Arhīva kalendārs
2018. gada 17. janvārī, ministrs Kaspars Gerhards Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai sniedza informāciju par ceturtās paaudzes centralizētās siltumapgādes sistēmas ieviešanu kā vienu no risinājumiem invalīdu biedrību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Komisijā tika nolemts konceptuāli atbalstīt pilotprojekta īstenošanu, un kā pirmais uzdevums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) tika uzdots veikt priekšizpēti veicamajiem darbiem. Līdz ar to VARAM uzsāks darbu pie priekšizpētes, lai invalīdu biedrību dzīvojamās ēkās īstenotu kompleksus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kuru ietvaros izmantotu atjaunojamos energoresursus. Klimata pārmaiņu politikas ietvaros Latvijai klimata pārmaiņu ierobežošanai līdz 2030.gadam ir būtiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un dzīvojamo ēku energoefektivitātes pasākumi ir būtiski, lai šo mērķi sasniegtu. Tādēļ K. Gerhards uzver: “Lai nodrošinātu emisiju samazināšanu valstī, būtiski šim mērķim pievērsties, nodrošinot atbalsta pieejamību energoefektivitātes pasākumu īstenošanai iespējami plašam sabiedrības lokam. Emisiju samazināšanai ir jānotiek sociāli iekļaujošā veidā, tādēļ arī invalīdu biedrībām ir jādod iespēja siltināt savas ēkas un izmantot videi draudzīgus siltumenerģijas ieguves veidus.” Pašreizējās Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programmas mehānismi nenodrošina invalīdu biedrībām pieejamu atbalsta risinājumu juridisku šķēršļu vai programmu finansiālo nosacījumu dēļ. Piemēram, invalīdu biedrības nevar pieteikties finansējuma saņemšanai no ES fondu programmas „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” juridiskās neatbilstības dēļ. Turklāt nosacījumi finansējuma saņemšanai nebūtu izpildāmi, ņemot vērā to, ka programma paredz līdzfinansējumu tikai līdz 50% apmērā. Tādēļ VARAM sāks priekšizpēti pilotprojekta izstrādei, tai skaitā par finansējuma piesaistes iespējām, kas ļautu īstenot kompleksus pasākumus un kas vienlaikus ļautu samazināt ēku energopatēriņu, uzlabojot iedzīvotāju dzīves apstākļus. Tiks veikts pētījums, lai novērtētu iespējas izmantot ceturtās paaudzes enerģijas sistēmas un citus tehniskos risinājumus. Invalīdu biedrību dzīvojamās mājas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav iekļaujamas sociālo dzīvojamo māju kategorijā, tādēļ ES fondu atbalsts sociālo dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai nav pieejams. VARAM savas kompetences ietvaros jau ir sniegusi atzinumu ar priekšlikumiem par grozījumiem likumā “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, lai biedrības un nodibinājumi, kas nodrošina personām ar invaliditāti dzīvojamo platību, varētu saņemt valsts finansējumu energoefektivātes paaugstināšanai. Jaunās normas veicinās gan personu ar invaliditāti dzīves apstākļu uzlabošanu un sociālo aizsardzību, gan arī pilnvērtīgākas līdzdarbošanās iespējas. VARAM pilotprojekta priekšizpēte tiks veidota saskaņā ar klimata un energoefektivitātes mērķiem Latvijā, kas īstenojami līdz 2030.gadam. Tā paredz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru.
