.png)
|
Arhīva kalendārs
Šogad 2. maijā darbi tranzītielā tika atsākti tiklīdz laika apstākļi bija labvēlīgi darbu turpināšanai. Līdz jūlija beigām paredzēts pabeigt visus darbus - pilnībā pabeigt brauktuves rekonstrukciju no krustojuma ar Slimnīcas ielu līdz pilsētas robežai pie Stakļupītes; rekonstruēt ietves - ielas labajā pusē 2,5 m platajām ietvēm uzklājot jaunu asfaltu, ielas kreisajā pusē izbūvēt 1 m platu ietvi ar bruģa segumu, ko paredzēts atdalīt no brauktuves ar augsto apmali un zaļo zonu 1 m platumā; sakārtot nobrauktuves un pieslēgumus; atsevišķos ielas posmos uzstādīt gājēju margas un drošības barjeras; ierīkot ar ceļazīmi un marķējumu apzīmētu gājēju pāreju vietā, kur gājēju plūsma ir lielākā – virzienā no Slimnīcas un Ziedugravas ielām uz Strenču Psihoneiroloģisko slimnīcu; izbūvēt autobusa pieturvietu, pārvietojot to pilsētas centra virzienā, lai tā turpmāk neatrastos pretim mājas iebrauktuvei un labiekārtot zaļās zonas joslas. Projekta kopējās izmaksas ir 673 616.38 LVL, no kurām 85 % ir ERAF līdzfinansējums, (3%) - valsts budžeta dotācija un 12 % - pašvaldības finansējums. Projekta neattiecināmās izmaksas sastāda 23 602,63 LVL, un tās sedz pašvaldība. Informāciju sagatavoja: Piektdien, 10. maijā, plkst. 15.00 Rīgā Latviešu biedrības namā pirmo reizi tika pasniegta kultūras zīme „Latviskais mantojums”. Starp divpadsmit lauku tūrisma uzņēmējiem no visas Latvijas augsto apbalvojumu saņēma arī trīs tūrisma uzņēmumi no Valmieras apkārtējiem novadiem – „Valmiermuižas alus” un zemnieku saimniecība „Adzelvieši” no Burtnieku novada, kā arī lauku māja „Lantus” no Kocēnu novada. Atzinības zīmi par latviskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu svinīgā ceremonijā tūrisma uzņēmējiem pasniedza LR kultūras ministre Žaneta Jaunzeme – Grende un Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis. „Valmiermuižas alus” saime tika godināta ar pateicību par latviskās alus kultūras popularizēšanu un alus kā svētku dzēriena daudzināšanu. Savukārt zemnieku saimniecības „Adzelvieši” saimnieki Jānis un Dzidra Grīnbergi saņēma pateicību par latviska amata prasmi – kaņepju aizdara izgatavošanu un tā popularizēšanu. Tāpat arī Kocēnu novada Bērzaines pagasta lauku mājas „Lantus” īpašniece Gita Piziča saņēma atzinības zīmi par latviskas lauku vides atpūtas piedāvājumu attīstīšanu un veicināšanu. Tūrisma uzņēmējus sveikt bija ieradušies arī pārstāvji no Burtnieku un Kocēnu novadu pašvaldībām. Kultūras zīme „Latviskais mantojums” tiek pasniegta tiem Latvijas tūrisma uzņēmējiem, kas saglabā un daudzina latvisko kultūras mantojumu, demonstrējot to tūrismā un padarot saprotamu mūsdienu cilvēkam: naktsmītnēm, lauku saimniecībām, amatniekiem, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, latvisko tradīciju pasākumu rīkotājiem un vadītājiem, muzejiem, kolekcijām, prasmju un arodu zinātājiem.Ideja par šādas zīmes tapšanu radās Latvijas lauku tūrisma asociācijai "Lauku ceļotājs", un, pieaicinot talkā latviešu kultūras mantojuma pazinējus, ekspertus un LR Kultūras ministriju, tika radīts zīmols „Latviskais mantojums”. Informāciju sagatavoja: 25.maijā plkst. 10.00 Brenguļu alus dārzā tiks dots starts vērienīgam pasākumam – lielākajam laivu maršam „Abuls – Gauja”. Tas ir Latvijā krāšņākais un kuplākais laivu karnevāls uz ūdens, kas vieno divas alus darītavas, divas upes, divreiz divas pašvaldības, un šogad – arī divas zirgaudzētavas. Papildus laivu maršam 25. maijā interesentiem tiks piedāvāta iespēja apceļot arī Valmieras puses tūrisma objektus, tādējādi aizsākot jaunu tūrisma akciju visas vasaras garumā „Apceļo Valmieras pusi!”