Arhīva kalendārs

Noslēgusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotā starptautiskā konference “Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību” (Baltic Pathway Towards Low Carbon and Climate Resilient Development). Tās laikā pasaules vadošie eksperti Latviju mudināja mainīties atbilstoši mūsdienu vajadzībām – pārstrukturēt ekonomiku, paaugstināt efektivitāti un optimizēt patēriņu, kā arī pielāgoties klimata pārmaiņām! Konference norisinājās 2017. gada 30.-31.oktobrī Rīgā un to apmeklēja vairāk nekā 200 interesentu, un daudzi vēroja arī tiešraidē. Šī bija līdz šim Baltijā lielākā klimata jautājumiem veltītā konference.

Konferencē daudzkārt tika uzsvērts, ka klimata pārmaiņu apsvērumu iekļaušana lēmumu pieņemšanā ir šī brīža prioritāte, un tā skar visas tautsaimniecības nozares, visas sabiedrības grupas. VARAM atgādināja, ka Latvijai tuvākajos gados jāpanāk būtisks siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums* un tam būs nepieciešami visu nozaru – sevišķi enerģētikas, transporta un lauksaimniecības – ieguldījumi!

VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts uzsvēra, ka “Latvijas sabiedrībā nepamatoti valda uzskats, ka Latvija jau ir “zaļa valsts” un tāpēc mums nekas nav jādara. Tas tā nav! Latvijā ir ļoti daudz darāmā, un klimata pārmaiņu mazināšanai ir jākļūst par katra iedzīvotāja atbildību.” Vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju ik gadu tiek radītas ap 6 tonnām emisiju. Turklāt, tās ir tikai Latvijā radītās emisijas – ja pieskaita importēto produktu ražošanā un atvešanā uz Latviju radītās emisijas, tad emisiju uz vienu iedzīvotāju kopapjoms ir krietni lielāks.

OECD Klimata, bioloģiskās daudzveidības un ūdens nodaļas vadītājs Saimons Bakls (Simon Buckle) norādīja, ka vairumā valstu ambiciozas klimata politikas iet roku rokā ar ekonomisko izaugsmi. “Oglekļa mazietilpīga attīstība viennozīmīgi ir Eiropas Savienības ilgtermiņa stratēģija un ir jau izvirzīti konkrēti mērķi tās sasniegšanai.” konferencē sacīja Eiropas Komisijas Klimata stratēģijas, pārvaldības un neETS sektoru emisiju direktors Artūrs Runge-Metcgers (Artur Runge-Metzger). Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruninks (Hans Bruyninckx) uzsvēra, ka “Mūsu šodienas lēmumi nosaka, cik daudz spēsim ierobežot emisijas un cik klimatizturīgi būsim rītdien. Klimata pārmaiņu aspekti ir jāņem vērā jau tagad!”. Savukārt ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP23) šī gada Prezidentūras un Fidži vēstnieks Deo Sarans atgādināja, ka pašreizējās valstu apņemšanās klimata pārmaiņu ierobežošanai nav pietiekamas un “Parīzes nolīgums paredz mehānismu ambīciju palielināšanai!".

Konferences ietvaros tika sniegti daudzi piemēri tam, kā iespējams ieviest pārmaiņas enerģētikā, lauksaimniecībā un transportā, kā arī demonstrēta šo pārmaiņu pozitīvā ietekme. Piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras Enerģētikas tehnoloģiju politikas nodaļas vadītājs Juho Lipponens (Juho Lipponen) informēja, ka pasaulē strauji turpina palielināties enerģijas ražošana no saules un vēja elektrostacijām un atjaunojamā enerģija ir joma ar visātrāk augošo darba vietu skaitu. Ļoti iedvesmojošas bija arī sesijas, kas bija veltītas trīs galvenajiem potenciālajiem rīcības īstenotājiem un ieguvējiem – uzņēmumiem, pašvaldībām un mājsaimniecībām. Izrādās, daudzviet pasaulē un pat Latvijā pārmaiņas ir jau notikušas! Un arī pielāgošanās klimata pārmaiņām vairs nav nekāds retums – piemēram, Kopenhāgenas pašvaldības pārstāvis Jans Rasmusens (Jan Rasmussen) pastāstīja, ka “pielāgošanās klimata pārmaiņām ir pilsētvides attīstības plānošanas pamatā”.