Santa Vaļuma
Projekta “Partnerība jaunai energoresursu pārvaldībai 2050” (PANEL 2050) un Eiropas Ilgtspējīgas enerģētikas nedēļas ietvaros 2017. gada vasarā notika konkurss, kurā ikviens varēja pārbaudīt savas zināšanas par enerģijas lietošanu. Lindas ģimene šajā konkursā bija viszinošākā un savā īpašumā saņēma Energomonitoringa ierīci GDog. Tā nu Linda kopš pagājušās vasaras savā aptuveni 60 m2 četristabu dzīvoklī seko līdzi savam elektroenerģijas patēriņam, izmantojot Energomonitoringa ierīci. Ledusskapis, veļas mašīna, trauku mazgājamā mašīna, elektriskā plīts virsma, tējkanna, divi televizori un gludeklis ir tās elektroierīces, kas Lindas mājsaimniecībā tiek izmantotas visbiežāk. Ne mazāk svarīgs ir telpu apgaismojums, kas nereti ir ieslēgts viscaur Lindas dzīvoklim. “Mēs iepriekš vienmēr slēdzām ārā gaismu telpās, kuras neizmantojām. Tagad, kad ir divi mazi ziķeri, kuri skraida no vienas telpas uz citu, un koridors ir kā transporta zona, kur notiek braukšana ar spēļu automašīnām, tad apgaismojums ir ieslēgts. Tieši tāpēc esam izvēlējušies lietot ekonomiskās un LED spuldzes,” atklāj Linda. Lai gan elektroierīces Lindas dzīvoklī ir tipiskas ģimenei ar bērniem, elektrības patēriņš un līdz ar to arī rēķins esot samērā neliels. Trīs mēnešu griezumā (septembrī, oktobrī, novembrī) elektroenerģijas patēriņš svārstījies no 150 kWh līdz 190 kWh, vidēji 25 EUR mēnesī. Tas atkarīgs no sezonas, piemēram, vai tiek izmantoti elektriskie sildītāji. Šobrīd Linda nejūt vajadzību mainīt savus paradumus, lai ietaupītu elektrības patēriņu. Paradumu maiņa radītu neērtības, iespējams, pat nestu papildu izdevumus. Piemēram, palielinātos ūdens patēriņš, ja netiktu izmantota trauku mazgājamā mašīna. Taču, izmantojot Energomonitoringa ierīci, Lindas ģimene ar interesi seko līdzi tam, kuras elektroierīces patērē visvairāk elektroenerģijas. Linda mums stāsta, ka “var sekot līdzi šobrīd esošajam elektrības patēriņam, stundas, dienas, nedēļas, mēneša griezumā. Ļoti labi parādās brīvdienu grafiki, vakara, rīta stundas. Pietiek ar nedēļu, lai saprastu, kas manā dzīvoklī patērē visvairāk elektrību. Liels pārsteigums bija ledusskapis, kurš patērē vismaz 1/3 no mūsu kopējā elektrības patēriņa.” Savukārt brīvdienas ir tās nedēļas dienas, kad elektrības patēriņš ir visapjomīgākais, jo cītīgāk tiek izmantota veļas mašīna, trauku mazgājamā mašīna un gatavots ēst. “Labprāt sākšu izmantot aplikāciju viedtālrunī, lai sekotu līdzi, kas notiek mājās arī darba dienas vidū. Varbūt kaķis izmanto elektrisko plīti un taisa ēst,” smejas Linda. Lai labāk saprastu, vai un kā pat nedaudz mainot paradumus, mainās elektrības patēriņš, norunājām, ka Linda vēl detalizētāk pievērsīs uzmanību savam elektroenerģijas patēriņam, eksperimentējot ar esošo elektroierīču piedāvātajām funkcijām. Piemēram, kas mainās, ja ledusskapja temperatūra tiek noregulēta uz zemākiem/augstākiem grādiem. Pavērot, cik daudz elektrības tiek patērēts, izmantojot veļas mašīnai atliktā starta funkciju. Kā ēst gatavošana ar mazāku temperatūru, bet ar ilgāku laika intervālu, maina elektrības patēriņu elektriskajai plīts virsmai? Iespējams, trauku mazgājamai mašīnai ir vēl kāds režīms, kas maina līdzšinējo patēriņu. Solām pavisam drīz turpinājumu Lindas ģimenes stāstam. Kopš 2017. gada pavasara VPR ir aizsācis aktivitāšu kopumu “Energopārvaldība Vidzemē” ar uzdevumu īstenot VPR Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014 – 2030 mērķi palielināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā. “Energopārvaldība Vidzemē” ietver četrus VPR šobrīd īstenotos energoefektivitātes projektus, kā arī VPR dalību Eiropas Savienības Pilsētprogrammas „Urban Agenda” tematiskās prioritātes „Pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem” partnerībā. Vairāk par VPR īstenotajiem energoefektivitātes projektiem lasiet: http://veca.vidzeme.lv/lv/projekti Papildu informācija: Aija Rūse, projekta “PANEL 2050” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, aija.ruse PIE vidzeme PUNKTS lv; mob.t. 26400288. Par projektu „PANEL 2050" vairāk lasiet Vidzemes plānošanas reģiona mājaslapā. Informāciju sagatavoja: Baiba Norberte, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, baiba.norberte PIE vidzeme PUNKTS lv; , mob.t. 28752793, veca.vidzeme.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Atnākot 2018. gadam, mēs viens otram vēlam laimi, saticību, veselību, paši sev apsolām kļūt atbildīgākiem un vēlamies uzlabot savu dzīves kvalitāti. Kāds nolemj atteikties no saldumiem, cits – sekot līdzi savam elektrības patēriņam un, iespējams, pat mainīt savus paradumus, lai uz ietaupītā rēķina dotos ceļojumā vai sakrātu naudu jaunai elektroierīcei. Vai ir vērts sekot līdzi savam elektroenerģijas patēriņam, ja elektrības rēķins ir neliels? “Noteikti ir vērts!” apgalvo Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) konkursa uzvarētāja Linda Fībiga.