.png)
|
Arhīva kalendārs
Šonedēļ, 7. un 8. maijā Alūksni apmeklēs Somijas vēstniece Latvijā Pirkko Hämäläinen un vēstniecības kultūras atašeja Petra Sarias. Vizītes laikā trešdien, 7.maijā Somijas vēstniecības pārstāvji tiksies ar Alūksnes novada pašvaldības vadību un Alūksnes pilsētas bibliotēkā pulksten 14.00 atklās Somijas institūta Igaunijā veidoto ceļojošo izstādi „Muminu ģimene no Somijas”. Tāpat plānots, ka vizītes laikā vēstniece apmeklēs vairākus Alūksnes novada uzņēmumus – SIA „4Plus”, SIA „Dzīpari S”, SIA „Alūksnes slimnīca” un amatnieku Hariju Stradiņu. Savukārt ceturtdien, 8.maijā Somijas vēstniecības pārstāvji apmeklēs Bejas pamatskolu un noliks ziedus Somu karavīru Brāļu kapos Bejā.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, 6.maijā Gulbenes novada domē uz tikšanos ar Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāju Sandru Daudziņu un Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāju Arni Šķēlu ieradās Eiropas Savienības mūžizglītības programmas Comenius skolu daudzpusējās sadarbības projekta ”Pakāpieni ceļā uz vienlīdzīgu un iekļaujošu izglītību” partneri no Spānijas, Grieķijas, Vācijas, Somijas, Lielbritānijas un Lejasciema vidusskolas, kas projektā pārstāv Latviju. „Projekta partneri pie mums ieradās svētdien, 4.maijā. Visi delegācijas dalībnieki ir speciālās izglītības pedagogi. Vakar viesiem izrādījām Lejasciema pagastu un skolu un speciālās izglītības klasi, kur prezentējām savas aktivitātes iekļaujošās izglītības jomā, kā bērnus ar īpašām vajadzībām integrēt sabiedrībā. Projekta laikā teju visi Lejasciema vidusskolas skolotāji ir iesaistījušies projekta aktivitātēs un pabijuši partnervalstīs, kur skolās dažāda vecuma skolēniem pasniedza mācību stundas. Plānots, ka ceturtdien ārvalstu pedagogi pasniegs mācību stundas mūsu skolēniem,” stāsta Lejasciema vidusskolas direktore Ineta Stāvavena. Vizītes laikā paredzēts apmeklēt Gulbenes vidusskolas speciālās izglītības klasi, Stāmerienas pagastu, Lejasciema pirmsskolas izglītības iestādi „Kamenīte” un Lejasciema pagasta pārvaldi, kur notiks pieņemšana pie pārvaldes vadītāja. Esot Latvijā, projekta partneri dosies ekskursijā uz Koknesi, Rīgu un Siguldu.
Pedagogu delegācija Gulbenes novadā viesosies līdz 9.maijam. Projekta mērķis ir iepazīties ar iekļaujošo izglītību un dažādiem risinājumiem iekļaujošās izglītības jomā, izzināt dalībvalstu pieredzi , iekļaujošās izglītības darbības principus un mācību metodiku. Tikšanās Latvijā ir noslēdzošais projekta posms. Pirmajā posmā projekta dalībnieki tikās Spānijā. Projekts tiek realizēts no 2012. līdz 2014.gadam. Informāciju sagatavoja: Gunta Krevica, Sabiedrisko attiecību speciāliste Gulbenes novada dome T.26191107, e-pasts: gunta.krevica PIE gulbene PUNKTS lv Jau septīto gadu 1.maijā Pārgaujas novada Stalbes tautas namā vienkopus pulcējās vairāk kā divi simti senioru no dažādiem Latvijas novadiem, lai kopīgi dziedātu, dejotu, atrādītu gada laikā paveikto, draudzīgi patērzētu un vienkārši atpūstos senioru kolektīvu festivālā “Stalbes pavasaris 2014.”. Šo septiņu gadu laikā, šis bija pirmais gads, kad laika apstākļu dēļ nenotika dalībnieku vidū iemīļotais gājiens caur Stalbes centru, kuram kolektīvi jo īpaši bija gatavojušies. Jāteic, ka gājienam paredzētā enerģija dubultā tika ielikta deju soļos un skanīgajās balsīs, kas šajā pēcpusdienā pieskandināja Stalbes tautas namu.
