Arhīva kalendārs

Lai uzzinātu valmieriešu viedokli par pilsētā paveikto 2013.gadā un veicinātu iedzīvotāju līdzdalību dažādu norišu plānošanā, Valmieras pilsētas pašvaldība no 2014.gada 14.janvāra līdz 3.februārim veica iedzīvotāju anketēšanu.

Aptaujas rezultāti liecina, ka ar dzīvi Valmierā ir apmierināti 89% valmieriešu. Tas ir par 7% vairāk nekā pagājušajā gadā. 9% respondentu uz jautājumu atbildēja noliedzoši, savukārt tikai 2% nav atbildējuši, kas liecina, ka iedzīvotāju aktivitāte un vēlme paust viedokli ir palielinājusies. Salīdzinoši – pērn atbildi nesniedza 13% respondentu.

Valmierā īstenotie un uzsāktie projekti

Vērtējot Valmieras pilsētā īstenotos un uzsāktos projektus pēc to nozīmības pilsētai, visatzinīgāk valmierieši novērtējuši Valmieras autoostas rekonstrukciju, Valmieras Mūzikas skolas jaunās ēkas Pilskalna ielā 3 rekonstrukciju, kāpņu rekonstrukciju pie Gaujas tilta (no Gaujas līdz Plostnieku ielai), Lāčplēša ielas rekonstrukciju, Valmieras Veselības centra rekonstrukciju, rotaļu laukuma izveidi pie Jāņa Daliņa stadiona, energoefektīvā (LED) apgaismojuma ieviešanu 32 Valmieras ielās un Stacijas ielas skvēra rekonstrukciju. Savukārt, vērtējot pakalpojumu kvalitāti pilsētā, aptaujas dalībnieki atzinīgi novērtējuši vispārējās, augstākās, pirmsskolas un interešu izglītības kvalitāti, atkritumu savākšanu, centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pieejamību, sporta pasākumus un kultūras pasākumus. Valmierieši uzskata, ka prioritāri nepieciešams pilnveidot veselības aprūpes, Valmieras Būvvaldes sniegtos pakalpojumus, sociālo palīdzību pilsētā, mūžizglītības piedāvājumu, sabiedriskā transporta pakalpojumus un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Jauni pakalpojumi

Iesakot, kādi jauni pakalpojumi Valmierā būtu nepieciešami, aptaujas dalībnieki rekomendē pilsētā atvērt boulinga zāli, ātrāk uzbūvēt jauno peldbaseinu, attīstīt ielu vingrotāju kustību, uzstādīt publiskās tualetes, pilnveidot Valmieras pilsētas pašvaldības policijas darbu, uzstādīt vairāk bezmaksas publiskā bezvada interneta punktus, attīstīt ūdenstūrisma iespējas, kā arī domāt par jaunu veloceliņu un pastaigu taku izveidošanu. Ieteiktas arī tādas radošas idejas kā kartinga trases, ūdensatrakciju parka, zinātnes centra (līdzīgu kā AHHAA Igaunijā vai Z(in)oo Cēsīs) un āra kinoteātra (vasarā) izveidošanu. Pie jaunievedumiem pakalpojumu jomā tiek minēta sociālā taksometra nodrošināšana invalīdiem un pensionāriem virs 80 gadu vecuma, informatīvu pasākumu rīkošana par „zaļajām tēmām”, lai izglītotu un iepazīstinātu cilvēkus ar vides atjaunošanas un sakopšanas jautājumiem, velo un airu laivu nomas nodrošināšanu, radīt stikla un plastmasas taras nodošanas punktu, kurā tiek izsniegta atlīdzība par nodoto taru, kā arī iesaka nodrošināt plašākas publiskās slidošanas iespējas ziemas periodā.

