Arhīva kalendārs

25.-26.februārī Vidzemes sociālie darbinieki devās jau otrajā pieredzes apmaiņas braucienā, ar mērķi aplūkot, kā citviet Vidzemē tiek strādāts sociālajā jomā, īstenojot gan struktūrfondu projektus, gan realizējot citas iniciatīvas.

Pieredzes brauciens tika sākts ar Raunas novada Gatartas pansionāta apmeklēšanu. Tieši Gatartas pansionātu brauciena dalībnieki novērtēja kā vienu no vērtīgākajiem brauciena apskates objektiem. Šeit īpaši pārsteidza tas, ka, neskatoties uz to, ka Gatarta ir salīdzinoši mazs pansionāts, tas ir īstenojis daudzas ļoti veiksmīgas un nozīmīgas iniciatīvas, piemēram, vieni no retajiem, kuriem ir savs ergoterapeits ar labi aprīkotu inventāru. Daudzi dalībnieki atzina, ka no Gatartas noteikti pārņemama ir iniciatīva par mobilajām dobēm, kas ļauj veciem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ratiņkrēslos sēt, stādīt un apkopt dažādus augus un dārzeņus, jo dobes uzstādītas uz paaugstinājumiem.

Madonas novada bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centrs „Ozoli” brauciena dalībniekiem atmiņā paliks ar iestādes vadītājas nesavtīgo darba mīlestību un patīkamo auru, kas mājo iestādē. Iestāde savas pastāvēšanas 5 gados ir izveidota par ļoti mājīgu vietu bērniem un jauniešiem, kuriem nav iespējas izaugt savā ģimenē un savās mājās.

Par Madonas novada sociāla dienesta darbību kopumā un piesaistītājām investīcijām sīkāk stāstīja dienesta vadītāja vietniece Anita Biķerniece. Šeit pieredzes apmaiņas pasākuma dalībnieki diskutēja par aktuālo problēmu vairākos novados – trūkst darbinieki ar nepieciešamo izglītību. Diskusija izvērtās arī par sociālo dienestu un dažādu biedrību sadarbību – šobrīd esošā sadarbība ir vāji attīstīta. Madonā brauciena dalībniekiem bija iespēja aplūkot biedrības „Mēs saviem bērniem” aktīvo darbību, kas šobrīd nodrošina dažādas dziedinošās terapijas Madonas un tuvējo novadu bērniem ar īpašām vajadzībām. Īpašu interesi šeit izraisīja dziedinošā terapija, kas darbojas kā laba metode darbā ar šādiem bērniem, lai atvērtu viņus darbam ar citiem speciālistiem. Neliels ieskats tika dots arī Madonas bērnu un jauniešu centrs „Kubs” darbībā, kas Madonā pilda spēcīgu sociālo funkciju – īpaši pievēršot uzmanību sociālā riska bērniem, iesaistot viņus dažādās aktivitātēs.

Dienas izskaņā tika aplūkota Dzelzavas internātpamatskola, kurā papildus pamatizglītībai audzēkņi var apgūt arī profesionālo pamatizglītību (1.līmeni) – galdnieka un pavāra palīgs, kā arī eksperimentālo programmu – konditora palīgs.

Brauciena otrās dienas sākumā dalībniekus priecēja Lubānas novada sociāla dienesta pieredze. Tā kā Lubānas novads ir viens no mazākajiem novadiem, kurā mīt ap 2700 iedzīvotājiem, šeit sociālo darbinieku priekšrocība ir tā, ka visus savus klientus var paturēt redzeslokā un ātri reaģēt uz dažādām problēmsituācijām. Vislielāko atzinību no brauciena dalībniekiem izpelnījās Lubānas novada sociālā dienesta sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, proti, šeit tās ir kā sociālā dienesta resurss, caur kurām piesaistot dažādu projektu investīcijas, ir iespējams organizēt atbalsta pasākumus sabiedrības riska grupām. Lubānas novadā šobrīd uzsvars tiek likts tieši uz izglītojošām aktivitātēm, piemēram, emocionālā audzināšana, ceļvedis audzinot pusaudzi.

Pieredzes apmaiņas pasākuma noslēgumā dalībnieki viesojās Varakļānu novadā, kur tika iepazīstināti ar alternatīvās aprūpes centru, kā arī veselības aprūpes centru. Arī šeit izvērtās diskusijas par aktuālajām problēmām sociālajā darbā, īpaši pievēršoties jautājumiem par veco ļaužu aprūpi.