. Katru gadu laivu marša dalībnieki ietur vienotu tēmu savas laivas, komandas tēla vai individuālā noformējumā, un šogad ekipāžas „jāietērpj” kā „Peldošie zirgi”, ko visa pasākuma laikā simboliski varēs uztvert par zirgu peldēšanas čempionātu. Lai skatīšanos un līdzi jušanu ekipāžām – „peldošajiem zirgiem” padarītu aizraujošāku un intriģējošāku, laivu marša atbalstītāji un līdzjutēji savā starpā varēs slēgt derības, kurš zirgs būs ātrākais šajā maršā, noteikt, kurš ir skaistāk uzpucēts, kuram ir lustīgāks vai prasmīgāks saimnieks, kā arī nominēt savu simpātiju. Laivu marša dalībnieki brauciena laikā tiks uzmundrināti ar dziesmām, dejām, apdziedāšanu, sveicieniem un citām jestrām izdarībām, ko nodrošinās atraktīvi un mākslinieciski ļaudis, atrodoties abu upju skaistākajās vietās – Abula stāvkraujā, Gaujas Stāvajos krastos, Daliņu pludmalē, uz Vanšu tilta un citviet. Arī skatītāji ir aicināti uzmundrināt un sveikt zirgu peldēšanas čempionāta dalībniekus, jo sacensību ceļš ir garš – 14 km. Pasākuma noslēgums tiks aizvadīts Valmiermuižas pils parkā ap plkst.16.00. Tajā aicināti pulcēties gan laivu marša dalībnieki, gan aktīvākie tās dienas tūrisma akcijas ceļotāji, lai kopīgi nobaudītu bukstiņputru, nosmeķētu Valmiermuižas un Brenguļu alu, priecātos par muzikālajiem priekšnesumiem, kā arī izbrauktu zirgu pajūgā vai dotos izjādē un piedalītos atraktīvā apbalvošanas pasākumā. Laivu maršs „Abuls – Gauja” norisinās jau trešo gadu pēc kārtas, sadarbojoties aktīvā tūrisma centram „Eži”, Valmiermuižas un Brenguļu alus darītavām, kā arī Valmieras pilsētas, Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novadu pašvaldībām. Jāpiemin, ka šogad pasākums tiek kuplināts ar vēl diviem dalībniekiem – Kocēnu un Burtnieku zirgaudzētavām, tāpēc temata izvēle „Peldošie zirgi” nav nejauša. Turklāt tēma veltīta arī „Ūsiņa dienai”, kurā zirgi pēc ziemas tiek izlaisti pirmajā pieguļā, un, kā zināms, Ūsiņš latviešu mitoloģijā ir gaismas un pavasara dievs, auglības simbols, zirgu un bišu aizgādnis. Vēl joprojām visiem interesentiem ir iespēja pieteikties lustīgākajam laivu maršam Latvijā „Abuls – Gauja” un iejūgt „zirgu” kādā no sešām laivu klasēm: Vieninieki jeb „oģinočkas”, Trīs vīri laivā, Nāras, Ģimenes, Hobiju grupa un Uzņēmumi/ darba kolektīvi. Plašāka informācija pieejama www.visit.valmiera.lv un www.ezi.lv. Dienu pirms Māmiņdienas, Pārgaujas novada pašvaldība Stalbes tautas namā sveica 2012. gada dzimušos bērniņus un viņu vecākus. Iepriekšējos gados ziemas mēnešos bērniņi slimoja un nevarēja apmeklēt pasākumu, tāpēc šogad svētkus tika nolemts rīkot pavasarī, lai arī iepriekšējā gada pēdējos mēnešos dzimušie bērniņi varētu paaugties un vairāk izbaudīt viņiem sagādātos svētkus. 2012. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem dzimstības līmenis Pārgaujas novadā palielinājies. Ja 2010. gadā piedzima 28 bērniņi, 2011. gadā- 39, tad 2012.gadā jaundzimušo skaits sasniedzis jau nākamo desmitu - 44 bērniņi. No tiem gan trīs uz šo brīdi vairs nedzīvo novadā. Visvairāk 2012. gada jaundzimušo ir Stalbes pagastā – 19, Raiskuma pagastā – 15, Straupes pagastā – 10. Vairāk dzimuši ir zēni – 23, meitenes par divām mazāk. Visvairāk mazuļi izvēlējušies savai dzimšanai maija un septembra mēnešus, bet novembra mēnesī tikai viens dzimušais. Trīs no bērniem ir tikuši pie diviem vārdiņiem, pārējiem vecāku izvēle nosvērusies par labu vienam vārdam. Doti tradicionāli, skanīgi vārdi kā Marta, Madara, Laura, Nora, Elza, Paula, Mārtiņš, Dainis, Kārlis, Māris, Gatis, Toms un daudzi citi. Būs arī nākotnē novadā Jāņu svinēšana, jo divi zēni tikuši pie latviskā Jāņa vārda. Ir arī izvēlēti mazliet eksotiskāki, mazāk dzirdēti vārdiņi: Anabella, Frančeska, Adriana, Olivers, Bruno, u.c. Svētkos mazuļus sagaidīja Latvijas leļļu teātra aktrise Audra Pētersone ar saviem leļļu draugiem, kuri izklaidēja mazuļus dziedot un dejojot. Kad mazuļi jau bija pieraduši pie jaunās vietas, kopīgi ar lielajiem brāļiem, māsām un vecākiem, varēja doties rotaļās. Mazuļi sacentās rāpošanā, pikojās, spēlējās zem īpaši sagādāta ledus un, protams, neizpalika arī lielā svētku torte. Kā ik gadu, pašvaldība dāvināja mazajiem apsudrabotu karotīti ar bērniņa vārdu. Ģimene ir dārgs un sargājams veidojums. Tā ir kā trausls zieds, kas ir kopjams un aprūpējams ik dienas un skaisti uzplaukst un sniedz laimi un iepriecinājumu, kad par to pienācīgi rūpējas. Stipra un laimīga ir tā ģimene, kurā ikviens bērniņš piedzimst šai pasaulē gaidīts, aug mīlēts un vesels. Vēlam, lai šie bērni ģimenēs ienes daudz, daudz gaišuma, lai viņu bērnība aizlido viegli kā dzeltens taurenis pieneņu pļavā. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
