Arhīva kalendārs

Valmiermuižā 10. jūnijā ar plašu muzikālo programmu, piedaloties Auļiem, Tautumeitām, Elzai Rozentālei, Skandiniekiem, un atraktīvām dienas šeptēm – tirdziņu, tradīciju izzināšanu, īpašām meistarnīcām un šai pusē nepieredzētu uguns rituālu tiks ieskandināti vasaras saulgrieži.

Visas dienas garumā Valmiermuižas pils parkā norisināsies tirdziņš „Ar Gardu muti Valmiermuižā”, kas pulcēs amatniekus un mājražotājus no malu malām, lai laikus sagatavotos vasaras saulgriežu svētīšanai. Še būs atrodamas ne vien dažādas smalkas ēdmaņas, bet arī pinumi, kalumi, rotas, dažādi izšuvumi un citi meistardarbi, lai izgreznotos gan paši, gan greznotu arī savu sētu.

Tirgotāji aicināti pieteikties tirdziņam līdz 5. jūnijam uz info PIE gardumuti PUNKTS lv vai pa tālr. 27337798.

Dienas pirmajā pusē paredzēta plaša folkloras programma, ļaujot izzināt ne vien mūsu tradīcijas, svētku rituālus, dziesmas un rotaļas, kuras ierādīs „Teikas muzikanti” un folkloras kopa „Ore” un „Skandinieki”, bet nedaudz apjaust arī ārvalstu ieražas, jo pils parkā skanēs īstas sāmu joikas, kuras izdziedās sāmu koris no Norvēģijas „Dimitri Joavku”.

Līdzās lustēm un andelei būs iespējams apmeklēt dažādas meistarnīcas, kurās piedalīties aicināts gan liels, gan mazs, lai zinošu meistaru pavadībā iepazītu latviešiem nozīmīgas dzīvesziņas:

• Amatniece Līga Mergina ierādīs, kā pašu izveidotajā maizes krāsnī cept arī pašu mīcītu maizīti;
• Amatas novada Amatu mājas meistari pamācīs, kas īsti ir aušana un celošana, kā arī ierādīs, kā svētkos rotāt māju ar salmu pušķojumiem vai mazākajiem darināt salmu lelles. Pašiem pacietīgākajiem meistari ierādīs, cik smalks un akurāts darbs ir kokles grebšana.
• Še būs iespējams apmeklēt pat pirti un iepazīt pirts zintis – izzināt pirts rituālus, piedalīties slotu siešanā, pagatavot pirts skrubi un citas noderīgas lietas, ko ierādīs vienīgās profesionālās „Pirts skolas” meistari;
• Kur vasaras saulgrieži, tur siers un siera siešanas meistarnīca – tajā Valmieras Novadpētniecības muzeja saimnieces ierādīs stiķus siera siešanā;
• Protams, saulgriežiem par godu, neiztikt bez kroņu darināšanas gan no ziediem, gan no citiem dabas materiāliem kopā ar „Spangu” meistari;
• Izveicīgākie vīri Jāņu nakts pūdeli garās kārts galā aizdedz ar degošām bultām, tādēļ starp meistarnīcām ikviens varēs pārbaudīt savu prasmi šaušanā ar loku.

Neiztikt arī bez citām lustēm – apmeklētājiem būs iespējams iemēģināt spēkus spēlēs, vērot Valmiermuižas staļļa saimes izrādīšanos un arī pašiem doties izjādēs. Svinības kuplinās tautas deju koncerts, kurā piedalīsies Burtnieku novada JDK „Sadancis”, kā arī viņu draugi – VPDK „Pastalnieki”, VPDK „Agrā Rūsa”, VIP „Ieviņa”.

Kad dienas laikā būs iemācīts, apgūts un noskatīts, tad vakarā aicinām uz postfolka koncertu, kuru atklās jaunās postfolka dīvas – grupa „Tautumeitas”, uzstāsies arī suģestējošās balss īpašniece Elza Rozentāle kopā ar etnodžeza grupu „Bur Mani”. Būs iespējams dzirdēt arī spilgtus svešzemju viesus – „Puuluup” no Igaunijas sevi raksturo kā neozombiju postfolka duetu, bet, iztulkojot somu grupas nosaukumu Pekko Käppi & K:H:H:L, tas skan „beigtā trakā zirga kauli”.

Vakara kulminācijā būs iespējams piedzīvot vienu no pirmajiem šīs vasaras dūdu un bungu grupas „Auļi” koncertiem Vidzemē. Savukārt pusnaktī nenogurdināmajiem lustētājiem Māsas Dimantas & Cēsu mednieku cepurīšu orķestris spēlēs dančus.

Pavisam īpašs būs šī gada uguns rituāls, kad centrālajā laukumā tiks aizdegta „Uguns saule”. Uguns skulptūru veidos divi starptautiski mākslinieki – Jordi NN no Valencijas, Spānijā un Mantvydas VV no Klaipēdas, Lietuvā, kuri jau vairākus gadus sadarbojas un dažādās vietās Lietuvā veido trīsdimensionālas gadskārtu un festivālu uguns skulptūras. Šis būs viņu pirmais projekts Latvijā, kad pils parkā tiks uzstādīta trīs metrus augsta uguns skulptūra, kas simbolizēs sauli tās zenītā.

SAULGRIEZIS // SVIESTS 2017 programma

Tirdziņš „Ar Gardu muti Valmiermuižā”

12.00 – 17.00 iespēja iegādāt kvalitatīvus, pašu rokām darinātus latviskus produktus no dabīgām izejvielām.

Tradīciju meistarnīcas

12.00 – 17.00 Praktiska darbošanās latvisko dzīvesziņu izzināšanai.

Maizes cepšana pašdarinātā krāsnī

Siera siešana

Celošana un aušana

Kokļu grebšana

Siena leļļu un pušķojumu darināšana

Rotāšanās ar latvju zīmēm

Kroņu darināšana

Šaušana ar loku

Folkmūzikas un tradīciju programma

12.00 Teikas muzikanti

12.45 Folkloras kopa „Ore”

13.30 Dimitri Joavku (Sapmi, Norvēģija)

14.00 Skandinieki

15.00 – 16.30 Tautas deju koncerts – JDK „Sadancis”, VPDK „Pastalnieki”, VPDK „Agrā Rūsa”, VIP „Ieviņa”

SVIESTA skatuve

18.00 Tautumeitas

19.15 Puuluup (Igaunija)

20.30 Elza Rozentāle un etnodžeza grupa „Bur Mani”

21.45 Pekko Käppi & K:H:H:L (Somija)

22.30 Skulptūras „Uguns saule” aizdegšana

23.00 Bungu un dūdu mūzikas grupa „Auļi”

24.00 Māsas Dimantas & Cēsu medību kolektīva cepurīšu orķestris – danči

Plašāka pasākuma programma: http://lauska.lv/sviests/

/Ieeja par ziedojumiem/

Rīko Valmiermuižas kultūras biedrība, Kultūras menedžmenta centrs „Lauska”; atbalsta Burtnieku novada pašvaldība, Valmieras pilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, Valmieras muzejs, Valmiermuižas alus darītava, „ZAAO”, „Valmieras Namsaimnieks”, Valmieras Kultūras centrs, laikraksts „Liesma”, žurnāls „IR”, t/c „Valleta”, Garškopju kustība „Gardu muti”.

Informāciju sagatavoja:

Valmiermuižas kultūras biedrība,

tālr. 27337798,

e-pasts: kultura PIE valmiermuiza PUNKTS lv

Mobilā lietotne “Mana Valmiera” ir visaptverošs saziņas un informācijas rīks, kas valmieriešiem un pilsētas viesiem pieejams kopš 11.maija. Pašlaik lietotne lejupielādēta jau 1919 reižu, sniedzot iespēju ērtā veidā uzzināt par aktualitātēm Valmierā, paust viedokli un dalīties ierosinājumos pašvaldības darbības uzlabošanai, kā arī saņemt vietējo uzņēmēju piedāvāto “priekšrocību grozu”.

Pašlaik mobilajā lietotnē reģistrējušies 29 Valmieras un apkārtējo novadu uzņēmēji, un to skaits turpina pieaugt. Tāpat lietotnē publicēti dažādi interesanti fakti par Valmieru, norišu kalendārs, kā arī ir iespējams veikt iedzīvotāju aptauju. Darbs pie lietotnes neapstājas, nākotnē to plānots papildināt ar vairākām jaunām funkcijām, kas būs noderīgas dažādām vecuma un interešu pilsētas iedzīvotāju un viesu grupām.

Mobilo lietotni “Mana Valmiera” atklāšanas konferencē 11.maijā atzinīgi novērtēja SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Juris Binde, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards un Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Savukārt plašākai sabiedrībai lietotne tika prezentēta Vidzemes Uzņēmēju dienās, kas notika 19. un 20.maijā.

Valmieras pilsētas pašvaldība lēmumu izveidot mobilo platformu pieņēma, lai veicinātu pašvaldības pieejamību iedzīvotājiem, sekmētu ērtāku informācijas apmaiņu, izzinātu iedzīvotāju vēlmes, kā arī atbalstītu vietējo uzņēmējdarbību.

Mobilo lietotni “Mana Valmiera” ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš ikdienā lieto viedtālruni, bez maksas var lejupielādēt lietotņu veikalā App Store (iOS ierīcēm) un Google Play (Android ierīcēm).

Jāpiemin, ka Valmierā deklarētajiem iedzīvotājiem, lietotnē autorizējoties ar Swedbank, SEB, DNB vai Nordea internetbanku (tuvākajā laikā tas būs iespējams arī ar Citadele banku), pieejamas plašākas atlaižu iespējas dažādiem uzņēmēju sagatavotajiem piedāvājumiem.

Lietotne tapusi sadarbībā ar SIA “Latvijas Mobilais Telefons”.

 Informāciju sagatavoja:

Diāna Smoļaka

Valmieras pilsētas pašvaldība

Ceturtdien, 2017.gada 1.jūnijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, Kocēnu novads kļuvis par vēl vienu ģimenēm draudzīgāku vietu bagātāks- Vaidavas ezera krastā uzstādīti jaunā bērnu rotaļu laukuma elementi.

Rotaļu laukuma izveide norisinās projektā “Atpūties Vaidavas ezera pludmalē”, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.- 2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros.

Drīzumā Vaidavas ezera malā tiks izveidots disku golfa laukums, kā arī pastāvīgi izvietota biotualete.

Vaidavas ezera publiskā pludmale ir viena no iecienītākām atpūtas vietām gan vietējiem Vaidavas pagasta iedzīvotājiem, gan Kocēnu novada u.c. tuvākiem un tālākiem viesiem. Saulainajās vasaras dienās tā ir piepildīta ar atpūtniekiem, kuriem ir iespēja sauļoties, peldēties, spēlēt pludmales volejbolu vai vizināties ar laivu. Pēdējos gados teritorija mērķtiecīgi sakopta un attīstīta.

Jāpiebilst, ka, apzinoties šīs vietas pievilcību un apmeklētāju pieprasījumu, jau trešo vasaru Vaidavas ezera pludmalē darbosies gan “Valmiermuižas vasarnīca”, kas arī šajā vasarā piedāvās dažādus atspirdzinājumus, kultūras programmu, gan arī “Vaidavežu laivas”, kas piedāvās laivu un supu dēļu nomu izbraucieniem pa Vaidavas ezeru.

23. martā Alūksnes novada domes deputāti pieņēma lēmumu uzsākt Alūksnes novada attīstības programmas 2018.–2022. gadam izstrādi. Alūksnes novada pašvaldība programmas izstrādi ir uzsākusi - apstiprinātas septiņas tematiskās darba grupas un iedzīvotāji aicināti pieteikties dalībai tajās.

Attīstības programmas izstrādei ir izveidotas šādas darba grupas:

1. Ekonomiskās attīstības darba grupa,

2. Izglītības jautājumu darba grupa,

3. Veselības aprūpes, bērnu un ģimeņu un sociālo jautājumu darba grupa,

4. Kultūras un sporta darba grupa,

5. Jaunatnes jautājumu darba grupa,

6. Pašvaldības darba organizācijas un sadarbības jautājumu darba grupa,

7. Infrastruktūras un komunālo pakalpojumu attīstības, vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas darba grupa.

Alūksnes novada pašvaldība aicina iedzīvotājus, uzņēmējus, nevalstiskās organizācijas un citus interesentus līdz 15. jūnijam pieteikties līdzdalībai attīstības programmas izstrādē šajās grupās. Pieteikties līdzdalībai kādā no darba grupām ir iespējams, sūtot e-pasta vēstuli uz adresi: evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv%20vai pa pastu, adresējot to Alūksnes novada pašvaldībai, Dārza ielā 11, Alūksnē, Alūksnes novadā, LV-4301. Lūdzam vēstulēs norādīt kontaktinformāciju - vārdu, uzvārdu, adresi, tālruni, e-pasta adresi un vēlamo līdzdalības grupu.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus līdz 30. augustam izteikt arī rakstiskus priekšlikumus jaunajai novada attīstības programmai, elektroniski sūtot informāciju uz e-pastu: dome PIE aluksne PUNKTS lv vai pa pastu, adresējot to Alūksnes novada pašvaldībai, Dārza ielā 11, Alūksnē, Alūksnes novadā, LV-4301.

Attīstības programmas izstrādes laikā iedzīvotājiem būs iespēja savu viedokli paust, arī aizpildot aptaujas anketu un piedaloties dokumenta publiskajā apspriešanā.

