Arhīva kalendārs
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu iesniegumu atlasē ir saņēmusi 85 projektu iesniegumus par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes veicināšanai un vietējo AER izmantošanai centralizētajā siltumapgādē. Iesniegtajos projektos plānotais KF līdzfinansējums veido 45 miljonus eiro - vairāk kā pieejams.
Projektu iesniedzēji šīs programmas ietvaros bijuši ļoti aktīvi. Vislielākais projektu iesniedzēju skaits ir no Vidzemes - iesniegti 24 projekti. Tālāk seko Pierīga ar 23 projektiem, Latgale ar 15 projektiem, Kurzeme ar 11 projektiem, Zemgale ar 8 un Rīga ar 4 projektiem. Kopējā iesniegto projektu summa pārsniedz 142 miljonus eiro, kuru veido vairāk kā 45 miljoni iecerētā KF atbalsta un vairāk kā 96 miljoni paredzētā privātā finansējuma. Programmas nosacījumi paredz, ka pavisam pirmajā atlases kārtā projektu īstenošanai pieejamais KF finansējums ir 35 miljoni eiro un privātais finansējums ne mazāks kā 52,5 miljoni eiro, proti, kopējais attiecināmais finansējums - ne mazāks kā 87,5 miljoni eiro. Maksimāli pieejamais KF līdzfinansējuma apjoms vienam projekta iesniedzējam ir 8 miljoni eiro. No KF tiks segti 40% no projekta attiecināmajām izmaksām. Programmas mērķis ir veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē. Projektu ietvaros komersanti plānojuši veikt siltumavotu būvniecību un rekonstrukciju ar mērķi aizstāt un rekonstruēt novecojušus un neefektīvus siltumavotus, kā arī veikt pāreju no iekārtām, kas siltumenerģijas ražošanai izmanto fosilos energoresursus, un tādām iekārtām, kas siltumenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursu (koksni, šķeldu, saules enerģiju). Tāpat projektu ietvaros plānots atbalstīt pārvades un sadales sistēmas būvniecību un rekonstrukciju, kā arī koģenerācijas staciju pārbūvi par centralizētās siltumapgādes ražošanas avotu, kas tiek darbināts ar atjaunojamiem energoresursiem. Iesniegto projektu vērtēšanu paredzēts pabeigt līdz šī gada 17. oktobrim, bet apstiprināto projektu īstenošana būs jāpabeidz līdz 2020. gada 31. decembrim. Ņemot vērā komersantu lielo interesi, Ekonomikas ministrija, kura šīs programmas ietvaros veic atbildīgās iestādes funkcijas, nākotnē, iespējams, varētu lemt par papildu finansējuma pārdali, ja par kādu no citām ES fondu līdzfinansētajām programmām projektu iesniedzējiem būs zema interese un iesniegto projektu ietvaros nebūs plānots investēt visu programmā pieejamo finansējumu. ES fondu atbalsts centralizētās siltumapgādes attīstībai paredzēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" ietvaros. Informācija par visām CFLA izsludinātajām atlasēm pieejama CFLA mājaslapā: http://cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases.
Informāciju sagatavoja: Dienas Bizness konferences sadarbībā ar Nīderlandes vēstniecību, AS “Latvijas Gāze” un SIA “Rīgas BioEnerģija” piedāvā diskusiju platformu šī gada 28. septembrī forumā „Siltuma un aukstuma ražošanas ekonomika ilgtspējīgā valstī”. Foruma mērķis ir analizēt elektroenerģijas, dabas gāzes, siltuma un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju un resursu tirgus tendences un iespējas siltumapgādes nozarē. Apzināt ieguvumus, kādus ikvienam personīgi un valstij kopumā var dot energoefektivitātes pasākumu īstenošana. Pie sagaidāmajām izmaiņām enerģijas industrijas likumdošanā, veicināt dialogu starp uzņēmējdarbības vidi un likumdevēju. Mērķa auditorija – enerģētikas nozares profesionāļi, pašvaldību pārstāvji, namu apsaimniekotāji, lielo un vidējo uzņēmumu vadītāji. Norises vieta un laiks – Radison BLU Daugava, zāle “Lielupe”, 28.septembris Siltuma apgādes ietekme uz uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti nav pārvērtējama. Latvijā tā patērē ap 30 % no visas primārās enerģijas. Klimata pārmaiņu ietekmē mainās siltuma pieprasījuma tendence ēku siltuma apgādei. Mazinās aukstuma maksimumi, bet pagarinās pieprasījuma sezona. Pieaug pieprasījums pēc telpu dzesēšanas, kas ir klimata pārmaiņu sekas un modernās arhitektūras īpatnības. Visa tā rezultātā arī Latvijā notiek izmaiņas likumdošanas un normatīvajā vidē, bet vēl lielākā mērā biznesa vidē. Patērētāju iespējas ietekmēt tradicionālo siltuma apgādes sistēmu ekonomiku liek mainīt apgādes uzņēmumu biznesa modeļus. Visai nopietna ietekme būs ES likumdošanas iniciatīvu elektrības tirgus, efektivitātes, atjaunojamās enerģijas un dabas gāzes jomā pārnesei uz Latvijas normatīvo vidi. Eiropas Komisijas iniciatīvas ir radušās tehnoloģisko pārmaiņu, digitalizācijas, automātikas un finansiālo inovāciju rezultātā. Tomēr svarīgāk par centralizētām normatīvām norādēm ir biznesa reālā vide, pieredze un labākās prakses piemēri, kā arī tehnoloģiju, iemaņu un informācijas pārnese starp uzņēmumiem, patērētājiem un investoriem starptautiskajā griezuma. Lētāk un efektīvāk ir mācīties, pilnveidot un piemērot nekā atklāt no jauna jau zināmo. Programma tiks publicēta drīzumā! Darba valoda: latviešu/angļu Cena vienai personai: Piezīme: PIETEIKŠANĀS FORUMAM: ŠEIT Informāciju sagatavoja: Dace Rempe
Konference “Ziemeļvalstu-Baltijas valstu risinājumi viedākām reģiona pilsētām: Energoefektivitāte: Ceļā uz kompleksu klimata un enerģētikas plānu” notiks 7. septembrī, 2017, Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13, Rīgā.
Vairums no Ziemeļvalstu-Baltijas valstu reģiona pilsētām ir maza vai vidēja izmēra un to izaicinājumi atšķiras no pasaules metropolēm. Konferences mērķis ir aplūkot energoefektivitātes jautājumus visos pārvaldības līmeņos – no valsts līdz pašvaldībām un pašvaldību MVU, kā arī lai uzlabotu zināšanu apmaiņu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētikas nozares dalībnieku starpā. Konferencē tiks sniegti praktiski piemēri attīstībai nākotnē un izgaismotas pašreizējo regulējumu nepilnības viedo pilsētu kontekstā, īpaši koncentrējoties uz divām jomām – centralizēto siltumapgādi un mobilitātes risinājumiem, tai skaitā integrēto viedo ielu apgaismojumu. Pašvaldību vadītāji, ierēdņi, politiķi, nevalstiskā un privātā sektora pārstāvji ir aicināti reģistrēties konferencei tiešsaistē http://ej.uz/s8ki līdz 30. augustam. Konferenci organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar AS Rīgas Siltums, LR Ekonomikas ministriju/EEA/Norvēģijas finanšu instrumentu, Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisiju, Zviedrijas karalistes vēstniecību Latvijā, Somijas vēstniecība Latvijā, Viedo pilsētu kalsteri Latvijā un Ziemeļvalstu enerģētikas izpētes institūciju (Nordic Energy Research).
Informācijas avots: www.norden.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