Kā atzīst pasākuma organizatore Grieta Grosberga, šogad “Stalbes pavasari” ir apmeklējis rekord liels skaits – divdesmit kolektīvi no tuvākiem un tālākiem Latvijas novadiem. Izskanēja gan tradicionālās un visiem tik iecienītās dziesmas, gan paguvām doties ceļojumā laikā uz “saldiem” astoņdesmitiem. Sveicot klātesošos, Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš uzsvēra, ka katrs mēs jūtamies jauns tik ilgi, kamēr ir darboties griboša sirds, mērķtiecīga griba un ass prāts. Priekšsēdētāja vietnieks savā uzrunā atzinīgi novērtēja arī festivāla organizatores Grietas Grosbergas paveikto: “Lai kādos darbos Grieta ir strādājusi, vienmēr esmu viņu apbrīnojis par viņas mērķtiecību pulcināt cilvēkus. Ja viņai dod brīvību, tad rodas brīnumi, kuri cilvēkiem patīk. Tieši tāpēc šodien pie mums ir pulcējies tik liels kolektīvu skaits. Šogad ik viens kolektīvs bija aicināts vest līdzi jau savītu vītni no zaļumiem, lai festivāla dienā, tās visas savienotu kā vienu kopības simbolu. Vītne rotāja pasākuma skatuvi un simbolizēja vienotību un draudzību, kas šo gadu laikā radusies kolektīvu vidū. Festivāla viesi atzīst, ka šis ir pasākums, kuru sāk gaidīt jau nākošajā dienā pēc festivāla. Šeit var gan redzēt citu kolektīvu paveikto, gan parādīt sevi. Informācijai: Senioru festivāls „Stalbes pavasaris” savu gājienu uzsāka 2007.gadā, kad Stalbes pagastā izveidojās senioru vokālais ansamblis „Dzīvotprieks” un kultūras darba organizatorei Guntai Bērzei radās ideja par tā organizēšanu. Arī Grieta Grosberga, kas tobrīd bija senioru ansambļa „Dzīvotprieks” dalībniece, šo pasākumu atbalstīja un 2008.gadā, kad Stalbes tautas nams palika bez kultūras darbinieces, vērsās pie pašvaldības ar lūgumu atļaut viņai turpināt festivāla rīkošanu. Jau pirmajā gadā apmeklētāju skaits bija vairāk nekā simts dalībnieku. 2008.gadā tie jau bija 178 dalībnieki no 12 kolektīviem, 2010.gadā- 135 dalībnieki no 12 kolektīviem, 2011.gadā- 190 dalībnieki no 16 kolektīviem, 2012.gadā- 152 dalībnieki no 13 kolektīviem, 2013. gadā - 19. 2009.gadā festivāls, sakarā ar gatavošanos Stalbes tautas nama remonta darbiem, nenotika, bet tā vietā noritēja pavasarīgs koncerts „Ak pavasari, pavasari”.
Informāciju sagatavoja: JOLANTA VAIDO-ZĀLĪTE Pašvaldības aģentūra „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” aicina darbā nodaļas „Cēsu Kultūras centrs” vadītāju.
Vadītājs rūpēsies par: - Cēsu amatiermākslas kolektīvu izaugsmi, plānojot kolektīvu mēģinājumu procesu un koncertdarbību jaunajās Vidzemes koncertzāles „Cēsis” telpās; - kultūrizglītojošo pasākumu piedāvājumu Cēsu novadā atbilstoši dažādu sabiedrības grupu interesēm sadarbībā ar amatiermākslas kolektīviem un kultūras nevalstiskajām organizācijām; - ikgadējo tradicionālo novada kultūras pasākumu – valsts un novada svētku, atceres dienu, gadskārtu svinību veiksmīgu norisi; - jaunu sadarbības projektu veidošanu kultūras jomā, veidojot spēcīgu kultūras centra komandu radošo ieceru īstenošanai.
Amata pienākumu pildīšanai nepieciešamās zināšanas un pieredze: - augstākā izglītība humanitārajās zinātnēs, - praktiska pieredze mārketinga instrumentu pielietošanā un finanšu plānošanā, - pieredze kultūras pasākumu organizēšanā vai kultūras projektu vadībā (pieredze vismaz viena liela mēroga kultūras pasākuma vai festivāla rīkošanā), - zināšanas un izpratne par amatiermākslas tradīcijām, kā arī reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, - labas angļu valodas zināšanas.
Ar pilnu amata aprakstu iespējams iepazīties Cēsu mājas lapā www.cesis.lv. Piedāvājam: - bruto atalgojumu EUR 996,00; - aizraujošu darba vidi, - kolēģu atbalstu. Lūdzam iesniegt CV un motivācijas vēstuli, kas sniedz priekšstatu par pretendenta atbilstību amata aprakstā izvirzītajām prasībām, pašvaldības aģentūrā „Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs”, Baznīcas laukumā 1, Cēsīs vai iesūtīt uz e-pastu cesis PIE cesis PUNKTS lv līdz 2014.gada 14.maijam. Papildus informācija par vakanci pa tālruni 29406310 (aģentūras direktors Juris Markovs). Kopš 10. maija svinīgās atklāšanas Valmiermuižas pils parku rotā muižas stila bērnu rotaļu un atpūtas laukums, kas jau priecē kā vietējos bērnus, tā arī Valmiermuižas ciemiņus. Laukums izveidots, pateicoties „Eiropas lauksaimniecības fonds lauku attīstībai” finansiālam atbalstam un Valmiermuižas kultūras biedrības organizēto kultūras pasākumu apmeklētāju ziedojumiem. Valmiermuižas pils parkā, 10. maijā, Ūsiņdienas svinībām veltītajā mājražotāju un amatnieku tirdziņa „Ar Gardu Muti Valmiermuižā” laikā ar f/k „Endzelīte” skanīgajām dziesmām, šūpošanos jaunajās šūpolēs un svētku uzrunām tika atklāts bērnu rotaļu laukums, kas turpmāk padarīs Valmiermuižas pils parku par patīkamāku atpūtas vietu apkārtnes bērniem un citiem mazajiem Valmiermuižas ciemiņiem, kuri šeit ierodas kopā ar saviem vecākiem.