Konferences materiāli, kā arī sīkāks atskats un konferences atziņām drīzumā tiks publicēti VARAM mājas lapā un portālā klimatam.lv

* 2017.gada 13.oktobrī Vides padomē tika panākta vienošanās par regulas projektu par SEG emisijas samazināšanas mērķu noteikšanu ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas neaptvertajiem sektoriem (ne-ETS). Latvijā ne-ETS ir aptuveni 80% no kopējām SEG emisijām. Latvijas mērķis ir līdz 2030.gadam ne-ETS emisijas samazināt par 6% salīdzinot ar 2005.gada apjomu, un tas ir sadalīts arī ikgadējos mērķos (pirmo būs jāizpilda jau 2021.gadā). Periodā no 2005. gada līdz 2016. gadam ne-ETS emisijas ir palielinājušās par 4,87 %, tādējādi, skatoties no šī brīža situācijas, nepieciešams panākt vismaz vairāk nekā 10% lielu samazinājumu. Galvenie SEG emisiju avoti Latvijā ir enerģētika, transports un lauksaimniecība. Lielākais emisiju palielinājums pēdējos gados bijis lauksaimniecībā.

Laura Jansone
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026418
E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv
www.varam.gov.lv

Sākoties kūpošo skursteņu jeb apkures sezonai, visapkārt kļūst aktuāls jautājums par energoefektivitātes paaugstināšanu mūsu pašu mājvietās, darba vietās un publiskajās ēkās. Vidzemes plānošanas reģionam (turpmāk – VPR) šis rudens ir enerģētikas nozarē notikumiem un iegūto zināšanu uzlādēts gadalaiks. Šoruden ir notikusi pirmā Centrālās un Austrumeiropas konference pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, VPR darbu ir sākuši vēl divi energoefektivitātes veicināšanas projekti un jau esošajos projektos pilnā jaudā tiek īstenotas projektu aktivitātes.

Viens no notikumiem šoruden, kuru ir vērts pieminēt, ir starptautiskā konference “Centrālās un Austrumeiropas pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem” (turpmāk – CEESEN konference), kas notika 19. un 20. oktobrī Čehijas Republikas galvaspilsētā Prāgā. CEESEN konferencē vienuviet satikās, idejām apmainījās, viens otrā ieklausījās 200 dalībnieki no 11 valstīm, lai kopīgiem centieniem virzītos tuvāk pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, zema oglekļa kopienas izveidei, tās dzīvotspējas saglabāšanai un Eiropas Savienības izvirzīto mērķu sasniegšanai. CEESEN konference notika projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (PANEL 2050) ietvaros, kuru īsteno VPR kopā ar projekta partneriem no Igaunijas, Čehijas Republikas, Polijas, Maķedonijas, Austrijas, Lietuvas, Rumānijas, Slovēnijas, Bulgārijas un Ungārijas.

Kā viens no Centrālās un Austrumeiropas valstu profesionāļiem un viedokļa līderiem enerģētikas nozarē CEESEN konferencē piedalījās un Latviju pārstāvēja SIA “Ekodoma” direktors Agris Kamenders, ar kuru VPR ir ilgstoša un veiksmīga sadarbība energoefektivitātes jautājumos. A. Kamenders konferences dalībniekus iepazīstināja ar Energoefektivitātes pakalpojuma līguma (EPC) darbības principiem Latvijā, atklāja vairākus veiksmes piemērus energoefektivitātes pasākumu ieviešanai daudzdzīvokļu ēkās Latvijā, kur izmantots Energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēja (turpmāk - ESKO) princips. A. Kamenders aicināja konferences dalībniekus aizdomāties: “Vidējās un mazās kompānijās nereti ir ierobežota kapitāla, tai skaitā ilgtermiņa finansējuma pieejamība. Šīs ESKO kompānijas var realizēt pāris projektus, bet pēc tam būtībā to darbība apstājas. Ir nepieciešams mehānisms, kas ļautu pārfinansēt šos projektus.”