Prioritāri veicamie darbi

Atbildot uz jautājumu par trim svarīgākajiem darbiem Valmierā 2014.gadā, valmierieši visbiežāk minējuši mazo ielu rekonstrukciju, Vecpuišu parka sakopšanu, koncertzāles izveidošanu, kinoteātra „Gaisma” rekonstrukciju, pašvaldības dzīvojamā fonda palielināšanu, Valmieras pilsētas estrādes rekonstrukciju, Valmieras Kultūras centra rekonstrukciju, tirgus laukuma rekonstrukciju, kā arī Valmieras gaļas kombināta darbības atjaunošanu. Tāpat ieteikts atjaunot piemiņas plāksni pie mājas, kurā dzimis komponists Jāzeps Vītols, izstrādāt piemiņas vietu/ objektu Oļģertam Kroderam, sakārtot meža zonas, Komjauniešu kalniņa apkārtni, kā arī izveidot promenādi gar Gauju no Valmieras Mūzikas skolas līdz pat Dzelzs tiltam.

Kultūra un sports Valmierā

Kultūras un sporta pasākumu piedāvājumu Valmierā iedzīvotāji vērtē pozitīvi, taču sniedz arī konstruktīvu kritiku. Proti, 53% respondentu uzskata, ka kultūras un sporta pasākumu piedāvājums pilsētā ir labs, 23% to vērtē kā ļoti labu, taču 19% valmieriešu uzskata, ka kultūras un sporta pasākumu piedāvājums ir viduvējs. Respondenti uzskata, ka jāpalielina profesionālās un akadēmiskās mūzikas piedāvājums, jāveic Valmieras Kultūras centra rekonstrukcija, vasarā vairāk jāizmanto pilsētas estrāde un Pilsdrupu estrāde, plašāk jāatzīmē 4.maijs, jārada jaunas vēsmas Valmieras pilsētas svētku programmā, kā arī jāstrādā pie plašākas pasākumu reklamēšanas. Tāpat tika saņemti dažādi ierosinājumi, piemēram, brīvdabas skatuves izveide pie Valmieras Mūzikas skolas Gaujmalā vai uz pontona ūdenī. Valmierieši minēji arī savas vēlmes attiecībā uz māksliniekiem, ko labprāt redzētu Valmieras Kultūras centrā: Prāta Vētra, Vestards Šimkus, Dzelzs Vilks, The Sound Poets, Raimonds Pauls, Rīgas teātru viesizrādes, Linda Leen, Marija Naumova, Dons, Instrumenti, Ainars Mielavs, Pērkons, Auļi, Iļģi, dažādi kori un orķestri, akadēmiskās un profesionālās mūzikas pārstāvji, šlāgermūzikas grupas, kā arī ārzemju viesmākslinieki.

Pašvaldības darbība

Pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem 55% respondentu vērtē kā labu, 30% kā viduvēju, bet 8% kā ļoti labu. Valmierieši atzinīgi novērtējuši arī Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centra darbu – 53% to vērtē kā labu, 26% kā viduvēju, savukārt 18% apkalpošana šķiet ļoti laba.

Tāpat pašvaldība saņēmusi vairākus ieteikumus, kā uzlabot savu darbu un sadarbību ar iedzīvotājiem – jāveido caurspīdīga un efektīva pārvaldība, budžeta sadale un izdevumu/ ieņēmumu plūsma, jāizveido pārskatāmākā mājaslapa, jāskaidro, kāpēc tiek veiktas izmaiņas saistošajos noteikumos, darbiniekiem jābūt laipnākiem un atvērtākiem komunikācijā ar iedzīvotājiem, operatīvāk jāsniedz informācija par izsludinātajiem konkursiem, remontdarbiem un gaidāmajiem pasākumiem, kā arī jākonsultējas ar iedzīvotājiem un jāuzklausa viņu viedoklis pirms lieliem projektiem.

Informētība

Atbildot uz jautājumu par to, vai iedzīvotājiem ir pietiekami daudz informācijas par pašvaldības darbu, 72% aptaujas dalībnieku informācijas apjoms šķiet pietiekams, 19% informācijas daļēji pietiek, bet 7% informācijas pietrūkst. Valmierieši ieteiktu pašvaldībai sniegt plašāku informāciju par pilsētā īstenotajiem projektiem (esošajiem un plānotajiem), operatīvāku informāciju par satiksmes ierobežojumiem un remontdarbiem, operatīvāk sniegt atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, nodrošināt plašāku informāciju par saistošajiem noteikumiem, kā arī sniegt regulāru informāciju par sociālajiem pabalstiem.

