Arhīva kalendārs
Aizpildot aptauju https://cities2030.web-survey.it/LV līdz š.g. 13. maijam, ikviens interesents Latvijā un Vidzemē var izteikt savu viedokli par vietēji ražotas pārtikas produktu pieejamību, pārtikas lietošanas paradumiem, vietēji ražotās pārtikas apriti, dažādiem riskiem un nepieciešamajiem risinājumiem. Aptauju organizē Venēcijas Ka' Foskari universitāte. Aptaujas mērķis ir identificēt vietējo pārtikas sistēmu šķēršļus un ievainojamības aspektus, izmantojot pilsētas un reģiona pārtikas sistēmas pieeju. Šī pētījuma ietvaros tiek aptaujāti iedzīvotāji visās ES valstīs, lai apkopotu viņu viedokļus un pieredzi. Aptaujā iegūtie dati tiks izmantoti projektā CITIES2030, lai, veicot rūpīgus pētījumus, izstrādātu ieteikumus uzlabojumiem. Tiešsaistes aptauja ir anonīma, tās aizpildīšana aizņems ne vairāk par 10 minūtēm. Vairāk informācijas par projektu: www.cities2030.eu. _____
Papildu jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta CITIES2030 vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26133028, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv CITAS PROJEKTA “CITIES2030” ZIŅAS . Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo zaudējis Latviju, tu zudīsi pats. /J.Jaunsudrabiņš/
KAD: Svētdien, 19. maijā, no plkst. 12.00 līdz 17.00 KUR: Pulksten 12.00 stāvlaukumā pie Dikļu pils. Dienu aizvadīsim draudzīgā un aktīvā gaisotnē. Pēc Dikļu pils un Vika Pasaku parka apskates, dosimies ciemos pie glempinga "Mežurgas" saimnieka Jāņa Vītola neskartajā dabas nostūrītī Mazbriedes upes krastā. Pasākums plānots ģimenēm ar visa vecuma bērniem. Norisināsies dažādas aktivitātes visai ģimenei – bumbu rallijs pa Mazbriedes upi, makšķerēšana, “koka maizes” cepšana u.c. Noslēgumā kopīga "Mežurgas" zupas vārīšana un pikniks ap ugunskuru. Ja arī Tu vēlies izbaudīt piedzīvojumus Vidzemes dabā un satikt citus remigrantus brīvā gaisotnē, pievienojies un dodamies kopā! Lūgums pieteikt savu dalību rakstot uz e-pastu: remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv vai pa tālruni 29374285 līdz 16. maija dienas beigām! Pasākumu rīko Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule, turpinot 2023. gadā aizsākto tradīciju – vienuviet pulcēt Vidzemē dzīvojošās remigrantu ģimenes, lai tās savstarpēji tuvāk iepazītos, veidotu jaunas pazīšanās un draudzīgi risinātu sarunas par svarīgiem jautājumiem, kas skar atgriešanos Latvijā. “Manas mājas Vidzemē” ik reizi notiek citā Vidzemes reģiona vietā, lai remigrantiem būtu iespēja satikties tuvāk savai dzīvesvietai un veidot ciešāku saikni starp tuvā apkārtnē dzīvojošajām ģimenēm, kuras atgriezušās Latvijā. Pērn tīklošanās pēcpusdienas notika Cēsīs, Valkas novada Kārķos un Ogres Zilajos kalnos, bet šogad aprīlī tika aizvadīta remigrantu ģimeņu tikšanās Limbažos, Lielezera krastā. Katru reizi tikšanās pulcēja arvien vairāk interesentu. Remigrācijas koordinatore Vidzemē I. Madžule aicina uz pasākumu gan tos, kuri no ārzemēm pārcēlušies pirms neilga laika, gan tos, kuri atgriezušies uz dzīvi Latvijā jau agrāk. Šāds pasākums ir lieliska “platforma”, lai apmainītos ar pieredzi, iedrošinātu un atbalstītu tos, kuri pārcēlušies no ārvalstīm uz Vidzemi nesen. ____________________________________________ Papildu informācijai: Inga Madžule, remigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, remigracija PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 29374285 Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv, tālr. +371 28246484
Lekciju "Ar mākslīgo intelektu radīti teksti, attēli un video: kur aiz izklaides un praktiskās noderības sākas riski informācijas uzticamībai un drošībai?" vadīs komunikācijas zinātnes doktore un medijpratības eksperte Klinta Ločmele. Pasākuma mērķis ir sniegt dalībniekiem iespēju plašāk izprast mākslīgā intelekta pielietojumu gan izklaides, gan praktiskajā jomā, apzinoties iespējas, riskus un izaicinājumus. Dalība lekcijā ir bez maksas. Dalībnieku skaits ierobežots, tādēļ lūgums pieteikt savu dalību, zvanot pa tālruni 64035396 vai sūtot savu vārdu un kontaktinformāciju uz e-pastu staiceles.biblioteka PIE limbazunovads PUNKTS lv . Pasākumu organizē EUROPE DIRECT Vidzeme sadarbībā ar Eiropas Savienības Informācijas punktu Staicelē. Katru gadu pavasarī Eiropā norisinās “ALL Digital Weeks” jeb “Digitālā nedēļa”, kuras ietvaros iedzīvotājiem tiek piedāvāti dažādi informatīvi un izglītojoši semināri, apmācības un pasākumi digitālo prasmju pilnveidei. Šogad Latvijā tā norisinās jau 15. reizi. Tās laikā, 13. līdz 18. maijam, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija kopā ar sadarbības partneriem aicina ikvienu piedalīties dažādās aktivitātēs digitālo prasmju pilnveidei. Europe Direct ir Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai sniegtu bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicinātu ikvienu iesaistīties ES notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība ES. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Vairāk par EUROPE DIRECT Vidzeme: http://veca.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Spalva laima.kevere PIE vidzeme PUNKTS lv
Smiltenē nodarbību vadīs Klinta Ločmele, komunikācijas zinātnes doktore un medijpratības eksperte, kura uzsver: “Ar mākslīgā intelekta (MI) radītiem attēliem, video un audio skaņām sastopamies arvien biežāk. Lai gan brīvi pieejamie MI rīki var būt noderīgi ikdienā un sniegt izklaidi, informācijas telpa šobrīd sastopas ar izaicinājumiem, kā atpazīt mākslīgi veidotu saturu un vai to vispār vairs ir iespējams izdarīt. Dažādi MI rīki ar katru gadu kļūst arvien veiksmīgāki realitātes imitēšanā, tādējādi kļūst grūti noteikt, piemēram, vai telefonzvanā dzirdam reāla tuvinieka balsi, vai tas ir, piemēram, krāpniecības mēģinājums, vai video redzētais politiķis ir tiešām izteicis kādu šokējošu apgalvojumu, vai arī tas ir dziļviltojums sabiedrības dezinformēšanai”. Digitālā nedēļa tiek organizēta ALL Digital Weeks 2024 ietvaros, un šogad tā Latvijā notiks jau 15. reizi. Šogad Digitālajā nedēļā paredzētas šādas tematiskās dienas: 13. maijs – Digitālās prasmes un mākslīgais intelekts, 14. maijs – Digitālie pakalpojumi un prasmes iedzīvotājiem, 15. maijs – Digitālās prasmes un risinājumi uzņēmējiem, 16. maijs – Digitālās drošības diena, 17. maijs – Digitālās prasmes izglītībā, 18. maijs – Digitālā Muzeju diena. Tiešraižu grafiks PDF formātā pieejams ŠEIT. Pasākuma līdzorganizētājs ir EUROPE DIRECT Vidzeme. Europe Direct ir Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai sniegtu bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicinātu ikvienu iesaistīties ES notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība ES. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. Nodarbības norises laiks no pl.12.00 līdz 14.00 Smiltenes bibliotēkā, Dakteru ielā 27 (vidusskolas dienesta viesnīcas 1.stāvā). Vietu skaits ir ierobežots, lūgums iepriekš pieteikties, zvanot 26449145. Pasākuma laikā var tikt fotografēts un/vai filmēts. Informāciju sagatavoja; Sandra Marķitāne, Smiltenes novada bibliotēkas informācijas speciāliste Alda Liuke, Smiltenes novada bibliotēkas vecākā bibliotekāre, ESIP koordinatore Tālrunis: 26449145 E-pasts: biblioteka PIE smiltenesnovads PUNKTS lv
Viens no svarīgākajiem šī pasākuma elementiem būs iespēja tikties ar energoauditoru un iepazīties ar tikko sagatavotā energoaudita rezultātiem dzīvokļu ēkai “Ābeles” Puikulē, kas atspoguļo ēkas energoefektivitāti – pašreizējo patērētās enerģijas lietderīgumu un norāda efektīvākos pasākumus ēkas tālākai virzībai uz iespējamo atjaunošanu. Tāpat sarunas dalībniekiem būs iespēja apspriest esošās problēmas līdzīga tipa ēkās, uzzināt, kāpēc ir svarīgi atjaunot ēku savlaicīgi un kāds ir praktiskais ceļš, lai atjaunošanu realizētu. Neformālākā gaisotnē interesenti varēs dalīties savās pārdomās, uzdot jautājumus un saņemt atbildes no energoauditora, Vidzemes plānošanas reģiona energoefektivitātes komandas un “Vidzemes EnergoGida”. Jau ziņots, ka aprīlī darbu sācis bezmaksas konsultatīvais atbalsts vidzemniekiem ēku atjaunošanas jautājumos – “Vidzemes EnergoGids”. Konsultatīvo atbalstu sniedz VPR īstenotā projekta “RenoWave” eksperte Dace Pastva. Interesentiem iespējams piektdienās pieteikt klātienes tikšanos Cēsīs, Bērzaines ielā 5, vai Valmierā, Purva ielā 12a, kā arī sazināties pa tālruni 26675337 vai e-pastu dace.pastva PIE vidzeme PUNKTS lv . Aktuālā informācija pieejama arī Facebook lapā https://www.facebook.com/VidzemesEnergoGids un veca.vidzeme.lv. Latvijā projektu “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave) īsteno VPR un Baltijas Vides Forums. Tas tiek ieviests Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk informācijas par projektu šeit. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv">eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Spalva laima.kevere PIE vidzeme PUNKTS lv
