Arhīva kalendārs

Vidzemes plānošanas reģiona Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centrs publicējis augusta mēneša ziņu lapu.

 Skatīt veca.vidzeme.lv /sadaļā ES struktūrfondu infocentrs/ ziņu lapa

Ekonomikas ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Reģionālajiem struktūrfondu informācijas centriem informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk" ietvaros no septembra līdz decembrim organizēs informatīvu semināru ciklu par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju.

Plānots, ka četru mēnešu laikā semināri notiks 14 pilsētās. Pasākumu mērķauditorija ir apsaimniekošanas uzņēmumi, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākie, dzīvokļu īpašnieku korporatīvās biedrības, būvniecības uzņēmumi, dzīvokļu īpašnieki un būvniecības uzņēmumi.

Pasākuma laikā klātesošie tiks informēti par ES struktūrfondu programmas „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" nosacījumiem, ēku siltināšanas ieguvumiem un par to, kas jāņem vērā projekta īstenošanas laikā no būvniecības darbu veikšanas aspekta. Dalībai semināros tiks pieaicināti daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji, kuri jau ir veikuši renovācijas darbus savā pārvaldījumā esošajās mājās.

Semināri Vidzemē notiks Valkā 4.novembrī un Smiltenē 16.novembrī.

Semināros kā lektori piedalīsies Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbinieki. Papildus informācijai par semināriem var zvanīt ES fondu ieviešanas departamenta ES fondu publiskās infrastruktūras nodaļas pārvaldes vecākā referentei Inesei Bērziņai - 67013240.

Par aktivitāti

Eiropas Savienības aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" aktivitātes mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Aktivitātes īstenošanai piešķirtais finansējums ir 44, 37 milj. lati.

Informācija par aktivitāti ir pieejama LIAA mājas lapas www.liaa.gov.lv sadaļā „ES fondi". Klienti par neskaidrajiem jautājumiem ir aicināti vērsties LIAA Klientu apkalpošanas nodaļā pa tālruni 67039499, klātienē - Pērses ielā 2, Rīgā (1.stāvā) vai e-pastu - jautajumi PIE liaa.gov PUNKTS lv.

Jaunumiem par mājokļu renovāciju var sekot arī Twitter - twitter.com/siltinam.

Elita Rubesa-Voravko

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

67013193

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) 3.septembrī notika seminārs pilsētvides prioritātes īstenošanā iesaistītajām pašvaldībām, lai trešās projektu atlases kārtas ietvaros pašvaldības varētu sekmīgi sagatavot un īstenot projektus, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus.

Atklājot semināru RAPLM speciālisti akcentēja, ka ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai Latvijā ir nepieciešams aktivizēt pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā, piedāvājot iespējas pašvaldībām ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu sakārtot uzņēmējdarbības vidi.

ES fondu aktivitātē pašvaldības pašas, balstoties uz savām attīstības programmām, nosaka tās prioritātes, kurām novirzīt ES fondu atbalstu, kas ir būtisks nosacījums, lai pašvaldības sekmētu konkurētspēju un attīstītu ekonomiku apstākļos, kad strauji mazinās uzņēmējdarbības aktivitāte un iedzīvotāju pirktspēja, kā arī būtiski pieaudzis bezdarba līmenis.

Ar pilsētvides prioritātēpieejamo finansējumu, 209,2 miljonu latu apmērā, pašvaldībām ir iespēja veicināt tautsaimniecības atveseļošanos, kā arī mērķtiecīgi novirzīt finansējumu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai reģionos, piesaistot uzņēmējus un tādējādi mazinot iedzīvotāju migrāciju. RAPLM ir pārliecināta, ka mērķtiecīga finansējuma novirzīšana pašvaldību attīstībai sniegs būtisku ieguldījumu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanā.

Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar aktivitātes finanšu apguves procesu kopumā un noslēgtajiem līgumiem. RAPLM apkopotā informācija liecina, ka kopumā pilsētām vēl ir pieejams 101 miljons latu finansējums pašvaldību konkurētspējas un ekonomiskās attīstības sekmēšanai.

Aktivitātes trešās atlases kārtas ietvaros līdz šim ministrijā iesniegti sešu projektu iesniegumi. Ar Gulbenes novada pašvaldību noslēgts līgums par projekta īstenošanu, savukārt Cēsu novada pašvaldība ir iesniegusi projektus, izmantojot visu pilsētai pieejamo ES fondu finansējumu.

Darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.6.1.1.aktivitātes "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai" ietvaros 16 Latvijas pilsētām ir pieejami 209,2 miljoni latu, tajā skaitā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 177,8 miljonu latu apmērā un nacionālais publiskais finansējums 31,4 miljonu latu apmērā.

Ministrija jau iepriekš ir informējusi, ka ERAF finansējumam var pieteikties 16 Latvijas pašvaldības - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils, Aizkraukle, Cēsis, Gulbene, Kuldīga, Līvāni, Madona, Saldus, Smiltene un Talsi.

Aktivitātes mērķis ir nodrošināt pilsētu izaugsmi, sekmējot uzņēmējdarbības un tehnoloģiju attīstību, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, kā arī nodrošinot vienādas iespējas visām iedzīvotāju grupām. 

Pirmajā un otrajā atlases kārtās kopumā tika apstiprināti 45 projekti, kas kopumā sasniedz gandrīz pusi no pieejamā ES fondu finansējuma.

Projektu iesniegumu atlasi ministrija rīko vairākās uzaicinājumu kārtās. Trešās atlases kārtas ietvaros pašvaldības projektu iesniegumus varēs iesniegt līdz šā gada beigām.

Aktivitātes īstenošanu nodrošina RAPLM kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.

Informāciju sagatavoja:

Ilze Dišlere

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece

Tālr.: 67770388; 26111123

E-pasts: Ilze.Dislere PIE raplm.gov PUNKTS lv; prese PIE raplm.gov PUNKTS lv

Pakāpeniski noslēdzas darbi Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētā konkursa „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās"(turpmāk-konkurss) finansētajos projektos.

Pirmā projekta ietvaros siltinātā ēka - Salaspils pirmskolas izglītības iestāde „Jāņtārpiņš", tika atklāta šī gada 22.jūnijā. Kopumā konkursa pirmās kārtas ietvaros energoefektivitātes paaugstināšanai tiek īstenoti projekti 56 Latvijas pašvaldībās.

