pārstāvēt reģiona pašvaldību un iedzīvotāju intereses, organizējot sabiedriskā transporta kustību reģionā.

Lai arī Vidzemes plānošanas reģionā Sabiedriskā transporta pakalpojumu un plānošanas nodaļa pastāvēs arī turpmāk, L.Dravants atzīst – kaut gan reģioniem faktiski tiek atņemta sabiedriskā transporta plānošanas funkcija, nepieciešams rast alternatīvus risinājumus sabiedriskā transporta organizēšanā.

Ja pārskata Nacionālo Attīstības plānu un Transporta attīstības pamatnostādnes, dokumentos minēts, ka jānodrošina attīstības centru ērtu un drošu sasniedzamību, izveidojot efektīvu un sabalansētu sabiedriskā transporta sistēmu. Visiem iedzīvotājiem jābūt iespējai vismaz divas reizes dienā nokļūt ar sabiedrisko transportu no pagasta centra uz novadu centru, kā arī no novada centra uz reģiona centru, tā teikts Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam. Diemžēl ar šo rādītāju sasniegšanu nav gājis tik raiti.

Domājot gan par iedzīvotāju tiesībām, gan arī par efektīvu sabiedriskā transporta sistēmas plānošanu, viena no idejām ir pilotprojekts, kas piemērots tieši tādām teritorijām kā Vidzemes plānošanas reģions, kur iedzīvotāju blīvums teritorijā ir mazs, līdz ar to ir ļoti sarežģīti efektīvi organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus. Sabiedriskā transporta pakalpojumu un plānošanas nodaļas vadītājs L.Dravants stāsta: „Pavisam nesen biju pieredzes apmaiņas braucienā uz Austriju. Tur iepazinos ar interesantu risinājumu –transports pēc pieprasījuma. Tā kā Vidzemē ir liels viensētu īpatsvars un sabiedriskā transporta maršruti kļūst nerentabli, ar draudiem tos slēgt mazā pasažiera skaita dēļ, šis būtu labs risinājums turpmākajai transporta sistēmas organizēšanai. Vietās, kur autobuss kursē ne vairāk kā pāris reizes nedēļā un pasažieru skaits ir niecīgs, nerentablos maršrutus varētu slēgt, taču vietā atstājot iespēju iedzīvotājiem pieteikt transportu tad, kad tas nepieciešams. Lielie autobusi tiktu nomainīti uz vieglā tipa automašīnām vai nelieliem pasažieru mikroautobusiem. Tādējādi joprojām tiek nodrošinātas ikviena iedzīvotāja tiesības brīvi pārvietoties neatkarīgi no dzīvesvietas un resursi tiktu izlietoti lietderīgi.” Ir vairāki veidi, kā šādu sistēmu organizēt, taču vispirms, idejai jāgūst atbalsts sabiedrībā – no tā lielā mērā atkarīgs, vai pakalpojums varētu tikt veiksmīgi ieviests.

Vidzemes plānošanas reģions ideju izklāstījis arī pašvaldību pārstāvjiem, kuriem tā šķiet interesanta un jau izteikti piedāvājumi kļūt par projekta pilotteritoriju. Pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās arī pārstāvji no pārvadātāju uzņēmumiem Vidzemē un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas direktors Ivo Ošenieks, ideja par transportu pēc pieprasījuma likās interesanta un īstenojama arī viņiem.

Papildus informācija: Lotārs Dravants, Sabiedriskā transporta pakalpojumu un plānošanas nodaļas vadītājs, Mob. +371 26359634, lotars.dravants PIE vidzeme PUNKTS lv , veca.vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, Mob.: +371 29454752, E-pasts: anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv , veca.vidzeme.lv

17. decembrī, Siguldā, „Zilver” vīnu ražotnē notiks šī gada pēdējā Vidzemes veselīgas un augstvērtīgas pārtikas klastera sanāksme. Sanāksmes laikā tā dalībnieki atskatīsies uz 2013. gadā paveikto un ieskicēs klastera attīstības plānus jaunajam, 2014. gadam.

Klasterim attīstoties, interesi par iesaistīšanos izrāda arvien jauni uzņēmumi, šoreiz dalībnieki lems par SIA „Smiltenes sidra darītava”, SIA „E&E”, SIA „Sula” pievienošanos.  Tāpat uz tikšanos aicināti arī citi potenciālie klastera dalībnieki, kas izrādījuši vēlmi pievienoties.