Diskusija notiks Cēsīs, restorāna "Vanadziņš" telpās, Rīgas ielā 15. Programma pieejama ŠEIT. Aicinām interesentus pieteikt savu dalību līdz 27.maijam šajā saitē: https://forms.office.com/e/kjErg6P92a Nākamā diskusija plānota 12. jūnijā (norises vieta un programma vēl tiks izziņota). Vidzemes plānošanas reģions vairākus gadus mērķtiecīgi strādā, lai veicinātu teritorijā pāreju uz efektīvu un tīru enerģiju, tādējādi ieviešot Eiropas Savienības klimata un enerģētikas mērķus reģionālā līmenī. To paredz arī Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programma 2022.-2027. gadam, nosakot vairākus rīcību virzienus un uzdevumus tostarp - energoplānošanas stiprināšana; energofektivitāte; pāreja uz atjaunīgo enerģiju. Lai mazinātu reģionālos izaicinājumus un nodrošinātu ilgtspējīgu enerģētikas nozares attīstību, šobrīd VPR komanda projekta “CEESEU-DIGIT” ietvaros sagatavo Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu. Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānā tiks definētas prioritātes, mērķi, uzdevumi un pasākumi reģiona līmenī, kas vērsti uz reģiona enerģijas sistēmu, klimata pārmaiņu mazināšanu un ilgtspējīgiem enerģētikas attīstības virzieniem. Nozīmīgs pamats šim dokumentam ir katras pašvaldības spēkā esošie attīstības plānošanas dokumenti, kuros apkopoti enerģijas patēriņa dati, paredzēti mērķi un rīcības SEG emisiju mazināšanai, energopārvaldības ieviešanai un uzraudzībai, kā arī pasākumi klimata pārmaiņu risku mazināšanai. Visbiežāk šādu pašvaldības attīstības plānošanas dokumentu saīsinājumā dēvē par SECAP plānu, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē – ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcības plāns. Starp 11 Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā esošajām pašvaldībām šāds plāns ir sagatavots un spēkā esošs 7 pašvaldībās. Līdz šim VPR vairāku starptautisku projektu ietvaros organizēja darbseminārus pašvaldību speciālistiem ar mērķi veicināt energopārvaldnieku un citu speciālistu zināšanas, izstrādājot un atjaunojot ilgtspējīgas enerģijas un klimata rīcību plānus. Darbsemināros apgūtas gan teorētiskās zināšanas, pieaicinot nozares ekspertus, gan arī darba grupās pildīti praktiski uzdevumi un treniņi, sākot no enerģijas patēriņa datu analīzes, iesaistīto pušu kartēšanas līdz pat klimata pārmaiņu radīto risku jutīgo teritoriju identificēšanu un enerģētiskās nabadzības mazināšanu. Diskusiju organizē EUROPE DIRECT VIDZEME centrs kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona īstenoto Eiropas Savienības “Life” programmas projektu “Centrālās un Austrumeiropas ilgtspējīgas enerģētikas savienības reģionālo pārvalžu iniciatīvu izstrāde un ieviešana taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai enerģētikas nozarē” (CEESEU-DIGIT) un Apvārsnis 2020 programmas projektu “Adaptīva mikroklimata pārvaldība lauksaimniecībā” (StarGate). Viens no EUROPE DIRECT VIDZEME centra uzdevumiem ir aicināt ikvienu iesaistīties Eiropas Savienībā notiekošajos procesos un izteikt savu redzējumu, tostarp arī par enerģētikas un klimata politiku. Reģionu un pašvaldību loma ir nozīmīga, lai kopīgiem centieniem tiktu sasniegti ES izvirzītie mērķi. EUROPE DIRECT centri visā Latvijā, tostarp arī Vidzemē, palīdz noteikt ES politikas aspektus, kas ir svarīgi vietējā līmenī un rīko pasākumus, kas atbilst vietējām vajadzībām. Vidzemē šāds centrs darbojas kopš 2021. gada. Visu atbildību par saturu uzņemas tā autori. Tas nekādā veidā neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Ne Eiropas Komisija, ne EASME neatbild par ievietotās informācijas izmantošanu. Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: maija.rieksta @vidzeme.lv, mob.nr. 26099521 Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
Pašvaldību speciālistiem iepriekš minētie akcenti ir īpaši būtiski, jo jautājumiem ir cieša sasaiste ar transporta dekarbonizācijas procesiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanu, kur pašvaldības ieņem nozīmīgu lomu un tām piešķirta liela atbildība kopējā mērķa sasniegšanā. Katra pašvaldība var pielāgot iniciatīvas un pieeju atbilstoši vietējām vajadzībām un iespējām, attīstot gan infrastruktūru, gan strādājot pie normatīvā regulējuma uzlabojumiem, izglītojot sabiedrību un risinot jautājumos kopā ar pārējiem nozares pārstāvjiem, t.sk. privāto sektoru, iedzīvotājiem, zinātniskā sektora pārstāvjiem u.c. sistēmas dalībniekiem. Īpaši interesanti ir risinājumi, kas vienlaicīgi risina vairākus izaicinājumus – piemēram, gan mazina siltumnīcefekta gāzu emisiju apmērus, gan arī pozitīvi ietekmē vietējos mājražotājus un viņu uzņēmējdarbību, piemēram, uzstādot termopakomātus, kas Latvijā kļūst arvien populārāki. Pasākuma programmas ietvaros semināra dalībnieki iepazīsies ar dažādām iniciatīvām un uzņēmēju pieredzi, organizējot t.s. pēdējās jūdzes piegādes pakalpojumus, kā arī iegūs pārskatu par situāciju transporta nozarē, īpaši mobilitātes jautājumos gan pilsētvidē, apzinoties problēmas apmērus arī lauku teritorijās. Arvien biežāk tiek apsvērta arī pašas sabiedrības līdziesaiste pakalpojumu nodrošināšanā, kļūstot par preču un produktu piegāžu kustības dalībnieku. Savas darbības gaitā uzkrāto pieredzi atklās Rīgas Tehniskās universitātes un SIA BOLT Drive pārstāvji, kā arī uzņēmuma un kustības izipizi.lv dibinātāji.
>> REĢISTRĒŠANĀS pasākumam līdz š.g. 22. maijam plkst.10.00 (pasākums ir bez maksas, darba valoda – latviešu).
Pieredzes apmaiņas pasākumi, kuros iespējams uzzināt gan par pašmāju, gan ārvalstu risinājumiem, ir atzīts par īpaši vērtīgu resursu, ko Vidzemes pašvaldību speciālisti labprāt izmanto. Jāpiebilst, ka termopakomāti ir interesants Latvijas piemērs, par kuru regulāri tiek izrādīta interese arī citās valstīs.
Pasākums tika organizēts Interreg Europe programmas 2021-2027 līdzfinansētā projekta “SPOTLOG” ietvaros. Projekta galvenais mērķis ir iesaistīt vietējās kopienas sociāli atbildīgu loģistikas sistēmu izveidē, kur vien iespējams, balstoties uz nulles oglekļa emisijām, saprātīgi izmantojot visus pieejamos resursus un izmantojot preču un pasažieru transporta pakalpojumu digitalizācijas iespējas. Latviju konsorcijā pārstāv Vidzemes plānošanas reģions. Plašāka informācija par projektu Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē veca.vidzeme.lv un https://www.interregeurope.eu/spotlog.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Foruma "Kultūra izturētspējai" norise Forumā kā “iedvesmas runātāji” piedalījās Stefānija Rābe (Stefanie Raab), arhitekte un uzņēmuma COOPOLIS vadītāja no Vācijas, Ramons Marrādess (Ramon Marrades), urbānists un “Placemaking Europe” vadītājs no Spānijas, Jāko Blombergs (Jaakko Blomberg), pilsētvides aktīvists un producents no “Helsinki Urban Art” Somijā. Viņi dalījās savās atziņās un sniedza praktiskus piemērus, kā kopienu vajadzību izvirzīšana kultūras dzīves centrā var panākt virkni pozitīvu efektu. Runātāji stāstīja par to, kā īstenot iekļaujošus pasākumus, kuri apvieno dažādu sociālo grupu cilvēkus, un kā radīt iespēju ikvienam tajos iesaistīties. Bieži pasākuma ieceres pamatā ir vienkāršas idejas, kuras ir balstītas uz cilvēku vajadzībām. “Rūjiena – kultūras pērle 2024” programmas un "BSR Cultural Pearls" projekta komandas Vidzemes plānošanas reģionā pārstāvji forumā "Kultūra izturētspējai" Forumā notika arī “Baltijas jūras reģiona kultūras pērles 2024” skate, kurā visi klātesošie varēja uzzināt vairāk par četrām titulu ieguvušajām pilsētām - Svendborgu Dānijā, Ķīli Vācijā, Jākobstādi jeb Pietarsāri Somijā un Rūjienu Latvijā. Pilsētu pārstāvji iepazīstināja “Peča Kuča” prezentācijas formātā auditoriju ar savu pilsētu. Viņi koncentrētā veidā izstāstīja, kāpēc nolēma pretendēt uz titulu, par iecerēm un jau paveikto šajā gadā. Klausītājiem par Rūjienu vairāk pastāstīja Toms Upners, Valmieras novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītājs. Foruma laikā notika četras darbnīcas, kurās tika ģenerētas idejas un risinājumi četru “Baltijas jūras reģiona pērļu” problēmām – valodu kopienu nošķirtība, jauniešu un vecākās paaudzes neiesaistīšanās kultūras dzīvē, paaudžu sadarbības trūkums. Rūjienai īpaši svarīgi - kā nodrošināt zināšanu nodošanu jauniešu un senioru starpā. “Skats no malas” sniedza vērtīgas ierosmes jaunām aktivitātēm, par kurām pilsētās līdz šim nebija domāts. Titula "Baltijas jūras reģiona kultūras pērles 2024" ieguvēju pārstāvji no Svendborgas Dānijā, Ķīles Vācijā, Jākobstādes jeb Pietarsāri Somijā un Rūjienas Latvijā Foruma "Kultūra izturētspējai" dalībnieki Valmieras novada pašvaldības Kultūras pārvaldes kultūras projektu un “Rūjiena – kultūras pērle 2024” programmas vadītāja Madara Seile atzinīgi novērtēja dalību forumā, iespēju iepazīstināt ar Rūjienu plašāku auditoriju, kā arī pastāstīt par plānotajiem pasākumiem pilsētā un apkārtnē. Viņa uzsvēra: “Mēs augstu vērtējam iespēju forumā pārstāvēt Rūjienu un nest tās vārdu Eiropā. Pasākuma laikā bija lieliska izdevība tīkloties ar dažādu valstu dalībniekiem, izstāstīt Rūjienas stāstu starptautiskā vidē un saņemt pozitīvu atgriezenisko saiti par Rūjienas - kultūra pērles 2024 sagatavoto kultūras un noturības rīcības plānu. Piedaloties darbnīcās, secināju, ka, lai kurā Baltijas jūras reģiona valstī mēs dzīvotu, problēmas ir vienādas vai līdzīgas vidēja un mazāka izmēra pilsētās, tikai paņēmieni un apmērs, kā tās risinām, atšķiras.” Forums “Kultūra izturētspējai” ir daļa no "BSR Cultural Pearls" projekta, kura mērķis ir stiprināt kultūras virzītu sabiedrības noturību Baltijas jūras reģionā. Projektā apvienoti 12 partneri, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģions, no 8 valstīm. To finansē Interreg Baltijas jūras reģiona programma. * Publikācijā izmantotas Ewa Strozniak (Baltijas jūras valstu padome) fotogrāfijas. _____ Jautājumiem par projektu “BSR Cultural Pearls”: Lelde Ābele, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, tālr. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
.