Novada attīstības programmas izstrādes mērķis ir plānot rīcības mērķtiecīgai novada attīstībai ilgtermiņā. Šis dokuments būs par pamatu pašvaldības budžeta līdzekļu plānveidīgai izlietošanai attīstības projektiem un investīciju piesaistei turpmākajos piecos gados.

Attīstības programmas izstrādes laikā aktuālā informācija par sabiedrības līdzdalības iespējām būs atrodama pašvaldības mājaslapā www.aluksne.lv, sadaļā “Sabiedrība” – “Sabiedrības līdzdalība”.

SAGATAVOJA: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

tālrunis: 64381502

evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

www.aluksne.lv

Tie būs šā gada grandiozākie un vērienīgākie svētki – tā gribas apgalvot par Gulbenē gaidāmajām Novadnieku dienām 2017, kurām esam devuši spēcīgu nosaukumu - “Novads. Saknes. Piederība”. 

“Mēs esam izkaisīti pa visu pasauli. Laiks savējos saukt mājās – uz īsu brīdi vai pa visam. Krietnu laiku kopā neesam pulcinājuši tos savus novada cilvēkus, kuri ir “izlidojuši” no mūsu ligzdas – vieni uz Rīgu un Latvijas lielākajām pilsētām, otri – uz ārzemēm. Taču gulbji ir jāsasauc mājās, lai vieni iedvesmotu tos, kuri šeit palikuši, bet otri, kas izmetuši loku pa pasauli, atgrieztos mājās,” tā saka mūsu kultūras dzīves dvēsele Edīte Siļķēna.

Novadnieku dienas, kas notiks 28.-29.jūlijā,  apvienos gan pilsētas, gan novada svētkus. Ik gadus šajā laikā notiek Gulbenes pilsētas svētki, tādēļ daļa cilvēku šos datumus jau ir  iezīmējuši kā obligātu došanos uz dzimto pilsētu. Protams, būs ieskaņu koncerti dienu iepriekš un kultūras aktivitātes, noslēdzot šos svētkus dienu vēlāk.

Šajās dienās piedzīvosim, redzēsim, dzirdēsim, sajutīsim: novadnieku Goda bibliotēkas atklāšanu (jauns vides objekts pilsētā, mākslinieks I.Drulle), profesiju nozaru tikšanos “Dzenam sakņu spēku ziedos!“, novadnieku akadēmiskās un džeza mūzikas koncertu, dažādas sporta sacīkstes, floristu konkursu, pilsētas pulsējošo nakti – zibakcijas, kvartālu pikniki un dārza svētki, kaimiņošanās; labo lietu  tirgu, kurā savus labumus un pērles rādīs katrs pagasts,  piederības dziesmu koncertu “Ar gulbja spārniem”, deju lieluzvedumu “Nāc laika loku kopā izdzīvot! “, kurā piedalīsies novada visu paaudžu tautisko deju kolektīvi un amatieraktieri un īstu svētku balli.

Pasākuma programma http://www.gulbene.lv/lv/jomas/k-not/260-novadnieku-dienas2017

Gulbenes novada spēks ir cilvēkos! Gaidām ciemos!

Jana Igaviņa, Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste

Ceturtdien, 8.jūnijā, plkst.16.00 Cēsu Vēstures un Mākslas muzejā notiks izstādes "Kurzemes albums” atklāšana. Piedalīsies arī mākslas zinātniece Edvarda Šmite.

„Kurzemes albums” ir izpētes laikā tapis apzīmējums 18.gadsimta beigu – 19.gadsimta pirmās puses attēlu kolekcijai, kopskaitā 90 zīmējumiem, siluetgriezumiem un fotogrāfijai. Attēli reiz piederējuši Kurzemē mitušajai Groškes – Ekses – Kleinu dzimtai vairākās paaudzēs, un ir saglabājušies cauri gadsimtiem. Šobrīd tā ir unikāla liecība par piemiņas albumu tradīcijas transformāciju 18.gadsimta beigās un 19.gadsimta pirmajā pusē.

Senāko zīmējumu autori ir tādi savā laikā atzīti mākslinieki kā vācu klasicisma nozīmīgākais tēlnieks Johans Gotfrīds Šadovs (Johann Gottfried Schadow, 1764–1850), gleznotājs Gotlībs Šifners (Gottlieb Schiffner, 1755–1795), gleznotājs un Berlīnes Mākslas akadēmijas loceklis Johans Gotlobs Zamuēls Rēzels (Johann Gottlob Samuel Rösel, 1768/1769–1843). Zīmējumos portretētas vairākas nozīmīgas personības, starp kurām ir gleznotājs, Diseldorfas Mākslas akadēmijas direktors Frīdrihs Vilhelms Šadovs (Friedrich Wilhelm Schadow, arī von Schadow-Godenhausen, 1788–1862) un baltvācu dzejniece un rakstniece Elīza fon der Reke (Elisabeth Charlotte Constanzia von der Recke, 1754–1833).

Tomēr lielākā daļa zīmējumu autoru ir Tukuma ķirurga un pirmās aptiekas dibinātāja Johana Gotloba Groškes (Johann Gottlob Groschke, 1714–1777) un viņa dzīvesbiedres Sofijas Gertrūdes Gercas (Sophie Gertrude Görtz, ?–1797) pēcnācēji un ģimenes locekļi, kas saistīti ar namu Tukumā, Brīvības laukumā 21, kur tagad atrodas Tukuma muzeja Mākslas galerija „Durvis”.

Tukumā tēva celtajā namā dzimis vēlākais Jelgavas Pētera akadēmijas profesors un hercoga Pētera ārsts Johans Gotlībs Groške (1760–1828), kas kopā ar māsu Sofiju Gerdrutu Eksi (Sophia Gerdrutha Exe, 1765–1828) pēc vecāku nāves mantoja māju ar aptieku. J. G. Groškes zīmējums iekļauts „Kurzemes albumā”. Ekses bērnu mājskolotājs Johans Frīdrihs Rozenbergers (Johann Friedrich Rosenberger, 1777–1856) šeit salaulājās ar savu kādreizējo skolnieci Katarīnu Henrieti Šarloti Eksi (Catharina Heinriette Charlotta Exe, 1792–1827). Abu dēls Frīdrihs Vilhelms Osvalds (Friedrich Wilhelm Oswald Rosenberger, arī Rosenberg, 1819–?) 13 gadu vecumā radīja akvareli „Tukuma tirgus laukums 1832.gada augustā”, kas šobrīd ir senākais zināmais Tukuma pilsētas centra attēls. Šis akvarelis, kurā attēlots arī Groškes nams, papildina izstādi „Kurzemes albums”.

Daudzi „Kurzemes albuma” zīmējumi tapuši kā dzimtas sieviešu – amatiermākslinieču – un viņu paziņu loka veidotas interpretācijas iepriekš reproducētiem attēliem, atspoguļojot 19.gadsimtā populāro kopēšanas praksi. Tajos izvēlētie motīvi saistāmi ar bīdermeiera laikmetam raksturīgo grāmatu grafiku un interesi par mājas dzīvi, palīdzot atklāt arī zīmējumu radītāju – 19.gadsimta sieviešu domu un jūtu pasauli.

„Kurzemes albums” izceļ ikdienišķo un šķietami necilo, amatierisko attēlu potenciālu kultūras studijās un, pateicoties to unikālajai spējai sniegt ieskatu cita laikmeta ikdienas dzīvē, šobrīd ir Zuzānu ģimenes kolekcijas lepnums. Izstādē Cēsu pilī skatāma daļa no „Kurzemes albuma” attēliem, Johana Frīdriha Rozenbergera zīmējums "Tukuma tirgus laukums 1832.gada augustā” no Tukuma muzeja kolekcijas, kā arī piemiņas albumi no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Retumu nodaļas kolekcijas.

Izstādi papildina izdevniecības "Neputns” grāmata „Kurzemes albums. Laikmeta portrets 18.gadsimta beigu – 19.gadsimta pirmās puses piemiņas albuma attēlos”. Tajā reproducēti visi 90 "Kurzemes albuma” attēli un līdz šim atrastie attēlu inspirāciju pirmavoti, kā arī Edvardas Šmites, Aijas Taimiņas, Denisa Hanova, Paula Daijas un Baibas Vanagas teksti gan par Groškes – Ekses – Kleinu dzimtu, gan 18.gadsimta beigu – 19.gadsimta ikdienu Baltijas teritorijā.

Zuzānu kolekcijas izstādes "Kurzemes albums” kuratore un grāmatas sastādītāja: Līga Lindenbauma.

Izstāde apskatāma līdz 16. jūlijam.

Lai sekmētu un attīstītu infrastruktūru saturīgai un veselību veicinošai brīvā laika pavadīšanai, Kocēnu novada Bērzainē šovasar taps multifunkcionāls sporta laukums.

Bērzainē, Centra ielā 6 tiks pārbūvēts ciema sporta laukums, uzklājot tam asfalta segumu 800m2 platībā. To turpmāk varēs izmantot dažādu sporta veidu aktivitātēm, piemēram, ziemā- hokejam, slidošanai, vasarā- tenisam, skrituļslidošanai, florbolam, ielu basketbolam.

Laukuma pārbūvi iepirkuma rezultātā uzticēts veikt SIA “EGU BŪVE” saskaņā ar SIA “DCE” tehnisko projektu.

Multifunkcionālā sporta laukuma izveide tiks īstenota Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.- 2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros.

Projekta “Bērzaines ciema daudzfunkcionāla sporta laukuma izveide” kopējās izmaksas 35 333,20 EUR, no kura 26999,99 EUR ir  Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums.

Informāciju sagatavoja:

Kocēnu novada domes

Attīstības nodaļas vadītāja

Inese Pabērza

Mob.tel.: 26418755

E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv

Lai noteiktu potenciālā piesārņojuma ar naftas ogļūdeņražiem jeb mazuta izplatību un veiktu iespējamo risku izvērtēšanu, trešdien, 7.jūnijā, bijušajā Valmieras mazuta saimniecībā Dzelzceļa ielā 9 plānots uzsākt teritorijas izpēti.

Balstoties uz 2016.gada pavasarī veiktās priekšizpētes rezultātiem, augsnes un grunts slāņi, kā arī virszemes un gruntsūdens horizonti tiek prognozēti kā galvenās potenciālā piesārņojuma izplatības vides. Izpētes darbu laikā paredzēts veikt teritorijas ģeoloģisko izpēti, ekoloģiskā stāvokļa novērtējumu, kā arī sagatavot potenciālā piesārņojuma riska novērtējumu.  

7. un 8.jūnijā sāksies izpētes lauka darbu posms. Izvērtējot datus par objektā esošajiem faktiskajiem ģeoloģiskajiem apstākļiem, tiks plānota arī nepieciešamā papildu urbumu ierīkošana pamatiežos un grunts paraugu ņemšana.

Bijusī mazuta saimniecība Valmierā šobrīd ir degradēta teritorija, kas netiek izmantota. Tā ir uzskatāma par potenciāli piesārņotu ar mazutu un tā apstrādes produktiem. Šis piesārņojums pazemina augsnes, grunts un gruntsūdens funkcionālās īpašības, turklāt atbilstoši likumā “Par piesārņojumu” noteiktajam piesārņotas teritorijas tālāka izmantošana nav iespējama bez tās attīrīšanas. Pēc teritorijas sanācijas veikšanas to paredzēts izmantot uzņēmējdarbības attīstīšanai un investoru piesaistes vajadzībām.

Pilotvietas izpēti un risku izvērtēšanu Dzelzceļa ielā 9 paredzēts pabeigt piecu mēnešu laikā. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem darbus veiks SIA “Vides konsultāciju birojs” par kopējo līgumsummu 21 058,80 eiro bez PVN. Izpēte tiek veikta projekta “Inovatīva ilgtspējīga attīrīšana” ietvaros. Sadarbībā ar Somijas pētniecības organizāciju “Populus Group Oy” un Helsinku Universitāti bijušās mazuta saimniecības teritorijā paredzēts veikt papildu izpēti un testēt inovatīvas un ilgtspējīgas attīrīšanas metodes. Lai pilnvērtīgi analizētu metožu piemērotību, nepieciešams veikt plānoto teritorijas izpēti. Izmantojot Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam finansiālo atbalstu, kopējās projekta izmaksas Valmieras pilsētas pašvaldības aktivitātēm ir 130 000,00 eiro, tai skaitā Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējums 13 000,00 eiro.

Viens no projekta partneriem ir Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavoja:

Līga Bieziņa

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas

sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā

Tālr.: 64210682; 26495997

Piektdien, 9. jūnijā, plkst. 19.30, koncertzālē “Cēsis”, atzīmējot Gidona Krēmera un orķestra Kremerata Baltica jubilejas gadu, gaidāms īpaši veidots koncertuzvedums “Veltījums Orfejam”.  Kopā ar viesiem – soprānu Ingu Kalnu, franču pianistu Likā Debargu, lietuviešu obojisti Justi Gelgotaiti, aktrisi Gunu Zariņu un kori “...Kamēr” mūzikā un dzejā izdzīvosim sengrieķu mītu par pravieti, kas ar savu spēli spēj apburt dzīvās un nedzīvās būtnes. Koncertuzvedums Margo Zālītes režijā Latvijā būs skatāms un dzirdams tikai vienu reizi.