Klastera koordinators Kristaps Ročāns informēs par uzsākto sadarbību ar Latvijas lauksaimniecības universitātes pārtikas tehnoloģijas fakultāti, BIOR institūtu un Latvijas Sertifikācijas centru. Pēcāk klastera dalībnieki pievērsīsies detalizētākai nākoša gada 1. ceturkšņa aktivitāšu plānošanai.

* Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera mērķis ir organizēt sadarbību un zināšanu pārnesi starp uzņēmumiem, organizācijām, izglītības iestādēm, zinātniskajām un pētniecības institūcijām, nolūkā veicināt veselīgas un augstvērtīgas pārtikas ražošanas attīstību uzņēmumu un Vidzemes reģiona izaugsmei.

Klastera dalībnieku sadarbības prioritātes:

 - Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas patēriņa popularizēšana;

 - Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas ražošanas un tehnoloģiju attīstība un virzīšana tirgū;

 - Lokālā un starptautiskā sadarbības tīkla attīstība.

Šobrīd klasterī darbojas dažādi pārtikas nozares uzņēmumi, kā arī vairākas izglītības, pētniecības iestādes un asociācijas.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, mob. +371 29753011 e-pasts: kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

11. decembrī projekta Riverways ietvaros Staicelē norisinājās diskusija par Salacas upes un tai pieguļošo teritoriju turpmāko attīstību ūdenstūrisma jomā. Diskusijas mērķis bija identificēt problēmas un rast priekšlikumus Salacas upes kā ūdenstūrisma galamērķa konkurētspējīgai attīstībai un jaunu tūrisma produktu veidošanai. Tajā piedalījās pašvaldību un tūrisma informācijas centru pārstāvji no pašvaldībām ap Salacas upi, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji, ūdenstūrisma uzņēmēji un apkārtējo zemju īpašnieki.

Diskusiju iesāka Liesma Grīnberga, Rīgas plānošanas reģiona projektu vadītāja, kas iepazīstināja klātesošos ar Riverways projektu un tā aktivitātēm Rīgas plānošanas reģiona teritorijā. Ineta Puriņa, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja pastāstīja par labiekārtotajām atpūtas vietām pie Salacas Burtnieku un Mazsalacas novados.

Dalībnieki diskutēja par tūrisma infrastruktūras uzlabošanu, vienojoties, kādām būtu jāizskatās atpūtas vietām – tām vajadzētu atrasties 10 km attālumā vienai no otras, jābūt aprīkotām ar jumtu, jānodrošina malka, kā arī jāpievērš uzmanība atbilstošam atkritumu tvertnes lielumam. Tāpat svarīgi, lai vietās, kur visbiežāk notiek laivu braucienu uzsākšana, būtu informācijas stendi, kur norādītas atpūtas vietas, to aprīkojums, kā arī dabas aizsardzības ierobežojumi attiecīgajā upē. Ūdenstūrisma uzņēmēji uzsvēra, ka bezmaksas atpūtas vietas nav lietderīgas, jo neviens nav atbildīgs par to apsaimniekošanu.

Diskusijā kā viena no nozīmīgākajām ūdenstūrisma attīstības atslēgām tika uzsvērta sadarbība gan starp tūrisma informācijas centriem un uzņēmējiem, gan starp uzņēmējiem un zemju īpašniekiem. Uzņēmēji vēlētos ciešāku sadarbību ar tūrisma informācijas centriem, kur tie vienmēr varētu uzzināt aktuālāko informāciju par jaunākajām atpūtas vietām, ko piedāvāt saviem klientiem, savukārt zemju īpašnieki aicināja uzņēmējus tos laicīgi informēt par plānotiem tūristu braucieniem.

Šāda veida diskusijas par ūdenstūrisma attīstību tiek organizētas arī par citām Vidzemes upēm, noskaidrojot gan ūdenstūrismā iesaistīto pušu viedokli un redzējumu par tālāko nozares attīstību, gan arī aicinot diskusiju dalībniekus uz savstarpēju sadarbību, popularizējot ūdenstūrismu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Tās tiek organizētas, pārrunājot gan tūrisma infrastruktūru, gan apsaimniekošanas problēmas, kā arī, apzinot neizmantotos, resursus un iespējas, lai radītu jaunus tūrisma piedāvājumus, spēcinot arī iesaistīto pušu sadarbību.

Nākamā diskusija būs par Gaujas upi un tā norisināsies 7. janvārī Cēsīs. Plašāka informācija pieejama šeit.

