.png)
|
Arhīva kalendārs
Jaunannā jaunatnes lietu koordinatora pienākumus veiks Elita Jansone, Mārkalnē - Sanita Silirova un Veclaicenē - Maija Rozīte. Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs noslēdzis līgumus par šo pienākumu veikšanu līdz novembra beigām. Jaunatnes lietu koordinatoru pienākumos būs sniegt dažāda veida atbalstu vietējiem jauniešiem - palīdzēt saņemt aktuālo informāciju, veicināt jauniešu brīvprātīgo darbu un iesaistīšanos vietēja un plašāka mēroga pasākumos un projektos, palīdzēt realizēt viņu ieceres, kā arī īstenot citādas ar pagasta jauniešiem saistītas lietas. Pirmo trīs jaunatnes lietu koordinatoru darba uzsākšana novada pagastos ir iespējama pateicoties tam, ka pašvaldības šī gada budžetā dome atvēlēja līdzekļus konkrētajam mērķim. - Šie ir pirmie jaunatnes lietu koordinatori Alūksnes novada pagastos. Ceram, ka tas izvērtīsies veiksmīgi un rezultatīvi un šādu praksi varēsim turpināt arī nākamajā gadā, - uzsver Alūksnes Bērnu un jauniešu centra jaunatnes lietu speciāliste Ilze Zvejniece. Katrā no iepriekš minētajiem pagastiem ir noteikts laiks, kad jaunatnes lietu koordinators būs sastopams. Jaunannā tas būs katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā no pulksten 12.00 līdz 15.00 tautas namā. Mārkalnē jaunatnes lietu koordinatoru varēs satikt katru piektdienu no pulksten 17.00 līdz 20.00 un katra mēneša pirmajā sestdienā no pulksten 12.00 līdz 16.00 bibliotēkā. Un līdzīgi arī Veclaicenē koordinators būs sastopams piektdienās no pulksten 17.00 līdz 20.00 un katra mēneša pirmajā sestdienā no pulksten 12.00 līdz 16.00 tautas namā. Aicinām jauniešus būt aktīviem, izmantot šo iespēju darboties kopā un saņemt atbalstu no jaunatnes lietu koordinatora, lai īstenotu savas idejas.
Ik gadu pavasaris nāk ar pavasara sakopšanas darbiem, arī šis gads nav izņēmums, kad 25. aprīlī visā Latvijā vienlaicīgi iesim kopt savu novadu, pilsētu, pagastu, pagalmu un sētu. 2015. gada Lielās talkas aicinājums paliek nemainīgs – sakārtot vidi sev apkārt – ne tikai vākt atkritumus, bet veikt labiekārtošanas darbus, apzaļumošanas darbus un jebkurus citus darbus, kas padara mūsu vidi sakoptāku, skaistāku un cilvēkiem draudzīgāku. Tā kā 2015. gads ir arī Aspazijas un Raiņa jubilejas gads, Lielā Talka par savu saukli šogad ir izvēlējusies Raiņa atziņu „Pastāvēs, kas pārvērtīsies” ar savu dziļo domu, ka tikai mainoties mums pašiem, mūsu domāšanai un rīcībai, mēs varam izmainīt arī visu Latvijas sabiedrību, saglabājot skaisto Latvijas dabu, cilvēces vērtības un savu veselību.
Smiltenes pilsētā šogad Lielās Talkas ietvaros pilsētas iedzīvotājus aicinām piedalīties „Ceļinieka parka” un „Lazdu kalna” sakopšanas talkā. Šogad talkot paliksim pilsētas centrā, sakopjot vidi sev apkārt teritorijās, kurās smiltenieši uzturas un redz diendienā. Talkosim „Ceļinieka parkā”, kurā plānojam sakopt kultūras nama nogāzi, lielās trepes un teritoriju apkārt bērnu laukumam, kuru plānojam attīrīt no lapām, sausajiem zariem, sadzīves atkritumiem. Ja izdosies Lielās talkas ietvaros vēlamies uz kultūras nama nogāzes izveidot no augiem uzrakstu „Smiltene” un rudzupuķi, lai pēc šis talkas paliek arī kaut kas paliekošs un priecē mūs un ikvienu Smiltenes viesi ikdienā. „Lazdu kalnā” plānojam iziet cauri teritorijai un savākt citu aizmirstos sadzīves atkritumus, izkasīt taciņas no lapām un savākt sausos un kritušos kokus. Pēc talkas talciniekus cienāsim ar karstu zupu. Lielās talkas ietvaros arī izglītības iestādes dosies sakopt kādu Smiltenes stūrīti – kādam tas būs „Vecais parks”, kādam „Jāņukalns” un citas teritorijas, jo, kopā ejot un darot mums, rodas lielāka atbildības sajūta pret apkārtējo vidi. Smiltenes pagasts šogad nolēmis sakopt Jaunā parka teritorijas daļu, kura pieguļ autoceļam Smiltene-Valka. Bilskas pagastā talcinieki aicināti pie Bilskas ezermalas sakopšanas darbiem, turpinot arī darbu pie dabas takas veidošanas. Mēros darbs pie aktīvās atpūtas laukuma labiekārtošanas. Palsmanes pagastā plānots aicināt talkot gribētājus uz darbiem Palsmanes kapsētā - lapu grābšana, atkritumu vietu sakopšana. Ir ideja par putnu būrīšu akciju mazajiem talkotājiem. Blomes pagasts piedalīsies pie vecās skolas "Siļķītes" teritorijas sakopšanas. Grundzāles pagastā šogad galvenie darbs būs pie pludmales volejbola laukuma izveidošana- talkas dienā tiks norakts laukuma apaugums un iebetonēti stabi tīklam. Noraktā apauguma velēnas tiks pārvestas uz estrādes teritoriju un izmantotas nelīdzenā reljefa izlīdzināšanai. Turpināsies arī brīvdabas trenažieru laukuma labiekārtošanu. Tiks