Koncertuzvedumā “Veltījums Orfejam” skanēs pasaules pirmatskaņojums - franču pianista un komponista Likā Debarga (Lucas Debargue) īpaši šim iestudējumam rakstīts jaundarbs koncertīno Orfeo di camera paša autora interpretācijā. Justes Gelgotaites sniegumā dzirdēsim vēl viena šī gada jubilāra - Georga Pelēča, Koncertu obojai un stīgām “ Atmiņas par Orfeju”, bet Gidons Krēmers vedīs Orfeju un Eiridīki pa Šūberta nemirstīgās mīlestības takām vijoles fantāzijā C dur, un viegli ieskicēs mūsu gadsimta dzejnieka dzīves stāstu Filipa Glāsa Orfeja svītā.

Koncertuzvedumu caurvīs R.M. Rilkes dzeja no krājuma „Soneti Orfejam” aktrises Gunas Zariņas lasījumā un mūzas – Ingas Kalnas visaptverošais skats no mūžības ar G.F. Tēlemana operas Orpheus lappusēm. Dabas un mūzikas spēku dziedājumos atklās jauniešu koris “...Kamēr” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Gluži kā Orfejs, mākslinieki aizraus un iedvesmos klausītājus, skatītājus, mūzas skartos radošos prātus.

Ar koncertuzvedumu "Veltījums Orfejam” noslēgsies Kremerata Baltica 20. jubilejas koncertturneja, kuras laikā orķestris uzstājās Itālijā, Vācijā, Nīderlandē, Šveicē, Spānijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Igaunijā, Turcijā, Portugālē, Ungārijā, Ķīnā, Korejā, Taivānā un Latvijā.

Biļetes nopērkamas koncertzāles “Cēsis” kasē, “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Vidzemes koncertzāle "Cēsis"

Mārketinga un komunikācijas vadītāja

Tālr.: +371 26171151

Alūksnes novada pašvaldība šogad organizē konkursu “Sakop, rādi, lepojies!”, kurā vērtēs sakoptākos īpašumus visā novada teritorijā.

Pašvaldība aicina individuālo māju, lauku sētu, vasarnīcu, daudzdzīvokļu māju un komercobjektu saimniekus pieteikt savus īpašumus konkursam. Pieteikties tam var ne tikai paši objektu īpašnieki vai apsaimniekotāji. Sakoptas mājas, uzņēmumus var pieteikt arī kaimiņi, draugi un kolēģi – ikviens, kurš vēlas cildināt cilvēku darbu, ko tie ieguldījuši savas apkārtnes sakopšanā un uzturēšanā.

Konkursā var piedalīties gan fiziskās, gan juridiskās personas, izņemot tos, ko apsaimnieko par pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Pieteikt sakoptos īpašumus varēs līdz 30. jūnijam. Pagastu teritorijās esošos objektus lūgums pieteikt attiecīgajā pagasta pārvaldē pa tālruni, e-pastu vai personīgi, savukārt Alūksnes pilsētas administratīvajā teritorijā esošos objektus jāpiesaka Alūksnes novada pašvaldības ainavu arhitektei Madarai Sildegai, zvanot pa tālruni 22028275 vai rakstot uz e-pastu: madara.sildega PIE aluksne PUNKTS lv.

Konkursā būs četras nominācijas, kurās vērtēs pieteiktos objektus – “Sakoptākā Alūksnes novada lauku sēta”, “Sakoptākā Alūksnes novada individuālās mājas vai vasarnīcas apkārtne”, “Sakoptākā Alūksnes novada daudzdzīvokļu mājas apkārtne”, “Sakoptākā Alūksnes novada komercobjekta teritorija”.

Pieteiktos objektus klātienē apmeklēs vērtēšanas komisija. Uzvarētājus suminās Alūksnes pilsētas svētku laikā. Kopējais konkursa balvu fonds ir līdz 2000 EUR.

Konkursa nolikums un informācija par pieteikšanos pieejama Alūksnes novada pašvaldības mājaslapā www.aluksne.lv sadaļā “Konkursi”.

Informāciju sagatavoja:

Evita Aploka,

Alūksnes novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

www.aluksne.lv

Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Pārgaujas novada pašvaldību par 423 000 eiro atjaunos vairākas dabas takas, kuru izmaksas 85% apmērā segs Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, bet 3,75% valsts budžeta dotācijas, vēsta Cēsu pašvaldības informācija.

Cēsu novada pašvaldība noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par līdzfinansējumu projektam. Projekta vadošais partneris ir Cēsu novada pašvaldība, bet projekts tiks ieviests sadarbībā ar Pārgaujas novada pašvaldību.

Projekta ietvaros Cēsu novada pašvaldības teritorijā tiks atjaunota Cīrulīšu dabas taku infrastruktūra un papildināta ar jauniem maršrutiem Zvanu klinšu apskatei un virs Spoguļklints, izvietoti informācijas stendi, atpūtas soliņi. Cīrulīšu dabas takās tiks izveidots arī jauns veselības maršruts.

Pārgaujas novadā projekta ietvaros tiks atjaunota gājēju taka gar Sarkanajām klintīm, izvietoti informācijas stendi, atpūtas soliņi, atkritumu urnas, kā arī sakārtota piebrauktuve un stāvlaukums.

Projekta mērķis ir mazināt antropogēnās slodzes, tai skaitā tūrisma, eitrofikācijas, erozijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām Gaujas nacionālā parka teritorijā Cīrulīšu dabas takās un ar to saistītajā teritorijā un Sarkano klinšu dabas takās, un ar to saistītajā teritorijā, izbūvējot atbilstošu antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru, tai skaitā izvietojot informatīvus objektus.

Informāciju sagatavoja:
Lāsma Gaile, LETA

Jaunā pētījumā apkopota Cēsu pilsētas vēsture no 13. - 16.gadsimtam, kur īpaša nozīme pievērsta Hanzas savienībai un Cēsu dalībai tajā. Pētījums ir saistošs ikvienam lasītājam, kā arī jaunu pētījumu idejas raisošs, jo tā tapšanā izmantotas gan nepublicētas, gan publicētas rakstītās liecības, gan arheoloģisko ekspedīciju materiāli.

Cēsu (Wenden) pils un pilsētas vēsture pētnieku uzmanību saistījusi vienmēr. Iespējams tas tāpēc, ka Cēsu vecpilsētas ieliņas joprojām piesaista ar savu šarmu un Cēsu viduslaiku pils ar vērienīgo apbūvi. Cēsu pilij un pilsētai ir bagāta vēsture vairāk kā 800 gadu garumā. Tieši viduslaiku periodā pilsēta piedzīvoja savu lielāko izaugsmi un, salīdzinoši ar vēlāko laiku, tādu attīstību vairs nesasniedza. Pētījumā pievērsta uzmanība Cēsu pilsētas vēsturei no laika, kad Riekstu kalnu apdzīvoja vendi un pie viņiem apmetās krusta karotāji līdz pat būtisku pārmaiņu laikam 16. gs. Šoreiz pētījuma mērķis ir apkopot dažāda veida vēstures liecības par Cēsu pilsētas vēsturi no 13. līdz 16. gs. Pētījumā izmantotas gan nepublicētas, gan publicētas rakstītās liecības, gan arheoloģisko ekspedīciju materiāli.

Hanza un Cēsu dalība šajā tam laikam starptautiskajā sistēmā ir viens no pētījuma svarīgākajiem jautājumiem. Cēsu pilsētas piederību šai sistēmai noteica tas, ka Cēsu tirgotāji nodarbojās ar tāltirdzniecību un pilsētas pārstāvji piedalījās Livonijas pilsētu sanāksmēs. Cēsis, lai neapvainojas cēsnieki, viduslaikos bija savam laikam tipiska mazpilsēta, kas līdz ar citām mazpilsētām atbalstīja lielo pilsētu lēmumus un finansiāli atbalstīja to došanos uz dažādu Hanzas pilsētu sanāksmēm, piemēram, Lībekā. Taču ar 15. gs. otro pusi mazās pilsētas, iespējams dēļ nespējas vairs finansiāli atbalstīt lielo pilsētu braucienus, uz Livonijas iekšējām sanāksmēm vairs netika aicinātas. Tā rezultātā pilsētas tirgotāji, šķiet, vairāk sāka nodarboties ar iekšējo tirdzniecību un to piesaiste Hanzas sistēmai zuda.

Vēl pētījumā aplūkota gan pilsētas pārvalde, kas atradās rātes un ordeņa amatpersonas rokās, gan ekonomika, kuras stūrakmens bija tuva un tāla tirdzniecība. Interesantākais, ka Cēsu tirgotāji veica darījumus Lībekā, turklāt šajā tolaik tik nozīmīgajā Hanzas pilsētā Cēsu tirgotājiem bija radinieki. Atsevišķi aplūkota arī pilsētas apbūve un plānojums. Lai gan pilsētas pirmie plāni saglabājušies tikai no 17. gs., tomēr pilsētas struktūrā redzams, ka tā iekļāvusi Rīgas- Tērbatas tirdzniecības ceļu, kas pilsētas iekšienē tika dēvēts par Rīgas ielu. Tāpat zināms, ka tā, tuvojoties Raunas vārtiem, tika dēvēta par Raunas ielu. Tāpat atsevišķi aplūkots reliģiskais jautājums. Interesanti, ka pilsētas iekšienē bija divas baznīcas. Pilī savukārt bija pils kapella. Taču ārpusē, netālu no pilsētas mūriem atradās vēl trīs baznīcas. Līdz ar to sanāk, ka Cēsīs un to tuvumā agrāk bijuši seši katoļu dievnami. Un vēl pētījumā bez jau minētā var lasīt par mums zināmajiem pilsētas iedzīvotājiem un to nodarbošanos ar amatniecību un lauksaimniecību.

Pētījums ir domāts ikvienam cēsiniekam. Tāpat pētījums ir pieteikoši nopietns, lai to lasītu pieredzējis pētnieks un veidotu tālāk savus pētījumus. Daudzas lietas, kas minētas par Cēsīm, attiecas arī uz citām mazpilsētām Livonijā, līdz ar to tās būs interesantas arī citu pilsētu pētniekiem. Lai lasot darbu rodas iedvesma tālākiem pētījumiem un idejām.

Pētījums pieejams Cēsu Vēstures un mākslas muzeja mājas lapā (http://www.muzejs.cesis.lv/lv/publikacijas/), kā arī tiks nodots muzeja bibliotēkai un Cēsu Centrālajai bibliotēkai.

Pētījums tika izstrādāts projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)” ietvaros, kas norisinās no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020 atbalstu, un tā mērķis ir iedzīvināt vēsturiskās Hanzas savienības mantojumu mūsdienās.

Attēls: Hanzas telpa un tirdzniecības ceļi (No: Seibt, F. (Hg.) Transit. Brügge- Novgorod. Eine Straße durch die europäische Geschichte. Bottrop- Essen: Pomp Verlag. S. 261.)

Informāciju sagatavoja:

Laila Skujiņa
Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centrs

Arvien vairāk pieaug tendence jaunajām ģimenēm un radošajiem prātiem atgriezties Latvijas reģionos, izraujoties un aiz sevis atstājot pilsētas jaudu, steigu un saspringumu. Šāds te fenomens novērots pēdējā piecgadē, ļaujot Latvijas reģioniem dot cerību atdzimšanai, jaunām idejām, jaunām darīšanām  un jaunai nozīmei cilvēku dzīvēs, uzskata pilsētplānotājs Jānis Ķīnasts, Sarunu festivāla LAMPA reģionu programmas kurators.

Tāpēc šogad Sarunu festivālā LAMPA teltī “Mājvieta” notiks plašas diskusijas par reģionālās attīstības jautājumiem Latvijā gan ar jomas ekspertiem, gan reģionu iedzīvotājiem un pilsētniekiem, kuri nu  par savām mājām dēvē  no Rīgas attālāku vietu. “Arī ārpus Rīgas, Latvijas reģionos norit pilnvērtīga un saturīga dzīve, kas vērsta uz attīstību – notiek aizraujoši kultūras pasākumi, biznesa (start-up) piemēri, no kuriem vērts mācīties, tiek radītas jaunas tehnoloģijas un koprades telpas. Pirms gadiem aizsākusies tendence no pilsētas pārcelties uz Latvijas reģioniem plešas plašumā. Cilvēki turpina atstāt galvaspilsētu par labu dzīvei tuvāk dabai, prom no betona džungļiem. Viņi ir aktīvi un dara, nevis gaužas, ka ārpus Latvijas pilsētām nekā nav,” uzsver Jānis Ķīnasts.  

LAMPĀ tiksies dažādu reģionu pārstāvji

“Mājvietā” katrs sarunu bloks skars Latvijas reģionu iedzīvotājus un viņu ikdienu, par šo iedzīvotāju idejām runājot ar konkrētas vietas piemēriem. Vienā no centrālajām “Mājvietas” diskusijām “Eu, Lauki?!” tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, vai Latvija, salīdzinot ar pārējo Eiropu, ir tas pats, kas Latvijas reģioni salīdzinājumā ar Rīgu? Kādā mērogā un kurā brīdī jēdziens "reģions" maina savu raksturu un no nolemtības pilna apzīmējuma regresam var kļūt par izaicinājumu un iespēju pilnu apzīmējumu progresam? Kas ir jādara Latvijai un tās reģioniem, lai visu to unikālo un nereti sarežģīto liktu tādās lietās un vietās, kas Eiropai ir vajadzīgas vairāk, kā tā pati pašlaik saprot?