Kopā ar VPR CEESEN konferencē piedalījās projekta “PANEL 2050” energoefektivitātes eksperts Dzintars Jaunzems, Smiltenes novada domes energopārvaldnieks Andris Jaunpetrovičs un Attīstības finanšu institūcijas "Altum” Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš. CEESEN konferencē VPR iepazinās ar biedrības “Zaļā brīvība” un starptautiskā sadarbības tīkla “Bankwatch” publisko finanšu un enerģijas eksperti Selīnu Vancāni, vienojoties par jaunām sadarbības iespējām.

Foto no kreisās: Andris Jaunpetrovičs, Baiba Norberte, Dzintars Jaunzems, Selīna Vancāne, Ingus Salmiņš, Agris Kamenders un projekta PANEL 2050 vadītāja Aija Rūse. 

I. Salmiņš par pieredzēto konferencē stāsta: “CEESEN konference apliecināja, ka Latvija virzās pareizajā virzienā energoefektivitātes jomā un, salīdzinājumā ar daudzām citām partneru valstīm, jau var lepoties ar dažādiem risinājumiem finanšu tirgū, kas veicina energoefektivitāti, un simtiem renovētu daudzdzīvokļu māju visā Latvijā. Taču energoefektivitāte joprojām ir svešvārds, kuru nepieciešams skaidrot un rādīt ar piemēriem.”

Lielisks piemērs CEESEN konferencē bija projekts “Czech Off-Grid Houses”, kas apvieno arhitektūras studentus, idejām bagātus profesionāļus un augsta līmeņa amatpersonas, lai ieviestu modernas un ilgtspējīgas tehnoloģijas mājvietās un ēkās. “Neieguldot papildu finanšu līdzekļus mārketinga aktivitātēs, šis projekts ir veiksmīgi motivējis cilvēkus izmantot ilgtspējīgākas būvniecības un renovācijas metodes, kā arī veicinājis sabiedrības atbalstu citiem ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem. Sociālajos medijos vien esam sasnieguši 3,5 milj. lielu auditoriju,” aicinot par energoefektivitāti runāt kā par stilīgu tendenci, stāsta Pāvels Podruhs (Pavel Podruh).

Tepat Vidzemē, lai veicinātu sabiedrībā izpratni par energoefektivitāti, VPR jau šobrīd īsteno vairākus energoefektivitātes veicināšanas projektus. Jau pieminētajā projektā PANEL 2050  VPR soli pa solim kļūst par līdzvērtīgu partneri diskusijā par energoefektivitātes jautājumiem, aktualitātēm, problemātiku un energoplāna nepieciešamību. Pašvaldības tiek mudinātas  izvirzīt energopārvaldnieku, kas ikdienā gādātu par enerģijas taupību un gudru izmantošanu.

Projektā “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” septembrī un oktobrī Lizuma vidusskolas un Valmieras Viestura vidusskolas skolēni ar velotrenažieriem ražoja elektrību, gūstot priekštatu, cik ātri var elektroenerģiju patērēt, un cik lēni to var saražot. VPR organizēja lekciju Valmieras Viestura vidusskolas personālam “Energoresursu efektīva izmantošana ikdienā”, kuru vadīja Elektronikas un elektrotehnisko risinājumu vadības speciālists, SIA GDOG vadītājs Uldis Reņģe.

