Valmieras pilsēta Latvijā un starptautiski vairāk ir atpazīstama ar sasniegumiem ekonomikā un sportā. Rezultāti ekonomikā atspoguļo valmierieša pragmatisko dabu, rezultāti sportā – mērķtiecību un smagu darbu ceļā uz panākumiem. Valmieras vēlme kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu (EKG) ir saistīta ar vajadzību transformēties, lai kļūtu arī par augstas kultūras mikro–lielpilsētu, kur kultūra mijiedarbojas ar pragmatisku saimniekošanas tradīciju.

 Piektdien, 4.jūnijā, Cēsu Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) darba grupas pārstāvji iesniedza pieteikumu Kultūras ministrijā, lai kandidētu uz EKG 2027 titulu. Pieteikuma galvenā koncepcija ir XXII gadsimts.

Šā gada 8. jūnijā no plkst.15.00 līdz plkst.17.00 notiks tiešsaistes seminārs “Kas ir uz pieprasījuma balstīta transporta pakalpojumu attīstības kavētāji un virzītājspēki? Pieredzes stāsti no attāliem Eiropas reģioniem”. Tajā ar savu pieredzi aicināts dalīties arī Vidzemes plānošanas reģions – interese par nesen Vidzemē veiktā pilotprojekta “transports pēc pieprasījuma” rezultātiem ir liela, īpaši ārvalstīs, tostarp Vācijā.Semināra mērķis ir aktualizēt uz pieprasījumu balstītu transporta pakalpojumu attīstības potenciālu, vienlaikus demonstrējot izaicinājumus, ar kuriem nereti nākas sastapies ieviešot inovatīvus, iepriekš nebijušus risinājumus.Papildus stāstījumam par izaicinājumiem un šķēršļiem, lektori no Eiropas valstīm dalīsies pieredzē par to, kā tos iespējams pārvarēt.

Vidzemē ir daudz skaistu, veciem nostāstiem apvītu vietu. Piebalga savulaik bija viens no visturīgākajiem novadiem, kur plauka amatniecība un tirdzniecība, dzīvoja izglītoti un talantīgi ļaudis. No Piebalgas nāk daudzi latviešu mākslinieki, mūziķi, dzejnieki un rakstnieki. Noteikti zināt brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu darbu – pirmo latviešu romānu  – “Mērnieku laiki”, bet vai esat kādreiz bijuši vietās, kur patiesībā risinājās grāmatā aprakstītie notikumi? 

Biedrība “Pie Kraujas” sadarbībā ar fotogrāfu Reini Fjodorovu uzsākt Vidzemes plānošanas reģiona, Latvijas Valsts meži un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītu projektu “Aronas stāsti”. Projekta realizācija jau ir uzsākta un tiks īstenota līdz septembra vidum, kad sabiedrībai būs pieejams multimediāls stāsts 10 minūšu garumā. Stāstu sērija ir pētnieciski un mākslinieciski augstvērtīgs darbs, kas dokumentēs Aronas krastos dzīvojošos cilvēkus un diskutēs par dzimtas stāstu kultūrvēsturisko nozīmi veidā, kas ir pieejams un saprotams gados jaunākai auditorijai.

Šogad Vidzemes plānošanas reģions no jūnija līdz novembrim aicina ceļotājus piedalīties tūrisma akcijā #AtklājVidzemi. Akcijas organizētāji rosina caur stāstu izzināšanu atklāt vietu unikālo dvēseli un piedzīvot Vidzemi no jauna.

28. maijā notika Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā skatāmie jautājumi skāra plānotās izmaiņas reģionu administratīvajās robežās. Padomes locekļi tika informēti par nepieciešamību veikt Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas  2030. gadam aktualizāciju un apstiprināt aktualizācijas darba uzdevumu, kā arī pagarināt Attīstības programmas 2021.-2027. gadam izstrādes termiņu, vienlaikus precizējot darba uzdevumu arī šim dokumentam.

Ir noslēgusies “Zaļā josta” rīkotā izlietoto bateriju vākšanas konkursa “Tīrai Latvijai” 2020./2021. mācību gada sezona, kuras ietvaros pārstrādei  akciju sabiedrībai “BAO” nogādātas nepilnas 19 tonnas šo videi kaitīgo atkritumu. Lai arī pastāvošo ierobežojumu un attālinātā mācību procesa dēļ kolektīvā bateriju vākšana skolās šogad nebija iespējama, tomēr 67,5 tūkstoši Latvijas bērnu un jauniešu no 295 mācību iestādēm čakli iesaistīja savas ģimenes bateriju vākšanā. Vidzemes reģionu konkursā pārstāvēja 50 izglītības iestādes, savācot 4517,8 kg izlietotu bateriju.

Latvijā pirmais atkritumu pārstrādes veicināšanas hakatons “DaibeZero” tuvojas – tas notiks 21. un 22. augustā. Pārstrādes ideju maratonam idejas līdz 1. jūlijam aicināti iesniegt gan vides entuziasti, gan pētnieki, zinātnieki, gan uzņēmēji un citi interesenti.

Ikviens aicināts aktīvi pavadīt tuvojošos vasaru un iesaistīties avotu pētīšanā, tā palīdzot zinātniskajām un valsts institūcijām apkopot jaunu informāciju par avotiem Gaujas un Salacas upju baseinu apgabalos – to skaitu un ūdens kvalitāti.