Arhīva kalendārs

Valmierā 21.oktobrī norisināsies starptautiska tūrisma konference, kurā viena no tēmām būs gastronomijas tūrisms. Par to, kāda ir Latvijas dabas garša, stāsta viens no Latvijā vadošajiem šefpavāriem un konferences lektors Ēriks Dreibants.

“Latvijas dabas garšas meklējumi un mūsdienu virtuves manifests jau kādu laiku ir mana un arī citu manu kolēģu tēma, to pat var nosaukt par kustību. Turpinām ar nākamo “vilni” – Latvijas savvaļas garšas meklēšana un pētīšana. Uzskatu, ka mūsu uzdevums ir atstāt planētu tīrāku un zaļāku, salīdzinot ar situāciju, kāda tā ir mūsu piedzimšanas brīdī, vai vismaz nesabojāt to vēl vairāk. Ir cilvēku darbības, kas degradē dabu. To varam novērst, saskatot resursus, kuru izmantošana nenodara kaitējumu videi. Tas ir arī viens no svarīgākajiem nosacījumiem – dabā varam iet un garšas meklēt līdz mirklim, kamēr nenodarām tai pāri,” stāsta Ē.Dreibants.

Gastronomijas tūrisms ir ne tikai ēdienu un dzērienu baudīšana, bet arī daudzas citas aktivitātes tūrisma industrijā, uzsver šefpavārs. Tās ir sajūtas, emocijas, kuras radām, kultūras mantojums, kuru izzinām, pieredze, kuru gūstam konkrētajā valstī. Jāpiebilst, ka nozīmīga Latvijai ir arī iespēja 2017.gadā nest Eiropas gastronomijas reģiona titulu. Rīgas - Gaujas reģions, kurā ir Valmiera, Cēsis, Sigulda, Rīga, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris, ar gastronomiju, kultūras mantojumu, viesmīlības tēmu, dažādiem pasākumiem un aktivitātēm stiprinās Gaujas Nacionālo parku kā starptautiski zināmu un pievilcīgu tūrisma galamērķi, vienlaikus piesaistot uzmanību Latvijas dabas garšai kopumā.

Īstenojot gastronomijas aktivitātes, vērība tiks pievērsta izglītībai, pilsētu un lauku mijiedarbībai, veselīgas pārtikas un uztura jautājumiem, ēdienu tradīcijām, restorānu un viesmīlības nozīmei un kultūrai, uzņēmējdarbībai un inovāciju nozīmei gastronomijā. “Tā mēs varam vairāk parādīt mūsu Latviju. Ja man prasa, kur aug lācenes, mums jādodas uz purvu. Ja jautā, kur mīt foreles, apskatīsim mūsu upītes. Pa ceļam redzēsim skaisto Latvijas dabu, klintis, iežus, dzīvniekus, savvaļas veltes. Tā nav tikai garšu meklēšana, bet aizraujošs ceļojums.”

Turklāt garšu “medības” ir interesantas ne tikai ārzemju viesiem, bet arī Latvijā dzīvojošajiem - daudz dabas resursu neizmantojam, jo neesam tos iepazinuši. Arī Ē.Dreibants, jau pieredzējis Latvijas garšas meklētājs, atzīst, ka vienmēr atklāj ko jaunu. Piemēram, vēl nesen interesants augs Ainažu pusē garšojis kā sinepju sēkliņas. “Iet dabā ir pārsteigums. Katru reizi vari atklāt ko jaunu. Bet nevajag steigties un baidīties no ērcēm. Izbaudot procesu, daba jums visu atklās un parādīs. Tik daudz veselīgā ir atrodams mūsu pļavās un mežos, piemēram, pienenes. Nevajag uzlikt ierobežojumus – nebaidīsimies kopā ar bērniem mesties četrrāpus un ar prieku ēst zaķskābenes vai arī nogaršot jauno priedīšu veselīgos dzinumus. Varam atklāt sev līdz šim nezināmus vai nenovērtētus produktus. Ir tikai jāskatās dabā, brīdi jāpadomā un jābauda.”