Jau pabeigti energoefektivitātes paaugstināšanas projekti sekojošās pašvaldībās:

• Ikšķilē novada pašvaldības ēkā (Skolas ielā 2, Ikšķilē);
• Strenču novada pašvaldības ēkās (Valkas ielā 16 un Rīgas ielā 7, Strenčos);
• atsevišķās Dobeles novada pašvaldības ēkās (kopumā projektā iesaistītas vienpadsmit Dobeles novada pašvaldības ēkas);
• Balvu novada pašvaldības ēkās (Vidzemes ielā 26, Partizānu ielā 16, Pārupes iela 4, Balvos);
• Skrīveru novada pašvaldības ēkā (Stacijas laukums 1, Skrīveros);
• Ludzas novada pašvaldības ēkās (Miglenieku ielā 27, Blaumaņa ielā 4a, Ludzā);
• Salas novada pašvaldības ēkā (Susējas ielā 9a, Salā);
• vienā no Jelgavas novada pašvaldības ēkām- pirmsskolas izglītības iestādē „Mārīte"(kopumā projektā iesaistītas 12 Jelgavas novada pašvaldības ēkas);
• Salaspils novada pašvaldības ēkā (Skolas ielā 9/2, Salaspilī).

Visus konkursa „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās" pirmās kārtas projektus plānots pabeigt līdz šī gada 1.decembrim.

Sīkākai informācijai par projektiem:
Ingūna Zazīte, Vides ministrijas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansiste, tel. 66016780, e-pasts: Inguna.zazite PIE vidm.gov PUNKTS lv.

Informācija:
Konkursa „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās" mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas patēriņu Latvijas Republikas pašvaldību sabiedriskajās ēkās un ēkās, kas nepieciešamas pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai. Projekta iesniedzējs ir pilsētas vai novada pašvaldība.
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ir 26 193 405 lati.
Konkursa ietvaros projektam pieejamais finansējums nepārsniedz 85 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Pārējās attiecināmās izmaksas (ne mazāk kā 15 % no kopējām attiecināmajām izmaksām) sedz projekta iesniedzējs.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) 8. septembrī notika Koordinācijas padomes sēde, kurā atbalstīja Daugavpils, Gulbenes un Rīgas pilsētu projektu idejas, kuras tās plāno īstenot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētajā pilsētvides programmā.

Izvērtējot pilsētu izstrādātās projektu idejas, padome atzinīgi novērtēja līdz šim paveikto pilsētvides sakārtošanā, finansējuma piesaistē, tādējādi nodrošinot iedzīvotājiem pieejamus pakalpojumus pašvaldībā un sakārtotu infrastruktūru.

Prioritātes „Policentriska attīstība" 3.6.1.1.aktivitātē "Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai" Gulbenes novads iecerējis veikt kopumā 16 ielu seguma rekonstrukciju.

Projekta ietvaros plānota pilsētas stratēģiski svarīgo ielu un to posmu seguma un gājēju ietvju renovācija un būvniecība, sabiedriskā autobusa apgriešanās laukuma izbūve, veloceliņu izbūve, grāvju padziļināšana, lietus notekūdeņu no asfaltēto ceļu savākšanas sistēmas izbūve un rekonstrukcija.

Kopumā plānots piesaistīt gandrīz 1,5 miljonus latu no ERAF līdzekļiem, tādējādi sekmējot pilsētas konkurētspēju, nodrošinot sasniedzamību un pieejamību pilsētas un novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem un tās viesiem.

Daugavpils pilsētas pašvaldība, piesaistot vairāk nekā divus miljonus latu ERAF finansējumu, rekonstruēs Rotko mākslas centra ēku un labiekārtos pieguļošās teritorijas.

Daugavpils cietoksnis ir viena no nozīmīgākajām celtnēm Daugavpilī un Latgalē, tā ir unikāla 19. gadsimta būve un vienīgais tāda veida komplekss Rietumeiropā. Projekta ietvaros cietoksnī plānots veidot Daugavpils Rotko mākslas centru. Mākslas centrā tiks attīstīti trīs galvenie virzieni - profesionālā māksla, mūžizglītība un pētniecība, kā arī izveidoti jauni dažādi kultūras un izglītības pakalpojumi.

„Sakārtojot kultūras mantojuma objektu un ar to saistīto infrastruktūru, pilsēta kļūs par nozīmīgu tūristu un kultūras pakalpojumu izmantotāju piesaistes vietu reģionā un radīs jaunu tirgu. Projekta īstenošana uzlabos ne tikai Latvijas, bet arī Latgales reģiona atpazīstamību kopumā," uzskata projekta idejas izstrādātāji.

Koordinācijas padome atbalstīja arī Rīgas pilsētas iesniegto projekta ideju par Grīziņkalna un Miera dārza revitalizāciju, pārvēršot to par iedzīvotājiem un tūristiem publiski pieejamu kultūras un atpūtas telpu, kas veicinātu ievērojamu tūrisma un jaunu investīciju piesaisti. ERAF finansējums ir gandrīz pieci miljoni latu.

Projekta ietvaros plānots sakārtot, pielāgot un radīt drošu vidi pilsētas iedzīvotājiem. Plānots atjaunot Grīzņkalna parka, Ziedoņdārza, Miera dārza, ielu segumu un apgaismojumu, tādējādi mazinot kriminogēno vidi pilsētā.

Sakārtota Rīgas apkaimes teritorija nodrošinās pilsētas pieguļošo apkaimju attīstību. Kā būtisku ieguvumu projekta īstenošanas rezultātā, projekta ieviesēji akcentē uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību. „Grīziņkalna un Miera dārza atjaunošana piesaistīs ar vien jaunus apmeklētājus Rīgai," uzskata projekta idejas izstrādātāji.

Ministrija jau iepriekš ir informējusi, ka aktivitātes ietvaros ERAF finansējumam var pieteikties 16 Latvijas pašvaldības - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils, Aizkraukle, Cēsis, Gulbene, Kuldīga, Līvāni, Madona, Saldus, Smiltene un Talsi. Atsevišķa aktivitāte degradēto teritoriju revitalizācijai ir pieejama galvaspilsētai Rīgai.

Aktivitātes mērķis ir nodrošināt pilsētu izaugsmi, sekmējot uzņēmējdarbības un tehnoloģiju attīstību, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, kā arī nodrošinot vienādas iespējas visām iedzīvotāju grupām.  