Iedvesmojoties no Valmiermuižas vēstures, zem majestātiskā parka vecajiem kokiem un netālu no pils tornīša izvietotie rotaļu laukuma elementi ir ieguvuši senatnīgas formas. Tā runā, ka XVII un XIX gadsimtā izveidotajam laukumam līdzīgās atrakcijās izklaidējās arī Valmiermuižas augstdzimušie bērni. Līdz ar to, rotaļu laukuma apmeklētājiem ir iespēja izzināt senākas spēļu un rotaļāšanās tradīcijas. Šobrīd muižas parkā ir iespējams izšūpoties trīs dažādās šūpolēs un pārspēt pretinieku, spēlējot liela izmēra dambreti, bet mazākie bērni var rotaļāties smilšukastē. Drīzumā ir plānots atpūtas laukumu papildināt vēl ar umurkumuru – karuseli. Pateicoties Burtnieku novada pašvaldības veiktajai muižas parka rekonstrukcijai, kas padarīja šo vietu piemērotāku pasākumu rīkošanai, Valmiermuižas kultūras biedrība varēja ķerties pie rotaļu laukuma ieceres īstenošanas. To bija iespējams paveikt, apvienojot projekta ELFLA pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” ietvaros iegūto finansējumu, Jāņu ielīgošanas pasākumu „Saulgriezis” apmeklētāju un tirdziņu „Ar Gardu Muti Valmiermuižā” tirgotāju ziedojumus 2 gadu garumā. Atklājot rotaļu laukumu, Burtnieku novada Domes vadītājs Edvīns Straume, Valmiermuižas kultūras biedrības vadītāja Zane Kaķe un „Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks Aigars Ruņģis vienojās, ka visu kopīgais mērķis ir darboties, lai Valmiermuiža un tās parks turpinātu būt par vietu, kur notiek aktīva sabiedriskā un kultūras dzīve un kur kvalitatīvi pavada laiku gan apkārtnes iedzīvotāji, gan labprāt iegriežas ciemos arī lieli un mazi ciemiņi no tālākām vietām. Jaunais rotaļu laukums būs muižas parka „pievienotā vērtība”, kas ļaus ikvienam pārliecināties par šīs vietas viesmīlību. Valmiermuižas kultūras biedrības nākamais projekts ir Magdalēnas Elizabetes fon Hallartes piemineklis. Valmiermuižai ir bagāta vēsture ar stāstiem un leģendām par rosīgo dzīvi, kādu šeit veidojuši muižas saimnieki, kuri atstājuši „nospiedumus” arī Latvijas kultūrvēsturē. Valmiermuižas kultūras biedrība vēlas, lai arī citi iepazītu šīs īpašās personības, piemēram, Magdalēnu Elizabeti fon Hallarti, vienu no spožākajām Latvijas vēstures XVIII gs. personībām. Viņa Valmiermuižā izveidoja Vidzemes Brāļu draudzi, kas ir saistāma ar latviešu nacionālās atmodas pirmsākumu. Lai iemūžinātu M. E. fon Hallartes piemiņu, biedrība rīko pieminekļa ideju metu konkursu, kurā līdz 26. jūnijam aicināti pieteikties tēlnieki – mākslinieki. Valmiermuižas kultūras biedrība aicina atbalstīt pieminekļa projekta īstenošanu pils parkā, ziedojot (Reģ. nr. 40008191028, konta nr. LV02 HABA 0551 0382 05177). Zane Kaķe, Valmiermuižas kultūras biedrība 11. maijā Vaidavā norisinājās Latvijas Novusa federācijas rīkotais Latvijas jaunatnes čempionāts novusā, kurā piedalījās 41 jaunais novusa spēlētājs. Kadetu grupā, kurā piedalījās 2000. gadā dzimuši un jaunāki zēni, 1. vietu izcīnīja Vīgants Vasilišins no Cesvaines, 2. vietā - Vilis Švābe (Rīga), 3. vietā - Aleks Mironovs (Sēja). Šajā pašā vecuma grupā meitenēm 1. vietu izcīnīja Evelīna Sirmā no Vaidavas, 2. vietā ierindojās Līva Lūkina no Limbažiem, savukārt 3. vietā – vaidaviete Elīna Sirmā. Jauniešu konkurencē (1996. – 1999. gads) zēniem labākais bija Toms Fogels no Kuldīgas, 2. vietu izcīnīja Žanis Pilickis (Bauska) un 3. vietā – Oļģerts Jēgers no Vaidavas. Meiteņu konkurencē labāko trijniekā iekļuva Dagnija Puniņa (Mārupe), Gabriēla Kazlovska (Mārupe) un Ilva Adamoviča (Bērzaine). Junioru vecuma grupā (1992. – 1995. gads) uzvarēja Lauris Jansons (Vaidavas novusa klubs), 2. vietā ierindojās Sandis Kalniņš (Cēsis) un 3. vietā – Ģirts Pēčs (Vaidava). Savukārt 1. vietu meiteņu grupā visas trīs godalgotās vietas izcīnīja Bauskas juniores – Rūta Zenīte (1. vieta), Santa Gudža (2. vieta) un Klinta Kononova (3. vieta).
