Arhīva kalendārs

Valsts reģionālās attīstības aģentūra pagarina atklātu projektu iesniegumu atlasi darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.5.3.2. aktivitātē "Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana". Iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 2010.gada 29.septembra plkst. 17:00

Projektu iesniegumi jāiesniedz VRAA, Elizabetes ielā 19, Rīgā, LV-1010. Termiņš tiek pagarināts, ņemot vērā zemāk minētos nepieciešamos precizējumus/papildinājumus projekta iesniegumā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir konsultējusies ar Vides pārraudzības valsts biroja speciālistiem par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem un attīstības programmām un informē par sekojošo.

Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumu Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" 2.punktā ir noteikti tie attīstības plānošanas dokumenti (t.sk. republikas pilsētu teritorijas plānojumi), kuriem saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4.panta trešo daļu obligāti ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

Vienlaikus tas, ka vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi (izņemot republikas pilsētu teritorijas plānojumus) un attīstības programmas nav obligāto dokumentu sarakstā, neizslēdz iespēju, ka tiem ir nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, jo atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr.157 „Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" Vides pārraudzības valsts birojs pieņem lēmumu par to, vai attiecīgajam plānošanas dokumentam ir vai nav nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Lēmums par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību tiek pieņemts, izvērtējot pašvaldības iesniegto rakstveida iesniegumu un attīstības plānošanas dokumenta saturu atbilstoši likumam „Par ietekmes uz vidi  novērtējumu" un tā 1.un 2.pielikumam.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka šobrīd nevar identificēt, vai stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums būs nepieciešams vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam (izņemot republikas pilsētas teritorijas plānojumu) un attīstības programmai, ja esat plānojuši iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Sociālā fonda 1.5.3.2.aktivitātē „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana", lūdzam:

• kā vienu no projekta darbībām paredzēt eksperta piesaisti stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai, ieplānojot finansējumu ~1-3 tūkst. latu apmērā, atkarībā no pašvaldības lieluma (ņemot vērā līdzšinējās stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas izmaksas);
• projekta īstenošanas laika grafikā ievērtēt laiku, kas nepieciešams stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai. Provizoriski novērtējuma veikšana varētu paildzināt attīstības plānošanas dokumenta izstrādi par 3-6 mēnešiem (ņemot vērā līdzšinējo praksi - atkarībā no konsultēšanas laikiem par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību, vides pārskatā iekļaujamo informāciju un tās detalizācijas pakāpi; priekšlikumu par vides pārskata projektu iesniegšanas termiņa un biroja atzinumā sniegtajiem iebildumiem / priekšlikumiem).

Ja projekta ietvaros ir plānots izstrādāt / aktualizēt divus pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentus - attīstības programmu un teritorijas plānojumu - iesakām paredzēt izmaksas viena stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai par abiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

Šā gada beigās 18 pašvaldībām būs iespēja piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu 9 484 399 latu apmērā jaunajā ES fondu aktivitātē „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai", - par to otrdien, 14.septembrī, lēma Ministru kabinets.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe uzskata, ka investīcijas reģionos šobrīd ir īpaši svarīgas un papildus ES fondu finansējums infrastruktūras attīstībai veicinās ekonomisko aktivitāti, saglabājot darba vietas un sekmējot ieņēmumus pašvaldību budžetos. Ieguvēji būs gan iedzīvotāji, kuriem būs pieejami kvalitatīvāki pakalpojumi, gan reģionos strādājošie uzņēmēji.

Aktivitātes īstenošana paredz veicināt novadu attīstību atbilstoši katra novada attīstības programmās noteiktajām prioritātēm, atbalstot novadu attīstības centru konkurētspējas nostiprināšanos un funkcionālo saišu veidošanos ar apkārtējām teritorijām, radot uzņēmējdarbības attīstībai labvēlīgu vidi, kā arī nodrošinot darba vietu un pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību.

Jaunajā ES fondu aktivitātē „Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai" finansējuma saņēmēji būs 18 lielāko novadu pašvaldības: Limbažu, Ogres, Siguldas, Tukuma, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Dobeles, Krāslavas, Ludzas, Preiļu, Valkas, Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes, Ventspils, Grobiņas un Aizputes novadi.

Viens no priekšnosacījumiem sekmīgai investīciju piesaistei ir kvalitatīvu attīstības programmu izstrāde, līdzīgi kā aktivitātē „Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai", kur 16 attīstības centriem ir pieejami kopumā 209 miljoni latu.

Attīstības programmas, kuras jāizstrādā pašvaldībām, ir „pašvaldību biznesa plāns" mērķtiecīgas izaugsmes plānošanai, balstoties uz pašvaldības izaugsmes potenciālu un resursiem, aktuālajām vajadzībām un investīciju piesaistes novērtējumu.

Balstoties uz izstrādātām un ar vietējiem iedzīvotājiem apspriestām attīstības programmām, pašvaldībām ir iespēja pašām noteikt tās prioritātes, kurām novirzīt ES fondu atbalstu.

Kopumā jaunajā aktivitātē pieejamais finansējums ir 9 484 399 lati, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 8 061 739 lati un nacionālais finansējums - 1 422 660 lati.

Aktivitātes īstenošanu nodrošina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.

RAPLM jau iepriekš paudusi, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izveidoto novadu atbalstam būtiski ir novirzīt finansējumu uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanai, kā arī sabiedrisko pakalpojumu pieejamības un sasniedzamības sekmēšanai.

Informāciju sagatavoja:

Ilze Dišlere

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece

Tālr. 67770388; 26111123

E-pasts: Ilze.Dislere PIE raplm.gov PUNKTS lv

Š. g. 15.septembrī starp Vides ministriju un Valkas novada domi, tika noslēgta vienošanās par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansētā projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valkā, II kārta" īstenošanu.

Projektu realizēs 2007.-2013.gada plānošanas perioda 3.5.1.1.aktivitātes "Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu, lielāku par 2000" ietvaros.

KF līdzfinansētās aktivitātes 3.5.1.1.aktivitātes"Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu, lielāku par 2000" ietvaros īstenotā projekta mērķis ir ūdenssaimniecības pakalpojumu - ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas - kvalitātes uzlabošana un ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības paplašināšana, nodrošinot kvalitatīvu dzīves vidi, samazinot vides piesārņojumu un ūdenstilpju eitrofikāciju un sekmējot ūdens resursu un energoresursu racionālu izmantošanu. Projekta īstenošanas termiņš 48 mēneši.

Vienošanās par minētā projekta īstenošanu un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma piešķiršanu noslēgta, pamatojoties uz 04.12.2007. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 836 „Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.5.1.1.aktivitāti "Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000", Eiropas Kopienas un Latvijas Republikas normatīvajiem tiesību aktiem par Eiropas Savienības fondu vadību, kā arī Vides ministrijas šī gada 30.jūlijā pieņemto lēmumu par šī projektu apstiprināšanu.

Projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valkā, II kārta" (Nr.3DP/3.5.1.1.0/10/IPIA/VIDM/016) kopējās attiecināmās izmaksas ir 3,79 miljoni lati, no tām 3,6 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs- Valkas novada dome .

Šīs aktivitātes ietvaros īstenotā projekta administratīvās, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību nodrošina Latvijas Republikas Vides ministrija.

Papildu informācijai: Ieva Uļuka, Vides ministrijas Projektu ieviešanas departamenta Ūdenssaimniecības un vides risku projektu nodaļas projektu vadītāja, tālr. 66016709; e-pasts: ieva.uluka PIE vidm.gov PUNKTS lv.