.png)
|
Arhīva kalendārs
Velosipēds ir ērts pārvietošanās līdzeklis, kas ļauj vēlamajā vietā nokļūt ātrāk nekā kājām, turklāt neprasa naudas ieguldījumu degvielas iegādei. Braukšana ar velosipēdu ir arī veselīga fiziska nodarbe, kas ļauj rūpēties par veselību un uzturēt možu garu. Lai veicinātu alūksniešu aktivitāti velosipēda kā transportlīdzekļa izvēlē, pašvaldība vēlas papildināt velosipēdu novietņu skaitu pilsētā. Pašvaldība jau šobrīd ir apzinājusi vairākas sabiedriskas vietas pilsētā, kur tās būtu vajadzīgas, taču gaidām arī pašu velobraucēju idejas, kur viņi saskata šādu nepieciešamību. Tādēļ līdz 20. novembrim aicinām iedzīvotājus izteikt priekšlikumus par to, kur sabiedriskās vietās Alūksnē un novada teritorijā būtu nepieciešams izvietot velosipēdu novietnes. Lai savu ideju izteiktu, aicinām apmeklēt Alūksnes novada pašvaldības mājas lapas www.aluksne.lv sadaļu „Idejas attīstībai”. Tur autorizējoties ar savu e-pastu vai facebook.com profilu, ikviens cilvēks var iesniegt ideju un nobalsot par citu iesniegtajām ierosmēm. Minētajā sadaļā redzēsiet jau izteiktos priekšlikumus par vietām, kur būtu vēlams izvietot velosipēdu novietnes. Ja piekrītat, ka šī ir vieta, kur velonovietne vajadzīga, varat to atbalstīt. Ja jums šie priekšlikumi nepatīk vai arī zināt vietu, kur vēl būtu jāizvieto velosipēdu novietnes, tad aicinām izmantot izvēlnes podziņu „Nē, man ir labāka ideja!” – šādā veidā varēsiet pievienot savu ideju. Oktobrī mājas lapas apmeklētājus aicinājām izteikt savus ierosinājumus par to, kādi sporta objekti vai sportiskas aktivitātes iedzīvotājus rosinātu pašiem aktīvāk nodarboties ar sportu. Kopumā šim jautājumam bija iesniegtas 24 dažādas idejas, kuru autori ir 14 personas. Jautājumu apskatījuši 139 cilvēki un savu viedokli, atbalstot kādu no izteiktajām idejām, viņi izteikuši 300 reižu. Vislielāko atbalstītāju aktivitāti izpelnījusies ierosme pie Strautiņu pamatskolas izveidot laukumu, kas ziemā kalpotu hokeja spēlei, bet vasarā – florbolam. Jāteic, ka vēlme pēc hokeja laukuma Strautiņos Ideju rīkā atzīmēta pat divreiz. Alūksnē savukārt iedzīvotāji vēlējušies redzēt atdzīvojamies tenisa spēli bijušajā VEF teritorijā vai citā ierosmē – Pilssalā. Vēl starp piecām populārākajām idejām ir peldēšanas skola Pilssalā, boulinga zāle un vingrošana brīvā dabā. Iedzīvotāji aktīvi atbalstījuši ideju, ka pilsētā nepieciešama slidu noma pie ledus laukuma blakus ģimnāzijai. Izteikts atbalsts šajā vietā jau esošajam hokeja laukumam, ko ieteikts turpināt labiekārtot, citā priekšlikumā norādīts, ka vasarā to varētu izmantot kā vieglatlētikas mini stadionu. Atbalsts izteikts arī jaunas sporta halles būvniecībai pie Alūksnes pilsētas sākumskolas, kurā varētu apvienot dažādus sporta veidus. Izmantojot Alūksnes ezera dotās iespējas, iedzīvotāji saskatījuši, ka Pilssalā un iekšezerā varētu veidot smaiļošanas, kanoe airēšanas bāzi. Tāpat atbalstu guvis priekšlikums