Informāciju sagatavoja: Valkas novada literārā apvienība sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu un Valkas novada domi izsludina literāro konkursu bērniem un jauniešiem „Doma izgaismo vārdu“. Konkursa mērķis ir radīt bērniem un jauniešiem dziļāku interesi par Latvijas literatūru, kā arī atklāt jaunus talantus. Konkursā var piedalīties bērni un jaunieši no visas Latvijas vecumā no 7-18 gadiem. Konkurss notiks katru gadu. Darbu iesūtīšanas termiņš līdz 11.novembrim – Lāčplēša dienai. Darbu izvērtēšana un rezultātu paziņošana līdz 1. decembrim. Konkursam katrs autors var iesūtīt literāros darbus elektroniski uz e-pastu literara.apvieniba PIE valka PUNKTS lv, norādot iesūtītāja vārdu, uzvārdu, personas koda pirmo daļu, adresi, telefona numuru un e-pastu. (Iesūtāmo darbu apjoms - aptuveni 100 dzejas rindas, prozā 10-15 lp.) Darbus vērtēs žūrija: Valkas novada Literārās apvienības vadītājs Normunds Rudzītis, Latvijas Bērnu fonda viceprezidente Vaira Vucāne, Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brūvere, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konsultatīvā centra projektu vadītāja Liega Piešiņa un Valkas ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ruta Kriviņa. Konkursa balvu fonds – 3 godalgas katrā vecumā grupā, kopā 9 balvas un galvenā balva 100 EUR vienam no 9 izvirzītajiem autoriem. Godalgotie darbi tiks publicēti Valkas novada, Latvijas Bērnu fonda un “Satori.lv” mājaslapās. Ar konkursa nolikumu var iepazīties mājaslapā www.valka.lv. Informāciju sagatavoja: Jau vairākus gadus Gulbenes novada dome maijā organizē Gulbenes novada ģimeņu svētkus. Šogad tie norisināsies 17.maijā – reizē ar tūrisma sezonas atklāšanu, tūrisma rallija „Gulbja ligzdu meklējot” sacensībām un Muzeju nakts izdarībām.
Jau no plkst. 9:00 Jaunatnes parkā Zaļā tirdziņa laikā varēs iegādāties sev tīkamas lietas un baudīt ielu muzikantu spēli, bet no plkst.10:00 Gulbenes sporta centrā ģimenes sacentīsies septiņos sporta veidos Gulbenes novada ģimeņu sporta svētkos. Interesantas aktivitātes svētku apmeklētājiem piedāvās biedrība „Jumata”. Ģimenēm un bērniem būs iespēja izmēģināt dažādas brīvdabas koka spēles, piemēram, milzu dambreti, labirintu ar uzdevumiem. Par skaistu tradīciju ir kļuvusi zelta, smaragda un dimanta kāzu pāru godināšana. Šogad uz pieņemšanu pie Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Nikolaja Stepanova aicināti 57 pāri. 30 no tiem svin zelta kāzas (50 gadi laulībā); 20 pāri svin smaragda kāzas (55 gadi laulībā); 7 pāri svin dimanta kāzas (4 pāriem 60 gadi laulībā, 3 pāriem 65 gadi laulībā). Pēcpusdienā pie Gulbenes novada domes koncertā „Ir svētki ģimenei” uzstāsies Gulbenes, Tirzas, Rankas pirmsskolas vecuma bērni un Gulbenes kultūras centra bērnu kolektīvi. Koncerta laikā tiks apbalvotas Gulbenes novada ģimenes. Vakarpusē Muzeju nakts „Sarkanais dzintars” ietvaros Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā būs izstādes „Likten’s” atklāšana, bet Gulbenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā sadziedās Gulbenes novada kori kopā ar izcilo diriģentu Gido Kokaru.
