Arhīva kalendārs
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina visus Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma saņēmējus piemērot Ministru Kabineta (MK) instrukcijā iekļautos nosacījumus, izstrādājot līgumus, lai izvairītos no neatbilstošiem maksājumiem ārvalstu finanšu instrumentu projektu ietvaros un netiktu atteikts attiecīgā ārvalstu finanšu instrumenta līdzfinansējums. 2013. gada 2. jūlijā MK ir izdevis instrukciju Nr. 7 Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs (Instrukcija). Tā paredz nosacījumus, kas jāievēro, izstrādājot piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumus, kuru izpildi pilnībā vai daļēji finansē no ES fondu vai citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļiem*. Instrukcija attiecas uz tiešās pārvaldes iestādēm, tomēr CFLA aicina visus ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma saņēmējus piemērot instrukcijā iekļautos nosacījumus, izstrādājot piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumus, lai izvairītos no neatbilstošiem maksājumiem ārvalstu finanšu instrumentu projektu ietvaros un netiktu atteikts attiecīgā ārvalstu finanšu instrumenta līdzfinansējums. Instrukcijā ietverti nosacījumi par:
Lai nodrošinātu noslēgtā līguma mērķa sasniegšanu atbilstoši iecerētajam apjomam un kvalitātei, kā arī lai novērstu tiesvedības procesa risku izmaksāto finanšu līdzekļu atgūšanai, instrukcijā izvērsti nosacījumi par līguma izpildes un iestādes prasījumu nodrošinājumu. Saistībā ar minēto nodrošinājumu instrukcijas projektā ietverti arī nosacījumi par galvojumu, garantijām un apdrošināšanu. Instrukcija attiecas tikai uz gadījumiem, kad iestāde izstrādā un slēdz līgumu kā atsevišķu rakstisku dokumentu tiesiska darījuma apliecināšanai. Tā neattiecas uz gadījumiem, kad tiesiska darījuma vienīgais dokuments ir piestādīts rēķins. Instrukcijas izstrādes procesā Valsts kanceleja apkopojusi arī instrukcijas satura skaidrojumu juridiskos aprakstos Civiltiesiska līguma satura veidošanas principi un Apakšuzņēmēju iesaiste līgumu izpildē, kas pieejami Valsts kancelejas tīmekļa vietnē .
* ES struktūrfondi, Kohēzijas fonds, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments, Norvēģijas finanšu instruments, Latvijas un Šveices sadarbības programma, Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības programma. Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centrs informē, ka publiskai apspriedei nodots 2014. - 2020. gada ES fondu plānošanas dokumentu projekts. Ar dokumentu var iepazīties šeit. Aicinām iesaistīties dokumenta projekta apspriešanā un līdz 2013. gada 28. augustam sniegt savus priekšlikumus par nepieciešamajiem precizējumiem un papildinājumiem.
Komentārus vai iebildumus par plānošanas dokumentu projektiem lūdzam sūtīt elektroniski uz e-pasta adresi: pagaidu.uk PIE fm.gov PUNKTS lv, vai rakstveidā (pasta zīmogs līdz 2013. gada 28. augustam), nosūtot tos uz adresi: Finanšu ministrijai kā ES fondu vadošajai iestādei, Smilšu ielā 1, Rīgā, LV-1919. Iepriekš minēto plānošanas dokumentu sabiedriskā apspriede notiks 2013. gada 29. augustā, plkst. 9:00, FM Valsts ieņēmumu dienesta zālē, Smilšu ielā 1, Rīgā, LV-1919. Par dalību sabiedriskajā apspriedē lūgums informēt līdz šā gada 27. augustam, nosūtot kontaktinformāciju (vārds, uzvārds, pārstāvētās organizācijas nosaukums) uz e-pasta adresi svetlana.sergejeva PIE fm.gov PUNKTS lv Informācijas avots: www.esfondi.lv Darba uzdevumi pirmajos mēnešos:
Vēlamās kvalifikācijas:
EKL piedāvā:
Papildu informācija par EKL un vienu no atbildības sfērā esošajiem pamatprojektiem: www.eiropaskustiba.lv
CV un motivācijas vēstuli sūtīt līdz 1. septembrim: “info PIE eiropaskustiba PUNKTS lv” ar norādi “Konkurss uz informācijas un projektu speciālista amatu”.
