Arhīva kalendārs

Ir notikusi pirmā Valkas un Valgas pašvaldību pārstāvju darba sanāksme, kurā tika pārrunāts pasākumu plāns nākamajam gadam.  Sanāksmē tika uzsvērts, ka pasākumi jāveido interesanti ne tikai Valkas un Valgas iedzīvotājiem, bet daudz plašākam iedzīvotāju lokam. Tāpat jānodrošina  informācija gan latviešu, gan igauņu valodās.

Nākamā gada 10.maijā notiks jau XII Lielais labdarības robežtirgus. Līdz šim galvenā tirgošanās notika Valkas centrā - Lugažu laukumā. Nākamgad plānots to pārcelt tuvāk robežai un tirgoties kopā ar igauņiem. Tirgus ir plašā sabiedrībā iecienīts ikgadējs pasākums ar daudzveidīgu kultūras programmu, dažādām atrakcijām, labdarības loteriju un citām aktivitātēm. Ir zināms, ka šoreiz tirgū notiks arī dažādi konkursi, viens no tiem – gaļas izstrādājumu degustācijas konkurss, ko vērtēs žūrija, nosakot balvu ieguvējus.

Nākamais būs Jāņa Cimzes - Vidzemes draudzes skolotāju semināra ilggadējā direktora, pirmā latviešu tautasdziesmu melodiju krājēja un apdarinātāja, latviešu kora mūzikas pamatlicēja - 200.jubilejas gads. Valkas brīvdabas estrādē  31.maijā notiks latviešu un igauņu koru lielā sadziedāšanās diena - koncerts „Cimzes kods”, kurā kopā ar latviešu koriem piedalīsies Igaunijas Nacionālais vīru, jauktie un bērnu kori.

No 6.līdz 8.jūnijam risināsies tradicionālie Valkas -Valgas pilsētu svētki ar plašu programmu. Tajā galvenais uzsvars būs Lielajai Roka naktij, kurā muzicēs arī viesi no Igaunijas.

Tāpat Valkas –Valgas pilsētu svētkos nu jau trešo reizi notiks Lielā ratu (bērnu ratiņu) pastaiga. Līdz šim dažādi izrotātos bērnu ratiņus kopā ar mazuļiem uz parādi veda latviešu pusē, bet nākamgad Lielajā pastaigā iesim kopā ar igauņiem no vienas robežas puses uz otru. Notiks arī tradicionālais abu valstu laivu rallijs uz Pedeles upes.

22. un 23.jūnijā atzīmēs Cēsu un Igaunijas uzvaras jeb Paju kaujas gadadienu. 

Vasarā apritēs 95 gadi kopš Paju un Cēsu kaujām, kas uzskatītas par izšķirošajām Brīvības cīņu laikā. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš ir Igaunijas Republikas aizsardzības spēku un zemessardzes augstākais virspavēlnieks, ir uzaicinājis organizēt Cēsu kauju gadadienas parādi 23. jūnijā abās dvīņu pilsētās - Valkā un Valgā. Pasākumā piedalīsies Igaunijas un Latvijas zemessardzes vienības, simbolizējot apvienošanos brīvības sardzē.  Par kopīgu Latvijas un Igaunijas Cēsu kauju gadadienas atzīmēšanas parādi vienojušies abu valstu prezidenti – Andris Bērziņš un Tomass Hendriks Ilvess.

No 15.līdz 17.augustam notiks Valgas pilsētas ievērojamākais pasākums —  Starptautiskais Valgas Kara vēstures festivāls, kas katru gadu attīstās un pilnveidojas. No ierastajiem kultūras pasākumiem stipri atšķirīgais notikums divu dienu garumā piedāvās aizraujošas darbības visai ģimenei — militāru tirdziņu, militāro struktūru priekšnesumus, karavīru maršu cauri pilsētai un paraugkaujas no II Pasaules kara laika. Šoreiz viena militārā parāde notiks arī Valkā.  

Vairākus sporta pasākumus Valkas un Valgas pilsētas nākamgad plāno rīkot kopā – Latvijas un Igaunijas čempionātu triatlonā, Valkas -Valgas skrējienu. Pirmo reizi risināsies divu dienu šosejas riteņbraukšanas sacensības abās pilsētās, kā arī būs Starptautisks futbola turnīrs, kas notiks ne tikai Valkas un Valgas pilsētās, bet arī Valkas novada un Valgas apriņķa pagastos.

Darba sanāksmē tika runāts arī par tālākiem plāniem 2015.gadā, kad plānoti daudz vērienīgāki Starptautiskie Operas mūzikas svētki. Tie notiks divu dienu garumā, dodot plašākas iespējas programmā piedalīties Igaunijas nacionālās operas dziedātājiem.  

Tāpat nākamgad paredzēts organizēt XL maratonu vairāk kā 80 km garā distancē. Tās būs unikālas sacensības, kurās starts tiks dots vienā valstī, bet finišs būs otrā.