Lai palīdzētu rast iedzīvotājiem piemērotākos risinājumus un sniegtu atbildes uz jautājumiem par ēku atjaunošanu, sarunā piedalījās VPR energoefektivitātes komanda. Savukārt, energoauditors, kurš veica Puikules daudzdzīvokļu ēkas “Ābeles” izvērtēšanu un izstrādāja energoefektivitātes uzlabošanas plānu, tikšanās laikā iepazīstināja klātesošos ar iegūtajiem rezultātiem. Izstrādātais ēkas energoaudits liecina, ka būtiskākās problēmas daudzdzīvokļu ēkā “Ābeles” šobrīd ir slikta siltuma noturība, nevienmērīga siltuma sadale, novecojusi apkures sistēma, kas veido avāriju risku, kā arī dažādi faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē ēkas mikroklimatu. Rezultāti rāda, ja tiktu veikta šī nama atjaunošana, tad ēkas siltumenerģijas patēriņš veidotu 56% ietaupījumu, salīdzinot ar šī brīža patērēto. Tomēr energoefektivitātes speciālisti uzsver, ka atjaunošana ir nozīmīga ne tikai tādēļ, ka, izmantojot efektīvākas siltuma saglabāšanas metodes, tā sniegtu iespēju samazināt siltuma patēriņu un izmaksas, bet arī nodrošinātu ēkas uzturēšanu ilgtermiņā, tai skaitā drošu un komfortablu dzīvesvietu visiem, kuri dzīvo mājā. “Ābeles” iemītnieki ir ļoti ieinteresēti savas ēkas atjaunošanā un apņēmušies kopīgi rūpēties par savu dzīvesvietu. Par to liecina arī tas, ka viņi, pieņemot vienotus lēmumus, jau veikuši nelielus soļus ēkas atjaunošanā. Tas ir būtisks aspekts, jo, kā norāda energoefektivitātes speciālists – māja ir kopēja, kad tajā ir vairāk dzīvokļi ar dažādiem īpašniekiem, tad visiem jāspēj vienoties, kas atsevišķos gadījumos var būt arī lielākais izaicinājums. Diskusijas laikā apspriesti arī izaicinājumi citās daudzdzīvokļu ēkās, kuru pārstāvji bija klātesoši. Piemēram, runāts par pamatu siltināšanu, pelējumu, nepietiekamu ventilāciju un citiem iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem. Tika apspriestas arī dažādas iespējas, kā integrēt dzīvokļos esošos risinājumus ēku atjaunošanas plānos. Pievērsta uzmanība tam, kāpēc ir svarīgi rūpēties par daudzdzīvokļu ēku un savlaicīgi novērst ēkas avārijas stāvokli, kā arī samazināt citus avāriju riskus. Energoefektivitātes speciālisti pastāstīja par ēku atjaunošanu Latvijā – kā parasti tā tiek īstenota, kādas ir aptuvenās izmaksas un kādu finansiālo atbalstu ir iespējams saņemt. Saruna Puikulē bija pirmā no trim plānotajām tikšanās reizēm ar iedzīvotājiem Limbažu novadā. Starptautiskā projekta “RenoWave” ietvaros visā Vidzemē notiek regulāras tikšanās ar iedzīvotājiem, ēku apsaimniekotājiem, pašvaldību speciālistiem un ekspertiem, lai kopīgās sarunās izprastu namu atjaunošanas nepieciešamību un piemērotākos risinājumus. Lai sniegtu bezmaksas konsultatīvo atbalstu Vidzemes iedzīvotājiem, kopš šī gada aprīļa darbu sācis VPR izveidotais informatīvais atbalsta punkts “Vidzemes EnergoGids”. Tajā konsultācijas sniedz VPR īstenotā projekta “RenoWave” eksperte Dace Pastva. Jebkuram interesentam iespējams piektdienās pieteikt klātienes tikšanos Cēsīs, Bērzaines ielā 5, vai Valmierā, Purva ielā 12a, kā arī sazināties pa tālruni 26675337 vai e-pastu dace.pastva PIE vidzeme PUNKTS lv. Aktuālā informācija pieejama arī Facebook lapā Vidzemes EnergoGids un veca.vidzeme.lv. Latvijā projektu “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave) īsteno VPR un Baltijas Vides Forums. Tas tiek ieviests Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Plašāka informācija par projektu šeit. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv">eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Spalva laima.spalva PIE vidzeme PUNKTS lv
Viens no svarīgākajiem šī pasākuma elementiem būs iespēja tikties ar energoauditoru un ielūkoties neseno energoauditu rezultātos divās dzīvokļu ēkās Cēsīs, Valmieras ielā 21 un 23a. Šie rezultāti atspoguļo ēku energoefektivitāti – pašreizējo patērētās enerģijas lietderīgumu un norāda efektīvākos pasākumus ēku tālākai virzībai uz iespējamo atjaunošanu. Sarunā piedalīsies arī VPR energoefektivitātes komanda, kas informēs par to, kādēļ svarīgi atjaunot ēku savlaicīgi un kāds ir praktiskais ceļš, lai to realizētu. Klātesošajiem neformālā gaisotnē būs iespēja dalīties pārdomās tieši par savas dzīvokļu ēku atjaunošanu, uzdot jautājumus un saņemt ekspertu atbildes. Jau ziņots, ka šī gada aprīlī darbu sācis bezmaksas konsultatīvais atbalsts vidzemniekiem ēku atjaunošanas jautājumos – “Vidzemes EnergoGids”. Konsultatīvo atbalstu sniedz VPR īstenotā projekta “RenoWave” eksperte Dace Pastva. Interesentiem iespējams piektdienās pieteikt klātienes tikšanos Cēsīs, Bērzaines ielā 5, vai Valmierā, Purva ielā 12a, kā arī sazināties pa tālruni 26675337 vai e-pastu dace.pastva PIE vidzeme PUNKTS lv. Aktuālā informācija pieejama arī Facebook lapā Vidzemes EnergoGids un veca.vidzeme.lv. Latvijā projektu “Vienas pieturas aģentūras paplašinātais modelis, lai palielinātu daudzdzīvokļu ēku fonda renovāciju Baltijas jūras reģionā” (RenoWave) īsteno VPR un Baltijas Vides Forums. Tas tiek ieviests Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Vairāk informācijas par projektu šeit. Jautājumiem: Eva Meijere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv">eva.meijere PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Spalva laima.kevere PIE vidzeme PUNKTS lv
Vasaras skolas programmā ietilpst latviešu valodas intensīvais kurss 64 akadēmisko stundu apjomā, kas vērsts uz gramatikas pamatu apguvi, kā arī lasīšanas, rakstīšanas un runāšanas prasmju pilnveidošanu. Kursa temati ietvers plašu loku – sākot no personības, pieredzes un prasmēm, līdz iepazīšanās procesam ar Latviju, tās galvaspilsētu Rīgu, iedzīvotāju ikdienu, tradicionālo un mūsdienu kultūru, aktualitātēm medijos un latviešu veiksmes stāstiem pasaulē. Papildus kursam paredzēta arī lekcija par latviešu kultūru un folkloru, kurā dalībnieki varēs iepazīties ar tautasdziesmām, tradīcijām un ieražām. Sekmīgi nokārtojot kursu, studenti saņems 4 kredītpunktus (6 ECTS). Vasaras skolas saziņas valoda gan latviešu valodas nodarbībās, gan lekcijās būs angļu valoda. Nodarbības tiks organizētas divās grupās – vienā no tām apvienosies dalībnieki bez iepriekšējām zināšanām vai pamatzināšanu līmenī (A0-A1), bet otrā grupa būs paredzēta tiem, kuru valodas zināšanas jau ir labā pamatlīmenī (A2-B1). Lai pieteiktos vasaras skolai, līdz 1. jūnijam ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa un jāiesniedz motivācijas vēstule, nosūtot to uz e-pastu sagkursi PIE lu PUNKTS lv. Dalībnieku skaits katrā grupā ir ierobežots līdz 10 cilvēkiem, tāpēc, ja pretendentu skaits pārsniegs pieejamo vietu skaitu, dalībnieki tiks atlasīti, ņemot vērā pieteikšanās laiku, iesniegto dokumentu pilnību un motivāciju. Izmantojiet šo lielisko iespēju papildināt latviešu valodas prasmes, pieskaroties mūsu kultūras dārgumiem! Plašāka informācija pieejama: https://www.latvianlanguage.lu.lv/diaspora/diasporas-vasaras-skola/
Arī šī mācību cikla ietvaros akcents tiek likts uz attiecīgo prasmju vēlāku pielietošanu saimnieciskās darbības veicināšanai pašvaldību administratīvajās teritorijās, tomēr speciālisti apgūtās zināšanas varēs izmantot arī risinot citus ikdienas jautājumus. Mācības organizē apmācību uzņēmums Trainify, un tās noritēs trīs zinošu ekspertu vadībā, katrai grupai tiekoties trīs reizes; nodarbības noslēgsies 19. jūnijā. Piesaistītie eksperti – Dmitrijs Kalniņš Bergs, Elīna Miķelsones, Vita Brakovska – ir savas jomas pārstāvji ar ilggadēju pieredzi attīstības, radošuma treniņu un cilvēkresursu vadībā.
Elīna Miķelsone ir pētniece, uzņēmēja un inovāciju un ideju vadības eksperte ar lielu pieredzi darbā kā ar studentiem Latvijas augstskolās, tā ar dažādu jomu profesionāļiem, kuri vēlas trenēt radošumu un uzņēmējspējas, būt sekmīgāki inovāciju radīšanā. Viņas izveidotās aktīvās inovāciju mācības «Ideju fitness» izmantojuši daudzu Latvijas uzņēmumu darbinieki. Viņa radījusi vairākas ideju ģenerēšanas un attīstīšanas spēles, sniedz bezmaksas mentora atbalstu un konsultācijas jauniešiem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, kā arī vada virtuālo inkubatoru «Biznesa siltumnīca» un izglītojošas sesijas cilvēkiem ar kustību un redzes traucējumiem. Vita Brakovska ir pieredzējusi trenere inovāciju, pārmaiņu un cilvēkresursu jomā. Pirmo 10 darba gadu pieredzi gūstot pašvaldībā un valsts aģentūrā, nākamos 15 gados viņa ir vadījusi vairāk nekā 1800 pasākumus, risinot dažādu auditoriju vajadzības, tostarp uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestādēm, izglītības un kultūras nozarēm. Vita ir guvusi atzinību gan publiskajā, gan privātajā sektorā, sadarbojoties ar vadošajiem uzņēmumiem un institūcijām Latvijā un ārpus tās. Viņas ekspertīze tiek novērtēta arī starptautiski, sadarbojoties ar Eiropas Komisiju, UNESCO un citām organizācijām, lai risinātu globālus izaicinājumus un veicinātu inovācijas un attīstību. Vidzemes plānošanas reģions mācības organizē Eiropas Savienības Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros. Projekta finansējuma saņēmējs un vadošais partneris ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm.
Jautājumiem: Ieva Dzalbe, projekta koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, ieva.dzalbe PIE vidzeme PUNKTS lv, t. 25491165. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, t. +371 29454752.
Pasākumu "Manas mājas Vidzemē" rīkoja Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule ar mērķi sniegt atbalstu remigrantiem, atgriežoties Vidzemē. Diena iesākās ar rakstnieka, dzejnieka un tulkotāja Vika vadītu ekskursiju Vika Pasaku parkā, kur viņš pastāstīja par parku un tajā izvietotajām viņa radīto literāro tēlu koka skulptūrām. Ekskursijai pievienojās arī Dikļu kultūras centra direktore Inna Krēsliņa, kura pastāstīja par Dikļu vēsturi un tās nozīmīgo lomu latviešu nācijas tapšanā. Pēc tam dalībnieki apskatīja Dikļu pils parku un tad devās ciemos pie glempinga "Mežurgas" saimnieka Jāņa Vītola neskartajā dabas nostūrītī Mazbriedes upes krastā. Mežurgās ģimenēm ar bērniem bija sarūpētas dažādas aktivitātes – bumbu ralliju pa Mazbriedes upi, "koka maizes" cepšana un citas atrakcijas. Visi kopīgi baudīja "Mežurgas" zupu un vienojās kopīgās sarunās ap ugunskuru. Pasākumā piedalījās gan remigrantu ģimenes, kas jau ilgāku laiku dzīvo Latvijā, gan tās, kuras nesen atgriezušās no ārzemēm – Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Šveices, ASV un citām valstīm. Remigrācijas speciāliste pārrunāja iespējas sniegt palīdzību kādai ģimenei, kas nonākusi īpaši sarežģītā situācijā, steidzami pamezdama Angliju. Inga Madžule atzina, ka tīklošanās pasākums bija īpaši noderīgs jaunajiem remigrantiem, kuriem bija iespēja satikt ģimenes, kas jau pirms vairākiem gadiem ir atgriezušās Latvijā un varēja dalīties ar savu pieredzi un ieteikumiem. I. Madžule novērtēja arī pašvaldību remigrācijas speciālistu klātbūtni, kas ļāva neformālā gaisotnē pārrunāt svarīgus jautājumus. Pasākuma rīkotāji pateicas literātam Vikam, Dikļu kultūras centra direktorei Innai Krēsliņai, “Mežurgu” saimniekam Jānim Vītolam un viņa sievai, kā arī Dikļu pils pārvaldniecei Andrai Bērziņai par laipno uzņemšanu. Nākamās tīklošanās pēcpusdienas remigrantiem "Manas mājas Vidzemē" gaidāmas rudenī kādā citā Vidzemes reģiona vietā.