Šoruden starts tika dots vēl diviem jauniem VPR energoefektivitātes projektiem - „Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai” (EFFECT4buildings) un „Zemas temperatūras centrālās apkures sistēmas tehnoloģijas Baltijas jūras reģionam” (LowTEMP).

Projektā EFFECT4buildings uzmanība tiks vērsta uz ēku īpašnieku un pārvaldnieku zināšanu papildināšanu par dažādiem finanšu modeļiem mūsdienīgu energoefektīvu risinājumu ieviešanā ēku apsaimniekošanā.

LowTEMP projektā VPR sadarbībā ar vēl diviem partneriem no Latvijas - Rīgas Tehnisko universitāti un Gulbenes novada domi, kā arī citu valstu sadarbības partneriem - strādās pie risinājumiem, kā, optimizējot esošās centrālapkures sistēmas vai izveidojot jaunu infrastruktūru zemas temperatūras tehnoloģiju pielietošanai, iespējams nodrošināt enerģijas ietaupījumu un CO2 emisiju samazināšanu.  

Vairāk par VPR īstenotajiem energoefektivitātes projektiem lasiet: http://veca.vidzeme.lv/lv/projekti

Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv; , mob.t. 28752793, veca.vidzeme.lv

Cēsu novada pašvaldība organizē Cēsu enerģijas dienu, lai iepazīstinātu ar pašvaldībā īstenojamajiem projektiem EKKI (Emisijas kvotas  izsoles instruments) “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Cēsu Izstāžu namā”  un  “Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas ēkas atjaunošanas par zema patēriņa ēku”, kā arī informētu par Cēsu daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Seminārā piedalīsies arī Vidzemes plānošanas reģions, lai stāstītu par Energopārvaldību Vidzemē. Seminārs notiks Cēsu Izstāžu namā 22. novembrī plkst. 10.00. 

Seminārā aicināti piedalīties pašvaldību iestāžu vadītāji un saimnieki, daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji un māju vecākie, pašvaldību darbinieki un citi interesenti.

Semināra programma pieejama šeit.

Semināra dalībniekiem būs iespēja ekskursijās veidā aplūkot Cēsu Izstāžu nama renovācijas procesu, kā arī iepazīties ar būvdarbu veikšanu Cēsu Pastariņa sākumskolas objektā.

Lai pieteiktu savu dalību semināram, lūdzu, izmantojiet saiti:https://docs.google.com/forms/d/16v_-CXznMyE6PFL4sRS3YD6bdExtvlIhpIik01ITnyU/edit

     

Inta Ādamsone
Cēsu novada pašvaldības
Attīstības  nodaļas
Projektu un vides speciāliste
tel. 64161818,
e-pasts: inta.adamsone{at}cesis.lv
www.cesis.lv<http://www.cesis.lv>

Veicinot energoefektīvu paradumu ievērošanu izglītības iestādēs, visaptverošas izglītojošas skolu kampaņas ietvaros vairāku skolu skolotāji praktiskos semināros apgūst energoresursu efektīvu izmantošanu ikdienā. Oktobrī un novembrī projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” ietvaros norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizētas lekcijas Valmieras Viestura vidusskolas un Lizuma vidusskolas skolotājiem.

Projekta mērķis ir veicināt izpratni vides jautājumos, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīva dzīvesveida ievērošanai ikdienā, tāpēc skolu kampaņas ietvaros zināšanas energoefektīvā saimniekošanā smeļas ne tikai skolēni, bet arī skolotāji.

Katrs var pārskatīt savus ikdienas paradumus

Nodarbību ietvaros skolotāji apguva vairākus būtiskus pamatnosacījumus enerģijas patēriņa samazināšanai. Kā izrādās, ikviens no mums spēj samazināt kopējo elektroenerģijas patēriņu izglītības iestādēs, mājās, darbavietās, izvērtējot savus ikdienas paradumus. Piemēram, vai aizdomājaties par to, cik jaudīgi elektropatērētāji atrodas saimniecībā? Vai arī par to, kāds ir to tehniskais stāvoklis un, kad veiktas profilaktiskās apkopes? Varbūt pat esat ievērojis, ka izslēdzot visus elektropatērētājus, skaitītājs joprojām skaita kilovatstundas?

