Arhīva kalendārs
Svētdien, 12. jūlijā, Kocēnu novada Rubenē, vietā, kur savulaik Imeras katoļu priesteris Indriķis (Henricus de Lettis) sarakstīja bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa Livonijas hroniku, pirmo reizi notiks pasākums “Indriķa diena”, iedibinot to kā ikgadēju tradīciju. Datums pasākuma norisei nav izvēlēts nejauši – 12. jūlijā tiek atzīmēta Indriķa vārda diena. Šajā dienā plkst. 11.00 Rubenes baznīcā notiks dievkalpojums, plkst. 12.30 Rubenes pamatskolā norisināsies konference par Rubenes kultūrvēsturisko mantojumu “Rubenē satiekas pagātne un nākotne”. Plkst. 16.00 notiks pasākums gardēžiem “Mielasts pie Indriķa”, kad šefpavārs Valters Zirdziņš cienās ar ēdieniem, kurus pagatavos pēc senajām receptēm no 1795. gadā Rubenē drukātās pirmās pavārmākslas grāmatas latviešu valodā. Konferenci atklās un vadīs Rubenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Artis Eglītis, ar uzrunu klātesošos sveiks Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis. Konferencē piedalīsies vairāki referenti – Dr. hab. theol. Leons Taivāns uzstāsies ar tēmu “Indriķa hronika, kristietība, Latvijas valstiskums”, Dr. theol. Gunta Kalmes konferences tēma būs “Indriķa Dievs – krustnešu vai Bībeles Dievs?”, savukārt Upsalas universitātes lektors Dr. ph. Joakim Hansson vēstīs par interpretācijas pieredzi un Indriķi dažādos skatījumos. Referentu vidū būs arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, kurš stāstīs par pirmo drukāto pavārgrāmatu Latvijā, kas tapusi tieši Rubenē, kā arī Mg. Hist. Ineta Amoliņa, kura uzsvērs Indriķa hronikas nozīmīgumu novadpētniecības jomā. Dalībai konferencē iespējams reģistrēties, sazinoties ar Lutera Akadēmijas valdes priekšsēdētāju Helēnu Andersoni (tel. nr.: 29128655, e-pasts: helena.andersone PIE lelb PUNKTS lv). Pēcpusdienā plkst. 16.30 brīvā dabā notiks “Mielasts pie Indriķa”, kura laikā šefpavārs Valters Zirdziņš gatavos īpašu cienastu, izmantojot senas pavārmākslas receptes. Vēsturiski fakti liecina, ka Kocēnu novada Rubenes draudzē 18. gs. beigās izdota Latvijā pirmā pavārgrāmata latviešu valodā. Rubenes luterāņu draudzes mācītājs Kristofs Harders 1795. gadā, tulkojot no vācu valodas, turpat mācītājmājā nodrukāja pavārmākslas grāmatu ar nosaukumu „Tā pirmā pavāru grāmata”. Grāmatas oriģināls ir saglabājies un atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. Sagaidot pirmo reizi Kocēnu novada Rubenē organizēto pasākumu “Indriķa diena”, ir izveidots pasākuma logo, kas tiks izmantots gadu no gada dažādos ar pasākumu saistītos publicitātes materiālos. Logo ir attēlots bīskapa zizlis un rakstnieka spalva. Bīskapa jeb gana zizlis simbolizē Labā gana kalpojumu, ko veic uzticētās tautas vidū - būt nomodā par ticību un morāli. Savukārt spalva ir tiešs vēstījums par rakstniecības garu, kā arī simbolizē intelektu, dvēseli un radošumu. Konferences darba kārtība un vairāk informācijas par pasākumu www.kocenunovads.lv.Plānots, ka pasākums “Indriķa diena” Kocēnu novada Rubenē norisināsies ik gadu, lai pievērstu uzmanību vēsturiskajām liecībām un paaudzēs mantotajām kultūrvēsturiskajām vērtībām. Jau vēstīts, ka pagājušā gada decembrī Kocēnu novada dome, Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze, Vidzemes Augstskola un Lutera akadēmija, parakstot nodomu protokolu, vienojusies par savstarpēju sadarbību Rubenes kultūrvēsturiskā centra ilgtspējīgā attīstībā, sekmējot dažādu kultūras, izglītības, ekonomisko un sociālo aktivitāšu īstenošanu, kas nodrošinātu teritorijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. 13. gs. sākumā vienā no Latvijas senākajām kristīgajām draudzēm - Rubenē - tās dibinātājs un Imeras katoļu priesteris Latviešu Indriķis sarakstīja Indriķa Livonijas hroniku. “Indriķa hronika” ir senākā Latvijas teritorijā tapusī hronika. Galvenais vēsturiskais pirmavots par kristīgās ticības ienākšanu, personībām, tautu savstarpējām attiecībām, cīņām un sadzīvi tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1180. gada līdz 1227. gadam. Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca celta 13. gadsimtā. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, taču tagadējo izskatu baznīca ieguvusi 1739. gadā, ietverot tajā 14. gs. būvētās baznīcas altārdaļu. 2000. gadā, mainot baznīcas altārdaļas grīdu, tika atrastas senaizmirstas kapenes. Visticamāk, tās ir senās vecbaltiešu dzimtas - Patkulu kapenes. Patkulu dzimtai piederēja tuvējās Vaidavas (Waidau), Ķieģeļu (Kegel), Podzēnu (Podsem), arī Vecates (Alt-Ottenhof) un citas muižas. Uz sienas apmetuma saglabājušies trīs, iespējams, 18. gs. rakstīta teksta fragmenti vācu valodā no Ijāba grāmatas un Jāņa evaņģēlija. Pasākumu “Indriķa diena” organizē Kocēnu novada dome, Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze, Lutera akadēmija.