Starptautiskā tūrisma konference “Pieredze, inovācijas un izaicinājumi tūrismā: globālo tendenču vietējie risinājumi” Valmierā, Vidzemes Augstskolā un koncertzālē “Valmiera” notiks 2016.gada 21. oktobrī. Konferencē tiks aplūkotas tēmas, kas ir nozīmīgas Latvijas tūrisma un viesmīlības nozares nākotnes konkurētspējas veicināšanā, aktualizējot turpmākās desmitgades stratēģijas. Plašāks ieskats konferences tēmās Valmieras pilsētas mājaslapā.

Informāciju sagatavoja:

Zane Bulmeistare

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece

Mob. tālr.:26443410

20. oktobrī Smiltenē un 8. novembrī Valmierā notiks projekta "Tubas un eifonija spēles meistarklase un koncerts Vidzemes mūzikas skolu audzēkņiem" pasākumi. Koncerti un meistarklases notiek Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda finansētās Latvijas valsts mežu atbalstītās "Vidzemes kultūras programmas 2016" ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

projekta vadītāja Agnija Grāvīte

Aivis Saulītis, uzņēmuma IK Latvju sēta īpašnieks, ar Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu, Latvijas Valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016. projekta ietvaros, izgatavojis autentiskas 102 gadus senas, unikālas stelles un uzdāvinājis tās Aronas pagastam. Lai aušanas tradīcija spēj turpināties.

Ap 1914. gadu Berta Pauline Svile saņem dāvanu – īpaši viņai izgatavotas stelles. Tā ir dārga dāvana. Vēlāk, šo steļļu vērtība tikai aug, jo katrs mūžs, kas pie tām pavadīts, iezīmē steļļu cenu dārgāku par zeltu. Mūžs ar dienām, minūtēm un brīžiem ir vērtīgākais, kas ir uz pasaules. Berta pavada visu dzīvi aužot rakstus, radot palagus, segas un dvieļus. Viņa atstāj stelles mantojumā savai meitai Marijai. Marija ir izdomas bagāta, lepna un neatlaidīga. Viņa izdomā rakstus pati. Auž krāsas un formas kopā kā brīnumainā dabas parādībā. Ne karš, ne vīra izsūtījums, ne slēpšanās līķu pilnā grāvī, kur pēc apsaldēšanās un infekcijas paliek kājas klibas uz mūžu, Mariju nepiespiež pamest savas uzticamās stelles. Pārējie pazīst viņu kā Stradiņmāti – klibu sirmu māmuļu, kuras rokasspiediens ir tik ciešs un stingrs, ka paliek neērti. Marija aiziet, mantojums gandrīz izput, jo nevienam neinteresē necilās, vecās stelles.

Tieši desmit gadus pēc Marijas Stradiņas došanās Viņsaulē, stelles nonāk pie viņas mazdēla. Pateicoties Vidzemes plānošanas reģionam, Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016. projekta ietvaros, tiek rasts finansējums vecvecmāmiņas steļļu rekonstrukcijai. Sākas izpētes un informācijas vākšanas posms, izrādās, Latvijā nav steļļu meistara, kurš rokas instrumentiem izgatavotu stelles. Vēl vairāk – nav Latvijā īsta steļļu meistara, pie kura doties apmācībās. Ir kāds pavecs vīrs, kurš varot palīdzēt vairs tikai ar padomu un arī tad – tikai padomju laiku izgatavoto steļļu mehānismā. Jāmācās pašam. Daudz informācijas sniedz muzeju apmeklējumi, informācija padomju laika izdotajās grāmatās, taču visvairāk – mācekļa pavadītā bērnība Stradiņmātes virtuvē starp stellēm, pie kā vecmāmiņa auž un maizes krāsni, no kā nupat izņemts karsts, uz kļavas lapām kūpošs rupjmaizes kukulis.

Stelles ir komplicēts meistardarbs, jo satur koka un metāla detaļas. Nākas apgūt kā viena, tā otra izgatavošanu. Projekts tapa četrus mēnešus. Gala rezultāts spēj patiesi iepriecināt!

Madonas novada Aronas pagasta Lauteres kultūras namā tiek uzstādītas autentiskās Bertas Sviles stelles, kas izgatavotas ar rokas instrumentiem. Tās ir uzdāvinātas Aronas pagasta ļaudīm, lai turpinās aušanas mūžs, jo mūžs ar dienām, stundām un brīžiem ir vērtīgākais, kas mums pieder.

Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Valmieras komiteja informē, ka Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām ietvaros otrdien, 18.oktobrī, no plkst.10.00 līdz 17.00 Garā ielā 10 Valmierā (ieeja no ielas puses) tiks dalītas pārtikas preču un higiēnas un saimniecības preču, kā arī skolas piederumu pakas.

Līdzi jābūt derīgai trūcīgās personas statusu apliecinošai izziņai. Lūgums uzrādīt izziņas oriģinālu, jo, uzrādot kopiju, pakas neizsniedz. Ja oriģināls pazudis, Valmieras pilsētas pašvaldībā varat saņemt izziņas dublikātu. Citi dokumenti nav nepieciešami.

Papildu informācija, zvanot pa tālruni 28395899.

Informāciju sagatavoja:

LSK Valmieras komiteja

No 7. novembra līdz 30. decembrim Valkas novadpētniecības muzejā būs apskatāma izstāde “Latviešu mediķi 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās”.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja izstādes “Latviešu mediķi 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās” mērķis ir godināt ārstu un citu medicīnas darbinieku darbību un viņu ieguldījumu Latvijas Valsts Neatkarības dibināšanā.

Izstāde vēsta par latviešu medicīnas darbiniekiem – ārstiem, žēlsirdīgajām māsām un citiem, kuri atradās Latviešu strēlnieku bataljonos un Latviešu lazaretēs 1. pasaules karā un Latvijas Armijas sanitārā dienesta struktūrā.  Izstādes autors Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja galvenais speciālists Mārtiņš Vesperis atspoguļojis viņu darba apstākļus un rezultātus.

Viens no svarīgākajiem ārsta uzdevumiem bija, ir un būs palīdzēt līdzcilvēkiem, tostarp glābt viņu dzīvības. Viena no vietām, kur tiešā veidā ārsti glābj cietušos, ir karalauks. Vispostošākās kaujas cilvēces vēsturē bija 1. pasaules kara laikā, kur vienas kaujas laikā tika nogalināti vairāki 10 tūkstoši un ievainoti vai sakropļoti tika daudz vairāk karavīru. Tieši ārsti un citi medicīnas darbinieki – feldšeri, sanitāri, farmaceiti, žēlsirdīgas māsas – bija tie, kas kaujas spelgonī un pēc tās uzņēmās smago darbu glābt cilvēku dzīvības.

Izstāde papildināta ar Valkas novadpētniecības muzeja krājumu.

Ieejas maksa: 0,75 €;

pensionāriem, studentiem, skolēniem 0,30

Izstāde atvērta:

pirmdienās - piektdienās plkst. 10:00 – 17:00;

sestdienās plkst. 10:00 – 16:00

17. novembrī plkst. 10:00 – 16:00

18. novembrī plkst. 10:00 – 15:00. Ieeja visiem bez maksas!

Informāciju sagatavoja:

Valkas novadpētniecības muzeja

izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

Ligita Drubiņa

Madonas muzeja Izstāžu zālēs kopš 17.septembra skatāma daudzkrāsaina un sievišķīga mākslinieces Anitas Melderes personālizstāde “Satikšanās". Izstādes ietvaros aicina 23.oktobrī pulksten 15.00 uz brīnišķīgu trio “GuRu-M” koncertu.

Trio sastāvā spēlē Rūdolfs Vanks (klavieres), Marta Spārniņa (vijole) un Guna Šnē (čells). Koncertā skanēs Ludviga van Bēthovena un Dmitrija Šostakoviča mūzika.

Koncerts ar trio “GuRu-M” uzstāšanos ir otrais pasākums, kas iespējams, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta “Svētki “Pilsētā, kurā esi gaidīts!” finansējumam. Tā ir dāvana muzeja apmeklētājiem pilsētas 90 gadu jubilejā, tādēļ apmeklējums ir bezmaksas.

Aicinām vēl šajā nedēļā izņemt bezmaksas ielūgumus Madonas muzeja Izstāžu zālēs (Skolas ielā 10a).

Informāciju sagatavoja:

Izglītojošā darba nodaļas vadītāja

Zane Grīnvalde