Koordinācijas padomes uzdevums ir izvērtēt un novērst iespējamo projektu, ko plānots īstenot pilsētvides prioritātes ietvaros, pārklāšanos ar citām ES struktūrfondu aktivitātēm.

Informācija par pilsētvides programmu:

Kopumā šajā aktivitātē pieejami 209,2 miljoni latu, tai skaitā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 177,8 miljonu latu apmērā un nacionālais publiskais finansējums ir 31,4 miljonu latu apmērā.Pirmajā un otrajā atlases kārtās kopumā tika apstiprināti 45 projekti, kas kopumā sasniedz gandrīz pusi no pieejamā ES fondu finansējuma.

Projektu iesniegumu atlasi ministrija rīko vairākās uzaicinājumu kārtās. Trešās atlases kārtas ietvaros pašvaldības projektu iesniegumus varēs iesniegt līdz šā gada beigām. Aktivitātes īstenošanu nodrošina RAPLM kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.

Informāciju sagatavoja:

Ilze Dišlere

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece

Tālr.: 67770388; 26111123

E-pasts: Ilze.Dislere PIE raplm.gov PUNKTS lv; prese PIE raplm.gov PUNKTS lv

Š.g. 9. septembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikums.

Starptautiskās emisiju tirdzniecības ietvaros 2009.gada 3. septembrī Vides ministrs Raimonds Vējonis parakstīja noteiktā daudzuma vienību (NDV) pirkšanas līgumu ar starp Latvijas Republikas valdību un Spāniju, un 2009.gada 21. oktobrī - līgumu par noteiktā daudzuma vienību pirkšanu starp Latvijas Republikas valdību un Portugāles Republiku. Atbilstoši šo starptautisko līgumu nosacījumiem, to rezultātā iegūto finansējumu ir paredzēts izlietot projektu iesniegumu atklātu konkursu organizēšanai, kas veicina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu.

Izsludinātais noteikumu projekts nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai" nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, ieviešot tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, kā arī nodrošinot pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.

Atbalstītas tiks jaunas un inovatīvas tehnoloģijas ar plašu ieviešanas potenciālu Latvijā. Par attiecināmām tiks uzskatītas izmaksas, kas saistītas ar tehnoloģiju, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, iegādi un uzstādīšanu, piemēram, saules un vēja elektrostacijas elektroenerģijas ražošanai, ogļu katlu aizvietošanu ar šķeldas vai granulu katliem, saules kolektoru uzstādīšana ēkām siltā ūdens sagatavošanai, siltuma sūkņu ierīkošana utt.

Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 27 716 876 lati, kas sadalīts - 4 000 000 latu Latvijas Republikas pilsētu vai novadu pašvaldībām, valsts vai pašvaldību institūcijām un 23 716 876 latu - Latvijas Republikā reģistrētiem komersantiem. Konkursa ietvaros vienam projektam pieejamais maksimālais finanšu instrumenta finansējums ir 1 500 000 latu

Ilze Krūkle
Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa
Tālr.: 67026418/533
E-pasts: prese PIE vidm.gov PUNKTS lv

Š.g. 9. septembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" nolikums.

Noteikumu projekts nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā" nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Konkursa īstenošanas mērķis ir veicināt SEG emisiju samazināšanu mājsaimniecību sektorā, atbalstot mikroģenerāciju, kurā izmantoti atjaunojamie energoresursi, lai nodrošinātu siltuma un elektrības piegādi mājsaimniecības vajadzībām.

Noteikumu projekts paredz, ka projektu iesniegumus varēs iesniegt privātmāju īpašnieki, kas ir fiziskas personas, uz kuru vārda reģistrēts īpašums Latvijas Republikas teritorijā, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku pilnvarotas personas vai daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku pārstāvošas biedrības, kas ir fiziskas vai juridiskas personas, kuras rīkojas daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku vārdā.

Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes ir siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu rekonstrukcija vai nomaiņa, kuras rezultātā izmantojamie fosilie energoresursi tiek aizvietoti ar atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī jaunu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegāde un uzstādīšana siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.

Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 11 399 481 lats, kur vienam projektam pieejamais finanšu instrumenta finansējums dārza mājām, individuālām dzīvojamām mājām, vasarnīcām ar koka, mūra un mūra-koka ārsienām, dvīņu rindu un atsevišķu divdzīvokļu mājām - 7 000 latu, savukārt, daudzdzīvokļu mājām - 60 000 latu.

Ilze Krūkle
Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa
Tālr.: 67026418/533
E-pasts: prese PIE vidm.gov PUNKTS lv  

Valsts reģionālās attīstības aģentūra pagarina atklātu projektu iesniegumu atlasi darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.5.3.2. aktivitātē "Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana". Iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2010.gada 29.septembra plkst. 17:00

Projektu iesniegumi jāiesniedz VRAA, Elizabetes ielā 19, Rīgā, LV-1010. Termiņš tiek pagarināts, ņemot vērā zemāk minētos nepieciešamos precizējumus/papildinājumus projekta iesniegumā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir konsultējusies ar Vides pārraudzības valsts biroja speciālistiem par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem un attīstības programmām un informē par sekojošo.

Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumu Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" 2.punktā ir noteikti tie attīstības plānošanas dokumenti (t.sk. republikas pilsētu teritorijas plānojumi), kuriem saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4.panta trešo daļu obligāti ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

Vienlaikus tas, ka vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi (izņemot republikas pilsētu teritorijas plānojumus) un attīstības programmas nav obligāto dokumentu sarakstā, neizslēdz iespēju, ka tiem ir nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, jo atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" Vides pārraudzības valsts birojs pieņem lēmumu par to, vai attiecīgajam plānošanas dokumentam ir vai nav nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Lēmums par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību tiek pieņemts, izvērtējot pašvaldības iesniegto rakstveida iesniegumu un attīstības plānošanas dokumenta saturu atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi  novērtējumu" un tā 1.un 2.pielikumam.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka šobrīd nevar identificēt, vai stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums būs nepieciešams vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam (izņemot republikas pilsētas teritorijas plānojumu) un attīstības programmai, ja esat plānojuši iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Sociālā fonda 1.5.3.2.aktivitātē „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana", lūdzam:

• kā vienu no projekta darbībām paredzēt eksperta piesaisti stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai, ieplānojot finansējumu ~1-3 tūkst. latu apmērā, atkarībā no pašvaldības lieluma (ņemot vērā līdzšinējās stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas izmaksas);
• projekta īstenošanas laika grafikā ievērtēt laiku, kas nepieciešams stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai. Provizoriski novērtējuma veikšana varētu paildzināt attīstības plānošanas dokumenta izstrādi par 3-6 mēnešiem (ņemot vērā līdzšinējo praksi - atkarībā no konsultēšanas laikiem par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību, vides pārskatā iekļaujamo informāciju un tās detalizācijas pakāpi; priekšlikumu par vides pārskata projektu iesniegšanas termiņa un biroja atzinumā sniegtajiem iebildumiem / priekšlikumiem).