Ar Kurzemes plānošanas reģiona vadību un 39 Latvijas un Igaunijas partneru atbalstu tapis jauns projekts “Ūdenstūrisma kā dabas un aktīva tūrisma komponentes attīstība Latvijā un Igaunijā” jeb “Riverways”. Projekta mērķis ir uzlabot apstākļus ilgtspējīga ūdenstūrisma attīstībai un paaugstināt ūdenstūrisma konkurētspēju Latvijā un Igaunijā. Vairāk par projektu šeit.

Papildus informācija: Ineta Puriņa, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Mob.: 26382820, E-pasts: ineta.purina PIE vidzeme PUNKTS lv; veca.vidzeme.lv  

Rīgas plānošanas reģions un Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu aicina Jūs š.g. 7. janvārī piedalīties diskusijā par Gaujas upes attīstību ūdenstūrisma jomā, kas notiks Cēsīs, Raunas ielā 4, 2. stāvā. Diskusijas mērķis ir identificēt problēmas un rast priekšlikumus Gaujas upes kā ūdenstūrisma galamērķa konkurētspējīgai attīstībai un jaunu tūrisma produktu veidošanai.

Lai nodrošinātu koordinētu informācijas un viedokļu apmaiņu starp visām jomā iesaistītajām pusēm, tādejādi izstrādājot reāli ieviešamus priekšlikumus, paredzēta pasākumu un diskusiju sērija, kas plānota katrai upei.

Darba kārtība:

10:30      Ierašanās, rīta kafija

11:00      Īsumā par projektu, Ineta Puriņa, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja  

11:20      Diskusijas par tēmām,

               vada tūrisma eksperte Ilze Liepa:

• Tūrisma infrastruktūra - Esošās un nepieciešamās atpūta vietas un piestātnes; marķējuma zīmes uz upes un cita laivotājiem nepieciešamā infrastruktūra;
• Apsaimniekošanas problēmas - atkritumi – laivotāju, laivu nomu, zemes īpašnieku, pašvaldību problēma vai kopīga problēma?
• Sadarbība starp iesaistītajām pašvaldībām, laivu nomu kompānijām, vietējiem tūrisma uzņēmējiem (kempingi, tūristu mītnes, tūristu piesaistes), tūrisma informācijas centriem;
• Neizmantotais resurss un iespējas – jaunu piedāvājumu un produktu iespējas laivotājiem un aktīvā tūrisma cienītājiem Gaujas upē un ap to.
• Marketings un ūdenstūrisma popularizēšanas aktivitātes – kopīgās un individuālās.

Diskusijā aicināti piedalīties laivu iznomātāji, TIC no apkārtējām teritorijām, pašvaldību attīstības plānošanas speciālisti, tūrisma uzņēmēji, zemju īpašnieki, kuri sniedz pakalpojumus pie Gaujas upes – naktsmītņu, kempingu, atpūtas vietu, pirtiņu, apskates objektu saimnieki – vai arī vēlētos to darīt nākotnē.

Vairāk par to, kā norisinājušās diskusijas par citām Vidzemes upēm, lasiet šeit.

Lūdzu pieteikt savu dalību līdz š.g. 6. janvārim, reģistrējoties elektroniski šeit vai pa tālruni 26382820.

18. decembrī Vidzemes plānošanas reģionā viesosies projekta „Pārvietojies zaļi” (MOG) partneri no Austrijas, Burgelandes reģiona, lai iepazītu Gulbenes - Alūksnes bānīša pieredzi. Projekta ietvaros iesaistītie partneri dalās savā pieredzē par videi draudzīgas un ilgtspējīgas pārvietošanās iespējām. Alūksnes – Gulbenes bānītis Austrijas kolēģus ieinteresēja tieši ar savu specifiku, kas kalpo par vērtīgu piemēru, kā pārvietošanos ir iespējams savienot arī ar tūrismu.

Austrijas partneri atzīst, ka bānīša piemērs izraisījis neviltotu interesi, jo viņu reģionā ir pieejama infrastruktūra, dzelzceļa sliedes, taču pats vilciens jau sen vairs nekursē. Viņi gribētu atjaunot šo pārvietošanās veidu un Gulbenes - Alūksnes bānītis ir piemērs, par kuru viņi labprāt uzzinātu ko vairāk.

