
Pirms gadiem četriem Ilze un Bruno Andersoni Dzērbenē atrada vietu, kur nolikt mantas un pārnakšņot guļammaisos uz matracīšiem. Tagad saimniecībā audzē aitas, vistas un gaļas liellopus, kuri “izkopj” mežonīgākās teritorijas, ziemā uzaudzējot biezu vilnu un jūtoties omulīgi arī sniega kupenā.Izvēle par labu Dzērbenei iekritusi, skatoties attālumu līdz Cēsīm, piebraucamos ceļus, un, vēl bijis svarīgi, lai īpašumā ir saimniecības ēkas. Gribēta bijusi arī lielāka zemes platība, un Ilze skaidro: “Ir tās zemes, kas apkārt mājām bijušas – māja atsevišķi, zeme atsevišķi, un tad var nopirkt tikai māju ar četriem, pieciem hektāriem… 60 hektāri ir tas, ko mums vajag, lai mēs varam saimniekot ar tik daudz govīm, tik daudz aitām, tik daudz vistām, cik mēs gribam, lai varētu pilnībā nākotnē sevi nodrošināt, lai tā ir vienota ekosistēma, kas ir pašpietiekama. Ja būs mazāk, tad tas vairs nebūs efektīvi.”