Ja projekta ietvaros ir plānots izstrādāt / aktualizēt divus pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentus - attīstības programmu un teritorijas plānojumu - iesakām paredzēt izmaksas viena stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai par abiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

Šā gada beigās 18 pašvaldībām būs iespēja piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu 9 484 399 latu apmērā jaunajā ES fondu aktivitātē „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai", - par to otrdien, 14.septembrī, lēma Ministru kabinets.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe uzskata, ka investīcijas reģionos šobrīd ir īpaši svarīgas un papildus ES fondu finansējums infrastruktūras attīstībai veicinās ekonomisko aktivitāti, saglabājot darba vietas un sekmējot ieņēmumus pašvaldību budžetos. Ieguvēji būs gan iedzīvotāji, kuriem būs pieejami kvalitatīvāki pakalpojumi, gan reģionos strādājošie uzņēmēji.

Aktivitātes īstenošana paredz veicināt novadu attīstību atbilstoši katra novada attīstības programmās noteiktajām prioritātēm, atbalstot novadu attīstības centru konkurētspējas nostiprināšanos un funkcionālo saišu veidošanos ar apkārtējām teritorijām, radot uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu vidi, kā arī nodrošinot darba vietu un pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību.

Jaunajā ES fondu aktivitātē „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai" finansējuma saņēmēji būs 18 lielāko novadu pašvaldības: Limbažu, Ogres, Siguldas, Tukuma, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Dobeles, Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Valkas, Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes, Ventspils, Grobiņas un Aizputes novadi.

Viens no priekšnosacījumiem sekmīgai investīciju piesaistei ir kvalitatīvu attīstības programmu izstrāde, līdzīgi kā aktivitātē „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai", kur 16 attīstības centriem ir pieejami kopumā 209 miljoni latu.

Attīstības programmas, kuras jāizstrādā pašvaldībām, ir „pašvaldību biznesa plāns" mērķtiecīgas izaugsmes plānošanai, balstoties uz pašvaldības izaugsmes potenciālu un resursiem, aktuālajām vajadzībām un investīciju piesaistes novērtējumu.

Balstoties uz izstrādātām un ar vietējiem iedzīvotājiem apspriestām attīstības programmām, pašvaldībām ir iespēja pašām noteikt tās prioritātes, kurām novirzīt ES fondu atbalstu.

Kopumā jaunajā aktivitātē pieejamais finansējums ir 9 484 399 lati, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 8 061 739 lati un nacionālais finansējums - 1 422 660 lati.

Aktivitātes īstenošanu nodrošina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.

RAPLM jau iepriekš paudusi, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidoto novadu atbalstam būtiski ir novirzīt finansējumu uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanai, kā arī sabiedrisko pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības sekmēšanai.

Informāciju sagatavoja:

Ilze Dišlere

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece

Tālr. 67770388; 26111123

E-pasts: Ilze.Dislere PIE raplm.gov PUNKTS lv

Š. g. 15.septembrī starp Vides ministriju un Valkas novada domi, tika noslēgta vienošanās par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valkā, II kārta" īstenošanu.

Projektu realizēs 2007.-2013.gada plānošanas perioda 3.5.1.1.aktivitātes "Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu, lielāku par 2000" ietvaros.

KF līdzfinansētās aktivitātes 3.5.1.1.aktivitātes"Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu, lielāku par 2000" ietvaros īstenotā projekta mērķis ir ūdenssaimniecības pakalpojumu - ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas - kvalitātes uzlabošana un ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības paplašināšana, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, samazinot vides piesārņojumu un ūdenstilpju eitrofikāciju un sekmējot ūdens resursu un energoresursu racionālu izmantošanu. Projekta īstenošanas termiņš 48 mēneši.

Vienošanās par minētā projekta īstenošanu un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma piešķiršanu noslēgta, pamatojoties uz 04.12.2007. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 836 „Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.5.1.1.aktivitāti "Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000", Eiropas Kopienas un Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem par Eiropas Savienības fondu vadību, kā arī Vides ministrijas šī gada 30.jūlijā pieņemto lēmumu par šī projektu apstiprināšanu.

Projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valkā, II kārta" (Nr.3DP/3.5.1.1.0/10/IPIA/VIDM/016) kopējās attiecināmās izmaksas ir 3,79 miljoni lati, no tām 3,6 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs- Valkas novada dome .

Šīs aktivitātes ietvaros īstenotā projekta administratīvās, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību nodrošina Latvijas Republikas Vides ministrija.

Papildu informācijai: Ieva Uļuka, Vides ministrijas Projektu ieviešanas departamenta Ūdenssaimniecības un vides risku projektu nodaļas projektu vadītāja, tālr. 66016709; e-pasts: ieva.uluka PIE vidm.gov PUNKTS lv.

Vides ministrija 2010.gada 15.septembrī izsludina ES Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) 3.4.1.1 aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000" 4. projektu iesniegumu atlases kārtu.

Projekta iesniegumus var iesniegt līdz 2010.gada 14.decembrim plkst.17:00 Vides ministrijā - Peldu ielā 25, Rīgā, LV-1494 vai personīgi Investīciju departamenta Projektu vērtēšanas nodaļā, Rīgā, Pils ielā 17, 3.stāvā, vai atbilstoši noformētu elektroniskā dokumenta veidā sūtot uz elektroniskā pasta adresi: pasts PIE vidm.gov PUNKTS lv.

Ar 3.4.1.1 aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000" projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas vadlīnijām, projekta iesnieguma veidlapu, biežāk uzdotajiem jautājumiem un projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem, kā arī citiem jautājumiem par projektu iesniegšanu, sagatavošanu un vērtēšanu potenciālie projektu iesniedzēji var iepazīties Vides ministrijas mājas lapā.

