.png)
|
Arhīva kalendārs
No 2007. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim izmaksātais Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondi) ieguldījumu apjoms sasniedzis 2 183,9 milj. latu, no kuriem vairāk kā pusi – 1 222,3 milj. latu jeb 56% veido aktivitātes, kas veicina reģionu un pašvaldību attīstību. Par to liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) sagatavotais ziņojums par horizontālo prioritāšu „Teritoriju līdzsvarota attīstība” un „Rīgas starptautiskā konkurētspēja” īstenošanu 2007.-2012.gadā. Horizontālās prioritātes „Teritoriju līdzsvarota attīstība” un „Rīgas starptautiskā konkurētspēja” nodrošina Latvijas reģionālās politikas īstenošanu, sekmējot sociāli ekonomisko aktivitāti teritorijās ārpus galvaspilsētas un tās tuvākās apkārtnes, kā arī reģionu un pilsētu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu Baltijas jūras reģiona un Eiropas mērogā. Ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta ES fondu aktivitātēm, kas ir būtiskas reģionu un pašvaldību attīstībai, ņemot vērā ieguldījuma raksturu un mērogu. Ziņojumā sniegta detalizēta informācija par ES fondu ieguldījumiem Latvijas reģionos, republikas pilsētās un lielajos novados. No izmaksātā ES fondu finansējuma trešo daļu piesaistījis Rīgas reģions - 30%, savukārt Kurzemes reģions – 21,5%, Latgales reģions – 17,5%, Vidzemes reģions – 15,8% un Zemgales reģions – 15,2%. Lielāko īpatsvaru no īstenotajām aktivitātēm veido finansējums, kas izmaksāts komunālās saimniecības jomā – 353,2 milj. latu, otrs lielākais finansējums izmaksāts uzņēmējdarbības veikšanas jomā – 174,7 milj. latu. Pašvaldību attīstībai, to noteiktajām prioritātēm un vajadzībām izmaksāts 164,1 milj. latu, transporta infrastruktūras jomā – 133,5 milj. latu, veselības aprūpes jomā - 94,5 milj. latu un izglītības jomai novirzīts 90,8 milj. latu liels finansējums. Darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātes aptver 32,4 milj. latu jeb 2,7% no darbības programmās izmaksātā finansējuma. Lielākais finansējums piesaistīts projekta „Atbalsts doktorantiem studiju programmas apguvei un zinātniskā grāda ieguvei Rīgas Stradiņa universitātē” īstenošanai, kam izmaksāts finansējums 2,6 milj. latu apmērā. Savukārt darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” aptver 201,9 milj. latu jeb 16,5% no darbības programmās izmaksātā finansējuma. Lielākais finansējums izmaksāts Rīgas reģionā īstenotam projektam „Kokskaidu granulu ražotnes izveide”, kam izmaksāts 8,5 milj. latu, Kurzemes reģionā projektam „Augstas pievienotās vērtības investīcijas SIA „Vika Wood” ražotnē īpaši atbalstāmajā teritorijā ražošanas jaudu un efektivitātes celšanai” izmaksāts 6,8 milj. latu un Latgales reģionā projektam „Uzņēmuma „Ditton Chain” izveide uz Ditton pievadķēžu rūpnīcas bāzes jaunu un kvalitatīvu produktu ražošanai eksporta tirgiem metālapstrādes un mašīnbūves nozarē” izmaksāts 6,1 milj. latu liels finansējums. Darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātes aptver 984 milj. jeb 80,8% darbības programmām izmaksātā finansējuma. Lielākais finansējums izmaksāts projekta „Daugavpils Universitātes studiju programmu kvalitātes uzlabošana un vides pieejamības nodrošināšana” īstenošanai, kam izmaksātā finansējuma apmērs ir 14,4 milj. latu. Republikas pilsētām no kopējā finansējuma (1 222,3 milj. latu) izmaksāts 566,2 milj. latu jeb 46%, savukārt lielajiem novadiem izmaksāts 316,6 milj. latu jeb 26% liels finansējums. Lielākā finansējuma saņēmējs ir Rīga, piesaistot 182,6 milj. latu, kas ir 2,4 reizes lielāks kā Daugavpils piesaistītais finansējums – 76,3 milj. latu, trešo lielāko finansējumu piesaistījusi Liepāja – 75,2 milj. latu apmērā. Lielākais finansējuma saņēmējs starp novadiem ir Madonas novads, kas piesaistījis 32,1 milj. latu, otrs lielākais finansējums izmaksāts Ogres novadam - 29,7 milj. latu. Tālāk seko Kuldīgas, Talsu un Saldus novadi, vidēji piesaistot 24,4 milj. latu lielu finansējumu. Ar ziņojumu iespējams iepazīties VARAM mājaslapā -
Kristīne Barševska 2013. gada 2. jūlijā Ministru kabinets ir izdevis instrukciju Nr. 7 „Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs” (turpmāk – instrukcija). Instrukcija paredz nosacījumus, kas jāievēro, izstrādājot piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumus, kuru izpildi pilnībā vai daļēji finansē no Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu vai citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļiem [1]. Instrukcija attiecas uz tiešās pārvaldes iestādēm, tomēr Centrālā finanšu un līgumu aģentūra aicina visus ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma saņēmējus piemērot instrukcijā iekļautos nosacījumus, izstrādājot piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumus, lai izvairītos no neatbilstošiem maksājumiem ārvalstu finanšu instrumentu projektu ietvaros un netiktu