Eva Eglīte Orientēšanās un izklaides spēle 11.jūlijā no plkst.11:00 11. jūlijā, tradicionāli jau ceturto gadu pēc kārtas, Līgatnes novadā notiks komandu orientēšanās un izklaides spēle ALU GĀJĒJS PAPĪRA KURPĒS 2015.
Šobrīd Aucē, Rojā un Rīgā sekmīgi darbojas 2014.gadā izveidotie pirmie vienotie valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centri (turpmāk – KAC). Šie KAC tika izveidoti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotā pilotprojekta laikā no 2014. gada 2. janvāra līdz 30. jūnijam. KAC mērķis ir nodrošināt vairāku valsts institūciju un konkrētās pašvaldības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem savā pašvaldībā, nevis vairākās institūcijās vai pakalpojumu centros tālu no dzīvesvietas. VARAM valsts sekretāra vietnieks e-pārvaldes jautājumos Arnis Daugulis uzsver: “Rezultāti apliecina, ka ideja par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu Latvijā ir dzīvotspējīga. To apliecina pirmo KAC klientu apmierinātība. Vienlaikus esmu gandarīts, ka valsts iestādes un pašvaldības turpina aizsākto darbu, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem ērti nodrošinātu iespējas saņemt ar valsts un pašvaldību publiskos pakalpojumus.” Auces novada pašvaldībā izveidotajā KAC iedzīvotāji var vērsties pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts zemes dienesta (VZD) pakalpojumiem. Laika periodā no 2014. gada 1. jūlija līdz šī gada 1. jūnijam Aucē šo iespēju ir izmantojuši 872 valsts iestāžu klienti, ir sniegti 1020 pakalpojumi. Pieprasītākie ir bijuši VSAA un VID pakalpojumi. Ir pieņemti un VSAA nosūtīti 827 iesniegumi pabalstu piešķiršanai. Marta mēnesī būtiski palielinājās VID sniegto pakalpojumu skaits, jo 2. martā sākās Gada ienākumu deklarāciju pieņemšana, martā vien pašvaldībā tika pieņemtas 107 Gada ienākumu deklarācijas. Rojas novada pašvaldības KAC turpinās sadarbība ar Lauku atbalsta dienestu (LAD), Uzņēmumu reģistru (UR), VSAA, VID un VZD. Laika periodā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. maijam Rojā ir pieņemti un VSAA nosūtīti 527 iesniegumi pabalstu piešķiršanai. Iedzīvotāji visvairāk izmanto iespēju iesniegt iesniegumus slimības pabalstu piešķiršanai, miršanas pabalstu piešķiršanai un iesniegumus, kas nepieciešami, lai saņemtu bērna piedzimšanas pabalstu. Līdz 2015. gada 29. maijam VID ir saņemtas 4 Gada ienākumu deklarācijas papīra formā. Pieprasītākie VID pakalpojumi ir saistīti ar gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu, iesniegšanu. Savukārt Rīgas pilsētas pašvaldība ir paplašinājusi sadarbību ar VSAA. Sešās Rīgas Dzimtsarakstu nodaļās, kur reģistrē jaundzimušos, jaunie vecāki vienlaikus var sagatavot iesniegumu, lai saņemtu gan Rīgas pilsētas pašvaldības pabalstu jaundzimušā aprūpei, gan VSAA bērna piedzimšanas pabalstu. No Rīgas Dzimtsarakstu nodaļām laika periodā no 2015. gada 1. februāra līdz 2015. gada 31. maijam VSAA saņēmusi 907 iesniegumus valsts pabalstam sakarā ar bērna piedzimšanu. Atgādinām, ka 2015.gadā visā Latvijā tika uzsākts darbs pie Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveides. Pirmais Valsts un pašvaldību vienotais klientu apkalpošanas centrs tika atklāts februārī Rīgā, Talejas ielā 1 (Valsts ieņēmumu dienesta ēkā). Šeit iedzīvotāji var saņemt vairākus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), Valsts darba inspekcijas (VDI), un visus VSAA un VID pakalpojumus. Šobrīd norisinās aktīvs darbs pie jaunu Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru izveides 89 novadu nozīmes un 21 reģionālās nozīmes centros. Sākot ar 2018. gadu - pakāpeniski arī 9 nacionālās nozīmes attīstības centros. Valsts budžetā šim mērķim 2015. gadam paredzēti 919 739 eiro un šis finansējums tiks piešķirts centru pielāgošanai un aprīkošanai, darbavietu uzturēšanai un nodarbināto atlīdzībai. Kristīne Kļaveniece
|
|