3.4.1.1 aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000" 4. projektu atlase kārtā pieejamais ERAF finansējums ir 5 802 962 LVL, kā arī iepriekšējās iesniegumu kārtās neizmantotais finansējuma apjoms.

Lūdzam ņemt vērā, ka potenciālajiem projektu iesniedzējiem, lai iesniegtu ERAF projekta iesnieguma veidlapu, līdz ERAF projekta iesniegumu iesniegšanai, saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumu Nr. 912 „Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība" (turpmāk - noteikumu) prasībām jāsaņem Ūdenssaimniecības būvju būvniecības projektu vērtēšanas komisijas (turpmāk - ŪBK) akcepts par tehniski ekonomisko pamatojumu (turpmāk - TEP).

Vēršam projektu pieteicēju uzmanību uz to, ka TEP finanšu sadaļu analīzei jāizmanto aktuālie makroekonomiskie rādītāji un šai sakarā informējam, ka Finanšu ministrija ir apstiprinājusi jaunus makroekonomiskos rādītājus, kas saskaņā ar ŪBK lēmumu tiks piemēroti arī aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000" projektiem. Šie rādītāji š.g. 17.septembrī tiks publicēti Vides ministrijas mājas lapā sadaļā Ūdenssaimniecības būvju būvniecības projektu vērtēšanas komisijas darbība. 

Papildu informācijai: Ilze Krēmere, Vides ministrijas Projektu finanšu un atbalsta departamenta Projektu attīstības nodaļas vadītāja vietniece, t - 66016721, e-pasts: ilze.kremere PIE vidm.gov PUNKTS lv.

Informācija redaktoriem:
3.4.1.1. aktivitātes „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000" mērķis ir ūdenssaimniecības pakalpojumu - ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas - kvalitātes uzlabošana un ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības paplašināšana, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, samazinot vides piesārņojumu un ūdenstilpju eitrofikāciju jeb pastiprinātu aļģu augšanu, sekmējot ūdens resursu un energoresursu racionālu izmantošanu.
Tās ietvaros tiek atbalstīta ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projektu realizācija apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu no 200 līdz 2000 un apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 200, kā arī autonomas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas (skolas un citi) attīstība, ja ir būtiski vides piesārņojuma riski, sabiedrības veselības riski vai arī ieguvumi reģionālās attīstības veicināšanai.
Aktivitāte „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000" tiek īstenota atklātas projektu iesniegumu atlases ietvaros. Tas nozīmē, ka projekta iesniedzējs var būt jebkurš ieinteresētais ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas saskaņā ar pārvaldes lēmumu, pārvaldes līgumu vai pašvaldības un kapitālsabiedrības līgumu (atkarībā no projekta iesniedzēja juridiskā statusa) sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus projekta teritorijā. 1.kārtas ietvaros tiek īstenoti 70 projekti, 2.kārtā 56 projekti, bet 3.kārtā uz šo brīdi apstiprināti 6 projekti un 34 projekti tiks apstiprināti pēc nosacījumu izpildes. Sīkāka informācija par noslēgtajiem līgumiem pieejama Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājas lapas sadaļā ( http://www.cfla.gov.lv/?object_id=1608).

Pēc pārtraukuma piektdien, 17. septembrī plkst. 19.00 Latvijas televīzijas (LTV) 1. programmā atsāksies raidījumu cikls Eirobusiņš, kurš LTV skatītājiem pazīstams kopš 2005. gada.

Eirobusiņš dosies uz visiem Latvijas novadiem un viesosies pie Eiropas Savienības fondu (Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda) projektu īstenotājiem, kuri dalās pieredzē un vērtējumā par ES fondu piedāvātajām iespējām. Raidījumu vadīs žurnālists Ansis Bogustovs.

Tādējādi Eirobusiņš nodrošinās regulāru un visaptverošu informāciju par ES fondu aktualitātēm, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju informētību par fondu piedāvātajām iespējām un reģionu aktīvu iesaistīšanos ES fondu apguvē. Eirobusiņš regulāri ziņos sabiedrībai par ES fondu apguves gaitu un praktiskajiem ieguvumiem un sniegs informāciju par projektu īstenošanas pieredzi.

17. septembra Eirobusiņš apceļos Kurzemes reģionu un stāstīs par pašvaldību prasmēm un iespējām piesaistīt ES fondu finansējumu. Sižetos atspoguļoti Skrundas ūdesnsaimniecības projekts, Alsungas „simtlatnieku" projekts un Kuldīgas bibliotēkas celtniecība bijušās Sinagogas vietā.

Informācijas sagatavotājs:

Agnese Beļkeviča
FM Komunikācijas nodaļa

Tālr. 67083938

Agnese.Belkevica PIE fm.gov PUNKTS lv

Š.g. 21.septembrī, Ministru kabinetā tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana transporta sektorā" nolikums".

Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts nosaka konkursa nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Šī konkursa mērķis ir siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, nodrošinot transporta pielāgošanu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas lietošanai, tai skaitā:

• atbalstot transporta līdzekļu pielāgošanu no atjaunojamiem resursiem iegūtas degvielas lietošanai fosilas izcelsmes degvielas vietā;
• atbalstot vienā projektā ar transporta līdzekļu pielāgošanu biodegvielas izmantošanai arī degvielas uzpildes staciju ierīkošanu.

Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 3 522 621 lats. Projekta potenciālie iesniedzēji ir Latvijas Republikā reģistrētie komersanti.

Par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides ministrija, kura 15 dienu laikā pēc MK noteikumu publicēšanas izsludinās šo konkursu. Projektu īstenošanas uzraudzību veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vides investīciju fonds".

Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa
Tālr.: 67026533 /418
E-pasts: prese PIE vidm.gov PUNKTS lv
http://twitter.com/VidesMinistrija  

Š.g. 22.septembrī, plkst.11:00 Strenčos, Valkas ielā 16, svinīgi atklās pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta „Energoefektivitātes paaugstināšana Strenču novada pašvaldības ēkās" ietvaros renovētās ēkas.

Pasākumā piedalīsies Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons, Vides ministrijas pārstāvis Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta programmu vadītājs Einārs Cilinskis, projekta īstenošanā piesaistītie speciālisti- energoauditore un būvprojekta izstrādātāja Elita Dreimane, būvfirmas SIA „R.K.C.F. Renesanse" valdes loceklis Raimonds Kuncevičs, būvuzraugs Valdis Valainis.

