.png)
|
Arhīva kalendārs
Alūksnes novada pašvaldības aģentūra „ALJA” izsludinājusi Alūksnes ezera iztekā Alūksnes upē rūpnieciski nozvejoto zušu izsoli. Tā notiks 3. maijā 14.00 pašvaldības administratīvās ēkas mazajā zālē Dārza ielā 11, Alūksnē. Izsolē izsolīs rūpnieciski nozvejotos zušus, kur viena zuša svars nav mazāks par 0,600 kg. Izsolāmais nozvejoto zušu apjoms būs 90% no 2013. gada ikreizējās nozvejas. Reģistrēties izsolei un saņemt izsoles noteikumus var aģentūras darba laikā Pilssalas ielā 10, Alūksnē, no 9.00 līdz 11.00 un no 14.00 līdz 16.00. Izsolē var piedalīties gan fiziskas, gan juridiskas personas. Lai piedalītos izsolē, personai līdz 2. maija pulksten 17 jāreģistrējas aģentūrā un jāiesniedz nepieciešamie dokumenti, tostarp kvīts par reģistrācijas naudas – Ls 30 samaksu. Fiziskai personai bez minētās kvīts jāiesniedz iesniegums par dalību izsolē, pases kopija, bet juridiskai – komersanta reģistrācijas apliecības kopija, nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija, apliecinājums par likumā noteikto nodokļu nomaksu. Bez tam, pretendents nedrīkst būt parādā Alūksnes novada pašvaldībai. Ar izsoles nolikumu lūdzam iepazīties Alūksnes novada pašvaldības mājas lapā www.aluksne.lv un www.aluksnesezers.lv/lv/show_news/4.
Informāciju sagatavoja: Alūksnes novada pašvaldības speciālisti apsekojuši Alūksnes ielu stāvokli, lai varētu uzsākt seguma remontu. Lai uzsāktu bedrīšu remontu pilsētas ielās, nepieciešams, lai gaisa temperatūra nostabilizētos virs nulles un ielu malās kūstošā sniega ūdeņi netecētu uz brauktuves, tādēļ bedru remontu nevar uzsākt uzreiz, tiklīdz iestājas pavasarīgāki laikapstākļi. Apsekojot pilsētas ielas, secināts, ka bedru remonts nav nepieciešams tikai tajās ielās, kas nesen asfaltētas, savukārt pārējās pašvaldības ielās šāda nepieciešamība ir praktiski visā to garumā. Primāri bedrītes remontēs centram tuvākajās ielās un Helēnas ielā. Remonts tiks veikts, izmantojot karstā asfalta ieklāšanas tehnoloģiju. Saskaņā ar iepirkuma procedūru, darbus veiks SIA „Ceļinieks 2010”. Bedrīšu labošanu varēs sākt, kad asfalta ražotāji uzsāks karstās masas gatavošanu. Abos tranzīta maršrutos – Pils ielā, kā arī Jāņkalna, Helēnas, Bērzu ielu tranzīta posmos novērš tikai lielākos un bīstamākos brauktuves bojājumus, ņemot vērā to, ka šajās ielās notiks Eiropas Savienības finansēto projektu rekonstrukcijas darbi. Tranzīta ielu sākuma un beigu posmos, ko rekonstrukcijas projekts neskars, bedrītes jau labotas, izmantojot šķembas un bitumena emulsiju. Remonts veikts Tālavas ielā, Rūpniecības ielas nerekonstruētajos posmos, darbi notiks arī Pleskavas ielā. Bedrīšu remonta laikā ir iespējami nelieli satiksmes ierobežojumi, tādēļ pašvaldība atvainojas par neērtībām un lūdz autovadītājus būt saprotošiem. Sākoties intensīvai sniega un zemes sasaluma atkušanai, pasliktinājās arī grantēto ielu stāvoklis. Pašvaldības aģentūra „Spodra” seko līdzi šo ielu stāvoklim, nepieciešamības gadījumā bojājumus novēršot. Tajās grants seguma ielās, kur pērn tika veikti rakšanas darbi ūdenssaimniecības projekta ietvaros, pašvaldība uzdevusi projekta īstenotājam - SIA „Rūpe” un būvfirmai „Rubate” sakārtot ielu stāvokli. Šīs nedēļas sākumā tas veikts Peldu un Tilta ielās, arī Brīvības un Annas ielās. Savukārt ielu labiekārtošana, kas paredzēta projekta ietvaros, notiks, tiklīdz būs nožuvusi zeme. Pašvaldības aģentūra „Spodra” no pilsētas ielām un ietvēm savāc smiltis, kas ziemā tika izmantotas kā pretslīdes materiāls. Ielu malās, kā arī ietvēs, kur tas ir iespējams, smiltis vāc ar tehnikas palīdzību, bet tajos ietvju posmos, kur traktoram strādāt nav iespējams, šo darbu dara sētnieki.