Pilssalā ierīkot āra trenažierus. Skeitparka atrašanās vietu Ideju rīka apmeklētāji saskatījuši pat divās vietās – laukumā Apes ielā, kur rampa jau atradās iepriekš, un zemesgabalā Pils ielā iepretim Baložu bulvārim. Iespēju spēlēt boulingu alūksnieši rosinājuši veidot veikala „Maxima” tirdzniecības kompleksā Pils ielā. Vairāki iedzīvotāji atbalstījuši idejas par pilsētas stadiona labiekārtošanu, nūjošanas nodarbībām, kroketa spēli pie Jaunās pils, bērnu rotaļu laukuma aiz Jaunās pils labiekārtošanu. Tāpat izteikti priekšlikumi ierīkot BMX trasi Peldu ielas galā un izveidot makšķerēšanas un laivošanas bāzi Alūksnes ezera iekšezerā. Pašvaldība jau kopš septembra izmanto jauno, mūsdienīgo Ideju rīku, kas tapis sadarbībā ar ManaBalss.lv veidotājiem. Tas jebkuram mājas lapas apmeklētājam ļauj ērti un vienkārši izteikt savu ideju par kādu aktuālu jautājumu. Iespējas īstenot iedzīvotāju izteiktos priekšlikumus pašvaldība varēs skatīt kontekstā gan ar tās finanšu resursiem, gan arī to, vai konkrētās teritorijas ir pašvaldības īpašumā un kādas darbības tajās ir atļautas saskaņā ar teritorijas plānojumu.
Sagatavoja: 11. novembrī – Lāčplēša dienā allaž godinām mūsu Varoņus, kuri cīnījušies par Latvijas brīvību gan 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulkos, gan Brīvības cīņu laukos. Lāčplēša Kara ordenis (LKO) bija pirmais un augstākais militārais Latvijas valsts apbalvojums. Ne katrs brīvības cīnītājs tika ar to apbalvots – LKO piešķīra par personīgo drosmi un varonību kaujas laukā. Valkas novadā ir izveidojusies tradīcija – katru gadu 11. novembrī uzlikt piemiņas plāksni kādā no Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru kapu vietām novada kapsētās. Šogad piemiņas plāksnes atklās tiem varoņordeņa nesējiem – Lāčplēšiem, kuri atdusas Aumeisteru kapsētā: Fricim Alksnim, Jūliusam Balodim, Pēterim Briedim, Paulim Melzupam un Kārlim Valdemāram Purgalim. Fricis Alksnis dzimis 1895. gada 8. maijā Plāņu pagastā. Krievijas armijā iesaukts 1916. gadā, līdz 1917. gada 25. jūlijam dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, pēc tam – 10. Kaukāza strēlnieku pulkā, apbalvots ar Jura Krusta IV šķiru. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā, piedalījies kaujās pret landesvēru, kā arī citās 5. Cēsu kājnieku pulka kaujās. F.Alksnis izcēlās 1919. gada 21.– 22. jūnija kaujās pie Raunas, kad viņu divreiz smagi ievainoja, taču viņš neatstāja ierindu, līdz kareivji pārkārtojās un ieņēma jaunas pozīcijas. 1922. gadā Fricis Alksnis apbalvots ar LKO Nr.1525. Atvaļināts 1921. gadā. Bijis jaunsaimnieks Cirgaļu pagasta „Kalna Mārcos”. Miris 1979. gada 24. janvārī. Jūliuss Balodis dzimis 1896. gada 16. jūlijā Aumeisteru (Cirgaļu) pagastā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 28. februārī, piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, cīņās Latgalē, pēc tam Zemgalē pret bermontiešiem. LKO viņam kā 4. Valmieras kājnieku pulka virsleitnantam piešķirts par varonīgu izlūkgājienu 1919. gada 31. maijā Lubānas muižā. J.Balodis kritis kaujā pret bermontiešu spēkiem pie Salgales 1919. gada 21. novembrī. Pēteris Briedis dzimis 1892. gada 11. jūlijā Aumeisteru (Cirgaļu) pagastā. Krievijas armijā iesaukts 1914.gadā, dienējis grenadieros. Piedalījies kaujās Polijā pie Krakovas, Holmas, pēc tam – pie Viļņas un Luckas, divreiz ievainots. 