Projekta ietvaros divās Strenču novada pašvaldības ēkās tika veikti sekojoši energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi:

• ēkā Valkas ielā 16- ēkas fasādes, gala sienas, cokola daļas, bēniņu siltināšana, ēkas apmales izveidošana, jumta seguma nomaiņa, lietus ūdens savācējrenes un notekcaurules sakārtošana, durvju nomaiņa, ieejas mezgla renovācija;
• ēkā Rīgas ielā 7- ēkas fasādes, gala sienas, cokola daļas, bēniņu siltināšana, jumta seguma remonts, lietus ūdens savācējreņu, notekcauruļu sakārtošana, koka logu un durvju nomaiņa, ieejas mezglu renovācija un ventilācijas sistēmas sakārtošana.

Projekta īstenošanai izmantots klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums 58591,51 LVL apmērā.

Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa
Tālr.: 67026533 / 67026418
E-pasts: prese PIE vidm.gov PUNKTS lv
http://twitter.com/VidesMinistrija

Informācija redaktoriem:
Konkursa „Energoefektivitātes paaugstināšana pašvaldību ēkās" mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, samazinot siltumenerģijas patēriņu Latvijas Republikas pašvaldību sabiedriskajās ēkās un ēkās, kas nepieciešamas pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai. Projekta iesniedzējs ir pilsētas vai novada pašvaldība.
Konkursa ietvaros projektu īstenošanai pieejamais KPFI finansējums ir 26 193 405 lati.
85 % no konkursa projektu kopējām attiecināmajām izmaksām sedz KPFI. Pārējās attiecināmās izmaksas (ne mazāk kā 15 % no kopējām attiecināmajām izmaksām) sedz projekta iesniedzējs, kurš noslēdzis līgumu ar Vides ministriju par projekta īstenošanu.

Š.g. 21.septembra Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta jauna ES fondu programma eksporta veicināšanai, kā arī būtiskas izmaiņas 2 citās programmās uzņēmējdarbības sekmēšanai.

• 1) Akceptēta jauna programma - „Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana", kuras ietvaros LIAA un TAVA organizēs nozaru komersantu dalību nacionālajos stendos starptautiskās izstādēs, kā arī veiks citas aktivitātes ārējo tirgu apgūšanai;
• 2) Veikti grozījumi programmas „Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings" nosacījumos, palielinot finansējumu, pagarinot programmas darbības laiku un paplašinot potenciālo atbalsta saņēmēju loku;
• 3) Izstrādāti nosacījumi programmas "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde - atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā" projektu iesniegumu atlases otrajai un turpmākajām kārtām.

Programmas „Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana" ietvaros tiks piešķirts atbalsts 1,5 milj. LVL apmērā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) un Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs, kā arī citām aktivitātēm ārējo tirgu apgūšanai.

Finansējums abām institūcijām tiek piešķirts uz trim gadiem sekojošiem mērķiem:

• 1) LIAA - nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs ārvalstīs; konsultāciju pakalpojumu sniegšanai komersantiem, pašvaldībām un ostu pārvaldēm par ārvalstu tirgiem, tai skaitā tiešo vizīšu, tirdzniecības misiju organizēšanai, ka arī atbalstam dalībai izstādēs un sadarbības partneru atrašanai;
• 2) TAVA - nacionālo stendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs ārvalstīs un reklāmas kampaņu organizēšanai ārvalstīs, lai popularizētu Latviju kā tūrisma galamērķi.

Veicot grozījumus programmā „Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings", turpmāk atbalstu dalībai izstādēs varēs saņemt arī pārtikas pārstrādes uzņēmumi, pašvaldības (lai popularizētu Latviju kā tūrisma galamērķi) un ostu pārvaldes. Atbalsts dalībai izstādēs tiks nodrošināts arī 2011.gadā (katru mēnesi atbalsts būs pieejams 0,5 milj. LVL apmērā, gadā kopā - 6 milj. LVL).

Programmas "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde - atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā" projektu iesniegumu pieņemšana otrā kārtas ietvaros tiks uzsākta šī gada novembrī par kopējo budžetu 34 milj. LVL.

Maksimālā atbalsta summa vienam projekta iesniedzējam būs 1 milj. LVL, līdz ar to var paredzēt, ka programmas ietvaros tiks atbalstīti 34 - 57 projekti.

Detalizētāk ar programmas „Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana" nosacījumiem var iepazīties MK mājas lapā internetā -  http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40189872&mode=mk&date=2010-09-21; ar grozījumiem abās iepriekšminētajās programmas - http://www.mk.gov.lv/lv/mk/mksedes/saraksts/darbakartiba/?sede=461.

Evita Urpena

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

67013193

Š.g. 23. septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē, tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana pašvaldību apgaismojumā" nolikums".

Noteikumu projekts nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana pašvaldību apgaismojumā" nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Konkursa īstenošanas mērķis ir energoefektīvas publiski lietojamo ielu, ceļu un teritoriju apgaismes infrastruktūras attīstība, izmantojot tehnoloģijas un videi draudzīgus paņēmienus, kas ļauj efektīvi izmantot energoresursus vai samazināt esošo energoresursu patēriņu.

Noteikumu projekts paredz, ka projektu iesniegumus varēs iesniegt Latvijas Republikas pašvaldība, vai pašvaldības iestāde, kā arī Latvijas Republikā reģistrēts komersants, kura bilancē ir apgaismojuma infrastruktūra, kurā ir plānots īstenot projektu.

Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 2 811 216 lati.

Par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides ministrija. Projektu īstenošanas uzraudzību veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Vides investīciju fonds".

Kristīne Barševska
Vides ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa
Tālr.: 67026533 / 26417267
E-pasts: prese PIE vidm.gov PUNKTS lv
http://twitter.com/VidesMinistrija  

Vides ministrija aicina iesniegt projekta iesniegumus Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātajā konkursā „ Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām"

Konkursa mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, sekmējot pamatotu lēmumu pieņemšanu un videi nekaitīgu rīcību. Konkursa ietvaros kopējais pieejamais KPFI finansējums ir 597 384 latu.

Konkurss norisinās saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 17. augusta noteikumiem Nr. 789 „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Sabiedrības izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām" nolikums" (turpmāk - noteikumi).

Konkursa atbalstāmās noteikumu aktivitātes:

1. Informatīvu materiālu publicēšana par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumu nozīmi un iespējām laikrakstos, žurnālos, biļetenos un citos periodiskajos izdevumos, kā arī tīmekļa vietnēs, kuras paredzētas profesionālajām auditorijām, lai paaugstinātu to informētības un zināšanu līmeni (noteikumu 7.3.apakšpunkts).