Informāciju sagatavoja: Ceturtdien, 25. aprīlī, plkst. 18.00 Kocēnu novada Dikļos darba vizītē ieradīsies LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme – Grende un Saeimas deputāts Romāns Naudiņš, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar nākamgad gaidāmo Dikļu dziedāšanas svētku 150. gadskārtu. Viņi tiksies ar darba grupu, kas iesaistīta šo svētku pasākumu organizēšanā, kā arī Neikenkalna estrādes rekonstrukcijas darbu plānošanā - Dziesmu un deju svētku režisoru Uģi Brikmani, Valmieras un Valkas apriņķa koru virsdiriģentu Jāni Petrovski, arhitektu Uģi Šēnbergu, kā arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktori Daci Melbārdi un koru ekspertu Lauri Gosu, Kocēnu novada domes priekšsēdētāju Jāni Olmani, izpilddirektoru Māri Permaņicki, Attīstības nodaļas vadītāju Eviju Nagli, Kocēnu kultūras nama vadītāju, novada kultūras darba koordinatori Ināru Blūmu, Dikļu pagasta pārvaldes vadītāju Ati Antonu un Dikļu kultūras un informācijas centra vadītāju Innu Krēsliņu. Darba grupa apmeklēs Neikenkalna estrādi, lai izvērtētu esošo situāciju un iezīmētu jaunās estrādes vietu, kā arī pārrunātu iespējamos skiču variantus. Pēc tam saruna tiks turpināta Dikļu kultūras nama Dziesmu svētku zālē kopā ar Kocēnu novada kultūras namu vadītājiem un Dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem. 2014. gadā apritēs 150. gadskārta kopš pirmajām dziesmu dienām Dikļos - Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumiem, kad 1864. gadā Dikļu mācītājmuižas parkā (tagad Neikenkalnā) draudzes mācītājs un rakstnieks Juris Neikens noorganizēja pirmos kopā dziedāšanas svētkus, tādējādi liekot pamatus latviešu tradīcijai. Šī gada Dziesmu svētku moto ir "Gaisma līgo Latvijā", un, iezīmējot ceļu Dziedāšanas svētku 150. gadskārtai Dikļos, sadarbībā ar Dziesmu un deju svētku galveno režisoru Uģi Brikmani ieplānots īpašs pasākums. Šogad 21. jūnijā saulrietā Zilākalnā tiks iedegts ugunskurs, un Saulgriežu nakts tiks pavadīta ar teiksmu par Imantu, tautas dziesmām, dejām un rotaļām. 22. jūnija rītā saullēktā uguns no Zilākalna ugunskura tiks pārnesta uz 12 km attālo Neikenkalnu. Dikļos uguns tiks likta pavardā un pēc brokastīm sāksies Neikenkalna sakopšanas talka, lai vēlāk ar dziesmām ieskandinātu sakopto apkārtni. Savukārt pēcpusdienā Dikļu baznīcā notiks Dikļu 1864. gada Dziedāšanas svētku atjaunotā karoga iesvētīšana. Zināms, ka Dziedāšanas svētku 150. gadskārtas pasākums norisināsies 2014. gada 8. jūnijā Dikļos. Režisors Uģis Brikmanis, uzsverot dziesmas spēku un latviešu tradīciju nozīmīgumu, aicina: “2014. gadā Latvija svinēs Dikļu dziedāšanas svētku 150 gadskārtu. 1864. gadā dziedātās dziesmas iezīmē tā ceļa sākumu, kuru ejot Latvija top par nāciju, kas mirdz pasaules kultūrā ar saviem Dziesmu svētkiem. 2013. gada saulgriežos līdz ar sauli pagriezīsimies uz Neikenkalna atjaunotni, lai godam varētu nākamgad svinēt jubileju.” Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||