.png)
|
Arhīva kalendārs
Amatas novada pašvaldība pašlaik realizē Eiropas Savienības fondu finansētās darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.1.2. aktivitātes „Reģionālo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība” Kohēzijas fonda projektu „Normatīvo aktu prasībām neatbilstošas sadzīves atkritumu izgāztuves „Kursene” rekultivācija”. Projekta īstenošana tika uzsākta 2013.gada 8.oktobrī, kad tika noslēgta vienošanās starp LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Amatas novada pašvaldību. Patreizējā projekta īstenošanas stadijā ir izstrādāts tehniskais projekts un 2014.gada aprīlī uzsākti sadzīves atkritumu izgāztuves „Kursene” rekultivācijas būvdarbi. Projektu tiek plānots īstenot līdz 2014.gada septembrim. Rekultivējot normatīvo aktu prasībām neatbilstošo sadzīves atkritumu izgāztuvi „Kursene”, kura atrodas Amatas novada Skujenes pagastā, tiks samazināts apkārtējās vides piesārņojums. Nerekultivētās atkritumu izgāztuves „Kursene” platība ir 0,26 ha, projekta rezultātā tā tiks sakopta, kā rezultātā tiks ierobežota infiltrāta nokļūšanas iespējamība apkārtējā teritorijā, tādējādi nodrošinot gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanu. Projekta „Normatīvo aktu prasībām neatbilstošas sadzīves atkritumu izgāztuves „Kursene” rekultivācija” kopējās plānotās izmaksas ir 56 057,24 EUR, un 85% no projekta attiecināmajām izmaksām finansē Eiropas Savienība ar Kohēzijas fonda starpniecību. Sīkākai informācijai: Eiropas Savienības fondu finansētās darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.1.aktivitātes “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000” ietvaros Amatas novada pašvaldība realizē divus ūdenssaimniecības sakārtošanas projektus „Amatas novada Ieriķu ciema ūdenssaimniecības attīstība” un „Amatas novada Skujenes ciema ūdenssaimniecības attīstība” . Projektam „Amatas novada Skujenes ciema ūdenssaimniecības attīstība” ir izstrādāts tehniskais projekts un pašlaik ir izsludināts atklātais konkurss būvdarbu veikšanai. Projektu tiek plānots realizēt līdz 2015.gada pavasarim. Projekta ietvaros tiks veikta jaunas artēziskās akas ierīkošana, ūdensapgādes tīklu un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, kā arī jaunu kanalizācijas tīklu un jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve. Projektam „Amatas novada Ieriķu ciema ūdenssaimniecības attīstība” pašlaik turpinās tehniskā projekta izstrāde. Projektā ir plānots uzstādīt dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas, sakārtot dzeramā ūdens ņemšanas vietu, veikt ūdensapgādes tīklu rekonstrukciju, izbūvēt jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā arī jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus centralizētas ūdensapgādes sistēmas un centralizētas kanalizācijas sistēmas pakalpojumu pārklājuma paplašināšanai. Ieriķu ciemā ūdenssaimniecības attīstības projekta kopējās plānotās izmaksas ir 640 298 EUR (bez PVN), bet Skujenes ciemā – 499 474 EUR (bez PVN). 85% no projekta attiecināmajām izmaksām finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda starpniecību. Šogad tiks turpināta Burtnieka ezera ekosistēmas izpēte, ko veic Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu. Pirmais pētniecības gads veiksmīgi noslēdzies, un gūtie rezultāti prezentēti konferencē „Zinātniskos datos balstīta ezeru apsaimniekošana – Burtnieka ezera piemērs” 2013. gada decembrī. Lai iegūtie dati būtu objektīvi, izpētes darbs jāturpina. „Pētījumos iegūtā informācija ir ļoti svarīga, jo tikai uz tās pamata iespējams izstrādāt veiksmīgu ezera apsaimniekošanas un ekoloģiskās atveseļošanas plānu, līdz ar to nepieciešams veikt visaptverošu Burtnieka ezera ekoloģijas pētījumu vairāku gadu garumā,” skaidro Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks, dr. biol. Matīss Žagars. Maija otrajā pusē Burtnieka ezerā norisināsies šī gada pirmais izpētes darbu etaps, kas paredz zinātniski pētniecisko zveju, kā arī ezera grunts dzīvnieku un ūdens paraugu ievākšanu. Zinātniski pētnieciskā zveja no komerciālās zvejas atšķiras ar to, ka paraugu ievākšanai tiek izmantoti speciāli tīkli, tiek ievāktas visu sugu zivis un analizēti to barošanās paradumi. Šī zveja ļauj zinātniekiem spriest par zivju nozīmi ezera ekosistēmas funkcionēšanā. Izpētes pirmais posms veikts 2013, tā mērķis bija uz zinātniskiem pamatiem radīt ilgtspējīgu ezera apsaimniekošanas stratēģiju, kas būtu dabai un cilvēkiem draudzīga. 2014. gadā ezera izpētes turpināšanai rasts finansējums no pašvaldības līdzekļiem.
Papildu informācija:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
