Arhīva kalendārs
“Šogad mācību gada sākums iezīmē gan negatīvas, gan ļoti pozitīvas tendences - skolu skaits Latvijā sarūk, toties Ekoskolu skaits turpina pieaugt. Ir liels prieks, ka aug jauna paaudze, kas tiešām spēs domāt ilgtermiņā un kura spēs arī mainīt nepamatoto priekšstatu, ka vides aizsardzība ir pretrunā ar Latvijas ekonomisko izaugsmi,” stāsta Ekoskolu programmas koordinators Latvijā Daniels Trukšāns. A/s Altum, sadarbībā ar izdevniecību "Dienas Bizness" aicina uzņēmējus aizpildīt uzņēmuma ilgtspējas aptauju, lai novērtētu jauno tehnoloģiju, kas samazina patērēto enerģiju, aktualitāti uzņēmumos 2017. gadā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā Edmunds Beļskis 2017. gada 18. septembrī piedalījās augsta līmeņa starptautiskā konferencē. Tās galvenā tēma IKT nozīmība klimata pārmaiņu samazināšanā. Pasākums notika Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).
Pasākumā piedalījās arī Mourin Mahjoubi Francijas valsts digitālās drošības ministrs, Brune Poirson Francijas valsts ministre ekoloģijas pārejas jautājumos, Miguel Gamino Ņujorkas pilsētas galvenais speciālists IKT jautājumos, Manish Bapna pasaules resursu institūta izpilddirektors, Gerard Araud Francijas vēstnieks ASV. “Lai veicinātu un pilnveidotu digitālo resursu inovāciju attīstību klimata jomā, valdību veidotājiem jāņem vērā iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvju ierosinājumi. Savā starpā jāveido jaunas sadarbības dažādu novatorisku risinājumu ieviešanai klimata pārmaiņu samazināšanā. Tādā veidā varam uzlabot politikas veidošanu un pakalpojumu kvalitāti, kā arī veicināt sabiedrības izpratni un atbildību par klimata jautājumiem visā pasaulē,” atzina E.Beļskis. Konferencē tika diskutēts par šī brīža aktuālajām iniciatīvām – cik daudz un kādā veidā valstu valdības un pašvaldības ir radījušas pieejamus datus sabiedrībai klimata jomā un kā šie dati tikuši izmantoti uzņēmēju un iedzīvotāju informētībai cīņā ar klimata pārmaiņām. Diskusijā piedalījās ne tikai valsts pārvaldes, bet arī uzņēmējdarbības un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri sniedza savus ierosinājumus atvērto datu radītajām inovācijām. Tika pārrunāts arī kā šie dati varētu attīstīties ilgtermiņā.
Laura Jansone
Septembra vidū Polijā, Gdaņskā, notika pirmā partnerības „Energy Transition” tikšanās, kurā piedalījās arī VPR. Tikšanās mērķis bija vienoties par kopīgām prioritātēm pārejai no fosilajiem uz vietējiem atjaunojamiem energoresursiem. VPR sadarbībā ar partneriem no Nīderlandes, Polijas, Zviedrijas un citām ES valstīm strādās pie Darbības plāna izstrādes, kuram jāparedz konkrēta rīcība ES regulējuma, atbalsta pasākumu un zināšanu pilnveidošanai, apzinot šī brīža situāciju energoresursu izmantošanā un tā atjaunošanā, kā arī līdzšinējo ES politikas efektivitāti atjaunojamo energoresursu jomā. Partnerības darba gaitu koordinēs Apvienotās Karalistes galvaspilsēta Londona, Polijas pilsēta Gdaņska un Beļģijas pilsēta Rūselare. VPR jau šobrīd aktīvi darbojas divos energoefektivitātes veicināšanas projektos „Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” un „Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050”, iesaistot gan skolēnus, skolotājus, mājsaimniecības, gan arī pašvaldības, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas. Tūlīt oktobrī darbību uzsāks vēl divi INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekti energoefektivitātes jomā. Projektā „Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai - EFFECT4Buildings” uzmanība tiks vērsta uz ēku īpašnieku un pārvaldnieku zināšanu papildināšanu par dažādiem finanšu modeļiem mūsdienīgu energoefektīvu risinājumu ieviešanā ēku apsaimniekošanā. Savukārt projektā „Zemas temperatūras centrālā apkure Baltijas jūras reģionam – LowTEMP” VPR sadarbībā ar vēl diviem partneriem no Latvijas - Rīgas Tehnisko universitāti un Gulbenes novada domi, kā arī citu valstu sadarbības partneriem - strādās pie risinājumiem, kā, optimizējot esošās centrālapkures sistēmas vai izveidojot jaunu infrastruktūru zemas temperatūras tehnoloģiju pielietošanai, iespējams nodrošināt enerģijas ietaupījumu un CO2 emisiju samazināšanu. Tiks apzināts, kā samazinātas temperatūras rezultātā mazināt siltuma zudumus, nodrošinot ekonomisku ieguvumu, un kā integrēt atjaunojamo energoresursu izmantošanu zemas temperatūras apkures sistēmas nodrošināšanai. Par pilsētprogrammu “Urban Agenda” Pilsētprogramma „Urban Agenda” fokusējas uz 12 tematiskajām prioritātēm: migrantu un bēgļu iekļaušana; gaisa kvalitāte; nabadzība pilsētā; mājokļu jautājumi; aprites ekonomika; darbavietas un prasmes vietējā ekonomikā; pielāgošanās klimata pārmaiņām; pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem; ilgtspējīga zemes izmantošana un dabā balstīti risinājumi; pilsētu mobilitāte; pāreja uz digitāliem risinājumiem, inovatīvi un atbildīgi publiskie iepirkumi. Ieinteresētās valstis un pilsētas veido brīvprātīgas partnerības par kādu no tematiskajām prioritātēm. Vairāk informācija pieejama: https://ec.europa.eu/futurium/en/urban-agenda Papildu informācija: Aija Rūse, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 26400288, veca.vidzeme.lv Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. +371 28752793, veca.vidzeme.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
134 Latvijas izglītības iestādes šajā mācību gadā par īpašiem panākumiem ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē saņēmušas starptautisko Ekoskolas nosaukumu un Zaļā Karoga balvu. Vēl 67 skolas saņems diplomu un Latvijas Ekoskolas nosaukumu. 
Īstenojot Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014 – 2030 mērķi „Palielināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu”, un ņemot vērā reģionā aizvien pieaugošo energoefektivitātes jautājumu aktualitāti, VPR pievienojas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Pilsētprogrammas „Urban Agenda” tematiskās prioritātes „Pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem” (turpmāk – „Energy Transition”) partnerībai. Dalība šajā partnerībā sniegs iespēju par VPR pašvaldību prioritātēm energoefektivitātes veicināšanā runāt ES līmenī, izstrādājot rekomendācijas finanšu, politikas un zināšanu pilnveidošanai atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā ES.