Ir izsludināti vairāki projektu konkursi LEADER veida pasākumu ietvaros, kas ietver mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstībai, kuras rosina vietējo sabiedrību meklēt jaunus risinājumus esošajām problēmām lauku teritorijā. LEADER veida pasākumu ietvaros var īstenot neliela apjoma investīciju projektus, kur finansiālu atbalstu var saņemt biedrības un nodibinājumi, pašvaldības, citas fiziskas un juridiskas personas. Projektu konkursus izsludinājušas: 1. Biedrība "No Salacas līdz jūrai" (atvērts no 22.08.2013. līdz 22.09.2013.) 2. Biedrība “Abulas lauku partnerība” (atvērts no 12.08.2013. līdz 12.09.2013.) 3. Biedrība “Vidzemes lauku partnerība “Brasla”" (atvērts no 27.08.2013. līdz 27.09.2013.) 4. Biedrība “Alūksnes lauku partnerība” (atvērts no 02.08.2013. līdz 02.09.2013.)
Detalizētāka informācija informācija atrodama šeit.
Informāciju sagatavoja: Ina Miķelsone Latvija Eiropā visvairāk var lepoties ar sportistu sasniegumiem un Latvijas mūzikas tradīcijām jeb “Skanīgo balsi” - tā uzskata valmierieši, kuri sestdien, 10.augustā, kopā ar divkārtējo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā, valmierieti Māri Štrombergu, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku un pilsētas mēru Inesi Boķi balsoja par Latvijas izcilību Eiropā un pasaulē apliecinošiem faktiem. Jau no maija sākuma ikviens lapā draugiem.lv/esmaja var piedalīties sociālajā kampaņā „Tas ir fakts!”, kas radīta ar mērķi atgādināt, ka Latvijai un tās iedzīvotājiem ir daudz Eiropā un pasaulē augsti novērtētu panākumu. Kopumā kampaņas ietvaros par Latvijas izcilību Eiropā un pasaulē apliecinošiem faktiem šobrīd nobalsots gandrīz 54 000 reižu. Valmiera bija viena no pilsētām, kurās nobalsot bija iespējams pilsētas svētku laikā. Šo balsojumu rezultāts vēlāk tiks pieskaitīts interneta balsojumam. 2013. gads visā Eiropā ir Pilsoņu gads, kad īpaša uzmanība tiek pievērsta iedzīvotāju viedoklim par Eiropas Savienību un tās sniegto iespēju izmantošanai. Sestdien valmieriešu balsojumā pirmajā vietā ierindojās „Sportisti”, kam seko „Skanīgā balss” un „Dabas stūrītis.” Visas dienas garumā valmierieši rakstīja arī savus novēlējumus pilsētai un Eiropai. Biežāk minētie novēlējumi – „Lai būtu pozitīvāk noskaņoti cilvēki!”, „Lai Latvija būtu stipra!”, „Lai dzimtu vairāk bērnu!”, „Lai mums būtu, ar ko lepoties Eiropā!” un „Lai būtu vēl vairāk labu un izcilu sportistu!” Svētku apmeklētāji ar aizrautību piedalījās dažādos konkursos un kala savas eiro veiksmes monētas. Gandrīz 600 valmieriešu un pilsētas viesu nu ir eiro veiksmes monētas īpašnieki. Augstas izšķirtspējas fotogrāfijas no pasākuma iespējams aplūkot un lejupielādēt šeit http://failiem.lv/u/ppddman. Fotogrāfs: Roberts Vidzidskis (izmantojot foto, nepieciešama atsauce). „Viena no Valmieras rotām ir tās karogs – rudens zelta un rudzupuķu zilā krāsa jau vismaz trīsarpus gadsimtus ik dienas ir līdzās valmieriešiem. Zilā un dzeltenā ir arī Eiropas krāsas. Taču ne tikai krāsas vieno Valmieru un Eiropu – Valmiera ar uzviju izmanto Eiropas dāvātās iespējas, attīstot savu pilsētu, un Eiropa lepojas ar valmieriešiem, kas nes Latvijas vārdu pasaulē – izcilo BMX braucēju Māri Štrombergu, Eiropas Savienības attīstības komisāru Andri Piebalgu un daudziem citiem,” saka Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka. „Valmiera ar savu dinamisko uzņēmējdarbības vidi, Eiropas fondu apsaimniekošanas prasmi, radošām personībām, izglītības iespējām ir piemērs daudzām citām Eiropas pilsētām.” Valmieriešu lepnumu ar savu pilsētu un novadniekiem rāda jau esošajiem faktiem, kas apliecina Latvijas izcilību Eiropā, pievienotie: „Valmiera – BMX karaļvalsts”, „Valmierieši – patrioti”, „Valmiera – Vidzemes pērle”, „Valmieras teātris”, „ViA – zaļākā augstskola” un „Māris Štrombergs”. Savukārt atbildot uz jautājumiem, kā