Neredzamie "enerģijas zagļi”

Kā varēja uzzināt lekcijā, lielu daļu elektrības patērējam neapzināti. Nereti galvenie vaininieki, kas patērē elektrību, ir tie, kas izskatās visnevainīgākie. Vēl būtiskāk – tie atrodas praktiski katrā mājoklī, skolā, birojā, piemēram, videokameras, apsardzes ierīces, kabeļu vai satelīta televīzijas rūteri. Vai zinājāt, ka šīs nelielās spīguļojošās  “kārbiņas” patērē vairāk elektrības nekā ledusskapis? Vērts pievērst uzmanību, ka divas trešdaļas no šo iekārtu patērētās elektroenerģijas tās patērē laikā, kad uzskatām tās par izslēgtām. Patiesībā šīs ierīces darbojas bez pārtraukuma, arī tad, ja mēs tās nelietojam. Dažkārt mēdzam nepievērst uzmanību mazas jaudas pastāvīgi ieslēgtām elektroierīcēm, piemēram, akvārijam mājās, ierīcēm, kuras tērē daudz, bet īsu brīdi, ierīcēm, kuras lietojam pēc inerces - ledusskapis, veļas mazgājamā mašīna, elektriskā tējkanna, ūdens boileris, elektriskā plīts. Aizmirstam izslēgt fona gaismas telpās tādiem enerģijas patērētājiem kā dators, televizors, radio.

Pastāv vienkārši pielietojams zelta likums apgaismojuma patērēšanā

Apgaismojums ir viens no būtiskākajiem elektrības patēriņā. Aprēķināts, ka šodien aptuveni 40% no visa pasaules elektroenerģijas patēriņa izlieto tieši biroji, tāpēc tajos jo īpaši liela nozīme ir elektrības patēriņa monitorēšanai. Gluži vienkārša metode, ko pielietot elektroenerģijas taupīšanā – kad apgaismojums nav nepieciešams, tas ir jāizslēdz.

Kā varam ietaupīt enerģiju ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību?

Jebkurš ir ieinteresēts energoefektīvā saimniekošanā, kaut tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tas papildus sniedz iespēju ietaupīt finanšu resursus ilgtermiņā. Viens veids ir mūsu pašu ikdienas paradumu maiņa. Otrs, ko piedāvā viedo tehnoloģiju laikmets – ieviest sadzīvē energomonitoringa sistēmas, kas ļauj fiksēt, cik daudz enerģijas tiek patērēts nelietderīgi.

Šādu iekārtu tirgū ir vairākas, viena no tām ir Latvijā ražotā – "Gdog Energomonitorings", kas nodrošina elektroenerģijas patērētāju pārraudzību. Šāda veida ierīču darbības principi balstās uz to, ka ir iespējams attālināti pārraudzīt saimniecības darbību un saņemt paziņojumus, novērtēt atsevišķu ierīču darbību un nelietderīgos patērētājus. Tāpat iespējams identificēt bojātas ierīces un inženiertīklus, kas palielina enerģijas patēriņu.

Lai veicinātu patērētās enerģijas paradumu un “vājo punktu” risināšanu skolās, projekta ietvaros energomonitoringa ierīces uzstādītas arī Valmieras Viestura vidusskolā un Lizuma vidusskolā. Tas ļaus veikt mērāmu elektroenerģijas samazinājumu,  kā arī uz praktisku piemēru bāzes veicinās skolēnu un skolas personāla izpratni par elektroenerģijas efektīvu izmantošanu.