1917. gada janvārī pārgājis uz 1.Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulku, piedalījies kaujās pie Rīgas. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 24. februārī Valkā, piedalījies visās Valmieras kājnieku pulka cīņās pret lieliniekiem un bermontiešiem. Sasniedzis virsseržanta pakāpi, ložmetēju vada komandieris. 1919. gada 31. maijā P.Briedis kopā ar brīvprātīgo grupu pie Jaunlubānas muižas spēcīgā apšaudē vairākas stundas sargājis tiltu pār Aivieksti, apklusinājis lielinieku ložmetējus un izklīdinājis pretinieka kājniekus, tā lielā mērā sekmēdams 4. Latvijas Padomju strēlnieku pulka saimniecības daļas sagūstīšanu un bagātīgu trofeju ieguvi. Par šīm cīņām 1920. gadā 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka kaprāli Pēteri Briedi apbalvoja ar LKO Nr.12. P. Briedis atvaļināts 1920. gada 3. decembrī. Bijis jaunsaimnieks Cirgaļu pagasta „Krogzemjos”. Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā kolhozā. Miris 1975. gada 10. martā. Paulis Melzups dzimis 1895. gada 21. maijā Aumeisteru pagastā. Izglītojies tirdzniecības skolā Valkā. 1916. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 22. gaisa kuģniecības parkā Petrogradā. Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 8. martā, piedalījies cīņās pret lieliniekiem, kā arī citās Vidzemes artilērijas pulka kaujās. 1919. gada 15. aprīlī Ziemeļvidzemē pie Sāru muižas P.Melzups tiešā ienaidnieka ugunī kā artilērijas novērotājs precīzi koriģējis lielgabalu uguni Melnupes tilta apšaudes laikā, tā sekmēdams lielinieku uzbrukuma atsišanu. 1922. gadā Vidzemes artilērijas pulka dižkareivis Paulis Melzups par parādīto varonību apbalvots ar LKO Nr. 1180. Atvaļināts 1921. gadā. Pēc kara kopis zemi Cirgaļu pagasta „Mellužos”. Miris 1960. gada 13. jūlijā. Kārlis Valdemārs Purgalis dzimis 1899. gada 23. martā Plāņu pagastā. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 6.jūnijā Smiltenē, piedalījies kaujās pret landesvēru, pēc tam pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanas cīņās. 1919. gada 16. novembrī parādījis varonību, uzsākot tuvcīņu ar ienaidnieku, kad velosipēdistu rota, šķērsojot Lielupi pa Garozas tiltu, iekļuva apšaudē. 1920. gadā 5. Cēsu kājnieku pulka kareivis K.V.Purgalis apbalvots ar LKO Nr. 351. Paaugstināts par kaprāli. Atvaļināts 1921. gadā. Bijis jaunsaimnieks Cirgaļu pagasta „Lejasmārcos”. 