Lai sniegtu atbalstu darba devējiem konkurētspējas saglabāšanai un veiksmīgai darba organizācijai pārmaiņu un tautsaimniecības pārstrukturēšanās laikā, Valmierā jau pusgadu darbojas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izveidotais Vidzemes reģiona bezmaksas konsultāciju centrs darba devējiem.

2009. gada 31. martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus nr. 293 „Par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.2. aktivitāti „Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai". Noteikumi nosaka kārtību, kā uzsācēju atbalstam tiek izmantoti Eiropas Sociālā fonda (ESF), valsts un Hipotēku bankas līdzekļi 23 milj. LVL apmērā (14 milj. LVL finansē ESF un valsts, 9 milj. LVL- Hipotēku banka). Programmas ietvaros Hipotēku banka līdz 2013.g. jūlijam no speciāli izveidota Aizdevumu fonda piešķirs aizdevumus saimnieciskās darbības uzsācējiem 17.5 milj. LVL apjomā. Bez tam programmas finansējums apmācībām un konsultācijām ir 4 milj. latu,bet programmas administrēšanai un vadībai - 1.5 milj. latu.

Kas ir biznesa inkubators?* Biznesa inkubators ir organizācija, kas piedāvā atbalstu jaundibinātiem komersantiem dažādu pakalpojumu veidā, piemēram, piedāvājot aprīkotas biroja telpas, biznesa kontaktus un konsultācijas.*Biznesa inkubatoru mērķis ir veicināt un sekmēt jaunu, perspektīvu, radošu, inovatīvu, konkurētspējīgu utt. biznesa ideju realizāciju dzīvē, atbalstot vietējos komersantus, lai veicinātu apkārtnes (reģiona, pilsētas) ekonomisko attīstību, radītu jaunas darba vietas un paaugstinātu vietējo uzņēmumu konkurētspēju.* Biznesa inkubators Cēsis" (BIC) mērķis ir veicināt jaunu, konkurētspējīgu biznesa ideju realizāciju dzīvē, izmantojot dažādus komercdarbību veicinošus pasākumus sekmēt jaunu komersantu un komercsabiedrību rašanos un veiksmīgu darbību Cēsu pilsētā, tā veicinot Cēsu ekonomisko attīstību. 

2009. gada 31. martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus nr. 293 „Par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.2. aktivitāti „Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai". Noteikumi nosaka kārtību, kā uzsācēju atbalstam tiek izmantoti Eiropas Sociālā fonda (ESF), valsts un Hipotēku bankas līdzekļi 23 milj. LVL apmērā (14 milj. LVL finansē ESF un valsts, 9 milj. LVL- Hipotēku banka). Programmas ietvaros Hipotēku banka līdz 2013.g. jūlijam no speciāli izveidota Aizdevumu fonda piešķirs aizdevumus saimnieciskās darbības uzsācējiem 17.5 milj. LVL apjomā. Bez tam programmas finansējums apmācībām un konsultācijām ir 4 milj. latu, bet programmas administrēšanai un vadībai - 1.5 milj. latu. 

Augusta sākumā Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators (VBII) noslēdza 1,58 miljonus latu vērtu līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par biznesa inkubācijas pakalpojumu sniegšanu turpmākajos piecos gados Ziemeļvidzemē jeb precīzāk - Valmieras, Valkas un Gulbenes rajonos.

2009.gada 7.jūlijā Cēsīs un  8. jūlijā Smiltenē un Valkā viesojās delegācija no Lejasreinas departamenta (Francija), kuras sastāvā bija 14 mēri no Truštersheimas (Truchtersheim) kantona. Šī bija neoficiāla vizīte, kuras mērķis  bija iepazīt Latvijas  kultūru, vēsture pieminekļus, dabas daudzveidību. Turklāt, ņemot vērā faktu, ka Vidzemes reģionam jau piecus gadus ir nopietna sadarbība ar Lejasreinas departamentu, tika paredzētas arī oficiālas tikšanās ar Vidzemes plānošanas reģiona administrācijas, novadu pašvaldību pārstāvju piedalīšanos. 

Rīt, š.g. 27.augustā Nacionālās attīstības padomē Vidzemes PR pārstāvēsAttīstības padomes priekšēdētājs Nikolajs Stepanovs

Tajā pat sēdē Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome nolēma deleģēt darbam Sabiedrības integrācijas fonda padomē Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes locekli, Apes novada domes priekšsēdētāju Astrīdu Harju. 

Vidzemes plānošanas reģionā jaunā vadība - par Attīstības padomes priekšēdētāju atkārtoti ievēlēja  Nikolaju Stepanovu, Gulbenes novada domes deputātu un par viņa vietnieku Jāni Zumentu, Naukšēnu novada domes priekšsēdētāju. 

Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" 4.kārtā kopumā ir saņemti 24 projektu pieteikumi. Šajā kārtā tie visvairāk ir saņemti no potenciālajiem projektu īstenotājiem no Rīgas (8) un Vidzemes (7) reģioniem, mazāk projektu pieteikumi tika saņemti no Kurzemes (5), Zemgales (3) un Latgales (1).