Tikšanās notiks 30. maijā plkst. 10.00 “Vidzemes koncertzāles” Izstāžu zālē Cēsīs, Raunas ielā 12. Uz sarunu aicina un tajā piedalīsies Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale, Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts un Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.
>> Interesenti, kuri vēlas piedalīties, aicināti reģistrēt savu dalību, aizpildot pieteikuma formu šeit. >> Tikšanās programma pieejama šeit.
Apmeklētāju skaits ir ierobežots, tāpēc pirms ierašanās lūdzam pārliecināties, ka saņemts dalības apstiprinājums. Latvijas Banka tikšanos organizē sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu. Tālrunis papildu informācijai par dalību diskusijās: 29297272, 28386601.
Diskusiju gaitā tika identificēti vairāki virzieni, kuros jāstrādā, lai pārtikas sistēma Vidzemē būt ilgtspējīga. Pārtikas nozares pārstāvji norādīja, ka nepieciešami uzlabojumi gan likumdošanā, gan jāinvestē sabiedrības izglītošanā. Pārtikas sistēmas attīstībai būtisks ir arī pārvaldības aspekts, jo, kā secināja dalībnieki, Latvijā ir iztrūkstoša nacionālā līmeņa pārtikas stratēģija. Šobrīd nav skaidrs, vai spējam sevi apgādāt ar pārtiku un kas ir tas, kas būtu jādara, lai pārtikas sistēma būtu ilgtspējīga, tostarp kā stiprināt normatīvo regulējumu, nosakot vietējo ražotāju pārtikas īpatsvaru lielveikalu plauktos. Diskusiju dalībnieki kā vienu no ilgtspējīgas pārtikas sistēmas elementiem norādīja arī bioreģiona konceptu, kas salīdzinoši nesen izveidots Vidzemes reģionā un turpināms tieši bioloģiskās lauksaimniecības kontekstā. Lai rosinātu kvalitatīvas diskusijas, pasākuma ievada daļā KISMET projekta eksperti Krišjānis Veitners un Līga Proškina iepazīstināja klātesošos ar pārtikas sistēmas pamata elementiem un sistēmas dalībniekiem. Ar t.s. “piena ceļa” piemēru no lauka līdz galdam, skaidrojot, kā piena piegādātāji, ražotāji un pārstrādātāji iekļaujas kopējā pārtikas sistēmā, veicinot pārtikas sistēmas dalībnieku izpratni un zināšanas par pārtikas sistēmas funkcionēšanu. Dalībnieku vidū bija Vidzemes pārtikas audzētāji, ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un patērētāji. Identificētās problēmas, izaicinājumi, mērķi tiks apkopoti un iekļauti Vidzemes pārtikas stratēģijas 2035 rīcības plānā. Šāds stratēģiskais dokuments ļaus Vidzemes plānošanas reģionam stratēģiski plānot pārtikas sistēmas attīstību, vienlaikus sniedzot būtisku ieguldījumu reģiona attīstībā. Pasākums tika organizēts Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2021.-2027. gadam projekta KISMET “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas atbalstoša vide” ietvaros. Projekta mājaslapa: https://interreg-baltic.eu/project/kismet/
Jautājumiem: Maija Rieksta, projekta KISMET vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
Inovāciju koprades laboratorija ir Vidzemes plānošanas reģiona īstenota praktiska metode profesionāli vadītam kopdarba procesam. Savienojot pētnieku zināšanas ar uzņēmēju biznesa ekspertīzi un reālās vides izaicinājumiem, tiek radītas iestrādnes jauniem produktiem, pakalpojumiem, procesiem vai tehnoloģijām. Martā un aprīlī notikušajos tiešsaistes un klātienes pasākumos piedalījās pārstāvji no uzņēmumiem AS “Smiltenes piens”, SIA “Smalkais muslis”, SIA "Fat cat", SIA “Verbus” un citiem. Darba procesā saskarsmes punktus un jaunu produktu idejas uzņēmējiem risināt palīdzēja dažādas specializācijas pētnieki no Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes. Koprades laboratorijas darba process organizēts tā, lai uzņēmēji un pētnieki kopīgi iepazītu viens otra darba jomu, intereses, paveikto un plānoto. Viens no darba posmiem ir radošas pieejas ideju ģenerēšanai un kopīgu domu apkopošanai. Šādi praktiskas darbošanās ietvarā tika radītas vairāk nekā 40 jaunas idejas aļģu kā resursa izmantošanai jaunu produktu radīšanā. Koprades procesa noslēgumā notika darbs pie ideju "piezemēšanas" un to tālākas izstrādes saistībā jau ar konkrētu uzņēmēju vajadzībām. Izveidojās divas sadarbības grupas, kur katrā ir gan uzņēmēji, gan pētnieki. Viena grupa strādāja pie uzņēmuma AS "Smiltenes piens" vajadzību izpētes, kā pārpalikušo produktu izejvielu – laktozes šķīdumu varētu izmantot mikroaļģu audzēšanai un pavairošanai. Savukārt otra grupa strādāja ar uzņēmuma "VERBUS" darba uzdevumu, kā pavairot un izmantot aļģes zivju audzēšanai un izstrādāt barības vielas. Papildus uzņēmuma pārstāvis aktualizēja nepieciešamību pēc zinātnisko institūciju pētījumiem, kas pamato aļģu labvēlīgo ietekmi uz vides piesārņojuma mazināšanu. Liela nozīme aktivitātes īstenošanā tika pievērsta uzņēmēju un pētnieku informēšanai par pieejamajām finanšu atbalsta programmām, lai brīdī, kad atbalsta programmas ir pieejamas, uzņēmēji uz to pārliecinoši var pretendēt. Pasākumā piedalījās pārstāvji no LR Zemkopības ministrijas, sniedzot detalizētu informāciju par Lauku atbalsta dienesta administrēto programmu zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027.gadam, specifiski par atbalstu aļģu produktu attīstīšanai un ražošanai. Par pasākumu norisi atzinīgi izteicās gan pētnieki, gan uzņēmēji. Docente, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārstāve, Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centra vadītāja Sanita Sazonova pauda atzinību par šādas sākotnēji, viņasprāt, šķietami neiedomājamas idejas realizēšanu par inovāciju koprades laboratoriju, kurā paredzēts kopīgi virzīt biznesa sektora idejas kopā ar pētniekiem. Viņa uzsvēra, ka, esot jau aktivitātē un redzot, kā saplānoti procesi, redzams, ka tas ir reāli un šādu sadarbību var realizēt ar labiem rezultātiem. AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova vērtē, ka uzņēmēji ir dažādi – daļa paši meklē dažādas sadarbības iespējas, daļai šādi pasākumi ir ļoti nepieciešami un noderīgi, lai rastu trūkstošas sadarbības. Tāpat viņa piebilst, ka šāda aktivitāte ir labs veids kā pašiem uzņēmējiem palūkoties uz savu ikdienas darbu. “Satiekoties ar zinātni pārstāvošiem cilvēkiem, kuriem pilnīgi cits skatījums uz dažādiem jautājumiem, var rasties jauni projekti un pakalpojumi,” uzsver uzņēmuma vadītāja. Viņa stāsta, ka koprades procesā iegūtā sadarbība ar pētniekiem varētu turpināties, idejas un metodes iestrādnes būtu jātestē praktiski. Inovāciju koprades laboratoriju organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā", ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. Informāciju sagatavoja: Ieva Upeniece, Vidzemes plānošanas reģions
Iniciatīvas realizēšanai izvēlēsies paši koprades darbnīcas “Ko celsim galdā?” dalībnieki – organizāciju, uzņēmumu un iestāžu pārstāvji –, kuri iepriekšējās tikšanās reizēs š,g. martā un aprīlī, izmantojot līdzdalības metodi pārmaiņu arēna, sniedza priekšlikumus par pasākumiem vai aktivitātēm, kas sabiedrību spētu mudināt arvien vairāk ikdienā patērēt bioloģisko pārtiku. No visām izstrādātajām idejām tiks atlasītas piecas, kas tiks virzītas uz balsošanu – attiecināmas uz plašu sabiedrības daļu un ar augstu realizēšanas iespēju. Atgādinām, ka koprades darbnīcu pirmā tikšanās noritēja š.g. 27. martā, kad tās dalībnieki veidoja vīziju, kādai jāizskatās pārtikas sistēmai 2035. gadā, secīgi meklējot tos ceļus, kā šo vīziju sasniegt. Bioloģiskās pārtikas patēriņu veicinošas aktivitātes tika vērtētas piecās grupās – (1) ēšanas un iepirkšanās paradumi mājsaimniecībās, (2) ēdināšana ārpus mājas, (3) lielveikali un pārtikas uzņēmumi, (4) lauksaimniecība, kā arī (5) pārvaldība, sadarbība un izglītības jautājumi. Kā iepriekš informējām, koprades darbnīcas ir praktisks turpinājums memorandam, kuru vairāk nekā 200 cilvēku parakstīja 2023. gada 25. oktobrī Siguldā, apliecinot atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Nacionālajā parkā, kas ir pirmais bioreģions ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Sabiedrības grupu pārstāvjiem nākot kopā, koprades darbnīcās tika uzsākts darbs ar pirmo no memorandā definētajiem prioritārajiem virzieniem – veicināt veselīgu dzīvesveidu un palielināt veselīgas bioloģiskās pārtikas patēriņu reģionā, jo īpaši sabiedriskās iestādēs, tostarp bērnudārzos, skolās, pansionātos un slimnīcās. Koprades darbnīcas Cēsīs notika š.g. 27. martā un 23. aprīlī. Darbnīcu cikls noslēgsies 24. maijā. Pasākumus organizē Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu novada pašvaldība. Koprades darbnīcu laikā izmantotā metode “pārmaiņu arēna” ļauj pārdomāti iesaistīt plašu sabiedrības pārstāvju loku un efektīvi izmantot ikviena zināšanas, pieredzi un resursus. Metode ir viens no pārmaiņu pārvaldības instrumentiem, un tā paredz iesaistīt sabiedrību kopējas izpratnes radīšanas, arī mācību, vizionēšanas un eksperimentēšanas aktivitātēs, lai risinātu konkrētus izaicinājumus vai problēmas. Koprades darbnīcas organizē Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu novada pašvaldība Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam projekta “Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju (We Make Transition!” ietvaros, kā arī Eiropas Komisijas finansētā projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” un Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam projekta “Ilgtspējīgas pārtikas sistēmu atbalstoša vide (KISMET)” aktivitāšu ietvaros.
Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv.