Lekcijas organizētas Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam projekta “Ilgtspējīgas enerģijas sabiedrība” jeb SEC. Projekta dalībnieki ir Vidzemes plānošanas reģiona, Rouges un Tartu apgabalu skolēni, skolotāji un viņu ģimenes locekļi, kuri ar praktiskiem piemēriem un darbošanos izzinās energoefektīva dzīvesveida nozīmi un ieguvumus. Tāpat enerģijas taupīšanā iesaistīsies vietējās mājsaimniecības, lai kopīgi uzlabotu paradumus energoefektivitātes veicināšanā.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 28674617, ieva.bivina PIE vidzeme PUNKTS lv.  

Augstākminētā informācija šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

17. novembrī Mundigciemā (Talsu novada Lībagu pagastā) tika atklāta atjaunotā daudzdzīvokļu māja – “Saullēkti”. Līdz ar šīs mājas renovācijas noslēgumu, Mundigciems ir pirmais ciems Latvijā, kurā ir renovētas visas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas.

Daudzdzīvokļu piecstāvu  mājas Mundigciemā, kurā ir 45 dzīvokļi, atjaunošana notika, izmantojot dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas (DME) valsts atbalsta programmu, ko īsteno attīstības finanšu institūcija ALTUM ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Kopumā mājas renovācijā ir ieguldīti 294 tūkstoši eiro, no kuriem puse jeb 147 tūkstoši eiro ir ALTUM grants jeb dāvinājums. Otra puse finansējuma ir piesaistīta no SEB bankas, izmantojot ALTUM kredīta garantiju.

Mājas atjaunošanas projekta laikā tika siltinātas ārsienas, remontēti balkoni, nomainīti logu un balkonu durvis tiem iedzīvotājiem, kuri to vēl nebija izdarīšu paši. Kopējā mājas fasāde tika apstrādāta ar dekoratīvo apmetumu. Renovācijas procesā siltināja pagraba griestus, pamatus, kā arī mājas bēniņus un nomainīja jumta segumu. Būvdarbu laikā tika nomainītas aukstā ūdens caurules, savukārt no jauna izveidotas 5 centralizētas karstā ūdens sagatavošanas sistēmas. Energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā visas apgaismes iekārtas, kas atrodamas kopīgi izmantojamajās telpās, tika nomainītas uz LED lampām. Renovācijas laikā ierīkotas atjaunojamo energoresursu izmantojošas tehnoloģijas siltumenerģijas ražošanai – tika pārbūvēta apkures sistēma, kā arī izbūvēta autonoma katlu māja ar granulu katlu. Līdz ar to, katram iedzīvotājam ir iespējas pašam regulēt apkures padevi, tādējādi ievērojami ietaupot savus līdzekļus. Prognozēts, ka, pateicoties šiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, kas tika veikti nedaudz ilgāk par gadu, ietaupījums par apkuri būs 66%, par apgaismojumu 10%. Kopējais ēkas enerģijas ietaupījums par apkuri, apgaismojumu un karstā ūdens sagatavošanu ir 55%.

Jānis Upenieks, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs:
“Energoefektivitāte mūsu ikdienā ienāk arvien vairāk un „dzīvot zaļi“ šodien kļūst arvien populārāk. Mājas renovācija ir veids, kā varam būtiski kāpināt ēkas energoefektivitāti, samazinot gan energoresursu patēriņu, gan izdevumus par tiem, kā arī pagarinot ēkas mūžu ilgtermiņā. Mājas renovācijas uzsākšana ir sarežģīts process, sākot no dzīvokļu īpašnieku kopīgas vienošanās panākšanas un beidzot ar daudzajiem jautājumiem, kas rodas ēkas renovācijas laikā.  Tāpēc mēs īpaši priecājamies par Mundigciemu, kas kļuvis par pirmo ciematu Latvijā, kurā ir renovētas visas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Mundigciema iedzīvotāji ir paraugs visai Latvijai, kuri pierādījuši, ka labais vairo labo. Un zīmīgi - šodien atklātā ēka Mundigciemā ir pirmā renovētā dzīvojamā māja jaunās energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmas ietvaros, kurā kopumā šobrīd saņemti vairāk kā 280 projektu pieteikumi. Tas nozīmē, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju domā par investīcijām ēku energoefektivitātes uzlabošanai.”