1945. gada 10. martā arestēts, kara tribunāls 1945. gada rudenī notiesājis Kārli Valdemāru Purgali uz 10 gadiem ieslodzījumā, atradies Karagandas apgabala Džezkazganas Stepes nometnē. Brīvībā izkļuvis 1955. gada 29. decembrī. Atgriezies Cirgaļu pagastā, strādājis kolhozā. Miris 1966. gada 30. maijā. Papildu informācija: Pagājušās nedēļas nogalē Kocēnu novadā veiksmīgi norisinājās Latvijas Novadu dienas pasākumi, kuros piedalījās gan Latvijas novadu, gan lielo pilsētu pašvaldību pārstāvji. Pasākumos un darba grupās piedalījās aptuveni 300 dalībnieku no 76 Latvijas pašvaldībām. Novadu dienas pasākumus savā pašvaldībā šogad rīkot uzņēmās Kocēnu novada dome sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Kocēnu novada dome ir saņēmusi Pateicības rakstu no Valsts probācijas dienesta par sadarbību un izpratni problemātisku nepilngadīgo jautājumu risināšanā. Visu novembra mēnesi Dikļu kultūras un tūrisma informācijas centra izstāžu zālē būs aplūkojama piemiņas izstāde novadpētniekam, dzejniekam un kultūras darbiniekam Edgaram Lustem, kordiriģentam un skolotājam Arvīdam Kaksim un ilggadējai Dikļu kultūras darbiniecei Vijai Dreimanei. Novembrī Vaidavas kultūras un amatniecības centrā aplūkojama Kocēnu novada mākslinieku darbu izstāde. Ceturtdien, 8. novembrī, Dikļu pagasta folkloras kopa "Endzelīte" ar Mārtiņdienu tradīciju programmu ciemosies bērnudārzā "Cielaviņa" un Dauguļu speciālā internātpamatskolā. Piektdien, 9. novembrī, plkst. 18.00 Zilākalna kultūras namā notiks tējas vakars "Sagaidām Mārtiņdienu". Sestdien, 10. novembrī, Kocēnu pagastā norisināsies Mārtiņdienai veltīti pasākumi - laukumā pie Kocēnu sporta nama notiks lielais Mārtiņdienas jampadracis. Plkst. 11.00 ikviens aicināts apmeklēt Mārtiņdienas tirdziņu, paredzēta arī Mārtiņdienas gaiļa zupas vārīšana. Plkst. 14.00 notiks jautrošanās, ķekatu danči un rotaļas kopā ar Kocēnu pamatskolas un bērnudārza ķekatniekiem un Kocēnu kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvu „Savieši". Savukārt vakarā plkst. 22.00 Kocēnu kultūras namā notiks svētku balle kopā ar grupu „Zeļļi". No sestdienas, 10. novembra, Bērzaines tautas namā aplūkojama Egila Bormaņa gleznu izstāde ,,Laika noskaņas” un Edvīna Šakaļa kalumu izstāde (līdz 10. decembrim). Svētdien, 11. novembrī, Kocēnu 38. skautu vienības, Kocēnu novada domes un Jauniešu domes pārstāvji piedalīsies svinīgajā lāpu gājienā no Valmieras Kultūras centra un Pilsētas kapiem, kur norisināsies Lāčplēša dienai veltīts piemiņas pasākums. Svētdien, 11. novembrī, plkst. 13.00 Dikļu kapos notiks atceres brīdis pie Lāčplēša ordeņa kavaliera Jāņa Goltiņa atdusas vietas. Svētdien, 11. novembrī, Bērzaines pagastā notiks Lāčplēša dienai veltīti pasākumi - lāpu gājiens no Jaunburtnieku pamatskolas uz Jaunburtnieku kapsētu, kā arī svētbrīdis Saietu namā. Savukārt Jaunburtnieku pamatskolas telpās tiks demonstrēta Rīgas spēlfilma ,,Rīgas sargi” un kopīgi tiks vārīta karavīru zupa. Līdz 15. novembrim Kocēnu 1. bibliotēkā skatāma mākslinieka Raimonda Briča darbu izstāde.