Par Valmieras pilsētas pašvaldības darbu valmierieši visbiežāk uzzina pašvaldības informatīvajā izdevumā „Valmiera domā un rada”, mājaslapā www.valmiera.lv, laikrakstā „Liesma”, portālā www.valmiera24.lv, sociālajos tīklos (Twitter, Facebook, Draugiem.lv) un Vidzemes TV/ Re:TV. Salīdzinot ar pagājušajā gadā veikto aptauju, palielinājies to valmieriešu skaits, kuri informāciju par pašvaldības darbu gūst no pašvaldības laikraksta un mājaslapas, laikraksta „Liesma” un televīzijas. Tāpat populāri vēl joprojām ir sociālie tīkli, bet mazāk populārs kļuvis radio.

Vērtējot pašvaldības informatīvā izdevuma „Valmiera domā un rada” saturu, 54% to vērtē kā labu, 28% kā viduvēju, 13% kā ļoti labu, bet 2% tas šķiet slikts. Valmierieši vēlētos redzēt vairāk analītiskus un salīdzinošus rakstus, komplicētāku informāciju un mazāk reklāmu, plašāku informāciju par sporta pasākumiem/ aktivitātēm, ar izdevuma palīdzību sniegt atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem, iekļaut vairāk izglītojošu informāciju par vides jautājumiem, pilsētas labiekārtošanu, atkritumu šķirošanu un vākšanu, īpašumu apsaimniekošanu u.c., kā arī uzlabot avīzes piegādes kvalitāti.

Vides jautājumi

Atbildot uz jautājumu, kā iedzīvotāji vērtē paveikto apstādījumu un dabas teritoriju sakopšanā pilsētā, visaugstāk tiek vērtēta teritorijas ap Dzirnavu ezeriņu apzaļumošana, Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parka izveidošana un Stacijas ielas skvēra apzaļumošana. Savukārt prioritāri būtu nepieciešams labiekārtot Vecpuišu parku, Vanšu tilta apkārtni/ Pauku priedes, Dzelzs tilta apkārtni, Valmieras dzelzceļa stacijas apkārtni, atpūtas parku pie Jāņa Daliņa stadiona un estrādes, Jāņparku, Lucas skvēru un Vidzemes Olimpiskā centra teritoriju.

Lai Valmieras pilsētvide kļūtu pievilcīgāka, prioritāri būtu nepieciešams renovēt un atrast jaunus izmantošanas veidus vēsturiskām ēkām pilsētā, labiekārtot sporta laukumus pie skolām un daudzdzīvokļu namu pagalmos, izveidot jaunus tūrisma apskates un atpūtas objektus iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, uzstādīt papildu soliņus, izvietot velosipēdu novietnes, uzstādīt tūrisma norādes un izveidot jaunus bērnu rotaļu laukumus. Lielai daļai valmieriešu (30%) šķiet, ka nav nepieciešams izveidot jaunus vides objektus, bet 54% uzskata, ka nav nepieciešams izveidot papildu reklāmas stendus.

Aptaujas dalībnieki

Iedzīvotāju aptaujā piedalījās 351 valmierietis. No tiem 70% ir sievietes, 29% – vīrieši. Visbiežāk anketu aizpildījuši respondenti vecumā no 26-45 gadiem (45%) ar augstāko izglītību (60%). Aktīvākie aptaujas dalībnieki bijuši valsts un pašvaldības iestāžu darbinieki (35%), privāto uzņēmumu darbinieki (20%), studenti (16%) un pensionāri (11%).

Detalizēti ar iedzīvotāju aptaujas rezultātiem elektroniski var iepazīties www.valmiera.lv sadaļā „Iedzīvotāju aptaujas rezultāti”.

Lai pārstāvētu Latviju Pasaules biatlona čempionātā jauniešiem un junioriem, kas no 26. februāra līdz 7. martam norisināsies Presque Isle pilsētā Amerikas Savienotajās Valstīs, otrdien uz turieni devās trīs Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņi – Ingus Deksnis, Vladislavs Ņedaivodins un Linards Zēmelis un viņu treneris Sergejs Sverčkovs. Pirmdien viņus tālajā ceļā, vēlot veiksmi, pavadīja Alūksnes novada pašvaldības pārstāvji.

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis puišiem vēlēja labus startus, lai tie kalpotu kā pirmais solis ceļā uz nākamajām ziemas olimpiskajām spēlēm. Pašvaldība sportistiem dāvināja Latvijas un Alūksnes novada karogus.

Visi trīs Alūksnes biatlonisti, būdami savā vecuma grupā rezultatīvākie šobrīd Latvijā, vienīgie pārstāvēs mūsu valsti Pasaules čempionātā, sacenšoties jauniešu konkurencē. Viņiem paredzēts starts 7,5 km sprinta, 10 km iedzīšanas un 12,5 kilometru individuālajā distancē, kā arī stafetē. Pirmās sacensības notiks jau 28. februārī, bet mājās jaunie Alūksnes biatlonisti atgriezīsies 8. martā.

Treneris S. Sverčkovs atzina, ka visa gatavošanās atbildīgajām sacensībām alūksniešiem aizritējusi pašu mājās – Alūksnes ziemas sporta centrā „Mežinieki”, lai gan zināms, ka kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas jaunie biatlonisti uz Pasaules čempionātu dodas no treniņnometnēm ārzemēs.

- Rezultātus pašlaik ir ļoti grūti prognozēt. Tie būs atkarīgi no daudziem apstākļiem. Iepriekš Amerikā neesam bijuši, bet esam dzirdējuši, ka sniegs pēc savas struktūras atšķiras no mums pierastā un tādēļ var būt grūtības slēpju smērēšanā. Gatavojoties braucienam, daudz uzmanības pievērsām slēpošanas ātruma attīstīšanai, protams, svarīgi arī, lai šaušanā veiktos labi. Centāmies pielāgoties laika atšķirībai starp Latviju un ASV – būt nomodā naktī un gulēt dienas laikā, arī treniņi notika iespējami vēlākās vakara stundās, - stāsta Sergejs Sverčkovs.

Alūksnes novada pašvaldība ir atbalstījusi Alūksnes sportistu dalību Pasaules biatlona čempionātā jauniešiem un junioriem, piešķirot 3500 latu (EUR 4980,05) finansējumu. Paldies arī citiem atbalstītājiem, ar kuru palīdzību mūsu sportistiem ir iespēja doties uz šīm sacensībām.

FOTO: Alūksnes novada pašvaldība sportistiem un viņu trenerim dāvināja Alūksnes novada un Latvijas karogus. Attēlā no labās: pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis, jaunie biatlonisti Linards Zēmelis, Ingus Deksnis, Vladislavs Ņedaivodins, treneris Sergejs Sverčkovs, domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins un pašvaldības sporta darba organizators Vilnis Veļķeris

Evitas Aplokas foto

SAGATAVOJA: Evita APLOKA,
Alūksnes novada pašvaldības
sabiedrisko attiecību speciāliste
tālrunis: 64381488
evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

 www.aluksne.lv

Neskatoties uz to, ka pašreizējie laikapstākļi nesola strauju ūdenslīmeņa ceļšanos Amatas upē, nodibinājums „TK BEBRI” pamazām sāk rosīties, jo tuvojas Amatas upes laivošanas sacensību 50 gadu jubileja. Kā smej „TK BEBRI” valdes priekšsēdētātaja  „laivas kaut uz rokām būs jānes, bet sacensības Amatā būs!”.

1964.gada lS.un 19 .aprīlī notika 1. sacensības Amatas upē. Pa brūno straumi juku jukām traucas gan ledusgabali, gan koka sprunguļi. Un tad jau pēc starta no līkuma uz līkumu un no krāces uz krāci traucas sacensību dalībnieki visdažādākajos peldlīdzek|os – no bumbu kamerām taisītajos plostos un katamarānos, piepūšamajās laivās un smailītēs, Laivotājiem kājās kedas un vilnas zeķes, mugurā džemperi un vējjakas, virs tām primitīvas glābšanas vestes. Par kaskām toreiz neviens nedomāja.Pirmā trase bija izveidota Amatas upē, tās garums bija 7 km, kurā bez dabīgajiem šķērš|iem tika iekārti 9 vārti. Sacensībās piedalījās 70 ekipāžas no dažādiem fizkultūras kolektīviem, labākais laiks 35,5 minūtes, ko sasniedza Zinātņu akadēmijas Mikrobioloģijas institūta komanda Jūlijs Jēkabsons un V.Loža. 

Pa šiem gadiem ir jūtami izmainījies gan ūdenstūrisma inventārs, gan braucēju tehniskās iemaņas. Var teikt, ka ūdenstūrisma sacensības veicināja tāda sporta veida kā Latvijas airēšanas slaloma izveidi, kad 1966.gadā parādās pirmie stikla šķiedras kajaki.

2014.gadā Amatas sacensības plānotas 5.un 6.aprīlī (vai 12.un l3.aprīlī-to noteiks ūdenslīmenis upē). Programmā paredzēts gan slaloms, gan nobrauciens, paralēli tam plānots arī Retro brauciens, kur tiks izmantoti visdažādākie sen aizmirstie peldlīdzekļi un ekipējums. Finiša vietās dalībniekus sagaidīs karsta tēja. Starts būs 13 laivu klasēs. Tiem, kuri ar laivošanu ir uz Jūs, tiks aicināti doties pārgājienā gar Amatas upi, kas ir ne mazāk aizraujošs piedzīvojums. Paredzēta arī vakara programma.

Ņemot vērā paredzēto plašo programmu nodibinājums TK BEBRI vēršas  uzņēmējiem iespēju robežās atbalstīt šo pasākumu gan finansiāli, gan materiāli (suvenīri, balvas utt). Nodrošinot atbalstītāju reklāmu izvietot sacensību vietā un plakātos, kā arī saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta l.daļu piemērot nodokļu atlaides. Interesentus lūdzu sazināties ar nodibinājumi „TK BEBRI” valdes priekšsēdētāju Gunu Dauguli (29431320, guna.gid PIE apollo PUNKTS lv).

Indra Paseka
Amatas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja

Valkas novada dome ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai un LR Satiksmes ministrijai, ministram Anrijam Matīsam, kurā lūdz izskatīt un rast iespēju finansējuma piešķiršanai 2,1 km tranzīta maršruta Rīgas ielas (autoceļš A3/E264, no Rīgas – Zemgales ielu krustojuma līdz Indrānu ielai) Valkas pilsētā rekonstrukcijai.

Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa komentārs: „Šis ceļa posms ir Latvijas vizītkarte, un tas ir vienlīdz svarīgs ne tikai valcēniešiem, bet lielai daļai Latvijas, Igaunijas un ārvalstu braucēju, jo tas ir zināmākais ceļš, kā nonākt Tartu, Narvā un tālāk Pēterburgā. Tāpēc mēs ļoti ceram, ka valsts būs pretimnākoša un atradīs šos līdzekļus maksimāli ātri, jo, faktiski, ceļa posms jau ir sabrucis”.

Valkas novada dome no saviem budžeta līdzekļiem 2012.gadā pasūtīja un projektēšanas konsultatīvā firma – akciju sabiedrība „Ceļuprojekts” izstrādāja iepriekš minētā 2,1 km ceļa posma rekonstrukcijas tehnisko projektu. Būvdarbiem nepieciešamais finansējums ir 2 966 596 EUR.

Minētais ceļa posms ir bīstams satiksmei, tajā ir izveidojušās neskaitāmas bedres, nodrupušā asfalta seguma rezultātā brauktuves daļa ir sašaurinājusies.

No Igaunijas robežas līdz Rīgas – Zemgales ielu krustojumam 4,7 kilometru garumā šī tranzīta maršruta ielas ir rekonstruētas ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu projekta „Tranzīta maršruta ielu rekonstrukcija Valkas pilsētā laikā no 2010. – 2012.gadam.

Informāciju sagatavoja:

Valkas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brūvere, 64707489, 26444002