Ingus Salmiņš, ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs:
“Ar ALTUM programmas atbalstu Latvijā šobrīd notiek vairāk nekā 20 māju renovācija, vēl vairāki projekti ir apstiprināti un gatavojas būvdarbiem. Kopumā  daudzdzīvokļu māju atjaunošanas programmas ietvaros pieejamais ES līdzfinansējums sniedz iespēju renovēt un siltināt savu īpašumu vēl vismaz 800 māju iedzīvotājiem. Novēlu, lai Mundigciema “Saullēktu” mājas iedzīvotāju un citu renovēto ēku iemītnieku ietaupījums par energoresursiem kalpo par motivāciju pieteikties DME programmai un saņemt līdzfinansējumu sava īpašuma sakārtošanai.”

Māris Saulājs, Kreditēšanas atbalsta pārvaldes vadītājs:
“Redzot jau pabeigtos māju siltināšanas projektus, aizvien vairāk iedzīvotāji novērtē ieguvumus, ko sniedz renovācija un energoefektivitātes uzlabošanas. Tā ir gan iespēja saimniekot taupīgāk un efektīvāk, gan palielināt sava nekustamā īpašuma vērtību. SEB banka Latvijā ir finansējusi jau vairāk nekā 400 daudzdzīvokļu namu renovācijas projektus, un esam šīs jomas līderis. Tādēļ esam gandarīti par iespēju sniegt savu ieguldījumu arī Mundigciema ēku renovācijā!”

Izmantojot DME programmas ietvaros pieejamo ES līdzfinansējumu, kopumā aptuveni 1000 māju iedzīvotājiem ir iespēja renovēt un siltināt savu īpašumu, lai sāktu taupīt energoresursus un savus finanšu līdzekļus. Jelgavas nama iedzīvotājiem novēlu veiksmīgu renovācijas projekta norisi, savukārt citiem pilsētas iedzīvotājiem - nepalaist garām iespēju saņemt ievērojamu līdzfinansējumu sava īpašuma sakārtošanai šīs programmas ietvaros.”

Lai uzlabotu daudzdzīvokļu māju tehnisko stāvokli un energoefektivitāti, kopš 2016. gada septembra Latvijā darbojas DME programma, kuru izstrādāja Ekonomikas ministrija un ievieš ALTUM. ALTUM sniedz daudzpusīgu atbalstu šajā programmā: piešķir grantus, aizdevumu garantijas, aizdevumus projekta realizācijai, kā arī bezmaksas konsultācijas pirms un projekta gaitā.

DME programma tiek īstenota ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Programmai līdz 2022. gadam no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 166 miljoni eiro, savukārt piesaistot banku finansējumu māju renovācijai pieejamais finansējums  sasniedz pat 300 miljonus eiro. Ar programmas atbalstu visā Latvijā piecu gadu laikā plānots atjaunot vairāk kā 1000 daudzdzīvokļu mājas. Līdz pat 50% no izmaksām, kas tiks tērētas māju energoefektivitātes uzlabošanas darbiem, iedzīvotāju vietā tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Pārējās izmaksas iespējams saņemt kā bankas aizdevumu, turklāt dzīvokļu īpašniekiem nav jāieķīlā savi dzīvokļi.

Plašāka informācija par valsts atbalsta programmu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmu pieejama: https://www.altum.lv/lv/jaunumi/aicinam-pieteikties-maju-energoefektivitates-uzlabosanas-atbalsta-programmai

Informācijas avots:
Attīstības finanšu institūcija "Altum"

Informāciju sagatavoja:

Biedrība "homo ecos:"
Ernestīnes iela 12, Rīga, LV-1046
+371 29143115