Vizītes laikā partneriem būs iespēja paviesoties SIA „ Gulbenes - Alūksnes bānītis”, kurā notiks tikšanās ar uzņēmuma un vietējās pašvaldības pārstāvjiem, lai pārrunātu visus partneriem interesējošos jautājumus. Pēc tam sekos brauciens ar pašu bānīti.

Projekta „Pārvietojies zaļi” mērķis ir uzlabot Eiropas reģionālo politiku efektivitāti attiecībā uz lauku teritoriju ilgtspējīgu transporta sistēmu. Projekta aktivitātes īstenos 12 Eiropas Savienības valstu lauku reģionos un to galvenais virziens ir vides aizsardzība un sabiedriskā transporta mobilitātes problēmas reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Veids, kā uzlabot situāciju ir ilgtspējīgas, ekoloģiskas un visiem pieejamas transporta sistēmas attīstība.     

Projektu “Pārvietojies zaļi!” līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonda programma „Interreg IVC”. Projekta mērķis ir uzlabot Eiropas reģionālās politikas efektivitāti attiecībā uz ilgtspējīgu transporta sistēmu lauku teritorijās. “Pārvietojies zaļi” dalībnieki pārstāv 10 Eiropas Savienības valstu lauku reģionus.

Papildu informācija: Lelde Ābele, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.:  29266757, e-pasts: lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv. 

Šodien, 18. decembrī, iepazīt Gulbenes – Alūksnes bānīša pieredzi ieradās trīs pārstāvji no Austrijas, Burgelandes reģiona. Vizīte norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona ieviestā projekta „Pārvietojies zaļi” (MOG) ietvaros, kura mērķis ir meklēt risinājumus ilgtspējīgam un videi draudzīgam transportam. No 12 Eiropas Savienības valstīm, kuras ir iesaistījušās šajā projektā, austrieši izrādīja interesi tieši par bānīti, jo atzina, ka viņiem šobrīd ir lēmuma pieņemšanas periods, vai attīstīt līdzīga veida kustību viņu reģionā. Pēc tikšanās ar bānīša komandu, viens no ieguvumiem Austrijas partneriem noteikti bija atziņa, ka sākotnēji peļņu nenesoša iniciatīva entuziastu rokās tomēr izrādās dzīvotspējīga un jau vairāk kā 10 gadus. 

Austrijas viesi skaidroja, ka viņu situācija ir gan nedaudz citādāka, jo šobrīd uz jautājuma zīmes ir 8 kilometru garš posms, kas savieno trīs nelielas pilsētas, bet šobrīd ir neaktīvs, jo pieder privātam īpašniekam. Tāpēc risinās diskusijas, vai valstij pārpirkt šo infrastruktūru un attīstīt to, vai tomēr ieguldīt līdzekļus citviet. Gulbenes – Alūksnes bānītis partnerus ieinteresēja tieši ar netipisko, uz tūrismu tendēto pieeju, kas viņiem šķita ļoti pievilcīga.

SIA „Gulbenes – Alūksnes bānītis” valdes locekli Aldi Kreislers pastāstīja par bānīša darbības principiem, par finansējuma gūšanu, izdevumiem un rīkotajām aktivitātēm un nākotnes iecerēm. Viesi arī aktīvi iesaistījās diskusijā, uzdodot sev interesējošos jautājumus, piemēram, par biļešu izmaksām, bānīša noslogotību, paša maršruta izmaksām un līdzīgi.

Pēc vizītes viesi atzina, ka situācija pie mums un Burgelandes reģionā tiešām ir atšķirīga, taču gūtā informācija kalpos par krietnu vielu pārdomām sava reģiona dzelzceļa situācijas risināšanai.

Vidzemes plānošanas reģions izvēlējās Gulbenes - Alūksnes bānīti, kā labās prakses piemēru, jo tas apvieno kultūrvēstures mantojuma saglabāšanas aspektu ar pasažieru pārvadājumiem un aktivitātēm tūrisma attīstībai. Taču viens no galvenajiem iemesliem ir tieši videi draudzīgās pārvietošanās apekts, it īpaši tajās reizēs, kad bānītis kursē izmantojot tvaika dzinēju.

Par bānīti: 20. gs. sākumā Vidzemes pievedceļu sabiedrība vietējā transporta vajadzībām uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Stukmaņi (Pļaviņas) - Gulbene - Alūksne - Valka. No tās saglabājies un joprojām tiek izmantots 33 km garš dzelzceļa posms Gulbene - Alūksne jeb Gulbenes - Alūksnes šaursliežu dzelzceļš, ko vietējie iedzīvotāji dēvē par Bānīti.