Informāciju sagatavoja: 10. maijā uz Latvijas un Igaunijas valstu robežas norisinājās 12.Lielais labdarības robežtirgus. Abas valstis ar plašu izklaides un kultūras programmu atzīmēja 10 gadus Eiropas Savienībā. Dienas garumā dvīņu pilsētās Valkā un Valgā notika ne tikai tirgošanās, bet dažādas atrakcijas visām gaumēm. Jau tradicionāli Robežtirgus ideja un mērķis ir labdarība, un tirgū iegūtie līdzekļi par tirdzniecības vietu nomu un loteriju tiek atvēlēti kādam konkrētam mērķim. Valkas un Valgas pašvaldību vadītāji vienojās šī gada tirgus ieņēmumus ieguldīt unikālu šūpoļu uzstādīšanā uz Valkas – Valgas robežas. Šūpojoties būtu iespēja vienā mirklī pabūt abās valstīs. Šogad robežtirgus laikā ir savākti 2870 eiro, no kuriem - 2021 eiro no tirdzniecības vietām, 720 eiro no loterijas, 24 eiro no strītbola komandu dalības maksas un ienākumi no ēdinātājiem – 105 eiro. “Ideja labdarības Robežtirgu rīkot kopā ar igauņiem tieši uz valstu robežas izrādījās pareiza - pasākums ir kļuvis interesantāks, bija ieradušies daudz vairāk tirgotāju no dažādām valstīm”, stāsta Vents Armands Krauklis, “Aktīvi strādājot un pilnveidojot iesākto, mērķis – radīt vienu no lielākajiem un populārākajiem pasākumiem Baltijā – ir sasniedzams”. Paldies visiem brīvprātīgajiem un Valkas - Valgas pašvaldību darbiniekiem par ieguldīto darbu. Uz tikšanos nākamajā gadā, 9.maijā!
Informāciju sagatavoja: Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brūvere, 64707489, 26444002 Amatas novada pašvaldība pašlaik realizē Eiropas Savienības fondu finansētās darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.2. aktivitātes „Reģionālo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība” Kohēzijas fonda projektu „Normatīvo aktu prasībām neatbilstošas sadzīves atkritumu izgāztuves „Kursene” rekultivācija”. Projekta īstenošana tika uzsākta 2013.gada 8.oktobrī, kad tika noslēgta vienošanās starp LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Amatas novada pašvaldību. Patreizējā projekta īstenošanas stadijā ir izstrādāts tehniskais projekts un 2014.gada aprīlī uzsākti sadzīves atkritumu izgāztuves „Kursene” rekultivācijas būvdarbi. Projektu tiek plānots īstenot līdz 2014.gada septembrim. Rekultivējot normatīvo aktu prasībām neatbilstošo sadzīves atkritumu izgāztuvi „Kursene”, kura atrodas Amatas novada Skujenes pagastā, tiks samazināts apkārtējās vides piesārņojums. Nerekultivētās atkritumu izgāztuves „Kursene” platība ir 0,26 ha, projekta rezultātā tā tiks sakopta, kā rezultātā tiks ierobežota infiltrāta nokļūšanas iespējamība apkārtējā teritorijā, tādējādi nodrošinot gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanu. Projekta „Normatīvo aktu prasībām neatbilstošas sadzīves atkritumu izgāztuves „Kursene” rekultivācija” kopējās plānotās izmaksas ir 56 057,24 EUR, un 85% no projekta attiecināmajām izmaksām finansē Eiropas Savienība ar Kohēzijas fonda starpniecību. Sīkākai informācijai: Eiropas Savienības fondu finansētās darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.1.aktivitātes “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” ietvaros Amatas novada pašvaldība realizē divus ūdenssaimniecības sakārtošanas projektus „Amatas novada Ieriķu ciema ūdenssaimniecības attīstība” un „Amatas novada Skujenes ciema ūdenssaimniecības attīstība” . Projektam „Amatas novada Skujenes ciema ūdenssaimniecības attīstība” ir izstrādāts tehniskais projekts un pašlaik ir izsludināts atklātais konkurss būvdarbu veikšanai. Projektu tiek plānots realizēt līdz 2015.gada pavasarim. Projekta ietvaros tiks veikta jaunas artēziskās akas ierīkošana, ūdensapgādes tīklu un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, kā arī jaunu kanalizācijas tīklu un jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve. Projektam „Amatas novada Ieriķu ciema ūdenssaimniecības attīstība” pašlaik turpinās tehniskā projekta izstrāde. Projektā ir plānots uzstādīt dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas, sakārtot dzeramā ūdens ņemšanas vietu, veikt ūdensapgādes tīklu rekonstrukciju, izbūvēt jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus centralizētas ūdensapgādes sistēmas un centralizētas kanalizācijas sistēmas pakalpojumu pārklājuma paplašināšanai. Ieriķu ciemā ūdenssaimniecības attīstības projekta kopējās plānotās izmaksas ir 640 298 EUR (bez PVN), bet Skujenes ciemā – 499 474 EUR (bez PVN). 