““Mājvietā” katrs sarunu bloks skars Latvijas reģionu iedzīvotājus un viņu ikdienu, par šo iedzīvotāju idejām runājot ar konkrētas vietas piemēriem. Arī ārpus “lielajām” pilsētām dzīvojošajiem cilvēkiem ir vērienīgas idejas. Viņi ne tikai sapņo un runā, bet arī dara, un šajā festivālā ir gatavi dalīties savā pieredzē un pārdomās. Ceram, ka "Mājvieta" iesakņosies par Sarunu festivāla LAMPA tradīciju, kurā kvalitatīvi un ārpus ierasti insitucionālās vides uzzināt par jaunāko, kas patiešām notiek Latvijā,” stāsta Jānis Ķīnasts.

Kā tas ir – dzīvot Latvijas pierobežā?

Sarunu ciklā “Cilvēki un robežas. Cilvēki pie robežas” būs iespēja ielūkoties vairāku Alūksnes un Apes novadu iedzīvotāju dzīvesstāstos, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kādēļ viņi ir izvēlējušies dzīvot un saimniekot pierobežas novadā un vai pierobežas novadi ir laba dzīvesvieta.

Vidzemes plānošanas reģions Sarunu festivālā LAMPA aicina uz sarunu par viedajām specializācijām inovāciju attīstībai Vidzemē. Paneļdiskusijā tiks runāts par to, kā, sekmējot pētniecības un uzņēmumu sadarbību reģionos, ir iespējams attīstīt globāli konkurētspējīgas inovācijas un integrēties plašākās vērtību ķēdēs, piemēram, kopīgā bio-ekonomikas stratēģijā ar Ziemeļvalstīm, tādējādi padarot Vidzemi ne tikai par pievilcīgu vietu dzīvošanai, bet arī par vietu, kur attīstās pētniecība un inovatīvi uzņēmumi.

Mājas toreiz un tagad

Tāpat “Mājvietā” notiks diskusija “Kad māja ir gudrāka par saimnieku”, kuru vadīs Juris Šleiers, žurnālists un “Digital Freedom Festival” līdzdibinātājs. Kā izskatās gudrās mājas? Kādi ir to ierobežojumi un iespējas? Kā mūsu uzskati par mājām ir mainījušies gadsimtu laikā un, vai uzticot tehnoloģijām savu ikdienu, nezaudējam ievērojamu saikni ar savu apkārtējo vidi?

Kā punktiņš uz “i” “Mājvietas”  sarunu blokā būs diskusija “Bēthovens “FÜR ADELE”. Klasiskā mūzika antiklasiskā laikmetā”, kuru rīko koncertzāle “Cēsis” sadarbībā ar Radio 3 “Klasika”. Vai tiešām mode mainās, bet klasika paliek? Vai klasiskā koncerta forma ir sevi izsmēlusi un Mocarts savu laiku nokalpojis?

Sarunas par dzīvi Latvijas reģionos ir viens no neskaitāmiem Sarunu festivāla LAMPA tematu lokiem. Kā katru gadu, arī šogad Sarunu festivālā varēs diskutēt par teju visu būtisko – izglītība, veselība, vide, politika, valsts pārvalde un drošība, nodokļi un ekonomika, kultūra. Ar pilnu LAMPAS programmu var iepazīties http://www.festivalslampa.lv/lv/programma/. Ieeja festivālā – bez maksas.

Par Sarunu festivālu LAMPA

Sarunu festivāls LAMPA top ar Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS, Swedbank Latvija, Britu Padomes, Borisa un Ināras Teterevu fonda, Cēsu novada pašvaldības, Konrāda Adenauera Fonda, uzņēmuma “Enefit”  un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā finansiālu atbalstu. Festivāla informatīvie partneri ir žurnāls IR, interneta ziņu  portāls TVNET, nacionālā informācijas aģentūra LETA, Latvijas Televīzija un Draugiem.lv .

LAMPA ir vieta vērtīgām sarunām, kas piedāvā vairāk nekā 200 pasākumu domu apmaiņai, prāta asināšanai un redzesloka paplašināšanai mūžīgi mainīgajā pasaulē. Šovasar, 30. jūnijā un 1. jūlijā, Cēsu pils parkā iemirdzēsies jau trešais Sarunu festivāls LAMPA. Vieta vērtīgām sarunām un sarunu biedriem – tātad arī tev!

Informāciju sagatavoja:
Santa Margeviča
Sarunu festivāla “LAMPA” komunikācijas konsultante
T. +371 26445289
E-pasts: santa.margevica PIE deepwhite PUNKTS lv
www.festivalslampa.lv

Cēsu Mākslas festivāls šogad apmeklētājus gaida no 15. jūlija līdz 13. augustam, kā šīs vasaras īpašo projektu piedāvājot kino programmu “Upe” – seansus uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm. Festivāla mūzikas programmā pārsteigumus sola eksperimentāls priekšnesums ar izcilo latviešu pianistu Reini Zariņu un holandiešu gleznotāju Marilēnu Šiltkampu, kā arī sitaminstrumentālistu grupa Perpetuum ritmico un jaunā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema saspēlē ar klarnetistu Mārtiņu Circeni. Laikmetīgās mākslas procesus un personības šogad piedāvāsim iepazīt priekšlasījumu ciklā, bet teātra mīļiem, kā ierasts, Cēsīs būs iespēja noskatīties pēdējā gada spilgtākās teātru izrādes. Pēc ilgāka pārtraukuma festivāla programmā atgriezīsies balets ar koncertu “Alekseja Avečkina zvaigzne”, bet Cēsu Pils parka estrādē gaidāms unikāls notikums – pasaulslavenā argentīniešu komponista, vairāku Frānsisa Forda Kopolas filmu mūzikas autora Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar iestudējums.

Cēsīm īpašu šarmu piešķir Gaujas tuvums, un šovasar upe kļūs par festivāla atklāšanas pasākuma un kino programmas galveno varoni. Cēsu Mākslas festivāls sāksies ar koncertu 15. jūlijā īpaši izvēlētā vietā pie Ērgļu klintīm, kur mūziķiem būs speciāli izbūvēta platforma Gaujas vidū, bet skatītāju sēdvietas atradīsies upes krastā. Atklāšanas koncertā uzstāsies talantīgais un harismātiskais sitaminstrumentālistu ansamblis Perpetuum ritmico. Grupā apvienojušies jaunie Latvijas mūziķi Guntars Freibergs, Elvijs Endelis, Mikus Bāliņš un Ernests Mediņš. Ar ārkārtīgi atraktīvo un kaismīgo spēles stilu grupa strauji iemantojusi publikas atzinību un profesionāļu cieņu. Festivāla atklāšanā Perpetuum ritmico atskaņos pašu sacerētus darbus sitaminstrumentiem. Tā būs pirmā reize, kad grupa tik izvērsti pievērsīsies jaunradei – klausītājiem būs iespēja novērtēt dramaturģiski vienotu plaša stilistiskā diapazona mūziku no klasiskām noskaņām līdz crossover opusiem ar drum’n’bass un elektroniskās mūzikas ietekmētiem elementiem.

Pasākuma otrajā daļā tiks atklāta kino pētnieka un režisora Jāņa Putniņa veidotā festivāla filmu programma “Upe” – skatīsimies 1934. gadā tapušo un īpaši šim projektam digitāli atjaunoto latviešu dokumentālo filmu “Gauja”. Filma tiks projicēta uz klintīm, radot īpašu audiovizuālu efektu.

Katru nedēļas nogali festivāla laikā filmu programma turpināsies ar seansiem “kinoteātrī uz ūdens”. Programmā iekļauta izcilā britu aktiera Čārlza Lotona vienīgo darbu kino režijā “Mednieka nakts” (1955) un vācu režisora Vernera Hercoga filmu “Agire, Dieva dusmas” (1972) par spāņu konkistadoru ekspedīciju, kas dodas lejup pa Amazones upi zelta un labklājības meklējumos. Pavisam citādāka ir brazīliešu režisora Ozualdo Ribeiro Kandejasa filma “Robeža” (1967) – darbs, kas balansē uz spēlfilmas, kinematogrāfisku eksperimenta un dokumentālā kino robežas.

Laikmetīgā māksla šī gada Cēsu Mākslas festivālā atklāsies priekšlasījumu formātā koncertzāles “Cēsis” kino zālē. Īpaši veidotais cikls sniegs festivāla apmeklētājiem saistošu un profesionālu ieskatu laikmetīgās kultūras procesos un atspoguļos izcilākās personības. Par lektoriem ir aicināti laikmetīgās mākslas profesionāļi: mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, Norvēģijā dzīvojošā arhitekte un Vesterdāla komunikāciju skolas profesore Vēsma Kontere un mākslas teorētiķis, kurators un topošā Laikmetīgās mākslas muzeja vīzijas veidotājs Kaspars Vanags. Mazās laikmetīgās mākslas skolas ietvaros notiks arī režisora Daiņa Kļavas un Vides Filmu studijas dokumentālās filmas “Laikmetīgā” pirmizrāde.

Balstoties pērnā gada SEB stipendiātu darbu izstādes veiksmīgajā pieredzē, ar šogad Latvijas Mākslas akadēmija uzņems apgriezienus, piepildot koncertzāli “Cēsis” ar savu diplomandu skati. Piedāvātā starpdisciplinārā ekspozīcija cēsniekiem un pilsētas viesiem sniegs ieskatu jauno mākslinieku domās, sajūtās un prasmēs, kas izstāstītas vizuālajā valodā.

Šogad pēc ilgāka pārtraukuma Cēsu mākslas festivāla programmā atgriežas balets. 29. jūlijā koncertzālē “Cēsis” gaidāms izcilajam latviešu baletdejotājam Aleksejam Avečkinam (1976–2013) veltīts baleta vakars “Alekseja Avečkina zvaigzne”, kurā piedalīsies baleta solisti Margarita Demjanoka, Elza Leimane, Viktorija Jansone, Baiba Kokina, Sergejs Neikšins, Raimonds Martinovs, Artūrs Sokolovs u.c.

Kā ierasts, Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programmai raksturīgi gan eksperimentāli meklējumi un jaunatklājumi, gan klasiskas vērtības. Arī jaunrades veicināšana un atbalstīšana ir viena no galvenajām festivāla misijām, tāpēc ik gadu apmeklētājiem ir iespēja novērtēt speciāli festivālam sagatavotus projektus. Tāds 28. jūlijā koncertzālē “Cēsis” būs izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa un holandiešu mākslinieces Marilēnas Šiltkampas priekšnesums MusicPainting/Live, kura pamatā ir mūzikas un gleznas vienlaicīga tapšana. 70 minūšu performancē skanēs Johannesa Brāmsa, Sezāra Franka, Morisa Ravela, Friderika Šopēna un Roberta Šūmaņa klavierdarbi. Reinis Zariņš saka: “Gleznas “notikumi” parādās vienlaikus ar atbilstošajiem notikumiem mūzikā – gluži kā kamermuzicēšanā. Vairums mūsu izveidoto vizuālo risinājumu ir abstrakti vai simboliski. Mūsuprāt, krāsu un figūru simbolika daudz precīzāk prezentē mūzikas bezvārdu spēku.”

Divi festivāla mūzikas notikumi gaidāmi 5. augustā. 17.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā muzicēs Eiropas konkursos novērtētā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema, kura kopā ar spožo klarnetistu Mārtiņu Circeni atskaņos latviešu un franču komponistu mūziku. Liene Andreta Kalnciema saka: “Mūsu izvēlētajā programmā būs varenība, meditācija, šarms un virtuozitāte.”

Savukārt 21.00 Cēsu Pils parka estrādē gaidāms nozīmīgākais šī gada Cēsu Mākslas festivāla muzikālais notikums – argentīniešu komponista Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar pirmuzvedums Latvijā. Golihova opera ir viens no 21. gadsimta spilgtākajiem pienesumiem operžanrā, un tā guvusi grandiozus panākumus lielākajos ASV opernamos, kā arī Austrālijā, Spānijā un daudzās citās vietās.

Spāniski ritmi, flamenko afekti, arābu vinjetes, ebreju motīvi, trokšņu asociācijas un kaislīgas melodijas – tas viss būs dzirdams šī krāšņā un dziļi aizkustinošā meistardarba iestudējumā Cēsu Pils parka estrādē.

Opera Ainadamar (no arābu valodas – “asaru avots”) ir kaislīgs un dramatisks stāsts par rakstnieku Federiko Garsiju Lorku un aktrisi Margaritu Širgu. Operas pamatā ir trimdā Urugvajā dzīvojošās Margaritas atmiņas par vairākus gadu desmitus seniem notikumiem Spānijā – Lorkas lugas “Mariana Pineda” uzvedumu Širgas teātrī un 1936. gadu, kad Lorka atsakās braukt kopā ar Širgu uz Latīņameriku, bet par spīti draugu brīdinājumiem dodas uz dzimto Granādu, kur viņu nenoskaidrotos apstākļos noslepkavo.

Operas Ainadamar Cēsu koncertuzvedumā piedalīsies izcili solisti, kas guvuši vērā ņemamu skatuves pieredzi šī opusa atskaņošanā. Federiko Garsijas Lorkas lomā būs Marina Pardo, kas Lorkas lomu dziedājusi Spānijas pirmuzvedumā un pēc tam ar lieliem panākumiem piedalījusies Filadelfijas operas iestudējumā. Margaritas Širgu lomā redzēsim Mariju Inohosu-Montenegro, kas šo lomu dziedājusi vairākos iestudējumos, tostarp Filadelfijas operā, kur guvusi preses atsauksmi – “vokāli un skatuviski viņa ir kā sapnis”. Trešais viessolists Cēsu iestudējumā būs Alfrēdo Tehada – pieredzējis flamenko dziedātājs ar enerģētiski spēcīgu skatuvisku pievilcību un lielu pieredzi daudzos Spānijas mūzikas namos.