Bānītis, būdams Eiropas tūrisma un muzejdzelzceļu federācijas (FEDECRAIL) dalībnieks, no citiem (vairākiem simtiem) Eiropas muzejdzelzceļu atšķiras ar to, ka joprojām ikdienā pārvadā pasažierus.

Bānītis ir iecienīts tūrisma objekts, kas piesaista apmeklētāju interesi ne tikai kā senās dzelzceļa tehnikas liecība, bet arī kā atraktīvs transporta līdzeklis ceļojumam pa Vidzemes gleznaino apkārtni.

Projekta „Pārvietojies zaļi” mērķis ir uzlabot Eiropas reģionālo politiku efektivitāti attiecībā uz lauku teritoriju ilgtspējīgu transporta sistēmu. Projekta aktivitātes īstenos 12 Eiropas Savienības valstu lauku reģionos un to galvenais virziens ir vides aizsardzība un sabiedriskā transporta mobilitātes problēmas reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu. Veids, kā uzlabot situāciju ir ilgtspējīgas, ekoloģiskas un visiem pieejamas transporta sistēmas attīstība.     

Projektu “Pārvietojies zaļi!” līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonda programma „Interreg IVC”. Projekta mērķis ir uzlabot Eiropas reģionālās politikas efektivitāti attiecībā uz ilgtspējīgu transporta sistēmu lauku teritorijās. “Pārvietojies zaļi” dalībnieki pārstāv 10 Eiropas Savienības valstu lauku reģionus.

Papildu informācija: Lelde Ābele, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.:  29266757, e-pasts: lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv.

Projekta Via Hanseatica ietvaros katrā no partnervalstīm (Latvijā, Igaunijā un Krievijā) tūrisma pakalpojumu sniedzējiem tika organizēti pieci mācību moduļi. To mērķis bija paaugstināt zināšanas par tūrisma produktu un pakalpojumu attīstību. Mācības mudināja dalībniekus sadarboties un kopā veidot arī pilnīgi jaunus produktus un piedāvājumus.

Mācību laikā dalībnieki guva zināšanas gan par pašu projektu un tūrisma maršrutu Via Hanseatica, kā arī potenciālajām sadarbības iespējām. Mācību laikā dalībnieki apguva pasākumu vadību un organizēšanu, produktu attīstību un dizainu. Savukārt pēdējās mācības piedāvāja ieskatu komunikācijas aktivitātēs, stāstot arī par vizuālo identitāti un sadarbību ar medijiem. Šīs ir būtiskas lietas, kas nepieciešamas ne tikai Via Hanseatica projektā iesaistītajiem, bet, kuras jebkuram tūrisma uzņēmējam būtu jāzina, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu.

Andris Klepers, Sia Nocticus vadītājs un Via Hanseatica apmācību organizators stāsta: „Mācībām bija vairāki mērķi – vispirms jau ikvienam no dalībniekiem bija jāapzinās sava vieta Via Hanseatica maršrutā, kā arī tūrisma nozarē kopumā. Mācībām bija jāceļ arī kopējā konkurētspēja citu tūrisma pakalpojumu sniedzēju vidū. Visi temati, par kuriem mācībās runājām un par kuriem stāstīja nozaru eksperti un zinātāji, bija cieši saistīti ar šī brīža tūrisma aktualitātēm. Esmu ļoti priecīgs, ka atsaucība bija tik plaša, jo šodien mēs visi saņemam daudz un dažādus aicinājumus piedalīties semināros. Tātad –zināšanas, ko piedāvā projekts Via Hanseatica  ir augsti novērtētas.”

Mācības katrā no valstīm tika organizētas atsevišķi. Savās zināšanās dalīties tika aicināti veiksmīgi un zinoši lektori, kas iedvesmoja ne tikai mācību dalībniekus, bet arī projekta partnerus un koordinatorus, kuri visi bija klāt. Mācību moduļi ietvēra gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskas aktivitātes, nodrošinot ikvienam iespēju mācīties, piedzīvot un savstarpēji diskutēt par iespējām, kā visiem kopā pakalpojumus un produktus uzlabot. Silve Talvet, projekta Via Hanseatica vadītāja saka: „Via Hanseatica jau sen vairs nav tikai vārdu kopums vai parasts projekta nosaukums. Mūsu tūrisma pakalpojumu sniedzēji apzinās savu piederību Via Hanseatica teritorijai, kur tie sniedz savus pakalpojumus, un vēlas sadarboties, lai Via Hanseatica būtu tiešām vērts apmeklēt. ”