Eiropas Savienība (ES) varētu padarīt valmieriešu ikdienu labāku, un kādi ir lielākie ieguvumi no Latvijas dalības ES, valmierieši norāda, ka nepieciešams lielāks atbalsts lauksaimniekiem, jānodrošina vienlīdzība starp tā dēvētajām vecajām dalībvalstīm un Latviju, jābūt bezmaksas augstākajai izglītībai, lai Latvija varētu konkurēt ar citām ES valstīm. Par lielākajiem ieguvumiem no dalības ES valmierieši uzskata ceļošanas un vārda brīvību, eiro ieviešanu, atbalstu sportam un dažādo projektu un stipendiju pieejamību. Balsojums draugiem.lv/esmaja un citas aktivitātes notiks līdz pat Latvijas valsts proklamēšanas dienai, kad tiks paziņoti balsojuma gala rezultāti un taps stāstu sērija par Latvijas cilvēkiem, kas veiksmīgi strādā citur Eiropā, un citu valstu eiropiešiem, kas par savu dzīves vietu izvēlējušies Latviju. Sociālās kampaņas ietvaros, lai atgādinātu par Latvijas unikalitāti un panākumiem Eiropā, savu viedokli pauž arī sabiedrībā zināmas personības: divkārtējais Olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs, pavārs Mārtiņš Sirmais, mūziķis Raimonds Tiguls, teātra režisors Jans Villems van den Boss un uzņēmējs Bernārs Laranē. Arī ar viņu vēstījumu var iepazīties kampaņas lapā draugiem.lv/esmaja.
EKP Preses un informācijas nodaļa
Ekonomikas ministrija jau informējusi, ka finansējums ERAF aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ir beidzies. Strādājot pie 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas perioda aktivitātēm, Ekonomikas ministrija kā vienu no būtiskākajām prioritātēm definējusi atbalsta sniegšanas turpināšanu daudzdzīvokļu māju renovācijai, šim mērķim plānojot būtiski lielāku finansējumu nekā šajā periodā. Pašlaik sarunās ar Eiropas Komisiju par nākamo ES fondu plānošanas periodu ir noteikts 220 miljonu latu liels ERAF finansējuma apmērs ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Plānots, ka atbalsta sniegšana mājokļu renovācijai varētu atsākties 2014. gada vidū. Detalizētāka informācija pieejama šeit. Pieejami arī video no 14. maija semināra „Kļūdas daudzdzīvokļu māju renovācijas procesā. Kā izvairīties?” un 15.maija semināra „Energoefektivitāte daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās pēc renovācijas 2012./2013.g. apkures sezonā”: 1) Kapilārā siltumizolācija daudzdzīvokļu māju renovācijā /Andrea Grond, Būvmateriālu ražotāju asociācija, SIA „Knauf" (Vācija) 2) Kļūdas apkures sistēmas izbūvē, renovējot ēkas /Dainis Mednis (Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku Asociācija, Robert Bosch SIA) 3) Ventilējamās fasādes risinājumi un pieļautās kļūdas /Normunds Kalniņš (Latisol, SIA „Paroc”) 4) Korekta logu maiņa daudzdzīvokļu mājā /Ivars Brants (Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija) 5) Daudzdzīvokļu māju jumtu renovācija /Jānis Ankipāns (Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija, SIA "Saint-gobain celtniecības materiāli") 6) Daudzdzīvokļu ēku renovācijas pieredze Cēsīs /Ģirts Beikmanis (SIA „CDzP", Cēsis) 7) Ieguvumi no energoefektīvas renovācijas iepriekšējā apkures sezonā Zemgalē /Jānis Graudulis (Zemgales Reģionālā enerģētikas aģentūra) 8) Rīgas pieredze daudzdzīvokļu māju siltināšanā /Juris Golunovs (Rīgas enerģētikas aģentūra) 9) Daudzdzīvokļu ēku renovācijas pieredze DzīkS "Bāka-2" /Sergejs Sidorko (DZīKS "Bāka-2", Rīga)
Tāpat Ekonomikas ministrijas mājaslapā ir pieejami Būvdarbu un būvuzraudzības standartlīgumu paraugi - http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30815, vietnē www.youtube.com/siltinam ir vērojamas semināru videolekcijas un visas prezentācijas ir atrodamas www.slideshare.net/siltinam, kā arī renovēto māju e-karte pieejama šeit. Līdz 2013. gada 23. augustam ir iespēja piedalīties Eiropas Komisijas organizētajā fotokonkursā. Plašāka informācija par konkursu pieejama šeit.
