.png)
|
Arhīva kalendārs
15.novembrī no plkst. 9.00 līdz 13.00 visi pirkt un pārdot gribētāji ir aicināti uz Zaļo tirdziņu, kas ziemas mēnešos notiks Gulbenes dzelzceļa stacijas ēkā (Dzelzceļa iela 8, Gulbene). Tirdziņā būs iespējams iegādāties garšīgas mājražotāju gatavotās lietas: kūpinātas zivis un gaļu, skābētus kāpostus, sieru, maizīti, mājas alu un vīnu, konditorejas izstrādājumus u.c. Būs nopērkami arī dārzeņi, medus, kā arī amatnieku darinātās skaistumlietas, dizaina priekšmeti un citas noderīgas lietas ikdienai un svētkiem. Lai tirdziņa apmeklētājiem būtu ērtāk nokļūt līdz Gulbenes dzelzceļa stacijai, 15.novembrī, 20.decembrī, 17.janvārī, 21.februārī un 21.martā pilsētā kursēs bezmaksas autobuss pa maršrutu: plkst. 10:00 Gulbenes Ceļu pārvaldes galvenā ēka – Supernetto autobusu pietura (Blaumaņa iela) – autobusu pietura pie veikala „Krāčukakts” (Rīgas iela) - autobusu pietura „Gauja” (Rīgas iela) – Dzelzceļa stacija. Tāds pats maršruts būs arī atpakaļ no stacijas, ap plkst. 11:45. Autobuss, kas vedīs uz Gulbenes dzelzceļa staciju, būs atpazīstams pēc zīmes „Zaļais tirdziņš”. Vairāk informācijas pa tālr. 64497729
Informāciju sagatavoja Piektdien, 7.novembrī, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Malcenieks parakstīja līgumus par restaurācijas darbiem Cēsu viduslaiku pils Rietumu torņa konservācijai ar vietējiem būvuzņēmējiem SIA „Aqua Latvija” un SIA „Kurmis būvniecība”. Līgumi paredz, ka darbi jāpabeidz līdz nākamā gada 1.decembrim. Uzņēmēji lēš, ka, saglabājoties siltākam novembrim un decembrim, darbus varētu sākt jau tuvāko nedēļu laikā. Kā norāda viduslaiku pils kurators Gundars Kalniņš, šie darbi ir zīmīgi un simboliski, jo pēdējā restaurācija pilī notikusi 1914.gadā, tātad – pirms 100 gadiem. Tolaik izveidots visiem zināmais torņa jumts, kas kļuvis par neatņemamu Cēsu vecpilsētas panorāmas elementu un simbolu. Tāpēc, visticamāk, pamanāmākais darbu rezultāts būs Rietumu torņa jumta seguma nomaiņa. Ja 1914.gadā to nosedza ar māla dakstiņiem, kuri pēc tam tika vairākkārt laboti, tad 1990.gadā, ņemot vērā naudas trūkumu, tika izveidots esošais skaidu jumts. “Pa šiem 25 gadiem esošais skaidu jumts savu laiku ir nokalpojis. Restaurācijas projekts paredz atjaunot tādu segumu, kāds tika izveidots pirms 100 gadiem. Ar māla dakstiņu jumtu pilij atgriezīsies izskats, ko atminas vecāko paaudžu cilvēki. Tas labi redzams, piemēram, pirmajās krāsu fotogrāfijās,” skaidro Kalniņš. Tāpat tiks veikta torņa ārējo mūru konservācija – mūris tiks izšuvots un atjaunota kaļķu java. Liels darba apjoms tiks veikts torņa iekštelpās – gan vītņu kāpnēs, gan torņa zālēs – un īpaši, visiem labi zināmajā Mestra zālē, kas patlaban ir slēgta apmeklētājiem drošības apsvērumu dēļ. Vienlaikus tiks veikta ļoti sarežģīta 500 gadus senās velves saglabāšana un sienu un grīdas restaurācijas darbi. Lai pasargātu Mestra zāli no laika apstākļiem, tiks ierīkoti koka slēģi – tādi paši, kādi tai bijuši 19.gadsimta nogalē. Taču, kā uzsver pils kurators, darbi netraucēs tūristu plūsmai, jo pils būs pieejama apskatei. Vienīgi Rietumu tornim, iespējams, būs ierobežota pieejamība Projekta rezultātā apmeklētājiem būs droši pieejamas visas torņa telpas. Būs arī pilnveidots torņa apskates maršruts – atjaunojot otras vītņu kāpnes, kas patlaban netiek izmantotas, būs iespēja apmeklētāju kustību virzīt divos virzienos. Torņa restaurācijas projekta autors ir arhitekts Artūrs Lapiņš, kurš Cēsu viduslaiku pils atjaunošanas darbus veidojis jau kopš 2002.gada, līdz ar to ir uzkrājis vairāk nekā desmit gadu pieredzi. Viņa darbu sarakstā ir arī tādi nozīmīgi kultūrvēsturiski objekti kā Doma baznīca un Rīgas pils. Bet, pēc Kalniņa teiktā, liels gandarījums esot par to, ka darbus veiks vietējie būvuzņēmēji, ar kuriem jau esot veiksmīga sadarbības pieredze. Viņš piebilst, ka arī vēsturiskos 1914.gada restaurācijas darbus veicis slavens Cēsu būvnieks Pēteris Meņģelis, kurš turklāt lielu darba apjomu paveicis pats par saviem līdzekļiem. Rietumu torņa konservācija tiks veikta projekta „Cēsu viduslaiku pils saglabāšana reģiona sociālekonomiskai attīstībai” ietvaros, izmantojot 249 607 EUR piešķīrumu no Islandes, Lihtenšeteinas un Norvēģijas ar Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta programmas „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” starpniecību. Projekta mērķis ir nodrošināt valsts nozīmes kultūras pieminekļa - Cēsu viduslaiku pils rietumu torņa autentisku saglabāšanu un pieejamību reģiona kultūrvides dažādošanai, iedzīvotāju sociālā un ekonomiskā kapitāla veidošanai.