iestādīti jauni bērziņi nokaltušo vietā gar skolas stadionu šosejas malā. Protams, kā katru gadu, turpināsim arī atkritumu vākšanu ceļmalās un mežos. Variņu pagastā talkos ciema teritorijā, kā arī salasot gadījuma rakstura atkritumus gar Palsas upi un ceļmalām. Smiltenes novada dome aicina ikvienu novada iedzīvotāju piedalīties Lielajā Talkā un sakopt savu īpašumu, savu pilsētu un pagastu, lai mūsu novads top viens no tīrākajiem un sakoptākajiem Latvijas novadiem. Informācija par Lielās Talkas norises laikiem un pulcēšanās vietām, sekot Smiltenes novada mājas lapā www.smiltene.lv. Ikvienam iedzīvotājam ir iespēja organizēt savu talku, piesakot savu talkošanas vietu pie Smiltenes novada talkas koordinatores Baibas Cīrules, rakstot e-pastu uz baiba.cirule PIE smiltene PUNKTS lv vai zvanot uz tel.: 64707571. Savu talkošanas vietu jau ir pieteikusi Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Smiltenes draudze. Piesakot Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes īpašumu – Smiltenes mācītājmuižu, sakopjot Smiltenes mācītājmuižas parku, ēkas, dīķa un meža apkārtni, lai smilteniešiem būtu patīkami apmeklēt iemīļotās atpūtas un pastaigu vietas. Sakopsim savu pagalmu, pilsētu, pagastu un būsim atbildīgi un dabai draudzīgi iedzīvotāji. Papildu informācija: Baiba Cīrule, Smiltenes novada talkas koordinatore, e-pasts: baiba.cirule PIE smiltene PUNKTS lv, tel.: 64707571. Sagatavoja: Baiba Cīrule, Smiltenes novada talkas koordinatore
Arita Smalkā-Boriseviča 9. un 10.aprīlī Sanktpēterburgā norisināsies Krievijas Valsts Ermitāžas Tūrisma un speciālo programmu sektora organizēta XIII Apaļā galda konference „Muzejs un „kultūras tūrisma” problēmas”. Šajā nozīmīgajā konferencē tiks pārstāvēts arī Gulbenes novads, prezentējot projekta “Muižas parki kā kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa” (Green heritage) ietvaros izstrādāto zaļā kultūras mantojuma karti, kurā ietverts Gulbenes novada kultūras mantojums un aktīvās atpūtas iespējas. „Plānots, ka konferencē uzstāsies 40 dažādi lektori - 10 minūtes katrs. Kopā ar Vidzemes Tūrisma asociācijas Valdes priekšsēdētāju Raiti Sijātu būsim vienīgie Latvijas pārstāvji. Mēs piedalīsimies Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros realizētā projektā „Green heritage” prezentācijā, uzsvaru liekot uz izdoto zaļā kultūras mantojuma karti, kurā pirmo reizi vienā maršrutā savienota Sanktpēterburga, Pleskava, Repina, Gulbene un Rīga, izceļot katras valsts un reģiona identitāti, tradīcijas un kultūrvēsturisko piedāvājumu,” informē Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza. Konferences laikā notiks arī tikšanās ar „Green heritage” projekta partneriem, kad tiks pārrunāts nākamais projekta periods, iespējas sadarboties nākotnē Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. „Informācija par visām konferencē apspriestajām tēmām, arī par Gulbenes novadu un „Green heritage” projektu, izvērstā veidā tiks publicēta izdevumā/gadagrāmatā „XIII Apaļā galda materiālu izlase” (Сборник материалов XIII круглого стола). Izdevuma tapšanā tiks izmantoti un aktualizēti raksti, ko savas vizītes laikā Gulbenes novadā pērnā gada maijā sagatavoja žurnālisti no Sanktpēterburgas,” piebilst V.Vorza. Konferences dalībniekiem būs iespēja ielūkoties Ermitāžas restaurāciju un krātuvju telpās. Informāciju sagatavoja: Cēsu pils kompleksu 2014.gadā apmeklējušo tūristu skaits pieaudzis par 14% salīdzinājumā ar 2013.gadu, savukārt, salīdzinot ar 2010.gadu, tūristu skaits pērn pieaudzis pat vairāk nekā divas reizes ziņo Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs. Kopumā pagājušajā gadā Cēsu pils kompleksu ir apmeklējuši 97 689 tūristi, bet šogad pils kompleksam plānota piedāvājumu dažādošana un apmeklētāju skaita palielināšana par 10%.
Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja galvenie uzdevumi 2015.gadam ir Vidzemes bruņniecības izstāde maijā, grāmatas “Cēsu Jaunā pils” izdošana, Cēsu mākslinieku kataloga izdošana, kā arī atpazīstamu autoru izstāžu organizēšana. Cēsu Kultūras un Tūrisma centra prioritātes 2015.gadam ir Cēsu novada kultūras stratēģijas izstrāde, projekta “Cēsis 810” sākšana, kolektīvu dalības nodrošināšana Skolēnu Dziesmu un Deju svētkos, dalība Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos, festivālā “Baltica” koncerts Cēsīs un citi pasākumi. Cēsu novada pašvaldības aģentūra “Cēsu Kultūras un Tūrisma centrs” 2014.gadā plānoto 196 355 eiro vietā guva 227 674 eiro ieņēmumus. Šogad aģentūra plāno gūt 226 000 eiro ieņēmumus.
Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