Projekta partnerība pirmo reizi klātienē satikās Lusadā, Portugāles ziemeļos. Šī tikšanās uzskatāma par nozīmīgu pavērsienu potenciālai jauniešu līdzdalībai sociālajā ekonomikā – ieraugāmas jaunas iespējas sadarbībai un pārmaiņu iedzīvināšanai. Vizītes laikā klātienē bija iespējams iepazīties ar vairākām aktivitātēm, kuru rezultātā tika apzinātas vietējo pašvaldību vajadzības un izaicinājumi, vienlaikus izzinot jau līdz šim ieviestās iniciatīvas, kas veicina jauniešu līdzdalību dažādās sociālās ekonomikas jomās Lusadas pilsētā. Vērtīgas bija apaļā galda diskusijas, kur vietējā un reģionālā līmeņa politiskie līderi apsprieda dažus no izaicinājumiem un šķēršļiem jauniešu līdzdalībai, kas radušies pašvaldības politiskā un sociālā konteksta dēļ. Pasākuma ietvaros projekta pārstāvji tikās ar sabiedriskās organizācijas CIM Tâmega e Sousa pārstāvjiem. Organizācija apvieno 11 pašvaldības Portugālē un strādā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību un stiprināt sadarbību tādās jomās kā pilsētplānošana, kultūra, tūrisms, izglītība un infrastruktūras attīstība. Organizācijas pārstāvji iepazīstināja ar īstenotajām aktivitātēm lauku teritorijās. Papildus tam, partnerība viesojās arī ACIP kooperatīvā, kas strādā ar psihosociālās intervences jautājumiem un sniedz atbalstu, piedāvājot dažādus pakalpojumus cilvēkiem, kas cieš no garīga rakstura veselības problēmām, sociālām vai emocionālām grūtībām, vai kādām citām problēmām, kas skar kopienas emocionālo vai sociālo labklājību. Organizācijas darbs lielā mērā ir vērsts uz sociālās iekļaušanas veicināšanu, dzīves kvalitātes uzlabošanu, dažādu atbalsta instrumentu izstrādi gan individuālai, gan kopienas attīstībai. Papildus šī centra pieredzei, klātienē tika iepazīta arī pašvaldības senioru centra darbība, vērtējot pašvaldības iespējas attīstīt sociālo darbu. Intensīvās vizītes ietvaros tika analizētas sociālās ekonomikas laboratorijas vadlīnijas, kā arī apmeklēts sociālais kopienas centrs “Macieira”, kas vietējiem piedāvā plašu pakalpojumu loku un aktivitātes, tostarp īsteno sociāla vai izglītojoša rakstura programmas, arī kultūras programmas. Papildus tam, ka centrs uzskatāms par kopienas tikšanās vietu, centrā iespējams saņemt palīdzību un atbalstu tiem, kam tā nepieciešams. Atbalsts tiek sniegts sadarbībā ar vietējām organizācijām un atbildīgajām institūcijām. Par projektu “YouForSe” Projekta aktivitātes tiek vērstas uz jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri nāk no trīs lauku reģioniem Eiropā, lai viņu vidū veicinātu sociālās ekonomikas un uzņēmējdarbības aktivitātes. Plānots īstenot gan dažādas apmācības, gan organizēt kopīgus pasākumus, kuros klātesoši būtu jaunieši, starptautiski eksperti, sociālās ekonomikas uzņēmumi un politikas veidotāji, lai tādējādi labāk izprastu sociālekonomisko sistēmu katrā no valstu reģioniem. Projekta konsorcijā ir trīs dažādu Eiropas valstu reģionu - valsts pārvaldes institūciju – pārstāvji, ar mērķi veidot sociālo ekonomiku pievilcīgu jauniešu mērķauditorijai. Konsorciju vada Kantabrijas Valdības Eiropas projektu birojs (OPE Cantabria), partnerībā ir arī Vidzemes plānošanas reģions Latvijā un Lusadas pašvaldība Portugālē. Projekta ieviešanas laikā plānotas jauniešu ekosistēmas sociālās pārvaldības aktivitātes, sabiedrības līdzdalību veicinošas aktivitātes sociālās ekonomikas jomās, kā arī tiks rīkoti jauniešu hakatoni līdzdalības stiprināšanai. Plānoti dažādi pasākumi, pieredzes apmaiņas vizītes, kuru laikā tiks identificētas labās prakses un apzināti izaicinājumi sociālās ekonomikas jomā. Sagaidāms, ka projekta aktivitātes visvairāk pozitīvi ietekmēs tos jauniešus, kuriem ir spēcīga interese par uzņēmējdarbības un sociāli ekonomiskajiem jautājumiem, kā arī tos, kuri interesējas par vietējā līmeņa pārvaldību, organizācijām, kas izveidotas, lai risinātu sociālekonomiskus jautājumus – jauniešus, kuriem rūp vietējās kopienas labums. Projektam noslēdzoties, plašākai sabiedrībai būs pieejams labo prakšu apkopojums un politikas rekomendācijas un vadlīnijas individuāli katram no trim reģioniem, lai prasmīgi iekļautu jauniešus reģionālā līmeņa sociālekonomiskajā ekosistēmā un veicinātu viņu sociālekonomiskās uzņēmējdarbības aktivitātes. Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā
Diskusijā piedalīsies un savās pārdomās par tematu dalīsies pārstāvji no septiņām valstīm, pārstāvot divas starptautiskas organizācijas: BSSSC un starptautisko sadarbības tīklu “Inovāciju aplis” (Innovation Circle Network). Sarunu vadīs Latvijas Platforma attīstības sadarbībai direktore Inese Vaivare. Aicinām ikvienu interesentu vērot diskusiju tiešsaistē VPR Youtube un Facebook kontos, kā arī EUROPE DIRECT Vidzeme Facebook kontā no plkst.13.00 līdz 15.30. Diskusija norisināsies angļu valodā. Pasākumu atklās VPR Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece un BSSSC valdes locekle Inese Suija-Markova. Diskusijas dalībnieki dalīsies viedokļos par:
BSSSC ir politiska organizācija un Baltijas jūras reģiona valstu padomes reģionālais partneris, kas veicina un atbalsta Baltijas jūras valstu reģionu intereses, tostarp, sadarbojas ar valstu valdībām, ES iestādēm un interešu grupām – valdību organizācijām. BSSSC piedalās politikas dokumentu izstrādē un iesaistās dialogā ar politikas veidotājiem. Vairāk informācijas: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv
Šobrīd arī Vidzemē tiek sagatavots Vidzemes plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns. Būtisks atbalsts tā sagatavošanai ir Eiropas Savienības Life programmas projekta “CEESEU-DIGIT” partnerība, kurā vienkopus strādā un zināšanās dalās vairāku valstu reģionālās enerģētikas aģentūras, Tartu Universitāte, Pasaules Dabas Fonds un Klimata Alianse. Latviju projektā pārstāv Vidzemes plānošanas reģions. Kopumā projektā pārstāvētās valstis ir – Latvija, Igaunija, Polija, Vācija, Slovēnija, Ungārija, Čehija un Horvātija. Tikšanās mērķis bija dalīties pieredzē, kā Centrālās un Austrumeiropas valstīs tiek sagatavoti enerģētikas plānošanas dokumenti un kā tajos iekļaut arī pasākumus enerģētiskās nabadzības mazināšanai. Partnerībā uzmanība tiek pievērsta arī mazāk aizsargātajām grupām, mēģinot rast veidus dažādu iedzīvotāju grupu iesaistei enerģētikas dokumentu sagatavošanā un lēmumu pieņemšanā.
Tartu Universitātes pētnieks Lenards Benjamins Milihs sanāksmes laikā vērsa uzmanību uz klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēktiesībām mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. “Klimata pārmaiņas ietekmē nabadzīgākos un neaizsargātākos iedzīvotājus, kuriem bieži ir vismazākā spēja pielāgoties. Ir ļoti svarīgi apzināt, kuras iedzīvotāju grupas tiks visvairāk pakļautas klimata izmaiņu radītajām sekām,” sacīja B. Milihs. Par mazāk aizsargātajam grupām klimata krīzes laikā pasaulē tiek uzskatīti iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, seniori, sievietes, bērni, cilvēki ar invaliditāti, migranti un bēgļi, lauksaimnieki un zvejnieki un vietējās kopienas/tautas, kas tiešā veidā atkarīgas no vietējiem dabas resursiem. Klimata pārmaiņas pastiprina esošo nevienlīdzību un ietekmē šīs mazāk aizsargātās grupas visvairāk. Ir svarīgi izstrādāt un īstenot politikas, plānošanas dokumentus, kas ņem vērā šo grupu vajadzības un nodrošina taisnīgu un iekļaujošu pieeju – piekļuvi resursiem, izglītībai, veselības aprūpei un juridiskai aizsardzībai.
Tikšanās laikā tika pieminēts jauns termins “enerģētiskā elastība”. Pēdējo gadu laikā Latvijā uzmanība vērsta uz terminu “enerģētiskā nabadzība”, taču to šobrīd papildina “enerģētiskā elastība”. Enerģētiskā nabadzība attiecas uz situāciju, kad mājsaimniecībām nav pietiekamu finanšu resursu, lai nodrošinātu nepieciešamo enerģiju ikdienas vajadzībām, piemēram, apkurei, apgaismojumam, ēdiena gatavošanai un citām būtiskām funkcijām. Savukārt enerģētiskā elastība nozīmē mājsaimniecības vai indivīda rīcībspēju, lai paaugstinātu energoefektivitāti un stabilitāti (piemēram, uzstādīt saules paneļus vai pāriet uz efektīvāku apkures veidu, enerģijas uzkrāšanu u.c.). Reģiona līmenī, kā arī pašvaldību enerģētikas un klimata plānos būtisks koncepts, kam jāpievērš uzmanība, ir taisnīga enerģijas pāreja no fosilā kurināmā uz ilgtspējīgām un videi draudzīgākām enerģijas sistēmām. Igaunija aktīvi strādā pie tā, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā un veicinātu pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem, taču vēl joprojām degakmens tiek izmantots enerģijas ražošanai. Arī VPR komandai bija iespēja doties uz vienām no Narvas apkaimes degakmens raktuvēm. Kohtlas raktuves ir nozīmīgs Igaunijas rūpniecības mantojuma objekts, kas ilustrē degakmens ieguves vēsturi un tā ietekmi uz reģionu. No 1937. gada raktuvēs ieguva degakmeni, kas ir bagāts ar organiskām vielām un tiek izmantots kā kurināmais un ķīmiskās rūpniecības izejviela. Iegūtais degakmens galvenokārt tika izmantots elektroenerģijas ražošanai un eļļas ieguvei. Taču Kohtlas raktuves tika slēgtas 2001.gadā, akcentējot arī Igaunijas virzību uz plašākiem pārmaiņu procesiem enerģētikas nozarē. Šobrīd šajās raktuvēs ir izveidots muzejs, kurā iespējams iepazīties ar degakmens ieguves vēsturi, tehnoloģijām un raktuvju darbinieku ikdienu.
Jau iepriekš vēstīts, ka 29.maijā Cēsīs notiks diskusija, kurā VPR komanda kopā ar laika ziņu redaktoru Tomu Brici vērsīs uzmanību uz aktuālajiem klimata riskiem Latvijā un reģiona līmenī. Vēl līdz 27. maijam VPR aicina viedokļu līderus un interesentus pieteikt savu dalību diskusijā saitē: https://forms.office.com/e/kjErg6P92a Vairāk par projekta “CEESEU-DIGIT” aktivitātēm Vidzemē un 29. maija diskusiju lasiet ŠEIT.