Kopumā no Latvijas mācībās piedalījās 61 dalībnieks, no Igaunijas - 68 dalībnieki, savukārt Krievijā mācības bija visplašāk apmeklētas – tajās piedalījās vairāk kā 150 dalībnieki. Mācībās zināšanas apguva, tūrisma informācijas speciālisti, muzeju pārstāvji, tūrisma uzņēmēji, amatnieki, pašvaldību darbinieki un citi interesenti, kas mācību noslēgumā saņēma arī sertifikātus par mācību kursa noklausīšanos.

Jeļena Belova, projekta koordinatore Krievijā atzīst, ka tūrisma pakalpojumu sniedzējus mācības ir ļoti iedvesmojušas un iegūtās zināšanas tiks noteikti pielietotas. Sille Roomets, projekta koordinatore Igaunijā ir priecīga un lepna par notikušajām mācībām, galvenokārt izceļot savstarpējo attiecību stiprināšanu. Līdzīgi domā arī apmācību vadītāja Igaunijā, Ülle Puustusmaa. Savukārt Jērcēnmuižas pārstāve Ilvija Ķimse dalās pieredzē, kā Via Hanseatica mācības jau sekmējušas jaunu produktu veidošanos: „Kamēr mācību ietvaros pildījām dažādus uzdevumus, kur viens no tiem bija veidot pilnīgi jaunu tūrisma maršrutu, sadraudzējāmies tuvāk ar Valmieras pusē slaveno Valmiermuižas alusdarītavu un tās jaukajām meitenēm. Šobrīd Jērcēnmuižā notiek dažādas aktivitātes un tajās piedalās arī Valmiermuižas alusdarītava – vietējie to jau ir ielāgojuši. Mistiska vieta, tradīcijas un vietēji gardumi ir apvienojušies – esam gandarīti, ka varam saviem pasākumu apmeklētājiem piedāvāt ko pavisam jaunu, un izskatās, ka arī mūsu jaunie sadarbības partneri ir apmierināti.”

Foto: Jānis Eicēns

Via Hanseatica ir maršruts, kas ved no Sanktpēterburgas (Krievijā) caur Narvu un Tartu (Igaunijā) uz Rīgu. Projekta komanda ir izaicinājumu priekšā – jārada jauns, inovatīvs un atraktīvs tūrisma maršruts, stiprinot arī vietējo teritoriju ekonomiku. Tas tiek darīts gan strādājot pie pakalpojumu sniedzēju sadarbības spēcināšanas, gan arī radot jaunus, atraktīvus produktus un domājot par jaunām un interesantām mārketinga aktivitātēm – ceļojumu plānotāju, jaunu projekta mājaslapu, stāstu-ceļvedi un mobilo aplikāciju.

Projekts „Attālo teritoriju attīstība, izmantojot vietējos resursus pārrobežu Via Hanseatica tūrisma maršruta izstrādē” tiek īstenots Igaunijas - Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadam ietvaros. Vidzemes Plānošanas reģions ir projekta vadošais partneris, projekts tiek īstenots no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim. Kopskaitā projektā darbojas 18 partneri un vairāk kā 20 asociēti partneri – pašvaldības, dažādas nevalstiskās un tūrisma organizācijas.   Par projektu un tā aktivitātēm vairāk aicinām lasīt šeit:

Papildus informācija: Dagnija Ūdre, Projekta koordinatore Latvijā, Vidzemes plānošanas reģions, mob.:29219477, e-pasts: dagnija.udre PIE vidzeme PUNKTS lv   

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, Mob.: +371 29454752, E-pasts: anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv , veca.vidzeme.lv

17. decembrī aizvadīta Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klastera pēdējā šī gada sanāksme. Sanāksmes laikā dalībnieki saņēma jauno, uzlaboto sadarbības līgumu, kas stājās spēkā šī gada otrajā pusē. Tāpat tika uzņemti 4 jauni dalībnieki un iepazīti vairāki potenciālie biedri, kas izrādījuši interesi pievienoties klasterim nākotnē. Tāpat kopīgi izvērtēta iepriekšējā gada izdarītais un ieskicētas nākotnes ieceres.

