.png)
|
Arhīva kalendārs
Ceturtdien, 1.augustā, Valsts prezidents Andris Bērziņš darba vizītē apmeklēja Amatas novadu. Vizīti Andris Bērziņš sāka ar uzņēmuma „Dores fabrika” ražotnes apmeklējumu, kura laikā iepazinās ar uzņēmuma darbību un plāniem. Valsts prezidents ļoti atzinīgi novērtēja augsta līmeņa guļbūvju ražotnes aizsāktos uzņēmējdarbības attīstības plānus, tai skaitā meklējot jaunus noieta tirgus ne tikai Eiropā, bet arī austrumu virzienā un slēdzot apjomīgas vienošanās par produkcijas eksportēšanu.
Vēlāk, tiekoties ar Amatas novada pašvaldības deputātiem, Valsts prezidents pārrunāja jautājumus, kas skar pašvaldības budžeta veidošanas tendences, ieņēmumus un izdevumus, ar izglītību saistītos jautājumus un administratīvi teritoriālās reformas rezultātus Amatas novadā. Izklāstot budžeta situāciju pašvaldībā, Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte uzsvēra, ka galvenās tendences budžeta ienākumu daļā saistītas ar ienākumu nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa izpildes prognozēm, piebilstot, ka nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums ļauj prognozēt, ka nākotnē tas palielināsies vēl. Savukārt atalgojumu daļa izdevumu daļā samazinās, jo samazinās arī iedzīvotāju skaits un saistībā ar to tiek samazināti arī izdevumi novada pārvaldes atalgojumam. Kā pozitīvu tendenci novada priekšsēdētāja minēja arī to, ka sociālā pabalsta apmēri pakāpeniski samazinās, lai gan joprojām ieņem lielu īpatsvaru. Tomēr šī tendence liecina par to, ka novadā pakāpeniski pieaug uzņēmējdarbības aktivitāte un samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri saņem tikai sociālos pabalstus. E.Eglīte kā vienu no pozitīvajām Amatas novada iezīmēm minēja to, ka novads ļoti veiksmīgi tiek galā ar ceļu apsaimniekošanu ne tikai vasaras periodā, bet arī ziemā, tai skaitā slēdzot līgumus ar vairākiem ceļu apsaimniekošanas uzņēmumiem un panākot vienas no zemākajām izmaksām Latvijā par viena kilometra apsaimniekošanu. Pārrunājot ar izglītību saistītos jautājumus, deputāti uzsvēra, ka šobrīd nozīmīgākais, kā samazināt pamatskolā pavadīto gadu skaitu, būtu mācību programmu pārskatīšana, sešgadīgo bērnu apmācību iesaistot pirmsskola un pārskatot 1.klases programmas, kas bieži sakrīt jau ar pirmsskolā apgūto, un tādējādi tiek zaudēts laiks bērnu tālākai apmācībai. Pašvaldības deputāti arī vērsa uzmanību uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrijas iecere palielināt uz vienu slodzi plānoto stundu skaitu varētu novadam draudēt ar nepieciešamību vēl lielākā skaitā veidot apvienotās klases, jo bērnu skaits novadā diemžēl joprojām samazinās. Valsts prezidents Andris Bērziņš, novērtējot ar izglītību saistīto jautājumu aktualitāti, uzsvēra, ka visai Latvijai vienotu scenāriju šobrīd nevarēs piedāvāt neviens un tas arī nav nepieciešams, jo katrā novadā un pilsētā situācija atšķiras, gan no skolēnu, gan skolotāju skaita viedokļa raugoties. „Neviens nevar uzrakstīt to, kas derēs visiem. Modeļi ir jāatrod mums pašiem, jo mēs paši vislabāk zinām, kas mums ir nepieciešams. Svarīgi atcerēties, ka it īpaši lauku apvidu dzīves attīstība ir atkarīga un cieši saistīta ar ražošanas attīstību. Cik spēcīgi būs uzņēmēji, tik arī spēsim noturēt skolas. Katrā vietā situācija ir atšķirīga,” atzina Valsts prezidents. Pārrunājot administratīvi teritoriālās reformas rezultātus, pašvaldības deputāti uzsvēra, ka reformām būtu jānotiek brīvprātīgi, apsverot visus plusus un mīnusus, ko tās nesīs. Pēc pēdējās administratīvi teritoriālās reformas Amatas novads tikai šobrīd uzsāk savu attīstības gaitu, un tikai pēc kāda laika varēs reāli novērtēt, cik veiksmīga tā ir bijusi. Andris Bērziņš šai sakarā uzsvēra, ka pagasti Latvijā būtu viennozīmīgi jāstiprina kā administratīva vienība un Latvijas lauku pamats: „Ja nebūs pagastu, tad arī par laukiem būs problemātiski runāt.” Informācijas avots – Valsts prezidenta kanceleja
Informāciju sagatavoja: 2.augustā, Rīgā Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uz sarunu ir aicinājis Lietuvas un Igaunijas pierobežas novadu vadītājus. Tikšanās mērķis – kopīgi vienoties par rīcību, lai nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā vai arī no kādiem citiem avotiem tiktu izveidota Igaunijas un Lietuvas pierobežas attīstības programma. Jau ir Latgales attīstības programma, ir plānots, ka būs Austrumu robežas attīstības programma, jūras piekrastes attīstības programma. Taču daudzas no pašvaldībām, kas atrodas pie Igaunijas un Lietuvas robežas, ir krietni nabadzīgākas, nekā pašvaldības tajās teritorijās, kas tiek jau atbalstītas. Robeža tiešām visu šo laiku ir bijis attīstību bremzējošs faktors – lielākā problēma ir iedzīvotāju aizbraukšana, vāja infrastruktūra un līdz ar to maz uzņēmēju, arī fondu pieejamība ir bijusi daudz sliktāka kā citviet. „Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis bieži uzsver, ka ir jāmazina nevienlīdzība sabiedrībā, bet būtībā šāda pat nevienlīdzība ir starp pašvaldībām. Tāpēc būtu tikai loģiski, ka valdība palīdzētu mazināt nevienlīdzību arī pašvaldību starpā, jo tad attiecīgi mazināsies arī nevienlīdzība iedzīvotāju vidū. Tā kā pierobežas pašvaldības nespēj nodrošināt to, ko var citas, bagātākas pašvaldības – to iedzīvotāji un uzņēmēji ir nevienlīdzīgākā situācijā. Rīt būs pirmā saruna par šo ideju. Ceru, ka arī citu pašvaldību vadītāji ierosmi atbalstīs un tad jau varēsim kopīgi spriest par to, kādi varētu būt nākamie soļi, lai sasniegtu rezultātu par pierobežas pašvaldību atbalstu,” skaidro Valkas novada domes priekšsēdētājs V.A.Krauklis Papildus informācija: Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, 64722234 Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