Projekta iesniedzēji - LR reģistrēta biedrība vai nodibinājums, pašvaldības aģentūra - lokālā vai reģionālā enerģētikas aģentūra - vai LR reģistrēts komersants, kura izdevums ir reģistrēts Uzņēmumu reģistra masu informācijas līdzekļu reģistrā.

Pieejamais aktivitātes finansējums - 70 000 latu. Viena projekta maksimālais finansējums - 35 000 latu, bet minimālais finansējums - 1 000 latu.

2. Izglītojošo projektu organizēšana Latvijas pamatskolu, vidusskolu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem izpratnes attīstīšanai par klimata pārmaiņām un to potenciālo ietekmi uz Latviju un pasauli kopumā, par iespējām taupīt enerģiju indivīda līmenī - mājās un mācību iestādē (noteikumu 7.4.apakšpunkts).

Projekta iesniedzēji - LR reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kura darbības joma ir vides izglītība vai enerģijas taupīšanas pasākumu popularizēšana, Latvijā akreditēta augstskola, kura īsteno mācību programmas vides izglītības vai enerģētikas jomās, pašvaldības aģentūra - lokālā vai reģionālā enerģētikas aģentūra.

Pieejamais aktivitātes finansējums - 100 000 latu. Viena projekta maksimālais finansējums - 50 000 latu, bet minimālais finansējums - 1 000 latu.

3. Semināru un apmācību rīkošana profesionālajām auditorijām un citu informatīvo aktivitāšu, izglītojošo projektu un publisko akciju organizēšana (noteikumu 7.5.apakšpunkts).

Projekta iesniedzēj - LR reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas pārstāv būvniecības un arhi¬tektūras, enerģētikas, transporta vai meža nozari, būvniecības inženierzinātnes speciālisti, energoauditori, vides jomas speciālisti vai arī pašvaldības aģentūra - lokālā vai reģionālā enerģētikas aģentūra. Projekta iesniedzējam jābūt reģistrētam Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā vismaz trīs gadus, un tam var būt viens vai vairāki projekta sadarbības partneri - biedrība, nodibinājums vai atvasināta publiska persona.

Pieejamais aktivitātes finansējums - 133 384 lati. Viena projekta maksimālais finansējums - 50 000 latu, bet minimālais finansējums - 3 000 latu.

Projekta iesniegumus jāiesniedz Vides ministrijā no šī sludinājuma publicēšanas dienas līdz 2010. gada 25.oktobrim (ieskaitot) darba dienās no plkst. 8:30, līdz plkst. 17:00 Peldu ielā 26/28, 202.kab. Rīgā vai nosūtot ierakstītā vēstulē pa pastu: Vides ministrija, Peldu iela 25, LV-1494, vai noformētu elektroniskā dokumenta veidā sūtot uz elektroniskā pasta adresi: eep_kpfi PIE vidm.gov PUNKTS lv.

Jautājumus par projekta iesnieguma sagatavošanu un iesniegšanu var sūtīt pa pastu: Vides ministrija, Peldu ielā 25, Rīgā, LV - 1494 vai elektroniski uz e- pasta adresi: ilze.trusinska PIE vidm.gov PUNKTS lv, kā arī zvanot pa tel:67026527.

Ministru kabinets 28. septembrī ir akceptējis 2009.-2014. gada perioda prioritātes Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanai Latvijā.

 Latvijai 2009.-2014. gada periodā būs pieejami 51,27 miljoni latu: no EEZ finanšu instrumenta 24,29 miljoni latu, no Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta - 26,98 miljoni latu.

Valdība noteica, ka Latvijas prioritātes līdzekļu izmantošanā būs:

• Klimata izmaiņas un atjaunojamā enerģija, novirzot tai 30% no EEZ finanšu instrumenta;
• NVO fonds, 35% no EEZ finanšu instrumenta;
• Kultūras mantojuma aizsardzība, 35% no EEZ finanšu instrumenta;
• Atbalsts zaļākai rūpniecībai - Viedo tehnoloģiju fonds, 40% no Norvēģijas valdības instrumenta;
• Bilaterālā pētniecības programma, tai skaitā stipendijas (ietverot stipendijas bakalaura programmu studentiem ar augstiem akadēmiskajiem sasniegumiem), 19% no Norvēģijas finanšu instrumenta;
• Tieslietas un iekšlietas, ietverot ieslodzījuma vietu un īslaicīgas aizturēšanas vietu uzlabošanu, 40% no Norvēģijas finanšu instrumenta;
• Cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšana, 1% no Norvēģijas finanšu instrumenta.

Turpmākās sarunās Latvija ar donorvalstīm noslēgs saprašanās memorandus par finanšu instrumentu ieviešanu. Saprašanās memorandos būs noteikts finanšu instrumentu ieviešanas mehānismu, kā arī konkrētas prioritātes.

Lai nodrošinātu efektīvāku finanšu instrumentu līdzekļu izlietojumu, kā arī samazinātu administratīvās izmaksas nākamajā periodā, 2009.-2014.gada periodā Latvija koncentrēsies uz iespējami mazāku prioritāšu skaitu, un arī to ietvaros noteiks konkrētus vēlamos sasniedzamos rezultātus. Tā tiks samazināts arī finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju skaits un radīta jūtamāka pievienotā vērtība no ieguldījumiem projektos attiecīgajā nozarē. Vienlaikus nodrošināta nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu avotu finansētajiem pasākumiem.

Informatīvais ziņojums pieejams MK mājas lapā:

http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40175409&mode=mk&date=2010-09-28

Informācijas sagatavotājs:

Baiba Melnace
Komunikācijas nodaļas vadītāja

Tālr. 67083850; 29265135

baiba.melnace PIE fm.gov PUNKTS lv

VA „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" paziņo, ka no 2010.gada 25.oktobra līdz 2010.gada 1.decembrim (ieskaitot) notiks atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšana aktivitātē „Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai"

Atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta  noteikumiem Nr.824 Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.5.2.1.aktivitātes "Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai" projektu iesniegumu atlases otro kārtu. Aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums - 35 618 167 latu.

Plašāka informācija par aktivitāti un pieteikšanās kārtību pieejama šeit.