Uzvedumā piedalīsies arī Latvijas solisti: Sonora Vaice, Mihails Čuļpajevs, Rihards Millers un Rihards Mačanovskis, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājas. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Andris Poga, bet režisors – Viesturs Kairišs.

Cēsu Mākslas festivāls nav iedomājams bez teātra. Šī gada teātra izrāžu GRAND PRIX skate piedāvās piecus Latvijas teātru skatuves darbus, kurus izvēlējusies pieredzējusī teātra kritiķe Silvija Radzobe. Redzēsim divus Dailes teātra iestudējumus – Tenesija Viljamsa “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” Lauras Grozas-Ķiberes režijā un Venta Vīnberga “Pielūdzēja Nr. 1”, režisors Gundars Silakaktiņš. Skatē iekļauti arī divi Latvijas Nacionālā teātra darbi – Gunāra Priedes “Zilā” Toma Treiņa režijā un Antona Čehova “Kaija” Elmāra Seņkova režijā. Neatkarīgos teātrus skatē pārstāvēs Dirty Deal Teatro ar Jāņa Joņeva un Anetes Konstes izrādi “Zvērīgā mīla”, ko iestudējis Mārcis Lācis.

“Cēsu Mākslas festivāls, aizsākot jaunu desmitgadi, pakāpeniski pāriet no strikta notikumu žanriskā dalījuma uz programmu, kurā uzsvērta ideja, eksperiments, diskusija, un uzmanības fokusā ir kultūra kā parādība. Šis ir pārmaiņu un piesātinājuma laiks sabiedrībā, kultūrā un mākslā, tai pašā laikā visi joprojām nerimstoši meklē jaunus un nebijušus veidus, kā radoši izpausties, neierūsēt, izmēģināt ko jaunu. Arī mēs. Šī gada festivālu raksturo žanru mijiedarbība un savstarpējā klātesamība. Mēs esam un būsim radošo meklējumu fāzē un, manuprāt, tas ir vienīgais iespējamais attīstības ceļš,” stāsta Juris Žagars.

Vienpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona – SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Cēsu novada domes atbalstu.

Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv no 9. jūnija. Biļetes uz teātra GRAND PRIX skates izrādēm tirdzniecībā no nākamās nedēļas.

Informāciju sagatavoja:

Egija Saļņikova

Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja

Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com

Vai Tavā pašvaldībā notiek aktīvs darbs ar jaunatni? Vai Tavā pilsētā vai novadā ir aktīvi, radoši un mērķtiecīgi jaunieši? Ja atbilde ir jā, tad piesaki savu pašvaldību konkursam “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2018”.

Konkursa “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2018” (turpmāk – konkurss) mērķis ir noteikt vienu pašvaldību vai divu pašvaldību apvienību, kas 2018.gadā uzņemsies pildīt Latvijas Jauniešu galvaspilsētas lomu.

Konkurss tiek organizēts trešo gadu, lai:

• popularizētu darbu ar jaunatni pašvaldību vidū;
• stiprinātu pašvaldību sadarbību jaunatnes jomā, labo prakšu un pieredzes apmaiņu;
• turpinātu iedibinātās tradīcijas darbā ar jaunatni;
• paaugstinātu darbā ar jaunatni iesaistīto personu, pašvaldību un organizāciju, kas organizē darbu ar jaunatni prestižu;
• veicinātu jauniešu līdzdalību un iesaistīšanos sabiedriskajos procesos.

Pieteikums konkursam jāiesniedz līdz 2017.gada 30.jūnijam, nosūtot to elektroniski uz e-pastu jaunatneslietas PIE izm.gov PUNKTS lv. Pieteikumam dalībai konkursā jāpievieno arī šim konkursam jauniešu izstrādātu video vizītkarti par pašvaldību (video garums līdz 3 minūtēm, titros iekļaujot informāciju par video autoriem, filmētājiem, montāžu), norādot saiti uz izveidoto video vizītkarti par pašvaldību tīmekļa vietnē www.youtube.com vai www.vimeo.com

“Latvijas Jauniešu galvaspilsētas 2018” statusa ieguvēja noteikšanā tiks ņemts vērā žūrijas vērtējums un sabiedrības balsojuma rezultāti.

Konkursa uzvarētāja paziņošanas pasākums notiks Starptautiskajā Jaunatnes dienā 2017.gada 12. augustā, Liepājā – Latvijas Jauniešu galvaspilsētā 2017.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar konkursa uzvarētāju 2018.gadā organizēs šādus pasākumus konkursa uzvarētāja pašvaldībā:

1. Darbā ar jaunatni iesaistīto personu no nevalstiskām organizācijām un pašvaldībām no visas Latvijas pieredzes apmaiņas semināru 2018.gada 2. ceturksnī;

2. Starptautiskās Jaunatnes dienas pasākumu un 2019.gada konkursa uzvarētāja paziņošanas pasākumu 2018.gada 12.augustā;

3. Konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2018” uzvarētāju un nominantu godināšanas pasākumu 2018.gada 4.ceturksnī;

4. Strukturētā dialoga VI cikla nacionālo konferenci 2018.gada 1.ceturksnī, kā arī Strukturētā dialoga VI cikla noslēguma konferenci 2018.gada 3.ceturksnī.

Konkursu organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Konkursa nolikums un tam pievienotie pielikumi pieejami portāla www.jaunatneslietas.lv sadaļā “Jauniešu galvaspilsēta” (http://www.jaunatneslietas.lv/latvijas-jauniesu-galvaspilseta/konkursa-nolikums)

Informāciju sagatavoja:

Alma Brinkmane

Izglītības un zinātnes ministrijas
Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta
pārvaldes vecākā referente
Alma.Brinkmane PIE izm.gov PUNKTS lv
tālr.:   67047952

Vasarā tiks īstenota lielākā daļa no 44 atbalstītajiem projektiem Vidzemes kultūras programmas ietvaros, ko arī šogad organizē Vidzemes plānošanas reģions. To vidū ir gan radošas nometnes, gan festivāli, gan koncerti, gan mākslas, mūzikas pasākumi.

Tā visas vasaras garumā Gaujas krastos tiek īstenots Vidzemes kultūras programmas projekts “Klausies Gauju” - ik piektdienas vakaru līdz augusta vidum ikviens ir aicināts doties  klusuma pārgājienos un baudīt akustiskus pūšamo instrumentu solo koncertus uz Gaujas. Savukārt augustā, atzīmējot Eduarda Veidenbauma 120. dzimšanas dienu, dzejnieka memoriālajā muzejā “Kalāči” notiks koncertuzvedums “7,5 dziesmas ar E. Veidenbauma vārdiem”, bet Rāmuļos ar Dziesmu dienu tiks godināta vidzemnieka, diriģenta Daumanta Gaiļa 90. jubileja.

Gulbenē jūlija beigās notiks akadēmiskās un džeza mūzikas koncerts “Klau! Sa – Skan”, kurā tiksies novadnieki – profesionāli mūziķi un komponisti, kori un orķestri. Malienā, Ērmaņu muižā, 31. jūlijā notiks pasākums “Danču Etnonakts” – danču vakarā kopā ar mūziķi Ilgu Reiznieci varēs izlocīt kājas tautas mūzikas ritmos. Savukārt klasiskās mūzikas cienītājus šovasar gaidīs Sēļu muiža, kur notiks koncertuzvedums “Opermūzikas sapņojums”. Tos, kam patīk eksperimentālākas noskaņas, aicinās mākslas telpa MALA Cēsīs -  projekta “Ieelpo/Izelpo” ietvaros tiks rīkotas vairākas koncertpastaigas dabā.

Vidzemes kultūras programmas projektu konkursā finansējumu saņēma arī vairāki festivāli. Viens no tiem – festivāls “Ki-ke-ri-gū!” jau sekmīgi noritējis, Madonas novadā pulcējot vienkopus leļļu teātra dalībniekus - bērnus un jauniešus no visas Latvijas. Limbažos vasaras otrā pusē notiks starptautisks amatieru teātru festivāls “Spēles prieks 2017”, virkni iestudējumu  izrādot arī  kaimiņpagastos un novados. Augustā Alūksnes novada Zeltiņu pagastā notiks trešais jokdaru festivāls “Vajag tik rakt”, kas veltīts novadnieka Edgara Liepiņa piemiņai. Amatas novadā ļaudis pulcēs eksperimentālais mākslas un mūzikas festivāls “Krāmi skan vērtīgi!”, bet Cēsis pieskandinās Zvanu festivāls. Savukārt Valmieras vasaras teātra festivāls šovasar būs veltīts bērniem un tā ietvaros būs skatāmas ne tikai dažādas izrādes bērnu auditorijai, bet arī notiks sētas spēļu čempionāts!

Vidzemes kultūras programmas ietvaros tiek īstenoti arī vairāki zināšanas un radošumu veicinoši pasākumi. Tā Cēsīs no 30. jūnija līdz 1. jūlijam risināsies sarunu festivāls “Lampa”, kurā jauniešiem būs iespēja iesaistīties domāšanas un jaunrades darbnīcās “Iztēlojies 2068. gadu!”. Pēc Jāņiem Kocēnu novada Dikļos notiks pasaules koklētāju nometne, kurā meistarklases vadīs pazīstamā koklētāja Laima Jansone, mūziķi Edgars Lipors, Zane Sniķere un Ilze Ozola. Jūlija beigās mūzikas skolu jaunieši satiksies Gaujienā, nometnē “Vītolēni”, kur pēc vairāku dienu radošām meistarklasēm un mēģinājumiem notiks kopā muzicēšana vairākos koncertos Jāzepa Vītola Mūzikas dienās. Savukārt Madonas novadā notiks vasaras nometne “Daba pilna mūzikas” topošajiem komponistiem un jaunajiem izpildītājiem, tā būs laba iespēja pilnveidot gan profesionālās prasmes un pieredzi, gan piedalīties Latviešu mūzikas svētku koncertā. Savukārt Burtnieku novada bērni un jaunieši kopā ar deju skolu “Dzirnas” meistarklasēs un mēģinājumos sagatavos priekšnesumu “Viena asins tev un man”, uz kuru aicināts ikviens Vidzemes iedzīvotājs.   

Arī mākslas nozarē ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu tiek īstenoti vairāki projekti – Valmierā jūlija beigās norisināsies Valmieras mākslas plenērs, bet Mālpilī starptautiskais simpozijs “Koka dimensijas”. Savukārt vasaras izskaņā biedrība “Art Cēsis” Cēsu Izstāžu namā rīkos gleznotāju plenēru darbu izstādi un izdos mākslas katalogu “Art ist Cēsis”.

Cēsīs vasaras gaitā tiek īstenoti arī vairāki vēstures mantojumu popularizējoši pasākumi –klajā nāks ne tikai vēsturnieka Gundara Kalniņa grāmata “Cēsu pils ilustrētā vēsture”, bet arī tiek sagatavota izzinoša orientēšanās spēle un darbnīcas “Sajūti Cēsu kaujas”, tādejādi veicinot izpratni par Cēsu kauju lomu Latvijas valsts izveidē. Savukārt Latvijas Politiski represēto Cēsu biedrības projekta ietvaros top vēsturiskā ekspozīcija “Sirdsapziņas ugunskurs”, kas vēstīs par Latvijas okupāciju vēsturi un kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos okupāciju varām no 1940. Līdz 1957. gadam. Arī Cēsu Vecajā alus brūzī šovasar norisinās aktivitātes ar Vidzemes kultūras programmas atbalstu, lai audiovizuālā ekspozīcijā  saglabātu un popularizētu pilsētas  industriālo un kultūras mantojumu un šīs vietas stāstus.  Vidzemes kultūrvēsturisko un dabas mantojumu varēs iepazīt Ungurmuižā, kur notiks interaktīvs pasākums bērniem “Pa Ungurmuižas atklājumu taku.

Vidzemes kultūras programmas projektu ietvaros īstenotās aktivitātes bagātina Vidzemes kultūras dzīvi un kalendāru – ikviens Vidzemes iedzīvotājs un viesis tiek aicināts to izmantot un izbaudīt! Vairāk informācijas par pasākumu norisi skatīt Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā – veca.vidzeme.lv – Kultūras sadaļā.

Informāciju sagatavoja:

Ieva Vītola, Vidzemes kultūras programmas koordinatore, tel. 25670756, ieva.vitola PIE vidzeme PUNKTS lv

21. jūnijā Jaunlaicenes pagastā pie estrādes iedegs vienu no daudzajiem ugunskuriem Latvijā projekta “1836” ietvaros, izgaismojot mūsu valsts robežu.

 2018. gadā apkārt Latvijas robežai vīsies tūrisma ceļš 1836 km garumā. Lai izgaismotu mūsu valsts robežu, šogad un nākamgad 21. jūnijā iedzīvotāji aicināti iedegt saulgriežu ugunskurus pierobežas pašvaldībās. Alūksnes novadā šogad šo ugunskuru iedegsim Jaunlaicenes pagastā. Ugunskurus iedegs visās pierobežas pašvaldībās un šī visai Latvijai kopīgā pasākuma norises no dažādiem mūsu zemes novadiem translēs Latvijas Radio.

- Aicinām Alūksnes novada iedzīvotājus enerģētiski spēcīgajā saulgriežu laikā pulcēties Jaunlaicenes pagastā jau no pulksten 21.00, ņemot līdzi pa pagalei malkas, jo no šīm pagalēm veidosim vienotu, kopīgu mūsu novada iedzīvotāju ugunskuru Latvijai. Ugunskuru iedegsim ap pulksten 22.00. Jaunlaicenes folkloras kopa “Putnis” palīdzēs atraisīt balsis latvisku dziesmu dziedāšanā, vienosimies kopīgā Latvijas himnā un svinēsim dabas saulgriežus pie iedegtā ugunskura, - novada iedzīvotājus pasākumā rosina piedalīties Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte.

