Vasaras vidū Vidzemē ir iespējams baudīt daudzveidīgus kultūras notikumus, kuri tiek īstenoti ar „Latvijas valsts mežu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2019" atbalstu.

Sarunu festivālā “Lampa” divas dienas Labklājības un Veselības ministrijas rosināja diskusijas ar dažādu nozaru pārstāvjiem un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem par līdzcilvēku iekļaušanu sabiedrības dzīvē. “Iesaistes telti” abas dienas kopā apmeklēja vairāk kā 3700 interesentu, septiņās diskusijās kopā ar ekspertiem veidojot vērtīgas un aktīvas sarunas. Tās apliecina sabiedrības vēlmi runāt un gūt skaidrojumu tēmās, kas ilgi ignorētas kā nepatīkamas vai aizspriedumu pilnas.

 No 30. augusta līdz 1. septembrim norisināsies inovāciju un tehnoloģiskās jaunrades festivāls iNOVUSS . Tehnoloģijas un jaunrade brīvdabā, tendences inovācijās, blokķēdes, mākslīgais intelekts, zinātnes attīstība, nākotnes profesijas, ceļošana 21. gadsimtā un citas tēmas. 

Piektdien, 2019.gada 19.jūlijā, plkst.12.00, Oleru muižā risināsies neformāls seminārs “Dārza stāsti”. Tā ietvaros varēs uzzināt stāstus par vēsturiskiem dārziem un to šodienas risinājumiem, mūsdienu dizaina, ainavas un savas identitātes meklējumiem, Ziemeļvidzemes dabas vērtībām: ķērpjiem un akmeņiem. Pasākuma apmeklētāji būs aicināti iesaistīties kopējā diskusijā un braši uzdot jautājumus par izprovocētajām tēmām.

Valmieras pilsētas svētku pirmajā dienā, 26.jūlijā, plkst.16.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā atklās Edītes Pauls-Vīgneres izstādi “Koronetes”.Saglaudu galviņu kā cielaviņa, Uzliku vizuļu vainaciņu. Labā uzvara pār ļauno, laikmeta tumšās ogas, nemirstība, pilsētas žirgtums, zirnekļu tīkls saulgriežu pļavā, jāņtārpiņu mirdzēšana, mūžība dzintarā, sievietes burvība – tik dažādus vēstījumus māksliniece izteikusi, radot vainagus un galvas rotas.

Pagājušās nedēļas nogalē Vidzemes plānošanas reģions piedalījās sarunu festivālā “Lampa” ar diskusiju “Inovācijas reģionā – mīts vai realitāte?”, turpinot gada sākumā Vidzemes Inovāciju nedēļā aizsākto sarunu tēmu par inovācijām un to nozīmi reģionā. Diskusijā piedalījās Latvijā zināmi inovāciju procesa eksperti (Gundars Skudriņš (Vides risinājumu institūts), Jānis Garančs, (SIA “Aloja-Starkelsen”), Dagnija Lejiņa, (Digital Freedom Festival un Reputācijas vadības aģentūras “Lejiņa un Šleiers”), Kristīne Sirmā (LR Zemkopības ministrija, vienlaikus arī Baltijas jūras reģiona Bioekonomikas padomes locekle), diskusiju vadīja Lilita Sparāne (eksperte klasteru attīstības, radošo industriju un starpdisciplīnāras sadarbības jomā).

Pagājušās nedēļas nogalē Vidzemes plānošanas reģions piedalījās sarunu festivālā “Lampa” ar diskusiju “Inovācijas reģionā – mīts vai realitāte?”, turpinot gada sākumā Vidzemes Inovāciju nedēļā aizsākto sarunu tēmu par inovācijām un to nozīmi reģionā. Diskusijā piedalījās Latvijā zināmi inovāciju procesa eksperti (Gundars Skudriņš (Vides risinājumu institūts), Jānis Garančs, (SIA “Aloja-Starkelsen”), Dagnija Lejiņa, (Digital Freedom Festival un Reputācijas vadības aģentūras “Lejiņa un Šleiers”), Kristīne Sirmā (LR Zemkopības ministrija, vienlaikus arī Baltijas jūras reģiona Bioekonomikas padomes locekle), diskusiju vadīja Lilita Sparāne (eksperte klasteru attīstības, radošo industriju un starpdisciplīnāras sadarbības jomā).Lai gan termins “inovācija” ir salīdzinoši jauns, diskusijas dalībnieki atzina, ka jebkurš uzņēmums inovē katru dienu – jaunas idejas rodas un tiek īstenotas nepārtraukti. Diskusijas laikā eksperti norādīja, ka dažas no inovācijām var būt arī tik vienkāršas, ka nereti tās pat neatpazīst.

6. jūlijā sāksies trīspadsmitais Cēsu Mākslas festivāls ar tēmu - nacionālā kultūra globālajā laikmetā, iekļaujoties Latvijas valsts simtgades programmā. Atklāšanas vakara koncerts izcels komponista Tālivalža Ķeniņa veikumu, un pirmo reizi Latvijā izskanēs viņa Astotā simfonija, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un pasaulē novērtētās ērģelnieces Ivetas Apkalnas izpildījumā. Durvis vērs topošais Cēsu laikmetīgās mākslas centrs ar vērienīgu multimediālo ekspozīciju “Tuvplāns”, bet Cēsu pils klētī tirgū tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas bakalauru un maģistru darbu izstāde “Savienojumi”.

Lai arī pēdējos gados atšķirības starp reģioniem nedaudz ir mazinājušās, Latvijā reģionālo attīstību joprojām raksturo augstas attīstības līmeņa atšķirības un reģionu iztukšošanās.Pašvaldībām ir jāpieņem gudri un drosmīgi lēmumi, kā pielāgoties iedzīvotāju skaita samazinājumam. Tām jāspēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no dzīves vietas. Vienlaikus tām jāturpina īstenot pasākumus reģionālās ekonomikas uzlabošanai, lai nodrošinātu darba iespējas esošajiem iedzīvotājiem un iespēju atgriezties aizbraukušajiem.Ne tikai pašvaldībām vai citām publiskajām iestādēm ir jāuzņemas atbildība par pārmaiņām reģionos, tas jādara ikvienam no mums. Katrs ar savām unikālajām zināšanām un pieredzi, kā arī baltoties uz savu iniciatīvu, var dot savu pienesumu labākiem dzīves apstākļiem un labākai nākotnei.

“Reģioni, plānošanas procesā izvirzot ilgtermiņa mērķus un prioritātes, nosaka reģiona kopējo attīstības virzienu reģionālā līmenī. Izvirzot efektīvu enerģijas izmantošanu un pārvaldību kā reģiona prioritāti, tā rosina līdzīgus lēmumus arī pašvaldību līmenī, un tā tiek sekmēta valstī noteikto enerģētikas mērķu sasniegšana. Būtiski, lai plānošanas reģioni veicinātu sadarbību starp pašvaldībām, apkopotu un nodrošinātu pieeju labās prakses piemēriem, organizētu pieredzes apmaiņu, iespēju robežās nodrošinātu konsultantu un speciālistu pieejamību attiecīgajā jomā, lai sekmētu pašvaldību un reģiona nosprausto mērķu izpildi,” tā 2018. gada vasarā savu redzējumu par plānošanas reģionu lomu Eiropas Savienības enerģētikas mērķu sasniegšanai pauda Ekonomikas ministrija.