85% no projekta attiecināmajām izmaksām finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda starpniecību. Šogad tiks turpināta Burtnieka ezera ekosistēmas izpēte, ko veic Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu. Pirmais pētniecības gads veiksmīgi noslēdzies, un gūtie rezultāti prezentēti konferencē „Zinātniskos datos balstīta ezeru apsaimniekošana – Burtnieka ezera piemērs” 2013. gada decembrī. Lai iegūtie dati būtu objektīvi, izpētes darbs jāturpina. „Pētījumos iegūtā informācija ir ļoti svarīga, jo tikai uz tās pamata iespējams izstrādāt veiksmīgu ezera apsaimniekošanas un ekoloģiskās atveseļošanas plānu, līdz ar to nepieciešams veikt visaptverošu Burtnieka ezera ekoloģijas pētījumu vairāku gadu garumā,” skaidro Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks, dr. biol. Matīss Žagars. Maija otrajā pusē Burtnieka ezerā norisināsies šī gada pirmais izpētes darbu etaps, kas paredz zinātniski pētniecisko zveju, kā arī ezera grunts dzīvnieku un ūdens paraugu ievākšanu. Zinātniski pētnieciskā zveja no komerciālās zvejas atšķiras ar to, ka paraugu ievākšanai tiek izmantoti speciāli tīkli, tiek ievāktas visu sugu zivis un analizēti to barošanās paradumi. Šī zveja ļauj zinātniekiem spriest par zivju nozīmi ezera ekosistēmas funkcionēšanā. Izpētes pirmais posms veikts 2013, tā mērķis bija uz zinātniskiem pamatiem radīt ilgtspējīgu ezera apsaimniekošanas stratēģiju, kas būtu dabai un cilvēkiem draudzīga. 2014. gadā ezera izpētes turpināšanai rasts finansējums no pašvaldības līdzekļiem.
Papildu informācija:
Sākusies tiešsaistes reģistrācija Cēsu novada pašvaldības organizētajai konferencei “Cēsis pasaulē”, kas tiek rīkota Vispasaules cēsnieku dienu gaitā ar mērķi uzrunāt cēsniekus ārzemēs un vadošos Latvijas speciālistus jautājumos par to, kā veicināt emigrācijā devušos novadnieku atgriešanos mājās. Konference, kas notiks šā gada 23.jūlijā, tiek rīkota ar mērķi noskaidrot labākos novada sadarbības modeļus ar diasporu, kā arī aicinot aizbraukušos cilvēkus iesaistīties novada nākotnes veidošanā, to papildinot ar tīklošanās iespējām biznesa kontaktiem. Reģistrācijas forma pieejama ŠEIT. Iepriekš reģistrējoties, dalība bezmaksas. Pasākuma atklāšanā tiks apspriesta diasporas jautājuma aktualitāte, esošā situācija un plānotie pasākumi valsts un pašvaldību mērogā. Tam sekos paralēlās darba sesijas, kurās tiks analizētas galvenās problēmas diasporai uzņēmējdarbībā, izglītības, ģimenes , kā arī tūrisma un kultūras jomās, kā arī tiks meklēti risinājumi un instrumenti to ieviešanai. Tāpat konferences laikā plānota paneļdiskusija “Mēs Cēsīm, Cēsis mums”, kuras rezultātā tiks apzinātas atziņas potenciālam Cēsu novada reemigrācijas plānam. Noslēgumā paredzēta iepazīstināšana ar dzīves stāstiem par dzīvi ārzemēs un atgriešanos mājās. “Ar šo pasākumu plānojam uzrunāt diasporas cēsnieku komūnas, lai nodrošinātu efektīvāku saikni ar novadniekiem ārzemēs. Tas ļaus gan parādīt Cēsu novada aktualitātes, gan prezentēt Cēsis, kā lielisku vietu, kur atgriezties,” uzsver Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, piebilstot, ka “šāds pasākums parādīs - ne tikai valsts ir ieinteresēta reemigrācijas procesu veicināšanā, bet, ka tie ir vēl vairāk svarīgi pašvaldībām, no kurām šie cilvēki ir reāli aizbraukuši”. Atbalstu pasākuma norisei jau izteikušas valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Andris Bērziņš un premjerministre Laimdota Straujuma. Arī Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe un Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis norādījuši, ka šī ir lieliska platforma, ko nepieciešams attīstīt, jo līdz šim šādas tiešās uzrunāšanas aktivitātes diasporai no pašvaldību puses nav bijušas. Ar konferences programmu iespējams iepazīties ŠEIT.