„Valka un Valga ir unikālas dvīņu pilsētas. Šis statuss ir jāizmanto. Viens no veidiem ir  organizēt kopīgus pasākumus. Līdz šim pasākumi bija vienas pilsētas  veidoti, otru tajos iekļaujot simboliski. Tomēr kopīgiem spēkiem var panākt vairāk. Valkas un Valgas organizētajiem pasākumiem būtu jākļūst interesantiem,  lai tos apmeklētu ne tikai vietējie, bet plašāks iedzīvotāju loks no abām kaimiņvalstīm. Tas dotu reālu labumu lokālajai ekonomikai. Piekrītu, ka tas nav viegls uzdevums un nav izdarāms vienā gadā. Taču kopīgiem spēkiem var panākt, ka Valkas un Valgas pasākumus apmeklēs ļaudis ne tikai no tālākiem Latvijas un Igaunijas, bet arī citu valstu reģioniem,” uzsver Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Informāciju sagatavoja:

Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciālista v.i. Gundega Veinberga, 64707489

No 25. novembra līdz 16. decembrim Alūksnes novada pašvaldība aicina iedzīvotājus iesaistīties aptaujā par izstrādāto Alūksnes zīmola attīstības koncepciju.

Minēto koncepciju, sadarbojoties ar pašvaldību, izstrādājis Ainārs Brencis, biznesa augstskolas „Turība” pasniedzējs. Koncepcijas izstrādes gaitā notikušas vairākas tikšanās ar Alūksnes novada pašvaldības, tās iestāžu un pagastu pārvalžu darbiniekiem tūrisma, kultūrtūrisma, attīstības jomās, analizēti novada attīstības dokumenti, veikts pētījums.

- Mūsdienās vairs nav iespējams iedomāties pasauli bez zīmoliem. Pilsēta arī ir zīmols, jo piedāvā iespējas apmesties uz dzīvi, atpūsties un strādāt, investēt vai to apmeklēt. Izstrādātā koncepcija piedāvā skatījumu, kāda varētu būt Alūksnes zīmola ideja, virziens un vizuālais risinājums. Šis darbs neiekļauj sīku rīcības plānu, bet kalpo kā pamats turpmāko aktivitāšu plānošanai un īstenošanai, - saka A. Brencis.

Uzsākot koncepcijas izstrādi, sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes maģistrantūras studenti Ilzi Verneru veikts pētījums, lai noskaidrotu Alūksnes identitāti cilvēku skatījumā. Pētījumā bija iesaistīti 542 respondenti no Alūksnes un citiem Latvijas novadiem vecumā no 15 līdz 83 gadiem. Katrs respondents tika lūgts nosaukt trīs asociācijas par Alūksni un pētījuma rezultātā izkristalizējās, ka lielākais asociatīvais īpatsvars ir trīs objektiem – Alūksnes ezers, Pilssala un Tempļakalns. Citas biežāk minētās asociācijas bija Ernsts Gliks, klimats, Bānītis, Jaunā pils, Alūksnes parks, Bībeles muzejs, Kājnieku skola, kapusvētki.

- Alūksnes identitātes analīzes gaitā noskaidrots, ka tās kodols balstās uz dabas, vēstures un kultūras kategorijām, kur kultūrvēsture ir degviela, bet daba - katalizators emocionālā fona radīšanai. Visvairāk minēto resursu koncentrējas Pilssalā, kas līdz ar to tēlvedības kontekstā ir vērtīgākais apgabals Alūksnē, - uzsver A. Brencis.

Lai piesaistītu sabiedrības uzmanību, Alūksnes pozicionēšanai koncepcijas autors iesaka izmantot tikai mūsu novadam raksturīgo unikalitāti - „malēniskumu”, kas pauž malēniešiem piemītošo īpašību darīt lietas citādāk,  uzsverot nevis to, ko mēs darām, bet to, kā mēs to darām.

Līdztekus koncepcijai autors piedāvā arī Alūksnes zīmola vizuālos risinājumus – logotipu, kas ietver Alūksnes ezera ūdeņu zilo nokrāsu un jau plaši atpazīstamo templīti ar personisku uzrunu „Tava Alūksne”, kā arī īpašu prizmu, kas paredzēta tieši zīmola idejas „Nevis tas, ko mēs darām, bet tas, kā mēs to darām” paušanai.

Aptaujas laikā pašvaldības mājas lapā ir izveidota atsevišķa sadaļa www.aluksne.lv/zimols.php, kas veltīta tieši šai tēmai. Te pārskatāmi sastrukturēta informācija par to, kādēļ zīmola izstrādes darbs uzsākts, uz kādiem pētījuma datiem tas balstīts, kāda ir zīmola koncepcija un tās vizuālais risinājums. Šeit ievietota arī aptaujas anketa, ko lūdzam līdz 16. decembrim aizpildīt, norādot ne vien savu viedokli par piedāvāto koncepciju, bet arī savus priekšlikumus šajā virzienā.

Arī novada pagastu iedzīvotājus, kam ikdienā nav pieejams internets, aicinām vērsties pagastu pārvaldēs vai bibliotēkās, kur būs ērti iespējams elektroniskā vidē iepazīties ar izstrādāto koncepciju.