Vidzemes plānošanas reģiona Informācijas centrs sadarbībā ar Ekonomikas ministriju uzaicina Jūs uz semināru "Izmaiņas būvniecības procesu regulējošajos normatīvajos aktos", kas notiks 2013. gada 28. augustā plkst. 10.30 Cēsīs, "Hotel Kolonna Cēsis", Vienības laukums 1. Semināru vadīs EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša.
Seminārā apskatāmie jautājumi: 1. Būvatļauja, tās sastāvs, nosacījumu izpildes konstatēšana. 2. Iestāžu kompetence būvniecības procesā (pienākumi sabiedrības informēšanā) 3. Būvniecības noteikumi (vispārīgie, speciālie noteikumi); 4. Būvspeciālistu sertifikācija, prasības pēc 2014. gada 1. februāra; 5. Būvniecības informācijas sistēma, tajā iekļaujamā informācija. 6. Kopsavilkums par citām izmaiņām pēc jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās.
Dalība seminārā BEZ MAKSAS. Pieteikties semināram šeit. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Biznesa resursu centrs izsludina pieteikšanos uz mācību programmām 2013. gada rudens sesijā. Piedāvājam papildināt zināšanas sociālā dialoga un cilvēkresursu vadības, korporatīvās sociālās atbildības, publiskās – privātās partnerības jomās. Šo iespēju kopš 2010. gada jau izmantojuši vairāk nekā 1150 darba devēji – uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji visā Latvijā.
2013. gada rudenī mācību programmas notiks Rīgā, Aizkrauklē, Ludzā, Rēzeknē, Ventspilī un Gulbenē.
Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju 19. augustā Cēsīs rīkoja semināru par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Pieejami semināra izdales materiāli.
Prezetnācija par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā pieejama šeit. Savukārt prezentācija grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā pieejama šeit. Savukārt ar IUB prezentācijas tiešraidi Latvijas pašvaldību savienībā varat iepazīties šeit. Vidzemes plānošanas reģions aicina: pasteidzies un līdz 6. septembrim piedalies nākamā perioda Igaunijas-Latvijas programmas izstrādē, izsakot savu viedokli un ierosinājumus, kā arī piesaki savu ideju projektiem Igaunijas un Latvijas starpā. Tuvojoties nākamajam plānošanas periodam ikviens tiek aicināts pieteikt savas idejas, kuras var pārtapt reālos projektos Igaunijas – Latvijas programmā, kuru plānots atvērt uzsākot 2014. gadu. Iesniegtās projektu idejas kalpos arī kā izziņas avots nosakot atbalstāmās aktivitātes Igaunijas - Latvijas programmā nākamajā plānošanas periodā. Projektu idejām vajadzētu sasaukties vismaz ar vienu no četriem tematiskajiem mērķiem, kas ir:
Šos mērķus izvirzīja Apvienotā programmēšanas komiteja pēc pieciem tematiskajiem iesaistīto pušu semināriem Igaunijā un Latvijā 2012. un 2013. gadā. Programmēšanas process joprojām norit un nākamā komitejas tikšanās paredzēta septembrī, kuras laikā tiks pārrunātas konkrētās darbības, ieguldījumu prioritātes un atbalstāmās aktivitātes. Darbības programmas pirmajai versijai vajadzētu būt gatava 2013. gada rudens izskaņā, lai 2014. gada sākumā galējo Igaunija – Latvija programmu 2014. – 2020. Gadam iesniegtu Eiropas Komisijai. Arī Tu vari iesaistīties un izteikt savu viedokli. Savus ieteikumus un projekta idejas sūtiet programmas sagatavošanas ekspertei Gea Kammer uz gea.kammer PIE estlat PUNKTS eu. Detalizētāka informācija pieejama šeit. Informācijas avots: wwww.estlat.eu Š. g. 20. augustā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”. Sīkāka informācija šeit, bet ar pašu likumprojektu