Informāciju sagatavoja: 28. maijā Valmierā norisināsies vērienīgs augstākās izglītības nākotnei veltīts forums „Augstākās izglītības loma 21. gadsimta Latvijā ”, kurā pulcēsies viedokļu līderi – Latvijas sabiedrības pārstāvji, lai diskutētu par augstākās izglītības pašreizējo situāciju un tās nākotnes izaicinājumiem. Latvijas augstākā izglītība jau ilgāku laiku ir sabiedrības uzmanības centrā. „Skaļi ir tikušas pieteiktas mūsu augstākās izglītības problēmas un reformas, taču sabiedrībā kopumā valda uzskats, ka nekas tā arī būtiski nav mainījies, vienprātības šajā jautājumā, maigi izsakoties, nav arī valdošajā koalīcijā,” problēmu raksturo Vidzemes Augstskolas rektors un foruma iniciators Gatis Krūmiņš. Studentu skaits turpina kristies, apsteidzot pat pesimistiskākās prognozes. „Kas novedis pie šādas situācijas – slikts piedāvājums, akūts naudas trūkums, nemākulīga nozares vadība, vai varbūt labi plānota starptautiska sazvērestība?” retoriski jautā G. Krūmiņš. Forumā uzstāsies un diskutēs augstākās izglītības, zinātnes un darba devēju pārstāvji – LZA prezidents Ojārs Spārītis, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, komunikācijas un stratēģiskās attīstības plānošanas eksperts Zigurds Zaķis, LDDK un Augstākās izglītības padomes pārstāvis Vilnis Rantiņš, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Rektoru padomes priekšsēdētājs un DU rektors Arvīds Barševskis, LU rektors Mārcis Auziņš, LMT prezidents Juris Binde, Swedbank Vidzemes reģiona vadītāja Dace Antone, Latvijas Studentu apvienības Akadēmiskā virziena vadītāja Inguna Zariņa, kā arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Egils Stalidzāns un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš. Diskusiju moderatora lomā iejutīsies žurnālists Pauls Raudseps. Pirmā plenārsēde un diskusijas tēma vairāk ir fokusēta uz augstākās izglītības reformu jautājumiem, gan tīri praktiskiem, gan konceptuāliem. Savukārt otrā plenārsēde un diskusiju panelis veltīts augstākās izglītības partneru viedokļiem par augstāko izglītību, tās lomu, nepieciešamību un nākotni. „Nebaidāmies uz forumu aicināt cilvēkus ar atšķirīgiem un pat ar pretējiem viedokļiem. Pie viena galda sēdīsies ne tikai paši augstākās izglītības nozares pārstāvji, bet arī citas iesaistītās puses, proti darba devēji, zinātnieki un pašvaldību pārstāvji, Tieši „skatam no malas” diskusijās būs īpaša vērtība,” uzsver Krūmiņš. No pasākuma tiks nodrošināta tiešraide internetā. Programma un papildu informācija atrodama foruma mājaslapā forums.va.lv. Forumu „Augstākās izglītības loma 21. gadsimta Latvijā” rīko Vidzemes Augstskola sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Swedbank, LMT un Valmiermuižas alus darītavu.
Papildu informācija: Dabas aizsardzības pārvalde, sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu un biedrību „Veclaicenes Avotiņš” š.g. 1. jūnijā aicina piedalīties velo ekspedīcijā „Spāres un citi bezmugurkaulnieki”, kurā būs iespēja izbaudīt Veclaicenes pauguraines ainavas, kā arī ar kājām iziet aptuveni 5 km garo Luhaso purva dabas taku Igaunijā, vērojot spāres un citus bezmugurkaulniekus.
Noslēgusies iesniegumu pieņemšana Kocēnu novada domes finansētu neformālo iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkursā. Konkursā iesniegti 17 pieteikumi. Pretendentu iesniegtos dokumentus izvērtēs ar domes lēmumu izveidota konkursa komisija sešu cilvēku sastāvā. Trīs nedēļu laikā komisija pieņems lēmumus par atbalstītajiem projektiem. Kopējais konkursā pieejamais Kocēnu novada domes finansējums 2014.gadā ir 7000 eiro, vienā pieteikumā pieprasītais finansējuma apmērs nedrīkst pārsniegt 700 eiro. Projektu pieteikumus aktivitāšu īstenošanai varēja iesniegt iedzīvotāju iniciatīvu neformālās grupas - fizisku personu neformālās grupas, kurās apvienojušies vismaz pieci vietējie iedzīvotāji, kā arī nevalstiskās organizācijas, biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas. Projekta īstenošanas vietai jābūt Kocēnu novada teritorijā un projektu īstenošana jāpabeidz līdz 2014.gada 30.decembrim. Projekta aktivitātēm jānotiek Kocēnu novada teritorijā vai ieguvējiem no projekta rezultātiem jābūt Kocēnu novada iedzīvotājiem. Konkursa mērķis ir atbalstīt sabiedriski nozīmīgu aktivitāšu, projektu un pasākumu īstenošanu Kocēnu novadā, veicināt iedzīvotāju aktivitāti un līdzdalību aktuālu problēmu risināšanā, sekmējot vides sakārtošanu un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos, veicināt sadarbību starp domi, neformālām iedzīvotāju iniciatīvu grupām un nevalstiskajām organizācijām, kā arī iesaistīt ievērojamus vietējos resursus un brīvprātīgo darbu sabiedriski nozīmīgos projektos. Informāciju sagatavoja:Eva Eglīte Attīstības nodaļas vadītāja Kocēnu novada dome Tālr.: 642 07683 E-pasts: eva.eglite PIE kocenunovads PUNKTS lv www.kocenunovads.lv Kocēnu novada dome noslēgusi līgumu ar personu apvienību - SIA “Civitta Latvija”, AS “Innopolis Konsultatsioonid” un UAB “Civitta” - par Kocēnu novada attīstības programmas un ilgtspējīgas stratēģijas 2014.