Jautājumiem: Maija Rieksta, Vidzemes plānošanas reģions, e-pasts: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. Saziņai: baiba.selkovska PIE vidzeme PUNKTS lv
Par transporta nozares aktualitātēm seminārā iepazīstināja Rīgas Tehniskās universitātes pētniece ilgtspējīga transporta jomā Alīna Safronova. Viņa norādīja, ka transporta sektors ir viens no lielākajiem emisiju ražotājiem un privāto transporta līdzekļu īpatsvars ir vislielākais grupā - 85% no visiem transporta veidiem. Saskaņā ar datu analītiku, Latvijā novērojams emisiju pieaugums – ja COVID pandēmijas laikā tas kritās, tad šobrīd jau atkal ir sasniegts 2019. gada līmenis. Lielu nozīmi spēlē novecojušais autoparks – vairums automašīnu Latvijā ir vecākas par 10 gadiem. Kā A.Safronova atzina, Latvija uzskatāma par otrreizējo transportlīdzekļu noieta tirgu un liela daļa nolietoto Eiropas automašīnu paliek tieši šeit, kur tās jāutilizē. A.Safronova piedāvā uz procesu raudzīties no trīs aspektiem – samazināt cilvēku nepieciešamību pārvietoties, mainīt braukšanas paradumus vai arī uzlabot transportlīdzekļus, lai tie būtu videi draudzīgāki. Vienlaikus sekoja komentārs, ka, lai arī elektroauto ir potenciāls, tomēr joprojām jārēķinās ar augstām iegādes izmaksām, turklāt, elektrisko automašīnu parkam paplašinoties, problēmas var rasties ar infrastruktūras nepietiekamību un elektrotīkla pārslodzi. A.Safronova norādīja arī vēl uz kādu problemātiku transporta sektorā – runājot par ilgtspējīgu transporta sistēmu, allaž tiek domāts par efektivitāti, par ekonomisko ieguvumu, taču ļoti bieži pakalpojumus veidojot netiek ņemta vērā sociālā iekļautība un taisnīga piekļuve pakalpojumiem visām sabiedrības grupām un no jebkuras vietas teritorijā. Seminārā par savu uzņēmējdarbības pieredzi un datu uzkrāšanu tika aicināts pastāstīt arī Bolt pārstāvis Valts Marga. Ņemot vērā koplietošanas transportlīdzekļu arvien plašāku izmantošanu pilsētās, jāņem vērā, ka uzņēmuma rīcībā ir plaša datu kopa par iedzīvotāju mikromobilitātes aktivitātēm, vajadzībām, paradumiem. Kā klātesošie secināja, ir svarīgi gan uzņēmumiem, gan pašvaldībām saprast sadarbības krustpunktus, pieprasīt un dalīties ar datiem. Tāpat arvien no jauna tika apstiprināts apgalvojums, ka mobilitātes risinājumi var tikt attīstīti pie nosacījuma, ka pirms tam ir izveidota atbilstoša infrastruktūra. Bolt pārstāvis minēja arī nepieciešamību pēc spēcīgākas sadarbības starp mikromobilitātes pakalpojumu sniedzējiem un valsts pārvaldi – pie veiksmīga abpusējas sadarbības mikromobilitātes inovatīvu risinājumu attīstība ir garantēta. Auditorijai tika piedāvāta vēl viena interesanta prezentācija, kas aktualizēja pārtikas aprites izaicinājumus. Par pārtikas pakomātu attīstību Latvijā pastāstīja uzņēmuma izipizi.lv pārstāvis Rolands Dzenis. Idejas koncepts paredz izveidot pakomātu, kurā brīvi nogādāt pārtikas produktus no ražotāja līdz gala patērētājam, produktus uzglabājot atbilstošā temperatūrā. Platforma piedāvā ikvienam pārtikas ražotājam iespēju iesaistīties pārtikas aprites infrastruktūras izveidē, savukārt kopienu stimulē iesaistīties pakalpojuma sniegšanā (piegādes loģistikas jautājums), kas transporta sektorā zināma kā pūļa piegāde. Piegādes platforma IziPizi pārliecinoši attīstās visā Latvijā, un arī Vidzemes pašvaldības šāds pakalpojums ieinteresēja. Šādi risinājumi ir ne tikai transporta loģistikas, bet arī uzņēmējdarbības sektora attīstības jautājums. Pasākums tika organizēts Interreg Europe programmas 2021-2027 līdzfinansētā projekta “Zaļas un sociāli atbildīgas pilsētu loģistikas inovācijas (SPOTLOG)” ietvaros. Projekta galvenais mērķis ir iesaistīt vietējās kopienas sociāli atbildīgu loģistikas sistēmu izveidē, kur vien iespējams, balstoties uz nulles oglekļa emisijām, saprātīgi izmantojot visus pieejamos resursus un izmantojot preču un pasažieru transporta pakalpojumu digitalizācijas iespējas. Latviju konsorcijā pārstāv Vidzemes plānošanas reģions. Balstoties uz gūtajām zināšanām, plānots papildināt Vidzemes plānošanas reģiona stratēģisko plānošanas dokumentus, akcentējot loģistikas inovāciju risinājumu un videi draudzīgas mobilitātes attīstības jautājumus. Plašāka informācija par projektu Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē veca.vidzeme.lv un https://www.interregeurope.eu/spotlog. Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Ņemot vērā klimata krīzes scenārijus, laicīgi tiek strādāts pie jaunu lauksaimniecības tehnoloģiju, kā arī biznesa vadības principu iedzīvināšanas. Papildus investīcijām tieši bioloģiskajā lauksaimniecībā, reģiona stratēģija paredz atgriezt cilvēkus lauku reģionos, ieviest jaunus tehnoloģiskus risinājumus, nodrošināt vietējās produkcijas kvalitāti un saglabāt bioloģisko daudzveidību.
Vizītes ietvaros, kas tika organizēta projekta “3F GREEN MODEL” ietvaros (Interreg Europe), projekta konsorcijs klātesošos iepazīstināja ar virkni pašmāju iniciatīvām lauksaimniecības nozarē radīto atlikumvielu ilgtspējīgā apsaimniekošanā. Dalībnieki dzirdēja par biometāna ražošanas attīstību Spānijā, kur dažu gadu laikā vērojama strauja attīstība – ja 2022. gadā bija 5 ražošanas vietas, tad jau šobrīd skaits pārsniedz 60, tādejādi nodrošinot lielu daļu no valstī nepieciešamās dabas gāzes apjomiem. Arī Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Inguna Kucina pastāstīja par lauksaimniecības atkritumu apsaimniekošanas kārtību Vidzemē, skaidrojot ZAAO darbības principus. Tāpat tika prezentētas arī vairākas bioekonomikas labās prakses no Sicīlijas, piemēram, projekts, kurā no lauksaimniecības atkritumiem tiek ražota pilnvērtīga barība lauksaimniecības dzīvniekiem, vai arī no pārtikā nederīgiem, bet ēdamiem ziediem un gliemežu izdalītām vielām tiek ražoti kosmētikas līdzekļi. Ņemot vērā dienvidu zemju lauksaimniecības produktu nišas, aktuāla ir arī citrusaugu mizu, mandeļu mizu un čaulu pārstrāde ilgtspējīgos blakusproduktos. Citrusaugu mizas tiek izmantotas biometāna ražošanā, savukārt mandeļu atlikumvielas kalpo kā piedeva maizes cepšanā, kamēr čaulas ir izejviela būvmateriālu ražošanai. Vizītes ietvaros tika organizēta arī iespēja aplūkot vairāku uzņēmumu darbība klātienē. Īpaši interesanta bija biometāna ražotne, kas uzskatāma par lielāko Vidusjūras reģionā – biometāns tajā tiek saražots no lauksaimniecības atkritumiem, kur pamatā ir citrusaugļu mizas, olīvu audzēšanas rezultātā pārpalikušie notekūdeņi, kā arī dzīvnieku un putnu mēsli, no kuriem pēdējie tiek izmantoti arī digestāta ražošanā, kas ir vērtīgs un pieprasīts mēslošanas materiāls lauksaimniecībā. Ņemot vērā, ka gāzes ražošanas procesā veidojas ogļskābā gāze, kas ir daudz mazākos apmēros nekā situācijā, kad atkritumu dabiski pūtu uz zemes, ražotnes pārstāvji domā par ogļskābās gāzes izmantošanu gāzētu dzērienu ražošanā. Ņemot vērā, ka izejvielas vairumā iegūstamas sezonāli, ražotnē ir izplānota arī ilgtermiņa resursu uzglabāšana biogāzes ražošanas nepārtrauktības nodrošināšanai.
Vizītes ietvaros tika apmeklēts arī vietējais graudkopības kooperatīvs, kurā ir vairāk nekā 20 biedru. Kooperatīvs izmanto tikai pašu biedru audzētos graudus, vienojoties, ka izejvielas nekādā gadījumā netiek iepirktas no citiem. Kooperatīvam ir arī sava maizes ceptuve un vietējā veikalu tīklā produkcija ir plaši sastopama. Turklāt maizes cepšanas process ir arvien attīstībā, jo, mainoties gan laikapstākļiem, gan patērētāju garšas ieradumiem, nepieciešams mainīt labības šķirnes, kas nozīmē, ka vienlaikus nepieciešams izglītot arī kooperatīva biedrus par inovācijām graudkopībā.
Ieva Mežaka (Vides risinājumu institūts) vizīti komentē: “Lai gan dažādās Eiropas daļās audzētie kultūraugi būtiski atšķiras, ir kopīgs izaicinājums atrast jaunu pielietojumu lauksaimnieciskās ražošanas atkritumiem. Īpaši aktuāli tas ir gan daudzgadīgo stādījumu gadījumā, kad iestrādāt ražošanas blakusproduktus augsnē ir gan sarežģīti, gan nevēlami iespējamu infekciju izplatīšanās dēļ, gan tad, ja augu materiāla īpašību dēļ to ir gūti kompostēt. Lai šāds augu materiāls nenonāktu atkritumos, bet pārtaptu jaunos produktos, visos demonstrētajos labās prakses piemēros izgaismojās nepieciešamība pēc sadarbības publiskā sektora, ražošanas uzņēmumu un pētniecības jomā. Esam gandarīti, ka šādu sadarbību ir izdevies iedzīvināt arī Vides risinājumu institūta un SIA "Field and Forest" starpā, radot inovatīvus produktus no Cēsu pusē audzēto ārstniecības augu pārstrādes blakusproduktiem.” Iespēju piedalīties pieredzes apmaiņas pasākumā vērtē Ieva Freimane-Mihailova (Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija): "Pieredzes vizītes dod iespēju apmeklēt citu zemju uzņēmumus un organizācijas, lai iepazītu viņu pieejas problēmu risināšanā. Šie pasākumi piedāvā arī vērtīgas tīklošanās iespējas. Apvienojot jaunas zināšanas un kontaktus, no šādām vizītēm var atgriezties pilns enerģijas un iedvesmas jauniem plāniem un projektiem, kurus īstenot kopā ar kolēģiem." Jāsecina, ka Sicīlijā lauksaimniecības sistēma ir augstu attīstīta, turklāt jūtama stratēģiska apņemšanās koncentrēt resursus nozares attīstībai arī turpmāk, izmantojot tehnoloģiju un digitalizācijas potenciālu. Spēcīga ietekme ir aprites ekonomikas principu ievērošanai, kā arī pievienotas vērtības radīšanā lauksaimniecības produktiem. Projekts “Nākotnes modeļi pārtikas un mežsaimniecības sektora vērtību ķēžu adaptācijai Eiropas zaļajam kursam un aprites ekonomikai” (starptautiski zināms kā 3F GREEN MODEL) tiek īstenots ar programmas Interreg Europe 2021-2027 atbalstu. Tā partneri – Astūrijas Firstiste (Spānija), Sicīlijas reģiona lauksaimniecības departaments (Itālija), Pannonas Biznesa tīklu asociācija (Ungārija), Minsteres Tehnoloģiju universitāte (Īrija). Projekta konsorcijā Latviju pārstāv Vidzemes plānošanas reģions. Projekta mērķis - politikas instrumentu uzlabošana partnervalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru pielāgošanas Eiropas zaļajam kursam un ES aprites ekonomikas stratēģijai izaicinājumu risināšanai. Paredzams, ka projekta partneri atlasīs vismaz 3 labās prakses piemērus aprites ekonomikai lauksaimniecības pārtikas un mežsaimniecības nozarēs, identificējot bioatkritumu izmantošanu un apsaimniekošanu, to atkārtotu iekļaušanu citos rūpnieciskos procesos, kā arī uzņēmējdarbību iespējas, kas varētu rasties no šiem pielietojumiem. Tāpat tiks organizētas starpreģionu apmācības, piedaloties mācību vizītēs, visbeidzot veicot politikas instrumentu pilnveidi, iesaistot nozares spēlētājus, kā arī cieši strādājot ar stratēģiskā dokumenta veidotājiem. Projekta ietvaros Vidzemē plānots pilnveidot stratēģiskos plānošanas dokumentus, akcentējot mežsaimniecības sektorā radīto atkritumu jēgpilnu izmantošanu, lai radītu jaunus ilgtspējīgus blakusproduktus ar augstu pievienoto vērtību.