var iepazīties šeit. Atskatoties nesenā pagātnē - š.g. 26.jūnijā notika konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013” noslēguma pasākums. Ieskats pasākumā videoformātā. Sīkāka informācija par konkursu www.energoefektivakaeka.lv. 2013. gada 5. jūnijā Valmierā notika seminārs par kvalitatīvu mājokļu renovāciju. Videolekcijas no semināra youtube.com kanālā siltinam: 1) Biežāk pieļautās kļūdas projektu sagatavošanā un to ieviešanā. Stāsta Kārlis Bērenlfelds (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra). 2) Zemapmetuma fasādes. ETAG 004. Biežāk pieļautās kļūdas. Lekciju lasa Rūdolfs Klinstons (Būvmateriālu ražotāju asociācija, SIA „Sakret”). 3) Ventilācijas risinājumi daudzdzīvokļu mājās. Stāsta Ilze Dimdiņa (Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, LTRK, SIA „Indutek LV"). 4) Ventilējamās fasādes un jumti. Risinājumi un kļūdas. Jānis Ankipāns (Latvijas Būvmateriālu tirgotāju asociācija, SIA "SAINT Gobain Celtniecības produkti"). 5) Siltumapgādes sistēmas renovācija/rekonstrukcija daudzdzīvokļu mājā. Stāsta Renāte Lakse (Latvijas siltumuzņēmumu asociācija, SIA „Danfoss Latvija").
Tāpat Ekonomikas ministrijas mājaslapā ir pieejami Būvdarbu un būvuzraudzības standartlīgumu paraugi - http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30815, vietnē www.youtube.com/siltinam ir vērojamas semināru videolekcijas un visas prezentācijas ir atrodamas www.slideshare.net/siltinam, kā arī renovēto māju e-karte pieejama šeit.
Ekonomikas ministrija
Vidzemes plānošanas reģions aicina piedalīties sabiedriskajā apspriešanā un līdz 16. septembrim izteikt savu viedokli par Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam Vides pārskata projektu.
Plānošanas dokumenta nosaukums:
Plānošanas dokumenta izstrādātājs:
Vides pārskata izstrādātājs:
Plānošanas dokuments attiecas uz visu Latvijas lauku teritoriju. LAP 2014-20 izstrādes termiņš ir 2013. gada 31. decembris, bet īstenošanas termiņš – no 2014. līdz 2020. gadam.
LAP 2014-20 vides pārskata projekta sabiedriskā apspriešana notiek no 2013. gada 6. augusta līdz 2013. gada 16. septembrim. Ar LAP 2014-20 un vides pārskata projektu var iepazīties Zemkopības ministrijas mājaslapā sadaļā Aktualitātes vai iepazīties klātienē LVAEI (adrese: Struktoru iela 14, Rīga, LV-1039), darba laikā: darba dienās (pirmdiena - piektdiena) no plkst. 9:00 līdz plkst. 17:00, brīvdienas - sestdiena un svētdiena. Rakstiskus priekšlikumus un atsauksmes par plānošanas dokumentu un vides pārskata projektu sūtīt LVAEI Lauku attīstības novērtēšanas nodaļai pa pastu (adrese: Struktoru iela 14, Rīga, LV-1039,) ar norādi priekšlikumi LAP 2014-20 vides pārskata projektam vai elektroniskā formā uz e-pastu lann PIE lvaei PUNKTS lv līdz š.g. 16.septembrim.
Informācijas avots: Zemkopības ministrijas mājaslapa
Pieejamai semināra "Izmaiņas būvniecības procesu regulējošajos normatīvajos aktos" izdales materiāli
28. augustā, Cēsīs, norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centra rīkotais seminārs "Izmaiņas būvniecības procesu regulējošajos normatīvajos aktos". Interesentiem ir pieejama semināra prezentācija. Semināra prezentācija "Būvniecības process". Tā kā seminārs bija plaši apmeklēts un tēma aktuāla, Vidzemes plānošanas reģions un semināra dalībnieki vienojās ar Ekonomikas ministriju par to, ka novembra mēnesī tiks rīkoti semināri arī par izmaiņām saistītajos normatīvajos aktos un būvniecības informācijas sistēmu. |
|