 Lai saulgrieži būtu īpaši latviski, ikviens pasākuma apmeklētājs aicināts ierasties tautastērpā!

Sagatavoja: Evita APLOKA,

Alūksnes novada pašvaldības

sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv

www.aluksne.lv

Tuvojoties saulgriežu pilnbrieda laikam, jau šajā nedēļas nogalē, 17. jūnijā notiks pļavas zāļu zināšanu un jušanu brīvdiena “ Zaļā brīvdiena” .

 „Zaļā brīvdiena” ir viens no „Eiropas gastranomijas reģiona” pasākumiem. To pavadīt Āraišu arheoloģiskā parka teritorijā aicināts ikviens, kas vēlas koncentrētā veidā uzzināt un izmēģināt, kā iespējams izmantot dabas resursus savā ikdienā. Interesanti pavadīt dienu būs iespējams visai ģimenei, jo sagaidāmas ekskursijas, radošas nodarbes, dažādas spēles un rotaļas. Dienas gaitā būs iespējams iegūt gan teorētiskas zināšanas par augu īpašībām, gan darboties, izzināt un mācīties dažādu meistaru vadītajās darbnīcās. Āraišu arheoloģiskā parka plašajā teritorijā būs iespējams uzzināt par ārstniecisko augu izmantošanu tējās, pagatavot skrubi, rūnu trauciņu vai zāļu paklāju, pīt vainagu, uzcelot jostu un citas. Dabas skaņas papildinās koklētājas Ingas Karpičas dienas koncerts, savukārt izsalkušos remdēs Zaļais krodziņš. Zāļu sievas Līgas Eglītes vadībā notiks izglītojošs brīvdabas ārstniecisko un ēdamo augu seminārs. Tā laikā zinoši lektori stāstīs par tādām tēmām kā augu hidrolāti veselībai un skaistumam, bioloģiska saimniekošana un domāšana, savu augu noteikšana un atrašana. Vietu skaits seminārā ir ierobežots un uz to jāpiesakās atsevišķi. Visas dienas gaitā pasākuma viesi varēs iepirkties mājražotāju un amatnieku tirdziņā. Dienu noslēgs Ingas Karpičas, Daumanta Kalniņa un Ievas Kalniņas koncerts.

 „ Zaļās brīvdienas” aktivitātes paredzētas visas dienas garumā sākot no 11.00 līdz 23.00. Biļetes uz „Zaļo brīvdienu” pieejamas www.bezrindas.lv  kā arī pasākuma dienā Āraišu arheoloģiskā parka kasē, pieteikšanās uz ārstniecisko un ēdamo augu semināru rakstot uz liga.eglite PIE inbox PUNKTS lv.

Vairāk informācijas https://www.facebook.com #Zaļā brīvdiena.

2016. gadā tika izveidots vienota tūrisma galamērķa zīmols Āraišiem, sasaistot Āraišu arheoloģisko parku,  Āraišu baznīcu, vējdzirnavas, kultūrvēsturisko ainavu, Drabešu muižas Amatu māju, naktsmītnes, gidus u.c. pakalpojuma sniedzējus. Āraiši tiek pozicionēti kā leģendām bagātākā vieta.

Iedzīvinot jauno zīmolu, ir izveidota spēle “Āraišu leģendas”, kas radusies iedvesmojoties no Āraišu leģendām. Spēlei ir izveidots maršruts, kas ietver populārākās apskates vietas, katrā no tām varēsiet iepazīties ar vietas vai objekta leģendu un, izmantojot savu viedtālruni, piedalīties spēlē un krāt punktus.

Spēles galvenais uzdevums ir aicināt ikvienu šeit atgriezties vēl un vēl. papildus punktus spēlē varēsiet gūt arī apmeklējot Āraišos un apkārtnē notiekošos pasākumus, izmantojot piedāvājumus grupām, kā arī nakšņojot apkārtnes naktsmītnēs un izmantojot piedāvājumus grupām. Sekošana spēles FACEBOOK lapai “Āraišu leģendas” arī ļaus noeplnīt papildus punktus, atbildot uz jautājumiem, kas ik pa laikam parādīsies!

Lai piedalītos spēlē ir nepieciešama laba kompānija un viedtālrunis, kur lejuplādēta lietotne WhatssApp.

Spēli iespējams uzsākt jebkurā laikā no 30. aprīļa – 30. septembrim. 

Spēles noslēgumā, 14. oktobrī, aktīvākie spēles dalībnieki tiks aicināti uz noslēguma pasākumu “Zelta rudens Āraišos!

Galvenā balva ir “Lauku Ceļotājs” dāvanu karte jūsu komandas ceļojumam pa Baltiju 200 EUR vērtībā. Visas spēles laikā būs iespēja saņemt vērtīgas un noderīgas dāvanas no vietējiem uzņēmējiem.

Uz tikšanos Āraišos!

Informāciju sagatavoja:
Sanda Salmiņa

Amatas novada pašvaldības
nodaļas “Āraišu arheoloģiskais parks”
pasākumu organizatore
mob.tālr.: +371 25665528
e-pasts: sanda.salmina PIE amatasnovads PUNKTS lv

www.amatasnovads.lv
www.araisi.com

Jūnija sākumā ceļotāji no Vācijas, Nīderlandes un Luksemburgas viesojās piecās HANSA projekta pilsētās, piedaloties otrajā izmēģinājuma braucienā. Četri tūrisma nozares pazinēji apmeklēja Pērnavu (Igaunijā), pēc tam Latvijā ciemojās Valmierā, Straupē un Kuldīgā, bet savu ceļojumu noslēdza Gotlandes lielākajā pilsētā Visbijā (Zviedrija).

Sagatavotajā programmā pilsētas piedāvāja riteņbraukšanas maršrutus, ekskursijas un iepazīšanos ar pilsētu Hanzas mantojumu un apkārtējo dabu. Viesi slavēja sakopto vidi projekta pilsētās un izteikto dabas klātbūtni, piemēram, Valmierā, kur pazīstamais tūrisma objekts “Sajūtu parks” ir tuvu pilsētas centram. Kuldīgā īpašu iespaidu atstāja Riežupes smilšu alas, savukārt Visbijā ceļotājiem bija iespēja apskatīt iespaidīgos piejūras klintsakmeņus, pirms tam baudot autentisku Hanzas laika arhitektūru, kas iekļauta arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Tūrisma zinātāji atzīmēja arī labo servisu un pilsētu centienus saglabāt vēstures objektu autentiskumu, tajā pašā laikā iekļaujot pilsētu aktīvajā dzīvē. Viesi apbrīnoja atjaunoto Straupes Zirgu Pasta kompleksu, tāpat ceļotājiem bija iespēja aplūkot, kā senākas ēkas organiski iekļaujas mūsdienīgas pilsētas uzņēmējdarbībā.

Šis bija jau otrais izmēģinājuma brauciens HANSA projekta ietvaros. Pirmais notika no 8. līdz 13. maijam. Abu braucienu dalībnieku izteiktie ieteikumi tiks apkopoti un palīdzēs uzlabot projekta pilsētu tūrisma piedāvājumu. Pēc uzlabojumu veikšanas HANSA projekta ietvaros tiks organizēti iepazīšanās braucieni nozares mediju pārstāvjiem un tūroperatoriem, lai popularizētu tūrisma piedāvājumu citu valstu tirgos. Ilgtermiņā šie braucieni veicinās tūristu skaita pieaugumu projekta pilsētās.

Par projektu:

Sadarbojoties 11 Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas partneriem, no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim tiek ieviests projekts “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020. gadam atbalstu, un tā mērķis ir stiprināt vēsturiskās Hanzas savienības vērtības. No Latvijas projektā piedalās Cēsu Kultūras un tūrisma centrs, Kokneses, Limbažu, Pārgaujas un Kuldīgas novadu pašvaldības, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldība un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt no Igaunijas projekta partneri ir Pērnavas un Vīlandes pilsētu pašvaldības, bet no Zviedrijas – Gotlandes reģions un Gotlandes tūrisma attīstības aģentūra “Inspiration Gotland”, kas ir arī projekta vadošais partneris.

Papildu informācija:

Rūta Vasermane,

Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tālr.: +371 64116007, E-pasts: ruta.vasermane PIE vidzeme PUNKTS lv

8. jūlijā, tradicionāli jau sesto gadu pēc kārtas, Līgatnes takās notiks komandu orientēšanās un izklaides spēle ALU GĀJĒJS  2017. Vienīgajā vietā Latvijā, kur atrodas vairāki simti alu pagrabu katrs ar savu stāstu, kur pilsētas centrā slejas klintis, šajā spēlē dalībnieki varēs ko vairāk uzzināt par alu pagrabos turētajiem labumiem, kurus gadsimtu gaitā glabāja līgatnieši, kā arī atrast un iepazīt mazāk zināmas vai pat nezināmas novada un tā tuvākas apkārtnes vietas.

Komandas varēs sacensties ne tikai ātrumā un attapībā, bet arī zināšanās un prasmēs. Kontrolpunkti, atzīmēti ar īpašām zīmēm, būs ne tikai alas un klintis un populāri tūrisma objekti, bet arī mazpazīstamas, aizmirstas un pat nezināmas vietas.

Interesanti būs ne tikai ciemiņu komandām, bet arī vietējiem novada iedzīvotājiem.

TRĪS MARŠRUTI:
    „Lielais alu gājējs” (~85km) paredzēts komandām (1-7 cilvēki) ar automašīnām, kontrolpunkti izvietoti visa novada teritorijā. Vērtējums - pēc apmeklēto vietu un iegūto punktu skaita. 

    ,,Velo alu gājējs” (~30km) paredzēts komandām (1-7 cilvēki) ar velosipēdiem, kontrolpunkti izvietoti pilsētas centrā un 6 km rādiusā ap to. Vērtējums – pēc apmeklēto vietu un iegūto punktu skaita.

    „Mazais alu gājējs”(~4km) paredzēts kājām gājēju komandām (1-7 cilvēki) pilsētas centra teritorijā uz laiku. Sevišķi gaidītas ģimenes ar bērniem.

    Nepieciešamie rekvizīti: komandas nosaukums un noformējums, fotoaparāts vai mobilais telefons ar iebūvētu fotokameru, labs garastāvoklis, ērti apavi, attiecīgi maršrutam – auto vai velosipēdi kā arī šā gada ,,odziņa” – savs alu iemītnieks-komandas talismans (zīmēts, līmēts, gatavots, rotaļlieta un tml.), kuri  pasākuma laikā būs kopējā izstādē kultūras namā.

   Starts pie Līgatnes tūrisma informācijas centra Spriņģu ielā 2 no plkst.11.00(atkarībā  no pārvietošanās veida), finišs līdz plkst. 16.00 pie kultūras nama. Pie pilsētas estrādes būs ugunskura vieta, kur varēs cept līdzpaņemtās desiņas. Veiklākajiem un zinošākajiem - vērtīgas balvas tūrisma inventāra izskatā, kā arī novada uzņēmēju specbalvas.  Pēc finiša dalībnieki varēs baudīt Līgatnes alu pagrabu labumu zupu. Apbalvošanas ceremonija un ,,Alu gājēju 2017” kopbilde plkst. 17.00.

   Piesakoties sacensībām  līdz 26. jūnijam, iegūst 15% atlaidi. Papildus atlaide paredzēta Līgatnieša kartes īpašniekiem 25% apmērā.

Informācija un pieteikšanās pa tel.64153169, 29189707, e-pasts: info PIE visitligatne PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja : Ramona Vasiļjeva, Līgatnes TIC konsultante

Kad Latvijai 2068. gadā apritēs 150 gadi, pēc 2000. gada dzimušajiem būs tuvu pie septiņdesmit. Kāda tad izskatīsies pasaule un cik ļoti viņi jutīsies tai piederīgi un par to atbildīgi?

Radošo darbnīcu sērija bērniem un jauniešiem “Iztēlojies 2068. gadu!” ir Latvijas Jaunā teātra institūta iecere līdz 2019. gadam sarīkot astoņus pasākumus, kuros satiksies un nākotnes pasauli kopā iztēlosies latviešu bērni un jaunieši un teātra un dejas mākslinieki no visas pasaules. Noslēgumā, 2019. gada pavasarī mēs aicināsim pašus jauniešus sarīkot savu festivālu.

Pirmās darbnīcas notiks jau pavisam drīz – jūnija beigās Cēsīs.

Džeimsa Ledbitera (Londona) darbnīca “Vieta cerībai”
Darbnīca notiek Cēsīs, 27. -  30.jūnijā, katru dienu no 14.00 – 16.30
1. jūlijā 12.00 – 13.30 – saruna par darbnīcā piedzīvoto sarunu festivālā LAMPA

Džeimsa darbnīcas centrā ir saruna par bailēm, cerībām un nākotni, tā rosinās domāt par to, kā mūs ietekmē bailes un kāpēc mūsu pasaulē palicis tik maz vietas cerībai. Darbnīcas dalībnieki kopā radīs aizraujošu vīziju par nākotni, kas kļūs par daļu no apjomīga mākslas projekta “Cerību māksla”.