Jautājumiem: Inguna Kucina, projekta 3F GREEN MODEL vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, inguna.kucina PIE vidzeme PUNKTS lv; t. +371 26598678.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv, t. +371 29454752.
Baltijas jūras valstu padomes pārstāvja Dr. Kazimierz Musiał uzruna svētku dalībniekiem. Foto: Sandijs Leicis Tā kā vērienīgā projekta realizēšanā, kurā iesaistīti 12 partneri no 8 valstīm, piedalās arī Vidzemes plānošanas reģions (VPR), tad svētkos sanākušos uzrunāja VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede. Savas apsveikuma runas sacīja arī Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs Ivo Virsis. Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Foto: Sandijs Leicis Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs Ivo Virsis. Foto: Sandijs Leicis VPR administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede. Foto: Sandijs Leicis Jau vēstīts, ka pērnā gada izskaņā starptautiska žūrija paziņoja uzvarētājus – pilsētas, kurām piešķirts Baltijas jūras reģiona kultūras pērles tituls šim gadam. No 12 Baltijas jūras reģiona valstu kandidātiem tika izvēlētas Svendborga Dānijā, Ķīle Vācijā, Jākobstāde jeb Pietarsāri Somijā un Rūjiena Latvijā. Titulu ieguva tās maza un vidēja izmēra Baltijas jūras reģiona pilsētas, kuras sagatavoja labākos kultūras un sociālās noturības rīcības plānus. To mērķis ir stiprināt savas kopienas un saliedēt iedzīvotājus, izmantojot kultūru un radošumu. Šobrīd 4 pilsētas, tai skaitā Rūjiena, īsteno viena gada aktivitāšu un kultūras notikumu programmu. Svinīgajā pasākumā, uzrunājot rūjēniešus, Dr. Kazimierz Musiał atzīmēja: “Lai gan Rūjiena ir mazākā pilsēta pretendentu un “pērļu” vidū, jūsu darbība parāda, ka nav svarīgi, cik liela ir šī vieta, jo tā joprojām var panākt lielu ietekmi, parādot, kā stiprināt vietējo kopienu, lolot demokrātiskās vērtības un veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos kultūrā. Mēs nevaram mainīt savu pagātni, bet mēs varam skatīties uz priekšu un kopā darīt lietas citādi un labāk. Paļaušanās uz kultūru padara mūs stiprākus un izturīgākus.” No kreisās: Baltijas jūras valstu padomes pārstāvis Dr. Kazimierz Musiał un Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs Ivo Virsis godināšanas ceremonijā Rūjienā. Foto: Sandijs Leicis No kreisās: Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, Baltijas jūras valstu padomes pārstāvis Dr. Kazimierz Musiał un Rūjienas apvienības pārvaldes vadītājs Ivo Virsis. Foto: Sandijs Leicis “Rūjiena – kultūras pērle 2024” ir lieliska iespēja, lai ne tikai reģionālā, bet arī nacionālā un Eiropas mērogā izceltu Rūjienu, tās unikalitāti, kā arī atbalstītu centienus kultūras norisēs vienot dažādu interešu un vecumu iedzīvotājus. Šobrīd pilsētā ir paveikts daudz - izveidota iedzīvotāju kopā sanākšanas vieta Rīgas ielā 8, kur jau notikušas dažādas norises, un iecerēts daudzveidīgu pasākumu kopums, kura īstenošana notiks līdz pat šī gada nogalei. Projekta "BSR Cultural Pearls", "Rūjiena – kultūras pērle 2024", Vidzemes plānošanas reģiona un Valmieras novada pašvaldības pārstāvji. Foto: Sandijs Leicis Svinīgo godināšanas ceremoniju ar savu klātbūtni pagodināja arī citi projekta “BSR Cultural Pearls" sadarbības partneri no ARS Baltica Vācijā, Loov Eesti (“Radošā Igaunija”) un Dānijas Kultūras institūta Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Viņi patiesi priecājās par Rūjienas un tās svētku apmeklējumu. _____ Jautājumiem par projektu "BSR Cultural Pearls": Lelde Ābele, VPR projektu vadītāja, tālr. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
.
Pirmās nodarbības laikā dalībniekiem būs iespēja uzzināt vairāk par bioloģisko atkritumu šķirošanas nozīmīgumu un to, kā šis process norit Daibes atkritumu poligonā. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” vides izglītības projektu un mācību vadītājas Evija Tiltiņa un Baiba Līviņa-Jarohoviča sniegs detalizētu pārskatu par bioloģisko atkritumu šķirošanu, kas ir būtiska ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas sastāvdaļa. Tiks aplūkoti arī dažādi finansiālie aspekti, tostarp veidi, kā iedzīvotājiem šāda šķirošana var samazināt izmaksas. Katram apmeklētājam būs iespēja piedalīties kompostēšanas meistarklasē, ko vadīs Zane Kopštāle, Zero Waste Latvija pārstāve un vides izglītības kontu Komposts LV vadītāja. Meistarklases laikā dalībnieki iegūs praktiskus padomus par ērtu bioloģisko atkritumu šķirošanu dzīvesvietā un to efektīvu pārstrādi kompostā, kas veicina resursu apriti un samazina atkritumu daudzumu. Pasākuma programma:
Nodarbību ciklā "Dzīvo zaļi" ir paredzētas trīs nodarbības, nākamās plānotas rudenī. Pasākumu organizē Europe Direct Vidzeme sadarbībā ar Valmieras integrēto bibliotēku. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot pa tālruni 26099521. Europe Direct ir Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai sniegtu bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicinātu ikvienu iesaistīties ES notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība ES. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Vairāk par EUROPE DIRECT Vidzeme: http://veca.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Spalva laima.spalva PIE vidzeme PUNKTS lv
Projekta un programmas mērķis ir iedrošināt un atbalstīt sievietes vecumā virs 40 gadiem Vidzemes un Austrumviru (Ida-Viru) reģionos uzsākt vai attīstīt savu uzņēmējdarbību radošajās nozarēs. Atbilstoši pieteikumos norādītajām vajadzībām, uzņēmējdarbības attīstīšanai tiks izvēlēti mentori un nepieciešamās apmācības. Programmas ietvaros dalībniecēm paredzēts nozares mentoru atbalsts, apmācības un individuālās konsultācijas ar radošās nozares profesionāļiem un ekspertiem jaunu zināšanu ieguvei un papildināšanai. Tāpat arī tiks organizēti treniņi jaunu spēju un prasmju attīstīšanai, nostiprināšanai aktuālos tematos (produktu attīstīšana, zīmola izveide, mārketings). Papildus paredzēti pieredzes apmaiņas braucieni starp Igaunijas Austrumviru un Vidzemes reģioniem, prezentējot labās prakses piemērus, dibinot jaunus kontaktus, kā arī publiskie pasākumi sadarbojoties reģioniem, veidojot diskusijas starp radošo nozaru pārstāvjiem. Piesakoties dalībai, jāņem vērā, ka dalībniekiem paredzēts iziet programmu pilnībā, ar mērķi nodibināt radošo uzņēmējdarbību vai attīstīt jau esošo. Programma paredzēta 14 mēnešu garumā ar aktivitātēm visā programmas laikā no 2024.g. augusta līdz 2025. gada vasarai. Vietu skaits ierobežots – programmā piedalīties iespējams 15 personām. Aktivitātes organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzplaukt radoši - sieviešu, radošo uzņēmēju iedrošināšana”, sadarbībā Igaunijas Austrumviru Uzņēmumu centru, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Koplietošanas risinājumi tiek izmantoti plašā skaitā nozaru. Piemēram, tūrismā – privātīpašums tiek piedāvāts citiem kā naktsmītne, lauksaimniecībā un būvniecībā – dīkstāvē esoša tehnika tiek iznomāta citiem, kam tā nepieciešama, savukārt transporta nozarē esam pazīstami ar Uber un tamlīdzīgiem pakalpojumiem, bet loģistikas jomā uzņēmumi savas brīvās noliktavu telpas piedāvā citiem komersantiem. Divu dienu ietvaros konsorcijs tika iepazīstināts ar virkni koplietošanas risinājumu, no kuriem vairāki projekti ir salīdzinoši neseni, tomēr strauji attīstās un gūst panākumus ne tikai pašmāju valstīs, bet arī aiz to robežām. Kā viens no piemēriem, kas izceļams, un ar kuru detalizētāk iepazīstināja Rumānijas pārstāvji, ir pārnēsājamā baterija, ar kuru iespējams nodrošināt teju jebkura transportlīdzekļa darbību. Uzņēmums ir strauji augošs, risinājums gūst arvien lielāku popularitāti un tam prognozējams augsts eksporta potenciāls. Tehniski risinājuma ieviešana ir salīdzinoši vienkārša, un baterija ir izmantojama jebkurā transporta līdzeklī, iepriekš to tehniski pielāgojot. Ideja palīdz risināt problēmas gan ar trūkstošo uzlādes infrastruktūru, gan arī taupa laiku, kas nepieciešams transportlīdzekļa uzlādei. Bukarestē šobrīd jau 135 transportlīdzekļi ikdienā izmanto E-mobility Romania maināmo bateriju pakalpojumu, un to skaits pieaug. Ar vienu uzlādi iespējams veikt līdz 150 km garu distanci, to ērti apmainot pret nākamo bateriju kādā no tuvējām uzlādes stacijām. Šādas uzlādes stacijas pagaidām ir ap 100, uzlāde notiek izmantojot saules enerģiju. Baterijas nomaiņa prasa 1 minūti, un, lai gan tā šobrīd sver 17 kg, jau norit darbs pie produkta svara mazināšanas, saglabājot efektivitāti līdzšinējā līmenī. Kā pastāstīja uzņēmuma pārstāvji, tiek plānots arī pilotprojekts Somijā, Turku, lai risinājumu testētu sadarbībā ar vietējo pašvaldību un iesaistot vietējo sabiedrību. Somija kā pilotteritorija ir interesanta zemās gaisa temperatūras dēļ ziemas sezonā, lai apjaustu tehnoloģijas veiktspēju atšķirīgos laikapstākļos. Šoreiz uz Rumāniju kopā ar Vidzemes plānšanas reģionu devās arī Rīgas Tehniskās universitātes pārstāve Ilze Lukstiņa, kura pārējos konsorcija dalībniekus iepazīstināja ar 15 minūšu pilsētas konceptu, kas pilsētplānošanas procesa ietvaros centrā noliek iedzīvotāja dzīvesvietu, nodrošinoties, ka visi nepieciešami pakalpojumi atrodas 15 minūšu gājiena vai brauciena ar velosipēdu attālumā. Koncepts labi strādā lielās urbānajās vidēs, tomēr jāņem vērā, ka inovatīviem risinājumiem infrastruktūra jāpielāgo un jāmainās arī sabiedrības paradumiem, lai tie inovācijas integrētu savā ikdienā. Tā kā Konstancā atrodas osta, kas ir stratēģisks pārvadājumu krustpunkts Melnās jūras rietumos, Spotlog konsorcijam bija iespēja ostu apmeklēt arī klātienē. Ostas teritorija 4000 ha apmērā stiepjas vairāk nekā 20km garumā gar jūras piekrasti un ir nozīmīgs tranzīta centrs, piedāvājot īsākās distances alternatīvu kravu pārvadājumiem uz Eiropas centru, tādējādi tā atzīstama par būtisku elementu Eiropas intermodālajā transporta tīklā. Ostas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus ostas klientiem, piedāvāt attīstītu transporta infrastruktūru, kā arī drošus un videi draudzīgus ostas apstākļus. Ostā tiek organizēti arī pasažieru pārvadājumi. Turklāt kravu pārvadājumu virziens ir īpaši attīstīts, jo pastāv labi savienojumi gan ar dzelzceļu, gan sauszemes tranzītceļiem un gaisa satiksmi, tāpat pārvadājumi notiek arī iekšzemes ūdeņos un izbūvēta arī cauruļvadu sistēma. Ostā ir vairāk nekā 150 piestātnes un 140 no tām ir darbībā, turklāt arvien tiek attīstīti jauni projekti, turpinot attīstīt ostas Dienvidu daļu un savienojumus ar iekšzemi. Kā pastāstīja ostas pārstāvji, kopš 2022. gada sadarbība uzsākta arī Ukrainu, un to plānots turpināt. Interreg Europe programmas 2021-2027 līdzfinansētā projekta “Zaļas un sociāli atbildīgas pilsētu loģistikas inovācijas (SPOTLOG)” mērķis ir iesaistīt vietējās kopienas sociāli atbildīgu loģistikas sistēmu izveidē, kur vien iespējams, balstoties uz nulles oglekļa emisijām, saprātīgi izmantojot visus pieejamos resursus un izmantojot preču un pasažieru transporta pakalpojumu digitalizācijas iespējas. Latviju konsorcijā pārstāv Vidzemes plānošanas reģions.