Projektu iesniegumus var iesniegt LIAA, Klientu apkalpošanas nodaļā darba dienās no plkst. 8:30 līdz plkst. 17:00 vai nosūtot pa pastu (ierakstītā vēstulē) Pērses ielā 2, Rīgā, LV-1442, vai sūtot uz elektroniskā pasta adresi sf.projekts PIE liaa.gov PUNKTS lv (noformētu elektroniska dokumenta veidā).

Vidzemes plānošanas reģiona Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centrs publicējis septembra mēneša ziņu lapu.

 Skatīt veca.vidzeme.lv /sadaļā ES struktūrfondu infocentrs/ ziņu lapa

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus visā Latvijā izmantot iespēju apmācīt bezdarbniekus savam uzņēmumam nepieciešamajās profesijās Tātad, ja kādam uzņēmumam vajadzīgs konkrēts speciālists, NVA šādu speciālistu pēc darba devēja pieprasījuma var sagatavot.

Lai darba devējs gūtu pārliecību par izvēlētā bezdarbnieka atbilstību uzņēmuma vajadzībām, darba devējam pirms apmācību sākuma jāpiedalās tam nepieciešamā speciālista atlasē un apmācību periodā jānodrošina prakses vieta, tādējādi aktīvi iesaistoties savu nākamo darbinieku sagatavošanā atbilstoši konkrētā uzņēmuma specifikai. Pēc apmācāmo bezdarbnieku atlases, NVA slēdz ar darba devēju līgumu, kurā tiek noteikti pušu pienākumi, tiesības, atbildība un līguma izpildes kārtība.

NVA ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu projekta „Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā 2" ietvaros īsteno profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju vai kvalifikācijas paaugstināšanu pēc darba devēja pieprasījuma, piemēram, divpadsmit Rīgas reģionālajā filiālē reģistrētie bezdarbnieki apguva izglītības programmu "Ķīmisko procesu tehniķis" un tika nodrošināti ar darbu farmācijas kompānijā "Grindeks", savukārt 5 NVA Tukuma filiālē reģistrētie bezdarbnieki pēc SIA „Komforts" pieprasījuma apguva izglītības programmu „Lokmetinātājs metināšanā ar volframa elektrodu" un strādā uzņēmumā.

Ja bezdarbnieks bez attaisnojoša iemesla pēc apmācības pabeigšanas netiek pieņemts darbā, darba devējam jāatmaksā NVA finanšu līdzekļus, kas izlietoti apmācības organizēšanai.

Lai organizētu bezdarbnieku apmācību pēc darba devēja pieprasījuma viņam aktuālajā specialitātē, NVA filiālē ir jāiesniedz rakstisks pieprasījums. 

Pieprasījumā jānorāda:

• fiziskās vai juridiskās personas nosaukums;
• kontaktinformācija;
• apmācības programma;
• iespējamais apmācības realizētājs (ja darba devējs vēlas, ka apmācība tiek organizēta konkrētā mācību iestādē);
• apmācāmo bezdarbnieku skaits;
• plānotā alga mēnesī vienam bezdarbniekam pēc apmācības pabeigšanas.

Plašāka informācija par darba devēju iespēju pieteikties bezdarbnieku apmācībai un pieprasījuma veidlapa pieejama aģentūras mājas lapas (www.nva.gov.lv) sadaļā „Darba devējiem" à NVA piedāvātie pakalpojumi darba devējiem à Bezdarbnieku apmācība pēc darba devēja pieprasījuma un ikvienā no 28 NVA filiālēm visā Latvijā.     

Sagatavoja:
Informācijas nodaļa

Tālr. 67021744; 67021808

Iveta.Kancena PIE nva.gov PUNKTS lv

Dainis.Jukonis PIE nva.gov PUNKTS lv

Labklājības ministrija (LM) aicina institūcijas, nevalstiskās organizācijas un sadarbības partnerus pieteikties finansējuma piesaistei šobrīd aktuālajos starptautiskajos projektu konkursos un forumos labklājības nozarē.

Pašlaik finansējums ir pieejams četrās sadarbības programmās:

1.Eiropas Kopienas nodarbinātības un sociālās vienotības programmā "Progress". Programmas ietvaros var piesaistīt finansējumu nodarbinātības, sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas, darba apstākļu, kā arī dzimumu līdztiesības veicināšanai. Vairāk informācijas par konkursiem programmas mājas lapā: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=630&langId=en

2.Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmā (Central Baltic INTERREG IV A Programme 2007-2013). 5.projektu konkurss programmā tiks izsludināts šā gada 1.novembrī. Programmas ietvaros var saņemt atbalstu sociālās iekļaušanas veicināšanai. Konkursā var piedalīties nacionālās un reģionālās iestādes, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un tām līdzvērtīgas organizācijas. Vairāk informācijas par konkursu mājas lapā www.centralbaltic.eu.

3.Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (EKPI) ietvaros. 1.projektu konkurss norisinās no šā gada 23.augusta līdz 29.novembrim. Programmas ietvaros var saņemt finansējumu sociālās un veselības aprūpes jomās. Vairāk informācijas par pieejamo atbalstu mājas lapā http://www.estlatrus.eu .

4.Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas EKPI ietvaros šā gada 4.novembrī Daugavpilī, viesnīcā „Latgola", notiks 2.partneru meklēšanas forums. Reģistrācijas veidlapa pieejama mājas lapā www.enpi-cbc.eu sadaļā „News". Aizpildītu reģistrācijas lapu aicinām nosūtīt uz e-pastu giedrius.surplys PIE enpi-cbc PUNKTS eu līdz šā gada 15.oktobrim. Forumā aicinām piedalīties potenciālo pieteikumu iesniedzēju organizācijas un institūcijas no atbalstāmajām Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas teritorijām. Pasākums norisināsies latviešu, lietuviešu un krievu valodā. Dalība forumā ir bezmaksas. Vairāk iespējams uzzināt mājas lapā www.enpi-cbc.eu.

Informācija par visām programmām kopumā atrodama LM mājas lapā www.lm.gov.lv sadaļā „ES programmas" jeb šeit: http://www.lm.gov.lv/text/1764. LM aicina interesentus arī turpmāk aktīvi sekot līdzi aktuālajai informācijai par projektu iesniegumu konkursiem starptautisko programmu ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

Ilona Jurševska, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021665, 26110065, ilona.jursevskavineta.berzina PIE lm.gov PUNKTS lv;

Liene Užule, sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26519920,  liene.zvereva PIE lm.gov PUNKTS lv