Izvērtējot braucienā redzēto, dalībnieki secināja, ka neskatoties uz novada lielumu vai tā atrašanās vietu, nozīmīgās problēmas, ar kurām sociālie darbinieki ikdienā saskaras, ir ļoti līdzīgas. Kāda dalībniece pēc redzētā atzina, ka nepieciešams strādāt vēl dedzīgāk un aktīvāk, jo redzētais pierāda, ka nepieciešams paskatīties uz situācijām ar lielāku izdomu un daudzpusīgāk, lai rastu efektīvākus problēmu risinājumus, jo, piemēram, Lubānas novada pieredze ir lielisks pierādījums tam, ka arī mazi novadi var paveikt lielas lietas.

Pieredzes apmaiņas braucieni sociālajiem darbiniekiem tiek organizēti ESF, ERAF un KF projekta „Tehniskā palīdzība Vidzemes plānošanas reģiona ES fondu informācijas centra darbībai” (vienošanās Nr. VSID/TP/CFLA/11/03/003) ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

 Maija Rieksta

ES fondu informācijas centra Tehniskās palīdzības projekta speciāliste

maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv

Mob.t. +371 26099521

veca.vidzeme.lv

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus - komersantus, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumus - pieteikties NVA filiālēs visā Latvijā subsidēto darba vietu izveidei jauniešiem bezdarbniekiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Atbalsta pasākums „Subsidētā darba vieta jauniešiem bezdarbniekiem” tiek īstenots Eiropas Savienības programmas „Jauniešu garantija” ietvaros, lai sekmētu jauniešu iekļaušanos sabiedrībā, konkurētspēju un iekārtošanos pastāvīgā darbā, kā arī jauniešu darba prasmju un iemaņu pilnveidošanu.

NVA aicina darba devējus subsidētajās darba vietās pieņemt darbā jauniešus, kuri pusgadu un ilgāk ir bez darba; kuriem nav vispārējā vidējā izglītība vai profesionālā kvalifikācija; kuri ir ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību, bet divu gadu laikā nav atraduši pastāvīgu darbu; kuri vieni paši rūpējas par vienu vai vairākiem apgādājamajiem; kuriem ir invaliditāte, kā arī mazākumtautību jauniešus bezdarbniekus, kuriem jānostiprina valsts valodas zināšanas, profesionālās iemaņas vai pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu.

Katram pasākumā iesaistītajam jaunietim darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kurš jaunietim palīdz apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas pirmajos trīs mēnešos, bet jaunietim ar invaliditāti - visu pasākuma īstenošanas laiku.

Pieņemot darbā NVA reģistrēto nelabvēlīgākā situācijā esošo jaunieti, darba devējs no NVA saņems dotāciju 50% apmērā no mēneša darba algas, kuras apmēru nosaka darba devējs. Taču jāņem vērā, ka ikmēneša dotācija nevar pārsniegt valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru - 360 euro. Tātad, jaunieša alga var būt, piemēram, 700 euro, bet NVA segs ne vairāk kā 360 euro.

Savukārt, ja darba devējs pieņems darbā jaunieti ar invaliditāti, NVA darba devējam nodrošinās ikmēneša darba algas dotāciju vienas valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā (360 euro), kā arī vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai jaunieša ar invaliditāti vajadzībām - līdz 711 euro.

Tāpat NVA segs ikmēneša izmaksas valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no algas dotācijas daļas, un tas attieksies uz biedrībām vai nodibinājumiem, kuru darbības mērķis ir atbalsta sniegšana personām ar invaliditāti un kas nodarbinās bezdarbnieku šādās profesijās – asistents, pavadonis, surdotulks, latviešu nedzirdīgo zīmju valodas tulks, interešu pulciņa audzinātājs, speciālais pedagogs.

NVA dotēs arī ikmēneša darba algu darba vadītājam 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra (180 euro).

Iesaistot jaunieti ar invaliditāti, kuram nepieciešami asistenta pakalpojumi, NVA dotēs arī ikmēneša izmaksas par asistenta pakalpojumiem 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēra (180 euro), kā arī apmaksās veselības pārbaudi jaunietim ar invaliditāti.

Kā darba devējam pieteikties pasākumam lasīt šeit

Informācijas avots: http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=2&mid=29&txt=3924&from=0