Balstoties uz gūtajām zināšanām, plānots papildināt Vidzemes plānošanas reģiona stratēģisko plānošanas dokumentus, akcentējot loģistikas inovāciju risinājumu un videi draudzīgas mobilitātes attīstības jautājumus. Plašāka informācija par projektu Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē veca.vidzeme.lv un https://www.interregeurope.eu/spotlog.
Informāciju sagatavojusi: Anita Āboliņa, galvenā komunikācijas speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Cēsīs noritējusi starptautiska diskusija par demokrātijas kultūru un sociālās noturības stiprināšanu
Otrdien, 28. maijā, Kosmosa izziņas centrā, Cēsīs, norisinājās starptautiska diskusija “Demokrātijas kultūra: kopienu sociālās noturības stiprināšana”. Tās laikā Baltijas jūras reģiona valstu pārstāvji dalījās pārdomām un pieredzē, lai rastu risinājumus, kas palīdzētu vietējām kopienām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām veicināt noturīgāku un drošāku sabiedrību demokrātijas kultūras kontekstā. Diskusijā piedalījās dalībnieki no septiņām valstīm, pārstāvot divas starptautiskas organizācijas: Baltijas jūras valstu reģionālās sadarbības organizāciju BSSSC un starptautisko sadarbības tīklu “Inovāciju aplis” (Innovation Circle Network). Sarunu vadīja Inese Vaivare, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai direktore. Pasākumu atklāja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece un BSSSC valdes locekle Inese Suija-Markova. Cēsu novada mērs Jānis Rozenbergs sniedza iespēju dalībniekiem gūt plašāku informāciju par Cēsu novadu. Anna Paula Gruzdiņa vairāk pastāstīja par Rūjienu, kas pavisam nesen izvēlēta kā Baltijas jūras reģiona kultūras pērle, savā prezentācijā iekļaujot arī pilsētas kultūras noturības rīcības plānu. Atvērtajās diskusijās dalībnieki dalījās pieredzes stāstos un viedokļos par demokrātiskās kultūras un sociālās noturības izaicinājumiem, stratēģijām to stiprināšanai, kā arī dažādiem praktiskiem piemēriem un atbalsta mehānismiem. I. Vaivare norāda: "Šobrīd dzīvojam laikmetā, kad dažādi globāli, nacionāli izaicinājumi skar mūs arvien vairāk. Sabiedrības noturība ir atslēga mūsu spējai adaptēties un attīstīties tik sarežģītos laikos. Der pavisam vienkāršas un zināmas darbības kā talkas, kopienas pasākumi vai citas aktivitātes, kas mūs vieno un padara stiprākus. Paskatīties uz kopīgo Baltijas jūras līmeni dod iespēju sadarboties, mācīties un iedvesmoties." Starptautisko diskusiju organizēja Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācija BSSSC kopā ar Vidzemes plānošanas reģionu, EUROPE DIRECT Vidzeme un Cēsu novada pašvaldību. BSSSC ir politiska organizācija un Baltijas jūras reģiona valstu padomes reģionālais partneris, kas veicina un atbalsta Baltijas jūras valstu reģionu intereses, tostarp, sadarbojas ar valstu valdībām, ES iestādēm un interešu grupām – valdību organizācijām. BSSSC piedalās politikas dokumentu izstrādē un iesaistās dialogā ar politikas veidotājiem. Aicinām aplūkot diskusijas ierakstu ŠEIT.
Projekts “Ce4Re: Aprites ekonomikas risinājumi restorānu sektorā” ir vērsts uz aprites ekonomikas principu ieviešanu restorānu nozarē Centrālā Baltijas jūras reģionā. Tā mērķis ir veicināt pārdomātu resursu patēriņu un atkritumu samazināšanu, izstrādājot vienotus risinājumus, kas aptver pārtikas iegādes, gatavošanas un pasniegšanas posmus. Projekta partneri ir Satakuntas lietišķo zinātņu universitāte (Somija), Organiskās pārtikas centrs (Zviedrija), Puhajarvi institūts (Somija) un Vidzemes plānošanas reģions (Latvija).
Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona stratēģiskajiem mērķiem vides un resursu efektīvas izmantošanas jomā reģiona Attīstības programmā 2021.-2027.gadam akcentēta nepieciešamība veicināt aprites ekonomikas ieviešanu uzņēmumos, kas palīdzēs samazināt atkritumu radīšanu un veicinās resursu taupīšanu. “Ce4Re” projekta risinājumi - aprites ēdienkartes rīks, atkritumu samazināšanas rīks un ilgtspējīgiem pārtikas ražotājiem un ēdināšanas nozares uzņēmumiem paredzētā mārketinga lietotne “EkoGo” - tieši atbilst reģiona stratēģiskajam mērķim, palīdzot restorāniem pāriet uz aprites ekonomikas modeli. Projektā izstrādātie risinājumi veicinās vietējo un sezonālo pārtikas produktu lietošanu, pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu un patērētāju izpratni par aprites ekonomiku. Ceturtā partneru tikšanās klātienē bija ļoti nozīmīga “Ce4Re” projekta gaitai, sniedzot iespēju klātienē apspriest progresu, izaicinājumus un turpmāko rīcību. Pirmās trīs tikšanās norisinājās Somijā un Zviedrijā, kur ir diezgan līdzīga situācija, jo Ziemeļvalstīs jau ilgstoši tiek veltīta liela uzmanība ilgtspējas jautājumiem, tostarp arī restorānu sektorā. Savukārt viesošanās Vidzemē ļāva partneriem ne tikai izvērtēt līdzšinējo darbu, bet arī gūt dziļāku izpratni par Latvijas restorānu vidi un vietējām tradīcijām, kas palīdzēs labāk pielāgot projektā radītos risinājumus. Vizītes programma ietvēra divas intensīvas sanāksmju dienas. Tika pārrunāts projekta plāns turpmākajiem mēnešiem, restorānu iesaistes progress un izstrādāto rīku – aprites ēdienkartes un atkritumu samazināšanas rīka – saturiskā un tehnoloģiskā koncepcija. Jāpiebilst, ka jau šovasar plānots izsludināt atkritumu samazināšanas rīka izstrādes publisko iepirkumu, lai tuvākajā laikā varētu sākties tā izstrāde, testēšanas fāzē iesaistot piecus ēdināšana uzņēmumus no katras projekta dalībvalsts. Partneri arī vienojās izveidot labās prakses piemēru apkopojumu ar mērķi iedvesmot citus restorānus. Lai dotu iespēju restorānu pārstāvjiem paplašināt savas zināšanas par aprites ekonomiku, tika nolemts turpinās izglītojošu tiešsaistes semināru ciklu 2024. gada rudenī. Ar lielu interesi partneri no Somijas un Zviedrijas viesojās Līgatnes vīna darītavā un restorānā “Pavāru māja Līgatnē”, kas pērn ieguva "Michelin" zaļo zvaigzni par izcilu pavārmākslu un ilgtspējīgu saimniekošanu. Restorāna saimnieks Ēriks Dreibants viesus iepazīstināja ar restorāna konceptu, ne tikai piedāvājot ēdienus un dzērienus, kas tapuši no vietējiem, sezonāliem un dabīgi audzētiem produktiem, bet arī pastāstīja, kā viņa vadītais uzņēmums iesaistās vietējās kopienas dzīvē, veidojot publiski pieejamu dārzu un pat piedāvājot līgatniešiem iespēju audzēt tur savus dārzeņus un izaudzēto glabāt restorāna pagrabā. Līgatnē projekta sanāksmei pievienojās Svetlana Riškova, Latvijas Pavāru kluba prezidente, kura ir iesaistīta projekta vadības grupā. Viņa iepazīstināja viesus ar pašreizējo situāciju Latvijas restorānu sektorā un pauda gatavību dalīties ar savām plašajām zināšanām un pieredzi plānotajās tiešsaistes mācībās restorānu pārstāvjiem šoruden. Riškovas kundzei ir vērtīgs skatījums uz iespējām ieviest aprites ekonomikas principus ēdināšanas uzņēmumos. Vizītes otrajā dienā partneri viesojās Valmiermuižas alus virtuves restorānā, lai iepazītos ar veiksmīgu aprites ekonomikas principu īstenošanas piemēru, cieši sadarbojoties ar zemniekiem un pielāgojot ēdienkarti sezonālo produktu piedāvājumam. Tā ir lieliska paraugprakse, kas iedvesmo arī citus restorānus pāriet uz ilgtspējīgāku darbības modeli, maksimāli izmantojot vietējos resursus un mazinot atkritumus. Projekta partneri arī tikās ar Valmieras novada bioloģiskās saimniecības "Mežvijas" saimnieci Santu Rumbu, lai uzzinātu vairāk par pagaidām Latvijā vienīgo REKO zemnieku tiešsaistes tirdziņu, kas notiek ik nedēļu Valmierā. Santa ir viena no šī tirdziņa organizatorēm. Zīmīgi, ka REKO pirmsākums ir tieši Ziemeļvalstīs, kur tas ir populārs zemnieku produkcijas tirdzniecības modelis. Tā pamatā ir vietējo produktu tirdzniecība bez starpniekiem, izmantojot vietni “Facebook”. Tādēļ projekta partneriem no Somijas un Zviedrijas bija interesanti uzzināt, kā REKO kustība ir iedzīvojusies un attīstās Latvijā. "Ce4Re" ir Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam projekts, ko finansē Eiropas Savienība un tā projekta partneri. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija. Lai iegūtu vairāk informācijas par projektu “Ce4Re”, apmeklējiet tīmekļa vietni: https://ej.uz/ce4re __________________________________________________________________________________ Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavojis: Dzintars Močs, sabiedrisko attiecību speciālists Vidzemes plānošanas reģionā, dzintars.mocs PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|