Londonietis Džeimss Ledbiters, pazīstams arī ar pseidonīmu ‘the vacuum cleaner’,  strādā ar dažādām mākslas formām – izrādēm, instalācijām, video un pievēršas tādām sarežģītām tēmām kā patērātājsabiedrība un garīgā veselība, kuras apluko cieņpilnā, provokatīvā un rotaļīgā veidā. Vairāk par mākslinieku.

Marijas Lusijas Koreijas (Brisele) darbnīca “1 vieta un 14400 sekundes”
Darbnīca notiek Cēsīs, no 28. līdz  30.jūnijam, katru dienu no 9.30 – 17.00
1. jūlijā 12.00 – 13.30 - saruna par darbnīcā piedzīvoto sarunu festivālā LAMPA

Portugāļu mākslinieces Marijas Lusijas Koreijas darbnīca pievērsīsies tādām tēmām kā klimata pārmaiņas, noziegumi pret dabu un dabas resursu vieta straujas ekonomiskās izaugsmes scenārijā. Māksliniece kopā ar jauniešiem izvēlēsies kādu vietu Cēsīs, kas cieš no piesārņojuma, izpētīs to, lietojot dažādas radošas metodes, un radīs kolektīvu akciju, kurā iesaistīs arī festivāla LAMPA apmeklētājus.

Marija Lusija Koreija sadarbībā ar zinātniekiem, aktīvistiem un juristiem pēta dažādus ar vides un dabas tiesībām saistītus jautājumus, interpretējot tos mākslas valodā. Vairāk par mākslinieci.

Dalība darbnīcās ar Džeimsu un Mariju ir bez maksas un tā paredzēta 13 – 18 gadus veciem jauniešiem no Cēsīm, Cēsu apkaimes un citām Vidzemes pilsētām un lauku teritorijām (transporta izmaksas uz un no Cēsīm tiek apmaksātas). Darbnīcas “1 vieta un 14400 sekundes” dalībniekiem tiks nodrošinātas pusdienas. Darbnīcas notiks latviešu un angļu valoda (angļu valodas zināšanas ir vēlamas, bet nav obligātas). Džeimsa darbnīcā īpaši aicinām piedalīties arī jauniešus ar īpašām vajadzībām.

Piesakieties līdz 22. jūnijam, rakstot Lienei Jurgelānei uz liene PIE kanepes PUNKTS lv">liene PIE kanepes PUNKTS lv. Informācija – Liene, 29220184.

Latvijas jaunā teātra institūta projekts “Iztēlojies 2068. gadu” ir daļa no Latvijas valsts simtgades svinībām un norisinās sadarbībā ar mākslas organizāciju tīklu Imagine 2020.

Projekta būtība sakņojas pārliecībā, ka viena no labākajām dāvanām Latvijai tās simtajā dzimšanas dienā ir domājoši, kultūrizglītoti, empātiski un aktīvi jaunieši, kas apzinās savu piederību Latvijai un vietu pasaulē, ir gatavi uzņemties atbildību par tādu nākotni un ekosistēmu, kas ietver ne tikai cilvēkus, bet arī citas dzīvas un nedzīvas būtnes un nehierarhisku daudzveidību, un veidot mūsdienīgu, atvērtu, izglītotu sabiedrību, kas izprot un spēj reaģēt uz 21. gadsimta iespējām un izaicinājumiem.

Atbalsta „Latvijas valsts mežu atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2017”, Valsts Kultūrkapitāla fonds, programma “Latvijai 100″, ES programma “Radošā Eiropa” un sarunu festivāls LAMPA.

Informāciju sagatavoja:

Liene Jurgelane

Latvijas Jaunā teātra institūts

+371 29220184

www.theatre.lv

www.homonovus.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) otrdien, 2017. gada 20.jūnijā norisināsies seminārs pašvaldību pārstāvjiem par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto uzņēmējdarbību veicinošo* (SAM 5.6.2. un SAM 3.3.1.) un pašvaldību ēku energoefektivitāti paaugstinošo projektu** (SAM 4.2.2.) plānošanu, vērtēšanu un īstenošanu.

Turpinot iesāktos skaidrojošos un informatīvos pasākumus par VARAM pārziņā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem, tiek organizēts seminārs, kurā VARAM speciālisti sniegs informāciju par 2017. gada jūnijā apstiprinātajiem grozījumiem SAM 3.3.1. un SAM 5.6.2. īstenošanas noteikumos***, par izmaiņu būtību un jauno nosacījumu piemērošanu. Papildus pašvaldību pārstāvji tiks informēti par kopējo progresu minētajos specifiskā atbalsta mērķos, u.c. aktuālo informāciju.

Ņemot vērā, ka šobrīd aktīvi notiek gan projektu iesniegšana, gan vērtēšana, kā arī jau īstenošana, tiks sniegtas atbildes un informācija par aktuālajiem jautājumiem un biežāk pieļautajām kļūdām visos projekta etapos. Noslēgumā tiks sniegtas individuālas konsultācijas par neskaidrajiem jautājumiem projektu ideju un projektu iesniegumu sagatavošanā, kā arī projektu vērtēšanā.

Seminārā pieejamo vietu skaits jau ir aizpildīts, taču visiem, kuri nepaspēja piereģistrēties, tas būs skatāms arī tiešsaistē VARAM tīmekļvietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/video_tiesraide.

Papildus jautājumu gadījumā lūgums sazināties ar VARAM Reģionālās politikas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecāko ekspertu Akselu Rupertu – rakstot uz e-pastu Aksels.Ruperts PIE varam.gov PUNKTS lv vai zvanot uz tālr. nr. 66016727.

Pasākums tiek finansēts no projekta Nr. 10.1.2.0/15/TP/011 „Eiropas Sociālā fonda atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai publicitātes pasākumu par Kohēzijas politikas fondiem nodrošināšanai” līdzekļiem.

*Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2.  specifiskais atbalsta mērķis "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" un 3.3.1. specifiskais atbalsta mērķis “Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām"

**Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.2. specifiskais atbalsta mērķis “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās”

***2017. gada 6.jūnijā Ministru kabineta sēdē apstiprināti SAM 5.6.2. un SAM 3.3.1.  īstenošanas noteikumu grozījumi (VSS-254 un VSS-255), kuri paredz elastīgākus nosacījumus projektu ieviešanā un īstenošanā. Pieejami: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40415183 un http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40415182

Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026418
E-pasts: prese PIE varam.gov PUNKTS lv
www.varam.gov.lv

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) līdz š.g. 20.jūlijam aicina pieteikt jaunos un unikālos Latvijas kultūras tūrisma objektus Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu EDEN (European Destinations of Excellence) rīkotajā starptautiskajā konkursā “Kultūras tūrisms 2017”. Konkursa mērķis ir veicināt mazāk zināmu tūrisma galamērķu ilgtspējīgu izaugsmi. 

Šā gada konkursa tēma ir “Kultūras tūrisms”. Tā mērķis ir veicināt kultūras tūrisma piedāvājumu, kura pamatā ir materiālās kultūras vērtības - kultūrvēsturiskais mantojums vai mūsdienu kultūras bagātība, piemēram, vēstures vai arheoloģijas pieminekļi, rūpnieciskie objekti, muzeji, teātri, galerijas, mūsdienu arhitektūras būves, moderni pilsētu kvartāli u. c.

EDEN konkursa nacionālās atlases žūrijas vadītāja, LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava uzsver: “Latvijas tūrisms iepriekšējos EDEN konkursos ir startējis ļoti veiksmīgi un interesanti. Ticu, ka tā būs arī šoreiz. Vēlos iedrošināt tūrisma galamērķus pieteikties konkursā. Iegūsiet gan papildu publicitāti, gan varēsiet paši pārliecināties par to, kas sasniegts un ko vēl vajadzētu izdarīt, lai tūrisma piedāvājums kļūtu aizvien kvalitatīvāks un saistošāks.”

Konkursā ir aicināti piedalīties mazāk zināmi, taču strauju izaugsmi sākuši tūrisma galamērķi, kuri vēlas iet savu, varbūt netradicionālu attīstības ceļu.

Tūrisma galamērķu piedāvājuma novērtēšanas galvenie kritēriji atbilst Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm. Uzmanības centrā ir – piedāvājuma kvalitāte, ilgtspēja, individualizācija, augsta pievienotā vērtība, tūristu iesaiste un iespēja tūristiem apgūt jaunu pieredzi. Ņemot vērā tūrisma nozares nepieredzēti straujo attīstību mūsdienu sabiedrībā, EDEN projektā ilgtspējas faktors tiek uzskatīts par īpaši svarīgu.

Konkursa “Kultūras tūrisms 2017” nolikums un pieteikuma anketa pieejama LIAA mājas lapā www.liaa.gov.lv sadaļā “Tūrisma aktualitātes”.

Konkurss “Kultūras tūrisms 2017” norisināsies vairākos posmos. Pēc visu pirmajā kārtā saņemto pieteikumu izvērtēšanas piecus labākos pieteikumus virzīs uz konkursa otro kārtu. Ar šiem tūrisma galamērķiem (produktiem) žūrijas komisija iepazīsies klātienē.

Nacionālā konkursa uzvarētājs un četri veiksmīgākie konkursa dalībnieki jeb uzvarētāja sekotāji tiks apbalvoti Tūrisma Foruma laikā, kurā starptautiski eksperti īpašu uzmanību veltīs EDEN projektam un tā sniegtajām iespējām Latvijas tūrisma nozarē strādājošajiem.  

Laureātiem tiks nodrošināta publicitāte Latvijā, kā arī tiks organizētas Lietuvas un Igaunijas mediju vizītes un publikācijas kaimiņzemju plašsaziņas līdzekļos. Uzvarētājs savās mārketinga aktivitātēs būs tiesīgs izmantot Eiropas Komisijas izstrādāto EDEN logo. Uzvarētājam būs iespēja arī piedalīties EDEN sadarbības tīkla aktivitātēs Latvijā un citur Eiropā, kā arī apmeklēt Eiropas Komisijas rīkotos pasākumus EDEN sadarbības tīkla dalībniekiem.

Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu jeb EDEN projektu nodibinājusi un kopš 2006. gada īsteno Eiropas Komisija (EK). Projekta pamatā ir centieni sekmēt ilgtspējīga tūrisma attīstību, pievērst uzmanību Eiropas tūrisma galamērķu vērtībām, to daudzveidībai un kopīgajām iezīmēm. Latvija EDAN konkursā piedalās kopš 2007. gada, apliecinot savu tūrisma potenciālu ikvienā izsludinātajā konkursa tēmā.

Uzziņai

EDEN konkursa uzvarētāji Latvijā:

2015. gadā “Tūrisms un vietējā gastronomija” – biedrība “Latgales kulinārā mantojuma centrs”; 2013. gadā par tūrisma pieejamību – Liepāja;

2011. gadā par bijušo rūpniecības vai militāro objektu pārveidošanu tūrisma galamērķos - Līgatnes papīrfabrikas ciems;

2010. gadā par ūdenstūrismu – Jūrmala;

2009. gadā par aizsargājamo teritoriju izmantošanu tūrismā - Tērvetes dabas parks;

2008. gadā par nemateriālā mantojuma izmantošanu tūrismā - Latgales podnieki;

2007. gadā par labākajiem jaunajiem lauku tūrisma galamērķiem – Kuldīga.

2012. gadā konkursa vietā EDEN projekta aktivitāte bija Baltijas ceļojumu maratons „Dižā Baltijas apceļošana” uz EDEN galamērķiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Savukārt 2014. gadā projekta aktivitāte bija TV ceļojumu raidījums spēles formā, Latvijas skatītājus iepazīstinot ar Lietuvas EDEN galamērķiem un Lietuvas skatītājus ar Latvijas EDEN galamērķiem. 

Informācija konkursa dalībniekiem:

Pretendentiem ir jāaizpilda pieteikuma anketa (pieejama šeit) un jāiesniedz līdz 2017. gada 20. jūlijam plkst.15 LIAA, Pērses ielā 2, Rīgā, LV 1442 personīgi vai sūtot pa pastu vai elektroniski parakstītu ar drošu elektronisku parakstu uz e-pastu kristine.mickane PIE liaa.gov PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja:

LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļa,

Tālrunis: 67039422

Sākoties aktīvai tūrisma sezonai, aicinām doties uz izbaudīt jaunu velo maršrutu Smiltenes novadā - “Izriteņo Dienvidkalni”. Tas ir 40 km garš, apļveida velo maršruts, kas ved pa Launkalnes kalnaino apvidu.

Velo maršruts ir piemērots braukšanai laikā no maija līdz oktobrim. Tas ved gan pa asfalta, gan grants seguma ceļiem ar mazu satiksmes intensitāti.

Maršruts ir īpašs ar daudzajiem, mazajiem pakalniem, skaisto reljefu un dabas biotopu daudzveidību tā laikā. Tas ved gar interesantiem Smiltenes novada tūrisma apskates objektiem – Cērtenes pilskalnu, Launkalnes muižu, mūra tiltu pār Ruņģupi Launkalnē, mini zoo “Ezerlejas”, atpūtas kompleksu “Silmači”, senlietu privātkolekciju un Kleperu osi lauku mājā “Lejas Kleperu”, Raibo stabu, Mežoles liegumu, Kapusilu un Vecsautiņu avotiem.

Šo maršrutu var mērot arī divu dienu laikā, jo maršruta vidusdaļā tas ved gar kempingu “Ezerlejas” un atpūtas kompleksu “Silmači”, kur ir iespējams pārnakšņot un uzņemt spēkus nākamajai dienai. Kempingā “Ezerlejas” ir iespēja aplūkot mini zoo, makšķerēt, peldēties, iegādāties saimniecībā ražotu kosmētiku un suvenīrus. Atpūtas komplekss “Silmači” piedāvā plašus sporta un atpūtas laukumus, dažādas ūdens atrakcijas, kā arī velosipēdu nomu.