2013. gads Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasterim bijis izaugsmes gads, kas noslēdzās jau 27 dalībnieku sastāvā. Klastera sadarbības tīklam ir pievienojušies jauni dalībnieki, turpinās sekmīga sadarbība ar jau esošajiem partneriem ārvalstīs, kā arī sākusies sadarbība ar jauniem partneriem Dānijā, Zviedrijā un Vācijā. Klasteris attīstoties, nemitīgi noris darbs pie kopīgu projektu izstrādes, šobrīd uz 2014. – 2020. gada plānošanas perioda uzsaukumiem. Aizejošā gada viens no spilgtākajiem notikumiem bija sekmīgi ieviestais projekts, kura ietvaros četru klastera uzņēmumu pārstāvji izgāja praksi Francijā, apgūstot sulu un sidru darīšanas tehnoloģijas. Paši dalībnieki atzīts, ka šī pieredze tiešām bijusi īpaši vērtīga un šādi projekti būtu jārealizē regulāri. Pēc brauciena, lai zināšanas neietu zudībā, izveidota dzērienu ražotāju darba grupa, kuras ietvaros tiek attīstītas jaunas sadarbības formas un meklēti kopēji risinājumu jaunu produktu izstrādei. Klastera zinātniskās institūcijas veic vairākus specifiskus pētījumus uzņēmēju vajadzībām, lai rezultāts būtu vēl produktīvāks. 

Raugoties uz klastera attīstību jaunajā, 2014. gadā, paši klastera biedri izteikuši nepieciešamību pēc kopēja mājaslapas, kas ir viens no aktuālajiem uzdevumiem nākamajā gadā. Tāpat turpināsies darbs pie klastera attīstības projektu izstrādes kopā ar ārvalstu partneriem Baltijas Jūras reģionā. Svarīgi turpināt sekmēt zināšanu un pieredzes apmaiņu klastera dalībnieku starpā, kā arī sniegt iespēju papildināt zināšanas ārvalstīs, no ārvalstu profesionāļiem. Nepieciešams arī sekmēt uzņēmēju eksporta kapacitāti. 

Jau ziņots, ka 2013. gada nogalē aktualizēts jautājums par klastera juridiskā statusa stiprināšanu, uz esošā līguma bāzes veidojot biedrību. Šis ir viens no primāri risināmajiem jautājumiem jaunajā gadā. Pēc biedrības izveides klasteris joprojām turpinās darboties, kā jauniem dalībniekiem atvērts sadarbības tīkls.

Kristaps Ročāns: „Sadarbībā un izaugsmē ieinteresēti uzņēmumi viennozīmīgi ir un būs galvenais klastera izaugsmes faktors, un esmu pārliecināts, ka dalībnieku un sadarbības partneru kopīgais darbs 2014. gadā nesīs jaunus un pozitīvus rezultātus klastera turpmākajai attīstība.”

*Vidzemes augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris izveidots 2010. gadā. Tā mērķis ir organizēt sadarbību un zināšanu pārnesi starp uzņēmumiem, organizācijām, izglītības iestādēm, zinātniskajām un pētniecības institūcijām, nolūkā veicināt veselīgas un augstvērtīgas pārtikas ražošanas attīstību uzņēmumu un Vidzemes reģiona izaugsmei.

Klastera dalībnieku sadarbības prioritātes:

 - Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas patēriņa popularizēšana;

 - Augstvērtīgas un veselīgas pārtikas ražošanas un tehnoloģiju attīstība un virzīšana tirgū;

 - Lokālā un starptautiskā sadarbības tīkla attīstība.

Šobrīd klasterī darbojas dažādi pārtikas nozares uzņēmumi, kā arī vairākas izglītības, pētniecības iestādes un asociācijas.

Papildu informācija: Kristaps Ročāns, mob. +371 29753011 e-pasts:kristaps.rocans PIE vidzeme PUNKTS lv

Vai audiovizuālajam sektoram ir potenciāls Vidzemes reģionā? Vidzemes plānošanas reģions uzskata, ka jā, tādēļ arī tiek ieviests projekts „Informācijas sabiedrības un IKT attīstība audiovizuālajā uzņēmējdarbībā” jeb Medi@TIC. Projekta ietvaros jau veikta detalizēta situācijas izpēte šī sektora novērtējumam Vidzemē, kas pierāda, ka tam ir potenciāls. Dokumentā skatīti gan audiovizuālās jomas attīstības priekšnosacījumi, gan vērtēts arī institucionālais atbalsts un finansējums sektora attīstībai. Tāpat pētīta likumdošana un izglītības iespējas, arī galvenie audiovizuālā satura izplatīšanas kanāli. Lai turpinātu darbu, ir nepieciešams uzzināt jomā iesaistīto attīstības redzējumu un ieteikumus, kā arī apzināt esošās sadarbības iespējas, tādēļ decembra sākumā norisinājās iesaistīto pušu diskusija par šiem jautājumiem.