atteikts attiecīgā ārvalstu finanšu instrumenta līdzfinansējums. Instrukcijā ietverti nosacījumi par līguma cenas samaksu, izpildes termiņiem, kārtību un nodrošinājumu, izpildes pieņemšanas un pretenziju izteikšanas kārtību, garantijām, intelektuālā īpašuma tiesībām, līdzēju apliecinājumiem, konfidencialitātes saistībām un publicitātes noteikumiem, sadarbības kārtību, nepārvaramu varu, līdzēju tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, līguma grozīšanas un atcelšanas, kā arī ārpustiesas strīdu izskatīšanas kārtību un citiem aspektiem, kas ir būtiski, izstrādājot un slēdzot civiltiesisku līgumu. Lai nodrošinātu noslēgtā līguma mērķa sasniegšanu atbilstoši iecerētajam apjomam un kvalitātei, kā arī lai novērstu tiesvedības procesa risku izmaksāto finanšu līdzekļu atgūšanai, instrukcijā izvērsti nosacījumi par līguma izpildes un iestādes prasījumu nodrošinājumu. Saistībā ar minēto nodrošinājumu instrukcijas projektā ietverti arī nosacījumi par galvojumu, garantijām un apdrošināšanu. Instrukcija attiecas tikai uz gadījumiem, kad iestāde izstrādā un slēdz līgumu kā atsevišķu rakstisku dokumentu tiesiska darījuma apliecināšanai. Tā neattiecas uz gadījumiem, kad tiesiska darījuma vienīgais dokuments ir piestādīts rēķins. Instrukcijas izstrādes procesā Valsts kanceleja apkopojusi arī instrukcijas satura skaidrojumu juridiskos aprakstos „Civiltiesiska līguma satura veidošanas principi” un „Apakšuzņēmēju iesaiste līgumu izpildē”, kas pieejami Valsts kancelejas tīmekļa vietnē. [1] Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments, Norvēģijas finanšu instruments, Latvijas un Šveices sadarbības programma, Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības programma. Vidzemes plānošanas reģiona ES Struktūrfondu informācijas centrs sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju organizē semināru, lai informētu pasūtītājus par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā un grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz administratīvo sodu par publisko iepirkumu pārkāpumiem ieviešanu. Seminārs notiks 2013. gada 19. augustā, semināra norises vieta tiks precizēta. Semināra ilgums - aptuveni 2,5 stundas. Pieteikties semināram šeit.
Vidzemes plānošanas reģiona Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centrs ir apkopojis informāciju par apstiprināto un pabeigto daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu skaitu Vidzemes reģionā. Līdz 2013. gada 02. jūlijam Vidzemes reģionā 54 daudzdzīvokļu namos pabeigta ēku siltināšana, 98 namos vēl turpinās siltināšanas process, bet 20 projektu iesniedzēji saņēmuši lēmumu par projekta apstiprināšanu. Ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu visvairāk mājas siltinātas Valmierā – 61, Cēsu novadā nosiltināta 21 daudzdzīvokļu māja, Alūksnes novadā - 10 mājas, Burtnieku un Smiltenes novados – katrā 9 daudzdzīvokļu mājas.
Namu īpašnieku apsaimniekošanas biedrības īstenojušas 43 ēku siltināšanas projektus, kooperatīvās sabiedrības - 13 projektus un sabiedrības ar ierobežotu atbildību īstenojušas 96 projektus. Ar īstenoto projektu aprakstiem var iepazīties renovēto daudzdzīvokļu māju e-kartē. Jānorāda, ka, nosiltinot daudzdzīvokļu namu, ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas tiek pasargātas no nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmes un tiek nodrošināts optimāls mikroklimats ēkas iekštelpās, kas ļauj ievērojami ietaupīt siltumapgādes izmaksas, kā arī palielina ēkas ārējā izskata pievilcīgumu. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji joprojām var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētās programmas "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" finansējuma saņemšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, lai paaugstinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti un nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Tomēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ziņo: 2013. gada 31. augustā tiks pārtraukta projekta iesniegumu pieņemšana darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1. aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" vienpadsmitajā projektu iesniegumu atlases kārtā. Ja 2013. gada jūlijā iesniegtajos projektu iesniegumos pieprasītais finansējums pārsniegs projektu iesniegumu atlases vienpadsmitajā kārtā pieejamo finansējumu, projektu iesniegumu pieņemšana tiks pārtraukta 2013. gada 31. jūlijā, atbilstoši 2013. gada 28. maija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 284 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1. aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" projektu iesniegumu atlases vienpadsmito un turpmākajām kārtām". Sīkāka informācija par daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem pieejama šeit.
Informāciju sagatavoja:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