Informāciju sagatavoja: Otrdien, 13. novembrī, no plkst. 19.00 Valkas pilsētas kultūras namā (Emīla Dārziņa ielā 8, Valkā) būs Mārtiņa danču vakars, uz ko visus aicina kultūras nama folkloras deju kopa „Sudmaliņas” Savam prātam tīkamu deju atradīs katrs – gan kautrīgs iesācējs, gan drošs folkloras deju pārzinātājs. Uz jautru sadancošanos brīvā atmosfērā aicināti lieli un mazi. Pasākums tiek organizēts, lai iepazīstinātu ikvienu interesentu ar latviešu tautas tradicionālās kultūras vērtību – tautas dančiem. Lai kopīgā sadancošana būtu patīkama, aicinām dalībniekus ierasties labā omā, līdzi ņemot piemērotus deju apavus. Mārtiņi simbolizē pāreju no rudens perioda uz ziemu. Raugoties pēc senajām latviešu tradīcijām, Mārtiņi ir laiks, kad cilvēki bija beiguši lauku darbus un varēja veltīt laiku sev un savai garīgai izaugsmei. Vēlos rudens vakaros senie latvieši pievērsās mīklu minēšanai, dažādu lietu izgatavošanai, kopīgai uzdziedāšanai vai dancošonai. „Pulkā nāc, dancot sāc! Kopsim mūsu senču tradīcijas un turēsim tās godā un cieņā!”, aicina pasākuma idejas autore, deju kopas „Sudmaliņas” vadītāja Skaidra Smeltere. Ieeja uz danču vakaru – bez maksas. Papildu informācija:
Informāciju sagatavoja: Valmieras pilsētas Būvvalde informē, ka ir apstiprināts detālplānojums zemes vienībai Jāņa Daliņa ielā 4, Valmierā. Valmieras pilsētas pašvaldības domes deputāti apstiprināja detālplānojuma grafisko daļu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus kā Valmieras pilsētas pašvaldības saistošos noteikumus nr.134 „Detālplānojuma zemes vienībai Jāņa Daliņa ielā 4, Valmierā, grafiskā daļa, teritorijas izmantošana un apbūves noteikumi”, tie stāsies spēkā ar 8. novembri. Ar apstiprināto detālplānojumu ikviens interesents var iepazīties Valmieras pilsētas Būvvaldē, Lāčplēša ielā 2, kā arī portālā www.valmiera.lv, sadaļā Ekonomika- Teritorijas plānojums. Detālplānojums tika izstrādāts saskaņā ar Valmieras pilsētas teritorijas plānojumu 2006.-2018. gadam, lai noteiktu jaunas zemes vienības un detalizētu teritorijas izmantošanu un apbūves noteikumus katrai jaunizveidojamajai zemes vienībai, vienlaikus kompleksi risinot satiksmes infrastruktūras un inženierkomunikāciju izbūvi. Detālplānojuma teritoriju plānots sadalīt vairākās jaunveidojamās zemes vienībās, kurās paredzēts attīstīt kvalitatīvu savrupmāju apbūvi meža vidē, atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Katrai jaunizveidotai zemes vienībai paredzēts arī atbilstošs inženiertehniskās infrastruktūras nodrošinājums. Ir izstrādāta perspektīvā paredzamās autotransporta, velotransporta un gājēju plūsmas organizācijas shēma, nodrošinot optimālu piekļūšanu katram objektam pa jaunveidojamo ielu ar pieslēgumu Jāņa Daliņa ielai. Plānotās ielas nosaukums – Baltā ielā, kā atsauce uz vēsturiskiem faktiem par vietu „Baltais krusts”. Detālplānojuma risinājumos ir paredzēts nodrošināt līdzšinējo gājēju plūsmas kustību virzienā no Jāņa Daliņa ielas uz upi Gauja, novirzot gājējus pa gravu, kas atrodas teritorijas Rietumu daļā. Izstrādājot detālplānojumu, izvērtēta teritorijas ainaviskās telpas vizuālā estētika un ekoloģija, ka arī noteikti priekšnosacījumi augstvērtīgu ainavu veidojošo elementu un skatu perspektīvu saglabāšanai un pilnveidošanai. Noteikti detalizēti teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī noteikumi meža vides saglabāšanai un teritorijas kopšanai. Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