Savukārt 13. decembrī pulksten 16.00 Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas mazajā zālē, Dārza ielā 11, Alūksnē, aicinām interesentus pulcēties uz tikšanos, kuras laikā koncepcijas autors iepazīstinās ar izstrādātajiem priekšlikumiem. Klātesošajiem būs iespējams gan saņemt atbildes uz saviem jautājumiem par piedāvāto koncepciju, gan izteikt savus priekšlikumus un aizpildīt anketu.

Attēli: logo.jpg un prizma.jpg – Iedzīvotāju viedokļu noskaidrošanai koncepcijas izstrādātājs piedāvā arī iespējamo logotipa versiju un īpašu prizmu, ar kuras palīdzību komunikācijā uzsvērt malēniešiem raksturīgo īpašību darīt lietas citādāk

SAGATAVOJA: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

tālrunis: 64381488

evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

www.aluksne.lv

21.novembrī Valmierā viesojās Stokholmas priekšpilsētas Solnas delegācija, lai izzinātu, kāda ir Valmieras pilsētas pašvaldības pieredze sabiedrības integrācijas jautājumos. Vizītes laikā tika apmeklēta Valmieras pilsētas pašvaldība, Valmieras sākumskola, Valmieras SOS bērnu ciemats un pansionāts „Valmiera” Rīgas ielā 55.

            Valmieras pilsētas pašvaldībā delegācija tikās ar izpilddirektora vietnieci Eviju Voitkāni un Valmieras Sociāla dienesta vadītājas vietnieci Janu Beķeri. Tikšanās laikā tika pārrunāts, kā Valmierā norit iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām, senioru un romu integrēšana sabiedrībā, īpaši akcentējot Valmieras pilsētas pašvaldības īstenotos projektus dažādu publisku ēku pielāgošanā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tika pārrunāts, kādi sabiedrību integrējoši pasākumi un kampaņas tiek rīkotas Valmierā, piemēram, senioru apmācība darbam ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām un īpaša programma izglītības iestādēs, ar kuru palīdzību veicināt romu skolēnu integrāciju.

            Apmeklējot Valmieras sākumskolu, kurā viesus uzņēma tās direktors Artūrs Skrastiņš, Solnas pārstāvji bija patīkami pārsteigti par izglītības iestādes moderno vidi – telpām, dizainu un mūsdienu informācijas tehnoloģijām. Tāpat tika gūts ieskats, kādi ir Vidzemes reģiona Iekļaujošas izglītības atbalsta centra galvenie virzieni, kādas aktivitātes tiek piedāvātas skolēniem ar īpašām vajadzībām, kā tiek nodrošināts psiholoģiskais atbalsts viņu ģimenēm un vai Valmierā tiek sniegts personīgā asistenta pakalpojums.

Tā kā Zviedrijā nav neviena SOS bērnu ciemata, viesus no Solnas interesēja Valmieras SOS bērnu ciemata iegūtā pieredze sešu gadu pastāvēšanas laikā, kādas ir galvenās iestādes aktivitātes, ar kādām problēmām saskaras tās vadītāji, kādi ir „SOS mammas” pienākumi un kas notiek ar bērniem, kad viņi absolvē skolu. Jāpiemin, ka Valmieras SOS bērnu ciemata direktors Edijs Pētersons delegācijai parādīja arī vienu no mājām, lai viesi gūtu priekšstatu – bērniem tiek dāvāta ģimeniska vide, sirds siltums un mīļums.

Vizīte noslēdzās pansionātā „Valmiera”, kur direktore Teiksma Rusmane pastāstīja par ēkas vēsturi, to, kā nams ieguvis savu pašreizēji izskatu, izrādīja telpas un iepazīstināja ar pāris aktīvākajiem senioriem, kuri viesus no Zviedrijas izklaidēja ar dažādiem aizraujošiem stāstiem. Sarunu gaitā tika vilktas paralēles starp pansionātu Valmierā un Solnā, kā rezultātā Zviedrijas pārstāvji bija patīkami pārsteigti par kvalitatīvo servisu, ko nodrošinām Valmieras sirmgalvjiem.

Solna ir Stokholmas priekšpilsēta ar 68 tūkstošiem iedzīvotāju. Tā ir Stokholmas reģiona industriālais centrs. Sadraudzības līgums starp Valmieru un Solnu pastāv kopš 1991.gada, un sadarbība galvenokārt norit izglītības, kultūras, pilsētvides jautājumu un ekonomikas jomā. Solnu vizītē pārstāvēja: Kristīna Enoksona (Christina Enocson), Ulla Johansone (Ulla Johansson), Džesika Lommerdala (Jessica Lommerdal), Īrisa Mustonena (Iris Mustonen), Birgers Nords (Birger Nord), Monika Rozenkvista (Monika Rosenqvist) un Anna Gottinga-Veide (Ann Gotting-Veide).

Informāciju sagatavoja:
Justīne Deičmane
Valmieras pilsētas pašvaldības
Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste