Arhīva kalendārs

22. janvārī Gulbenes novada Līgo pagastā svinīgi atklāts sociālās aprūpes centrs „Siltais”. Svarīgajā notikumā piedalījās Gulbenes novada domes vadība, deputāti, pārvalžu vadītāji, sociālā dienesta pārstāvji, būvnieki, sociālās aprūpes centra darbinieki un iemītnieki.

Visiem klātesošajiem tika izrādītas mājīgās, sakārtotās telpas. Izskanēja daudz pateicības vārdu sociālās aprūpes centra izveidē iesaistītajiem, tika dāvāti ziedi un dāvanas. Tagad tur būs liels, moderns televizors, ko aprūpes centram uzdāvināja novada dome. Savukārt centra vadītāja Inese Lesiņa piemiņai par paveikto dāvināja ēkas 3. stāva vecās koka sijas fragmentu ar Raiņa citātu „Pastāvēs, kas pārvērtīsies.”

I.Lesiņa atzina, ka visi iemītnieki bija zinoši, ka šajā dienā ir gaidāmi ciemiņi, tāpēc  visi ir saposušies un labprāt gaida, kad kāds pavērs durvis un aprunāsies.

Bijušās Siltāju pamatskolas pārbūve par pašvaldības budžeta līdzekļiem 683008 EUR apmērā uzsākta 2012. gada nogalē, savukārt būvdarbi noslēdzās 2014.gada decembrī.

Laiku un notikumu pārmaiņu liecinieces 140 gadus vecajā ēkā ir klavieres, kas te bijušas gan laikā, kad te vēl bija skola, gan tagad, kad te izveidots sociālās aprūpes centrs. Visu pārbūves laiku klavieres, kas atrodas 2. stāvā, tika pārbīdītas no vienas vietas uz otru, taču nekad netika nestas prom.

2014. gada oktobra sākumā uz „Silto” tika pārcelti visi 19 toreizējā Jaungulbenes sociālās aprūpes centra klienti. Šodien centrā mitinās 39 iemītnieki. Kopumā šeit ir 52 vietas.

Pēc sarunām iemītnieki atzina, ka dzīvošana šeit ir ļoti laba. Te ir mājīgi, telpas ir gaišas un plašas.

Katrā ēkas stāvā ir sanitārais mezgls, pieejama gan duša, gan vanna. 1. stāvā ir arī sauna, moderna virtuve, mēbelētas istabiņas un māsu aprūpētāju istaba. Ēka ir pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī nodrošināta iespēja pārvietoties ar liftu. 2. stāvā ir liela atpūtas telpa un lasītava. Ārpusē ir ierīkots apgaismojums un izveidota terase.

Gulbenes novada sociālās aprūpes centrs „Siltais" ir sociālās aprūpes iestāde pensionāriem, personām ar funkcionāliem traucējumiem un citām mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām nepieciešama ilgstoša vai īslaicīga sociālā, garīgā un nepieciešamības gadījumā medicīniskā aprūpe, vai palīdzība krīzes situāciju pārvarēšanā un ikdienas problēmu risināšanā.

Informāciju sagatavoja:

Gunta Krevica,

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Gulbenes novada dome

T.26191107, e-pasts: gunta.krevica PIE gulbene PUNKTS lv

Pēdējo gadu laikā Strenču pilsētā ir notikuši vērienīgi  apstādījumu rekonstrukcijas un kopšanas darbi. Jaunu veidolu ieguvusi Strenču evanģēliski luteriskās baznīcas apkārtne. “Birzītē” izzāģēti 32 vecie bērzi un Meža dienu pasākumu ietvaros, iesaistot nevalstiskās organizācijas, viņu ģimenes un domubiedrus iestādīti 80 jauni. Veicot elektroapgādes tīklu rekonstrukciju, nozāģētas augšanā atpalikušās liepas Trikātas ielā. Nozāģētas par bīstamām atzītās vecās papeles pie Strenču ambulances un Pulkveža Zemitāna ielā. Nozīmīgas pārmaiņas ielu stādījumos tika veiktas arī saistībā ar tranzītielas rekonstrukciju. Pavisam iestādīti 50 koki – egles, ozoli, zaļmizas kļavas, priedes, vilkābeles, sarkanlapu ievas, purpursarkano lapu bērzi un izveidots dzīvžogs no fizokarpiem un alpu jāņogām 480 metru garumā.

Šogad pārmaiņas skārušas arī bērzu lokveida stādījumu pie Strenču dzelzceļa stacijas netālu no represēto piemiņas vietas. Sākotnēji rindā auga 29 bērzi. Laika gaitā vējā nolūza 7 bērzi, trīs no tiem aizvadītā gada februārī. Divi no trim nogāzās tieši vietā, kur cilvēki mēdz novietot savus auto, tikai laimīgs gadījums pasargāja stacijas ēku. Trešais krītot pārrāva elektropiegādes līniju, bez elektrības atstājot tuvējo māju iedzīvotājus. Izvairoties no līdzīgiem atgadījumiem, Gaidu ielas 27. un Sedas ielas 1. un 2. mājas iedzīvotāji vairākkārt ierosināja izvērtēt bērzu stāvokli elektrolīnijas un artēziskās akas tuvumā, lai turpmāk nepaliktu bez elektrības un ūdens. Iepriekšējos gados pakāpeniski kā bīstami šajā vietā tika izzāģēti 6 bērzi. Izvērtējot palikušos 16 bērzus, tajos tika atklāta trupe dažādās attīstības stadijās, atsevišķi bērzi bez redzamām bojājumu pazīmēm bija augšanas laikā sasvērušies slīpi un kļuvuši bīstami.

Šī vieta ir ļoti nozīmīga Strenču, apkārtnes iedzīvotāju un Latvijas vēstures kontekstā, tāpēc šajā vietā nepieciešams apstādījumus rekonstruēt. Ņemot vērā koku bioloģiskās īpašības un to piemērotību pilsētas apstādījumiem, šajā vietā, konsultējoties ar speciālistiem, tiks izvēlēti izturīgāku koku stādījumi. Lai atlikušajiem kokiem krītot, nenodarītu kaitējumu jaunajiem stādījumiem, kurus plānojam atjaunot sadarbībā ar Strenču represēto biedrību, tika nozāģēti visi vecie apstādījumu koki. Arī profesionāli koku audzētāji atzīst, ka koku rindā augošus vecus kokus nav vēlams retināt, jo to noturība ir daudz zemāka kā kokam, kas audzis viens, veidojot spēcīgu sakņu sistēmu.

Pētot Strenču vēsturiskos materiālus, pārrunās ar vairākiem Strenču vēstures zinātājiem neviens neatminējās faktu, ka bērzus ir stādījis K.Ulmanis vai tie stādīti K.Ulmanim par godu, kā vēsta atsevišķu cilvēku izdomāti nostāsti. Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vēstures muzeja vadītāja Baiba Leite aicināja ielūkoties vizuālo liecību krātuvē Zudusī Latvija, kur atrodamas D.Spundes vēsturiskās dzelzceļa stacijas ēkas fotogrāfijas. Paskaidrojumā pie fotogrāfijām norādīts, ka tās uzņemtas 20. gados, fotoattēlos redzamo bērzu vecums lēšams ap 20 – 30 gadiem. Tas ļauj secināt, ka bērzu lokveida stādījums, visticamāk, veidots reizē ar stacijas ēkas būvniecību 1889. gadā. Iespējams, ka vēlākajos gados bērzu lokveida stādījums ticis papildināts.

Iveta Ence, Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja

Ginta Gailīte, sabiedrisko attiecību speciāliste

Vairāk informācijas: T64715642, iveta.ence PIE strencunovads PUNKTS lv, www.strencunovads.lv

Valmieras pilsētas pašvaldība ir sākusi sarunas ar Beverīnas novadu par Vidzemes industriālā parka izveidi, kā arī iespējamo administratīvo robežu maiņu, iekļaujot Valmieras pilsētā 118 ha lielu Beverīnas novada teritoriju. Šī teritorija ir paredzēta industriālā parka izveidei un jau esošās industriālās zonas paplašināšanai, jaunu ražotņu un darba vietu radīšanai visā reģionā. Tā ir ilgtermiņa attīstības iecere, kuras rezultātus redzēsim tikai pēc vairākiem gadiem. Industriālais parks pilnībā varētu tikt pabeigts 10 gadu laikā. Tomēr gribu uzsvērt, ka industriālā parka izveide ir iespēja, kuru nedrīkst palaist vējā, ļaujoties iedzīvotājus maldinošiem paziņojumiem vai mērķtiecīgai idejas sabotāžai, aiz kuras, iespējams, slēpjas personīga ieinteresētība. Līdz 9.februārim Beverīnas novadā norit industriālā parka ieceres publiskās apspriešanas process, kam sekos deputātu balsojums.

Gan Valmieras pilsētai, gan Beverīnas novadam industriālā parka izveide nozīmē pārmaiņas. Bieži vien cilvēki baidās no pārmaiņām, labāk turoties pie vecā, kas diemžēl nenesīs vēlamo rezultātu. Es esmu pārliecināts, ka ražošanas attīstība ir pareizs solis pilsētai un novadam, uzņēmējdarbības augšupejai un mūsu iedzīvotāju labklājībai.

Vidzemes industriālajā parkā, teritorijā starp apvedceļiem Cēsu un Smiltenes virzienā, paredzēts izveidot vairākas ražotnes, visupirms atbalstot vietējos ražotājus un izejmateriālu piegādātājus, un radot vairāk nekā 200 jaunas darba vietas, kas mums ir ļoti nepieciešamas. Beverīnas novadā, pēc Valsts nodarbinātības aģentūras sniegtās informācijas, decembrī trūka aptuveni 100 darba vietas, arī Valmieras pilsētā bezdarba līmenis svārstās no 6,5% - 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka mums ir aktīvi jārīkojas, lai iedzīvotāji varētu nodrošināt savas ģimenes, atrast darbu tuvējā apkaimē, lai Valmieras tehnikuma, Vidzemes Augstskolas sagatavotajiem speciālistiem būtu iespēja atrast darbu, bet darba tirgū - atbilstošs kvalificētu darbinieku pieprasījums un piedāvājums. Ir jārīkojas, lai mēs varētu piedāvāt darbavietas tiem Valmieras un novadu iedzīvotājiem, kas šobrīd strādā ārvalstīs, bet labprāt atgrieztos mājās.

Līdz ar industriālā parka izveidi, mēs lietderīgāk izmantotu to, ko sauc par teritoriālo kapitālu. Valmieras gadījumā tas ir ģeogrāfiskais novietojums - Igaunijas, Krievijas robežu tuvums, ērtā satiksme ar Rīgu, infrastruktūra, ceļu tīklojums un dzelzceļš, dabas resursi, zināšanas un kvalificēts darbaspēks. Tāpat arī tehnoloģiskās un pētniecības iespējas, kā arī pašvaldības sniegtais atbalsts uzņēmējdarbībai. Šis projekts ļaus mums piesaistīt arī papildu investīcijas, kas radīs pozitīvu ietekmi uz blakus nozaru un pakalpojumu sfēras attīstību. Mēs kļūsim pievilcīgāks reģions tiem, kas meklēs vietu uzņēmējdarbībai vai ražotņu izvietošanai, kas izvērtēs dzīvojamā fonda vai viesnīcu celšanu šeit.

Valmieras pilsētas pašvaldībai lielākā teritorija ražošanas attīstībai ir aptuveni 8 ha platībā, kas ir krietni par maz nopietnu ražotņu izvietošanai un investoru piesaistei. Tāpēc šobrīd industriālajam parkam izvēlētā vieta ir vislabākā, ņemot vērā teritorijas platību, iespējas izbūvēt visas nepieciešamās inženiertehniskās komunikācijas, pievadus, jau esošo dzelzceļa infrastruktūru un ceļu tīklu. Vidzemes industriālā parka izveidē, lai sagatavotu vietu ražošanai, Valmieras pilsētas pašvaldībai būs jāiegulda līdzekļi aptuveni 15 miljonu eiro apmērā. Tās ir lielas investīcijas un milzu atbildība. Pašvaldība centīsies piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, kas paredzēti uzņēmējdarbībai un izaugsmei, kā arī tie būs ieguldījumi no pašvaldības budžeta un investoru puses. Lai saņemtu ES atbalstu, būs jāiesniedz jau konkrēts līgums ar investoriem un jāsasniedz noteikti darbības rezultāti, tādējādi bažas, ka teritorijā nenotiks attīstība, ir liekas.

Vienlaikus industriālajam parkam izvēlētā vieta ir meža teritorija, tāpēc vides jautājumiem pievērsta īpaša uzmanība. Valmieras pilsētas pašvaldība vienmēr ir iestājusies par zaļu un tīru vidi iedzīvotājiem, kā arī vides vērtības respektējošu ražošanu. Industriālā parka izveidei nāksies veikt atmežošanu aptuveni 50 - 55 ha platībā, lai gan, ja arī netiktu īstenots Vidzemes industriālā parka projekts, atbilstoši meža apsaimniekošanas plānam, līdz 2018.gadam lielākajā daļā industriālā parka teritorijas būtu veikta kailcirte pēc vecuma. Tomēr jau tagad mēs esam domājuši, kā mazināt iespējamo ietekmi uz vidi. Plānots, ka tiks saglabāts dabiskais meža biotops un vērtīgās mežaudzes noteiktos nogabalos, atstātas platas mežu joslas gar ceļiem un veidotas apzaļumošanas zonas, kā arī īstenota kompensējamā meža ieaudzēšana līdzvērtīgā platībā, sadarbībā ar Beverīnas novadu. Jāpiebilst, ka 110 gadus vecai priežu audzei ir 3 - 4 mazāka spēja absorbēt CO² no atmosfēras nekā jaunaudzei augšanas laikā. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības pasūtījuma starptautiska kompānija SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” izstrādā ietekmes uz vidi novērtējumu, bet Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "AC Konsultācijas" arī industriālā parka sākotnējo sociāli – ekonomisko pamatojumu.

Pašvaldībām ar likumu ir noteikts pienākums rūpēties par saimniecisko darbību administratīvajā teritorijā un bezdarba mazināšanu, tāpēc es iestājos par attīstību, atbildīgu un videi draudzīgu ražošanu. Aicinu arī Beverīnas novada deputātus atbalstīt industriālā parka izveidi un saku paldies par dialogu, kas mums ir izveidojies. Tehnoloģijas ir mainījušās un ražotāji labprātīgi īsteno maz piesārņojošu un resursu efektīvu ražošanu, cenšoties izmantot atjaunojamos energoresursus, ieviešot stingru vides pārvaldības politiku un sertificējot ražošanas procesus atbilstoši starptautiskiem kvalitātes standartiem. Mūsdienu uzņēmēji rūpējas par vidi, kurā dzīvo viņu darbinieki, draugi un ģimenes.

Jānis Baiks, Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērniem patīk doties uz kultūras pasākumiem, redzēt vēl neredzēto un dzirdēt vēl nedzirdēto. Lai bagātinātu jaunās paaudzes kultūras uztveri tā ir jāpilnveido, tāpēc Vidzemes koncertzāle “Cēsis” šajā, pirmās sezonas otrajā pusē, turpinās piedāvāt ģimenēm ar bērniem īpaši draudzīgu pasākumu programmu.

“Lai dotu iespēju arī bērniem mācīties būt patstāvīgiem kultūras pasākumu apmeklētājiem, Vidzemes koncertzāle ir izveidojusi pasākumu programmu dažādu vecumu bērniem. Bērniem plānotās programmas ir vitāli nepieciešamas un būtiskas katras koncertzāles saturiskajā piedāvājumā, jo vienmēr tik asi  analizētais jautājums par bērnu klātbūtni klasiskās vai populārās mūzikas koncertos, teātra vai baleta izrādēs ir jārisina pakāpeniski, ļaujot bērnam iepazīt mākslas pasauli vienkārši saprotamā, atraktīvā veidā, vienlaicīgi nodrošinot augsti profesionālu piedāvājumu, lai pirmā saskarsme ar mākslu ir pozitīva un neaizmirstama. Mums ir nepieciešama  ar pieredzi pasākumu apmeklēšanā un mākslā izglītota jaunā paaudze,  kura turpmāk vēlēsies redzēt un dzirdēt pasaules slavenu mākslinieku koncertus Cēsīs. Mūsu mērķis šajā pusgadā ir uzaicināt pēc iespējas plašāku mākslinieku plejādi, lai ar piedāvāto bagāto pasākumu klāstu varam uzrunāt ikvienu cēsnieku, vidzemnieku un koncertzāles viesi. Runājot par programmām bērniem un jauniešiem, esam noslēguši līgumus gan ar Leļļu teātri, gan Latvijas Nacionālo operu, Ģertrūdes ielas teātri un šo kultūras institūciju māksliniecisko pienesumu Vidzemes reģionā,” atklāj Vidzemes koncertzāles “Cēsis” programmu direktore Inese Zagorska.

Šajā pusgadā bērni, jaunieši, ģimenes ar bērniem, koncertzālē varēs apmeklēt*: Latvijas Nacionālās operas baleta iestudējumu ,,Baleta pasaulē” kurš būs interesants ne tikai jaunās paaudzes skatītājiem, bet ikvienam, kuru saista baleta māksla; Latvijas Nacionālā Simfoniskā Orķestra koncertu bērniem "LeNeSOns ierauga skaņu", tajā zinātkārais puisis LeNeSOns kopā ar orķestri un diriģentu Andri Vecumnieku atskaņos populāru klasisko mūziku no animācijas filmām; koncertzālē viesosies Leļļu teātris ar aizrautīgām un izklaidējošām izrādēm “Makss un Morics” un “Brālītis un Karlsons”; turpināsies arī pirmajā pusgadā aizsāktā tradīcija ar koncertu ciklu bērniem “Mūzikas ābece no A līdz Ž”, arī šogad kopā ar atraktīvo un bērniem draudzīgo programmas autoru Andri Sējānu uz skatuves kāps Vidzemes kamerorķestris un Latvijā pazīstami mūziķi; aprīlī koncertzālē viesosies “Kartupeļu opera” – unikāla, krāsaina un daudzveidīga opera ģimenēm ar skolas vecuma bērniem. Mūzikā atveidota vēstures faktos balstītā Ineses Zanderes pasaka par kartupeļu ceļojumu; mūzikas skolu audzēkņiem būs interesanti apmeklēt sērijas “Latvijas cerība” koncertus, kuros uzstāsies latviešu jaunie mūziķi, kā piemēram, pianiste Aurēlija Šimkus.

Pasākumu programma tiks papildināta. Visu aktuālo informāciju var pārbaudīt www.cesukoncertzale.lv.

Biļetes var iegādāties Koncertzāles kasē darba dienās no 12:00 – 18:00, sestdienās un svētdienās no 12:00 – 16:00, tālrunis biļešu rezervācijai 64119922, kā arī “Biļešu Paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv

Informāciju sagatavoja

Sanita Ozoliņa

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālrunis: 26323463, e-pasts: sanita.ozolina PIE cesukoncertzale PUNKTS lv

Tiklīdz Valkas novada dome no AS “SEB banka” vadības saņēma ziņu, ka no 2015. gada 9. februāra darbu pārtrauks bankas struktūrvienība Valkā, pašvaldība aktīvi sāka risināt radušos situāciju.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ir ticies ar VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētāju Arni Salnāju, lai vienotos par sadarbības līguma slēgšanu.

22. janvārī pēc tikšanās ar VAS “Latvijas pasts” Pasta pakalpojumu nodrošināšanas departamenta Vidzemes reģiona vadītāju Vili Klinci un Valkas pasta darba organizācijas speciālisti Zeltīti Gruzdovu, jau ir zināms, ka iestādes Valkas nodaļā no 16.februāra darbu uzsāks trešā kase, un februāra laikā pasta telpa būs aprīkota arī ar rindu regulatoru, kas padarīs ērtāku klientu apkalpošanu. Tāpat pasta nodaļā būs pieejams karšu lasītājs.

Trešā kase, ja tas būs nepieciešams, varēs strādāt tikai ar naudas izmaksām un iemaksām, kā arī ar rēķinu apmaksu.

“Līdz ar to, faktiski, problēma ar rēķinu nomaksu tiem, kas maksā skaidrā naudā, tiks atrisināta, un arī pašvaldība būs atrisinājusi problēmu par skaidras naudas iemaksu un izmaksu”, skaidro Valkas pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis. “Šī ir iespēja arī mazajiem uzņēmumiem – tie, kas neizvēlas inkasācijas firmu pakalpojumus, var izvērtēt, vai šis pasta pakalpojums nav izdevīgāks”.

No bankas slēgšanas brīža līdz jaunā paplašinātā pakalpojuma pieejamībai pasta filiālē iznāks neliels pārtraukums, taču pašvaldības vadītājs cer, ka šis periods nebūs tik garš.

“Varam būt gandarīti, ka “Latvijas pasts” šajā ziņā ir bijis pretimnākošs”, stāsta V.A.Krauklis. “Mums ir noruna arī ar pasta vadību, ka ar laiku šī sadarbība varētu vēl vairāk paplašināties – sākot ar to, ka Valkas tūrisma informācijas biroja informatīvie materiāli varētu būt izvietoti visās pasta nodaļās Latvijā, gan to, lai lauku iedzīvotājiem būtu pieejams vēl plašāks pakalpojumu klāsts pasta struktūrās un, savukārt tur, kur nav pasta struktūras, ar laiku mēs varētu nākt talkā ar risinājumu, bet tas ir tālākas sadarbības jautājums.”

Līdz ar to, ja neskaita kreditēšanas pakalpojumu, pārējie bankas līdz šim sniegtie pakalpojumi Valkā iedzīvotājiem būs pieejami.

Informāciju sagatavoja

Valkas novada domes Sabiedrisko attiecību speciāliste

Zane Brūvere

Valmieras novada fonds (VNF) 16. janvārī parakstīja līgumus par deviņu ideju īstenošanu, kas saistošas Valmieras apkaimē dzīvojošajiem. Ieceru autori un realizētāji ir vietējie iedzīvotāji. Starp atbalstītajiem projektiem ir arī akcija par atstarojošu vestu lietošanu, ko līdzfinansē SIA “VTU Valmiera”.

Brenguļu, Rencēnu, Rūjienas un Kocēnu skolu pamatskolas vecuma bērni uz VNF dāvinātajām atstarojošām vestēm zīmēs vēlējumu, vestes valkās paši un aicinās citus lietot apģērbu, kurš spēj glābt dzīvību.

Viena no apzīmētajām vestēm paliks skolēniem, savukārt otru bērni nodos SIA “VTU Valmiera”, kas tās dāvinās “neredzamajiem gājējiem”.

Vestes ar zīmētajiem veltījumiem skolēni februāra sākumā demonstrēs modes skatē, pēc kuras padomus par drošu pārvietošanos diennakts tumšajā laikā sniegs Ceļu satiksmes drošības direkcijas Valmieras nodaļas priekšnieks Valdis Stiģis, kā arī SIA “VTU Valmiera” autoskolas pasniedzējs Guntis Skrastiņš. Savukārt izlozē tiks noteikts, kura no akcijā iesaistītajām klasēm laimēs ekskursiju ar uzņēmuma autobusu 300 eiro vērtībā uz bērnu izvēlētu vietu.

Pieteikums akcijas īstenošanai tika iesniegts un atbalstu guva VNF organizētajā projektu konkursā “Sev, tev, novadam”, kurā finansiālu ieguldījumu dod VNF Ziedotāju klubs. Piešķirtie līdzekļi tiks izmantoti auduma krāsu iegādei. Arī akcijai nepieciešamās vestes ir VNF devums. SIA “VTU Valmiera” pasākumu atbalsta, dāvinot ekskursiju kādai no klasēm, kā arī organizējot atstarojošu vestu modes skati.

Kopš pērnā gada septembra spēkā stājušās izmaiņas Ceļu satiksmes noteikumos, kas nosaka, ka diennakts tumšajā laikā, pārvietojoties ārpus apdzīvotām vietām, gājējiem jāvalkā atstarojošas vestes vai apģērbs ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

Arī SIA “VTU Valmiera” autobusu vadītāji norāda, ka joprojām “neredzamo gājēju” problēma ir aktuāla gan Latvijas mērogā, gan arī Vidzemē. Diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām gājēju bez atstarotāja pamanīt ir ļoti gūti, turklāt brauktuves nav tik platas, lai varētu izvēlēties transportlīdzekli vadīt pēc iespējas tālāk no ceļa malas.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

SIA „VTU Valmiera”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: pr PIE vtu-valmiera PUNKTS lv
Mob. tel.: 26443410