Tiekoties Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem, nozares uzņēmējiem, Valmieras biznesa un inovāciju inkubatora un Vidzemes novada pašvaldību speciālistiem, kā arī Vidzemes Augstskolas mācībspēkiem, tika prezentēts līdzšinējais veikums un diskusijas laikā pārrunātas iespējas visiem jomas attīstībā ieinteresētajiem partneriem strādāt ciešāk, nodrošināt informācijas apmaiņu, lai veiksmīgi attīstītu šo nozari. Diskusijas dalībnieki atzina, ka audiovizuālais sektors ir joma, kurā reģionam ir potenciāls piesaistīt nozares darbiniekus no citām vietām, tai skaitā Rīgas, jo šeit ir pieejama konkurētspējīga tehniskā infrastruktūra, iespējams, lētākas izmaksas un audiovizuālā ir jomā, kurā iespējams veiksmīgi darboties arī strādājot attālināti. Šīm priekšrocībām ir potenciāls piesaistīt arvien jaunus nozares speciālistus, kas līdz ar sevi piesaistīs citus savus kolēģus. Savukārt reģionam būtu jādarbojas kā vidutājam, kas veicina nozares pārstāvju sadarbības tīklu veidošanos.

Diskusijā atklājās, ka nozīmīga mērķa auditorija audiovizuālā sektora aktivizēšanai ir reģiona jaunieši, kuri, ja ieinteresēti, var sniegt lielu pienesumu, kā ar idejām, tā arī ar pavisam reālu darbošanos profesionāļu pavadībā. Vidzemē jau vairākās skolās darbojas mediju pulciņi, tiek rīkoti īsfilmu festivāli un citi pasākumi, kurus atbalstot, arvien augs jauno entuziastu pulks. Savukārt jaunajiem uzņēmējiem, kas jau darbojas audiovizuālajā sektorā, ļoti nozīmīga būtu mentoru kustības paplašināšana, kā arī iespējas gūt pieredzi pie veiksmīgiem uzņēmējiem Latvijā un ārvalstīs. Jomas uzņēmējiem īpaši vērtīgi būtu iespējas regulāri tikties, meklēt jaunas sadarbības iespējas un formas, tādējādi stiprinot savu konkurētspēju. Vidzemē jau ir labi piemēri klasteru attīstībā tūrisma un pārtikas ražošanas nozarēs. Audiovizuālais sektors var būt vēl viena joma, kurā ciešāka sadarbība klastera formā varētu sniegt labumu visiem ar jomu saistītajiem uzņēmumiem un organizācijām. Diskusijas dalībnieki vairākkārt minēja, ka nozarē ļoti trūkst labu un kvalificētu speciālistu, piemēram, kas veic krāsu korekcija, skaņas apstrādi, tāpat arī programmētāji, datordizaineri un līdzīgi.

Apkopojot diskusijā izrunāto, tas kalpos kā lielisks materiāls turpmākajam darbam pie ieteikumu formulēšanas politikas izstrādei Vidzemes reģionā audiovizuālās jomas attīstībai un esošā IKT potenciāla izmantošanai sektorā.

Projekta „Informācijas sabiedrības un IKT attīstība audiovizuālajā uzņēmējdarbībā” jeb Medi@TIC galvenais uzdevums ir veicināt starptautiskas nozīmes sadarbību un pieredzes apmaiņu starp projekta partneru reģionu uzņēmējiem un augstskolām, meklējot risinājumus kā attīstīt audiovizuālo jomu Eiropā. Projekts tiek ieviests sekojot izmaiņām informācijas sabiedrībā, kas radījušas tehnoloģisku plaisu starp tradicionālajiem audiovizuālajiem produktiem un mūsdienu augsti attīstītajām tehnoloģijām. Projekts tiek īstenots programmas INTERREG IVC ietvaros.

Papildu informācija: Laila Gercāne, Tālr.: +371 64116007, Mob.: +371 29120536, E-pasts: laila.gercane PIE vidzeme PUNKTS lv , veca.vidzeme.lv