-2020. gadam izstrādi. Līguma summa ir 15940,65 EUR. Izstrāde tiks veikta vairākos posmos. Pirmajā posmā tiks atspoguļota pašvaldības esošā sociālā, ekonomikas un vides situācija, iekļaujot vairākas tēmas, piemēram, dabas resursi, publiskie ūdeņi, iedzīvotāji, dzīves vide, infrastruktūra, ekonomika, pārvalde. Visi iegūtie sociālekonomiskie rādītāji tiks attēloti grafiski, parādot to tendences un salīdzinājumu ar kaimiņu pašvaldībām un vidējo rādītāju reģionā un valstī. Otrajā posmā, ņemot vērā esošās situācijas analīzes rezultātus, tiks formulētas pašvaldības attīstības vīzijas, prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi. Trešajā posmā notiks darbs pie attīstības programmas, izstrādājot investīciju plānu laika periodam vismaz līdz 3 gadiem un ieviešanas uzraudzības plānu. Kocēnu novada attīstības programmas un ilgtspējīgas stratēģijas 2014.-2020. gadam izstrāde tiek veikta “Eiropas Sociālā fonda finansētās programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.3.2. aktivitātes "Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana" projekta “Kocēnu novada attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana” ietvaros (Nr. 1DP/1.5.3.2.1/10/APIA/VRAA/087/029). Attīstības programmas un ilgtspējīgas stratēģijas izstrāde tiks veikta līdz šī gada 10. oktobrim. Informāciju sagatavoja: Sestdien, 31.maijā, Valkā, ieradīsies Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kura tiksies ar Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli un Valgas pilsētas domes priekšsēdētāju Kalevu Herku, kā arī ar Igaunijas valdības un pašvaldības amatpersonām. Godinot izcilā pedagoga Jāņa Cimzes 200. dzimšanas dienu, Ministru prezidente L.Straujuma Valkā apmeklēs novadpētniecības muzejā izveidoto ekspozīciju, vēlāk paredzēta arī ziedu nolikšana pie J.Cimzes atjaunotā pieminekļa. Pēc ziedu nolikšanas premjerministre L.Straujuma un pašvaldību vadītāji dosies uz Valkas brīvdabas estrādi, lai teiktu uzrunu Latvijas un Igaunijas koru dziedātājiem. Informāciju sagatavoja: Kocēnu novada iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties Kocēnu novada attīstības programmas un ilgtspējīgas stratēģijas 2014.-2020. gadam izstrādē un piedalīties Ideju talkās, kas norisināsies Kocēnu kultūras namā: 9. jūnijā plkst. 18.00 12. jūnijā plkst. 18.00 19. jūnijā plkst. 18.00 Jau vēstīts, ka Kocēnu novada dome noslēgusi līgumu ar personu apvienību - SIA "Civitta Latvija", AS "Innopolis Konsultatsioonid" un UAB "Civitta" - par Kocēnu novada attīstības programmas un ilgtspējīgas stratēģijas 2014.-2020. gadam izstrādi. Līguma summa ir 15940,65 EUR. Izstrāde tiks veikta vairākos posmos. Pirmajā posmā tiks atspoguļota pašvaldības esošā sociālā, ekonomikas un vides situācija, iekļaujot vairākas tēmas, piemēram, dabas resursi, publiskie ūdeņi, iedzīvotāji, dzīves vide, infrastruktūra, ekonomika, pārvalde. Visi iegūtie sociālekonomiskie rādītāji tiks attēloti grafiski, parādot to tendences un salīdzinājumu ar kaimiņu pašvaldībām un vidējo rādītāju reģionā un valstī. Otrajā posmā, ņemot vērā esošās situācijas analīzes rezultātus, tiks formulētas pašvaldības attīstības vīzijas, prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi. Trešajā posmā notiks darbs pie attīstības programmas, izstrādājot investīciju plānu laika periodam vismaz līdz 3 gadiem un ieviešanas uzraudzības plānu. Kocēnu novada attīstības programmas un ilgtspējīgas stratēģijas 2014.-2020. gadam izstrāde tiek veikta "Eiropas Sociālā fonda finansētās programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.5.3.2. aktivitātes "Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana" projekta "Kocēnu novada attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšana" ietvaros (Nr. 1DP/1.5.3.2.1/10/APIA/VRAA/087/029). Attīstības programmas un ilgtspējīgas stratēģijas izstrāde tiks veikta līdz šī gada 10. oktobrim. Informāciju sagatavoja:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