Piektdien, 14.novembrī, plkst.15.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā atklās Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tekstilmākslas nodaļas studentu darbu izstādi „Tekstils akadēmijā”. Izstādē apkopoti gan pirmā kursa gobelēni, gan bakalaura un maģistra diplomdarbi visplašākajā tēmu, tehniku un materiālu spektrā. LMA Tekstilmākslas katedras vadītāja, profesore Ieva Krūmiņa stāsta: „Tekstilmākslu profesionāli Latvijā studē 53 gadus, un šajā laikā ir izveidojušās daudzas mākslinieku paaudzes, kurām varam pateikties par šī mākslas veida atpazīstamību, daudzveidīgajām stilistiskajām un tehniskajām izpausmēm, pašmāju un starptautiskajiem panākumiem, kā arī skatītāju interesi, kas vienmēr pavada katru izstādi.” Mūsdienās tekstils tāpat kā citas mākslas nozares neieslēdzas noteiktu tēmu, tehniku un materiālu nosacījumos, bet apdzīvo plašākas, arī starpdisciplināras telpas, pieskaras neaprobētām tēmām, izmanto jebkādu materiālu un visdažādākās autortehnikas, kas spēj iespējami precīzi atspoguļot autora ideju, aicinot skatītāju domāt līdzi. Jauno mākslinieku domas virpuļo plašā amplitūdā, ietverot dabas, vides, sabiedrības, indivīda, politikas, savstarpējo attiecību problēmas, gan uzdodot jautājumus, gan piedāvājot atbildes par dzīvi un laiku, kurā atrodamies. I. Krūmiņa norāda: „Tekstilmākslas izpausmes ir plašas, tāpēc pirmajos studiju gados ir būtiski apgūt amatu no pašiem pamatiem, izdibinot visu par materiāliem, krāsām un tehnikām, vēlāk šīs zināšanas papildinot ar saviem individuālajiem struktūru, formu, un vielu pētījumiem, kas aizved pie oriģināliem un pārsteidzošiem mākslinieciskiem atradumiem. Paralēli praktiskajam darbam un kompozīcijai studenti zīmē, glezno, studē anatomiju, mākslas vēsturi, filozofiju, psiholoģiju, pedagoģiju un papildinās dažādos izvēles priekšmetos.” Erasmus Mūžizglītības programma daudziem ir devusi iespēju studēt Eiropas mākslas augstskolās, bet Rīgā bieži tekstilu studē ārzemju studenti. Iegūtā pieredze nav tikai individuāls ieguvums, pastarpināti ar citu skolu metodēm iepazīstas gan kursa biedri, gan pedagogi, tādējādi veicinot ideju apriti. Arī tekstilmākslā, kurā vēsturiski pierasts redzēt un apbrīnot skrupulozi centīgu roku darbu, savu vietu ieņēmušas jaunās tehnoloģijas – digitālās stelles un šujmašīnas, ar kuru palīdzību izdodas paveikt ļoti sarežģītus uzdevumus. „Lai gan neviena tehnika, tehnoloģija vai materiāls neaizstās talantīga, vērīga un jūtoša mākslinieka nebeidzamo meklējumu ceļu, kura sākumposmam esam liecinieki,” izstādi apmeklēt aicina I. Krūmiņa. Izstāde būs apskatāma līdz 13.decembrim. Informāciju sagatavoja:
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