Brauciena laikā ir jāvadās pēc marķējuma dabā – zilas velo maršruta zīmes ar numuru 140 un virziena rādītāju (izvietotas pirms pagriezieniem).

Velo maršruta kartes ir pieejamas Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrā, Dārza ielā 3, Smiltenē kā arī Smiltenes novada tūrisma mājas lapā visit.smiltene.lv, kur ir pieejama drukātā karte un GPS fails lejupielādei. Skatīt šeit.

Patīkamu un aktīvu atpūtu Smiltenes novadā!

Informāciju sagatavoja:

Lelde Sprancmane,

Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra

vadītāja vietniece

E-pasts: tic PIE smiltene PUNKTS lv, lelde.sprancmane PIE smiltene PUNKTS lv

Mob. tel. 25604223

visit.smiltene.lv

No 4. līdz 6. jūnijam ar mērķi gūt pieredzi bijušo šaursliežu dzelzceļa līniju izmantošanai tūrisma maršrutu un piedāvājumu izveidē, pārrob

ežu projekta “Zaļais dzelzceļš” ietvaros, notika pieredzes apmaiņas velobrauciens. Dalībnieki apmeklēja Vāciju, Luksemburgu, Beļģiju, dodoties maršrutā Vennbahn, kas ir viens no Eiropas veiksmīgākajiem “zaļo” dzelzceļu tūrisma maršrutiem.

Vairāk nekā 100 km garajā Vennbahn velomaršrutā projekta partneri iepazina iespējamos ielu šķērsošanas risinājumus dažādas satiksmes intensitātes apstākļos, kas ir aktuāli velomaršrutu izveidē, izvērtēja iespējas pielāgojot bijušās dzelzceļu stacijas velotūristu vajadzībām, pētīja velo tūrisma infrastruktūras izveides pieredzi – ceļa zīmju, tūrisma norāžu izvietošanu, atpūtas vietu izveidi un kopējo maršruta labiekārtojumu. Tāpat pārrunāja dažādus risinājumus velo braucēju uzskaites sistēmas ieviešanā, lai varētu novērtēt braucēju plūsmas intensitāti konkrētajā maršrutā, pieprasījumu un lietošanas paradumus, kā arī novērtēja unikālu risinājumu - dzelzceļa velosipēdus. Tā ir pārvietošanās pa dzelzceļa sliedēm apvienota ar velobraukšanu.

Kopumā Igaunijas – Latvijas pārrobežu projekts “Zaļie dzelzceļi” paredz bijušo dzelzceļa līniju infrastruktūras sakārtošanu Vidzemē un Dienvidigaunijā, izveidojot aptuveni 750 km garu kopīgu velo/kājāmgājēju maršrutu, kura lielākā daļa ved pa bijušajām dzelzceļa līnijām. Projektu ievieš 16 Latvijas un astoņas Dienvidigaunijas pašvaldības.

Projekta “Zaļie dzelzceļi” (“Green Railway”) gaitā Valmieras pilsētas pašvaldība plāno atjaunot Dzelzs tilta krāsojumu, kā arī izvietot tūrisma informatīvās norāžu zīmes Valmieras velomaršruta posmos, uzstādīt digitālo velo skaitītāju un lielformāta informatīvo stendu, tādējādi popularizējot aktīvu dzīvesveidu un velotūrisma attīstību. Savukārt, lai maršrutu popularizētu, tiks rīkoti speciāli velobraukšanas pasākumi.

Projekta vadošais partneris ir Vidzemes Tūrisma asociācija, un tā kopējais budžets ir 1 174 938 EUR, no kuriem 85% līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekts norisināsies 26 mēnešus līdz 2019.gada aprīlim. Kopējās projekta izmaksas Valmieras pilsētas pašvaldības aktivitātēm ir 44 550,00 eiro, tai skaitā Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējums – 6 682,50 eiro apmērā.

Informāciju sagatavoja:

Līga Bieziņa

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas

sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā

Tālr.: 64210682; 26495997

Lai noteiktu potenciālā piesārņojuma ar mazutu izplatību un veiktu iespējamo risku izvērtēšanu, jūnija sākumā bijušajā Valmieras mazuta saimniecībā Dzelzceļa ielā 9 tika uzsākta teritorijas izpēte. Tās laikā tiek veikta teritorijas ģeoloģiskā izpēte, ekoloģiskā stāvokļa novērtējums, kā arī sagatavots potenciālā piesārņojuma riska novērtējums. 

Kopumā bijušajā mazuta saimniecībā tiks veikti 27 augsnes, grunts un gruntsūdeņu izpētes urbumi dažādos dziļumos, iegūstot paraugus no 100 vietām teritorijā. Urbumi tiks veikti apmēram metra dziļumā, bet daži sasniegs pat 15m dziļumu.  Lauka izpētes darbus paredzēts pabeigt divu līdz trīs nedēļu laikā.

Bijusī mazuta saimniecība Valmierā šobrīd ir degradēta teritorija, kas netiek izmantota. Tā ir uzskatāma par potenciāli piesārņotu ar mazutu un tā apstrādes produktiem. Šis piesārņojums pazemina augsnes, grunts un gruntsūdens funkcionālās īpašības, turklāt atbilstoši likumā “Par piesārņojumu” noteiktajam piesārņotas teritorijas tālāka izmantošana nav iespējama bez tās attīrīšanas. Pēc teritorijas sanācijas veikšanas to paredzēts izmantot uzņēmējdarbības attīstīšanai un investoru piesaistes vajadzībām.

Bijušās mazuta saimniecības izpētē piedalās arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pētnieki, kuri, izmantojot izpētē iegūtos datus, papildinās Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku izstrādāto Latvijas hidroģeoloģisko modeli LAMO un pārbaudīs tā pielietojamību informācijas ieguvei par maza mēroga teritorijām. LAMO reģionālā līmenī apkopo hidroģeoloģisko un ģeoloģisko informāciju, kas ir LVĢMC rīcībā par Latvijas aktīvo pazemes ūdeņu zonu.

Pilotvietas izpēti un risku izvērtēšanu Dzelzceļa ielā 9 paredzēts pabeigt piecu mēnešu laikā. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem darbus veic SIA “Vides konsultāciju birojs” par kopējo līgumsummu 21 058,80 eiro bez PVN. Izpēte tiek veikta projekta “Inovatīva ilgtspējīga attīrīšana” ietvaros. Sadarbībā ar Somijas pētniecības organizāciju “PopulusGroupOy” un Helsinku Universitāti bijušās mazuta saimniecības teritorijā paredzēts veikt papildu izpēti un testēt inovatīvas un ilgtspējīgas attīrīšanas metodes. Lai pilnvērtīgi analizētu metožu piemērotību, nepieciešams veikt plānoto teritorijas izpēti. Izmantojot Centrālās Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam finansiālo atbalstu, kopējās projekta izmaksas Valmieras pilsētas pašvaldības aktivitātēm ir 130 000,00 eiro, tai skaitā Valmieras pilsētas pašvaldības līdzfinansējums 13 000,00 eiro.

Informāciju sagatavoja:

Līga Bieziņa

Valmieras pilsētas pašvaldības

Sabiedrisko attiecību nodaļas

sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā

Tālr.: 64210682; 26495997

No 27. līdz 30. jūlijam norisināsies Valmieras pilsētas svētki, īpašai noskaņai virmojot gan tradicionālās, gan jaunās norisēs. Savukārt vakara koncertos valmieriešus un pilsētas viesus priecēs Valmieras Drāmas teātra aktieri, leģendārā grupa “Jumprava”, kā arī par lustēšanos rūpēsies Intars Busulis un Abonementa orķestris, grupas “Dzelzs Vilks”, “Tumsa”, “Džentlmeņu špagats” un “Vēja radītie”.

Jubileju ieskandinās vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija – ērģeļu zeme”, Kristīnei Gailītei, Ilonai Birģelei un Līgai Ivānei uzstājoties Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā 27. jūlijā plkst.19.00. Savukārt plkst. 18.00 Valmieras muzejā atklās izstādi “Tautasdziesmas stāsts”, bet Kino “Gaisma” piedāvās jaunāko latviešu multiplikācijas filmu programmu un Rolanda Kalniņa filmu “Elpojiet dziļi”.

Piektdien, 28. jūlijā, Valmieras Mūzikas skolas pagalmā līdztekus Gaujas ūdens čalām no plkst. 15.00 skanēs vasaras koncertu mūzika. Aktīvu atpūtu Valmieras Kultūras centra laukumā no plkst. 15.00 piedāvās Valmieras Bērnu sporta skola ar basketbola, futbola, florbola, BMX elementiem un veiklības stafetēm, kā arī ikviens būs gaidīts aizstāvēt Valmieras godu Spēcīgākās pilsētas sacensību posmā un pārbaudīt savas spējas orientēšanās labirintā. Turpat Valmieras Jaunatnes centrs “Vinda” iepazīstinās ar dažādiem tehniskiem brīnumiem: trases automodeļi, kuģu vadīšana, lidojošu objektu izgatavošana un FIZMIX eksperimenti.

Kā Dzirnavu ezeriņš un strūklaka izskatās “no ūdens puses”, varēs apskatīt izbraucienos ar laivām, kā arī ūdensbumbas atrakcijās.

Plkst.19.00 no Vienības laukuma sāksies krāšņais gājiens “Valmiera lepojas”. Tas kļuvis par vienu no gaidītākajām pilsētas svētku aktivitātēm, organizācijām, iestādēm un uzņēmumiem pārsteidzot ar izdomu tērpu sagatavošanā un pat priekšnesumu demonstrēšanā. No plkst.20.30 svētku Centrālajā laukumā pie Hanzas sienas notiks sadziedāšanās ar Valmieras Drāmas teātra aktieriem Ģirtu Rāviņu, Ievu Puķi un Rūtu Dišleri, kā arī pavadošo grupu Emīla Zilberta vadībā. Valmieras 734.dzimšanas dienas svinības ar koncertu atklās leģendārā grupa “Jumprava”, bet balle būs kopā ar grupu “Džentlmeņu špagats”.

Sestdien, 29. jūlijā, no plkst.9.00 Lāčplēša, Tērbatas un Strautu ielās būs pulcējušies tirgotāji un amatnieki no dažādām Latvijas pusēm, atrādot jaunākos darinājumus, kārdinot ar gardumu smaržām, aicinot iegādāties gan saimniecībā, gan prāta un ķermeņa palutināšanai noderīgas preces. Savukārt Valmieras pils un muzeja teritorijā interesenti aicināti apmeklēt “Gardēžu pili”. Tur būs pavāru meistarklases un dažādu gardumu baudīšanu kopā ar restorāniem “Rātes Vārti”, “Dikļu pils”, “Valmiermuižas alus virtuve”, “3 pavāru restorāns Tam labam būs augt” un “Rocket Bean Roastery”, izceļot Eiropas gastronomijas reģiona aktivitātes un piedāvājumu “Ar dabu šķīvī”. Tāpat apmeklētājus priecēs “Ar Gardu muti” Latvijas lauku labumu tirdziņš un amatnieku piedāvājums, kā arī speciāla “Gardēžu pils” muzikālā programma un tematiskās radošās darbnīcas.

Pilsdrupu un muzeja teritorijā norisināsies četru reģionu konkursa “Tautiskie raksti siera, biezpiena un maizes gardumā” Vidzemes posms, prezentējot mājās gatavotu un noformētu siera, biezpiena un maizes gardumu. Savukārt Valmieras garšu toreiz un tagad atklāt tematiskā ekskursijā no plkst.18.00 aicinās Valmieras Tūrisma informācijas centrs.

Visas dienas laikā norisināsies erudīcijas sacensības “Eiropas pieccīņa”, Valmieras Kultūras centra laukumā mazākos svētku dalībniekus aicinās Bērnu piedzīvojumu parks, bet Valmieras Kultūras centrā notiks “Klucīšu diena”. Ugunsdzēsēji no plkst.10.00 pie depo un Dīvaliņa pļavās svinīgi atzīmēs 150.gadadienu. Valmieras 5.vidusskolā būs iespēja iepazīt disku golfu, savukārt pie Vidzemes Augstskolas Cēsu ielā 4 no plkst.11.00 būs ierīkota orientēšanās trase, notiks florbola, kā arī ielu basketbola turnīrs.

Svētku noskaņa valdīs Centrālajā laukumā pie Hanzas sienas, kur no plkst.11.00 sāksies muzikāla izrāde visai ģimenei “Lielais talantu šovs”, pēc tam koncerts “Valmiera skan”. Mākslas “Galerijā Laipa” no plkst.12.00 līdz 20.00 norisināsies Kārlienas pagalma svētki, aicinot apmeklēt gan izstādes, gan teātra izrādi.

Dīvaliņa pļavās no plkst.12.00 interesenti varēs iepazīt Kalniešu spēles, bet no plkst.14.00 līdzjutēju atbalsts noderēs airēšanas slaloma “Valmiera viļņo” dalībniekiem, sacensībām norisinoties Dzirnavu ezeriņā. Savukārt plkst.19.00 Gaujas Kazu krāces “izrotās” tradicionālā Labdarības bumbu rallija krāsainās bumbiņas.

Sestdienas vakars tiks sagaidīts ar svētku koncertu Centrālajā laukumā, kur no plkst.20.00 uzstāsies grupa “Tumsa”, Intars Busulis un Abonementa orķestris. Savukārt balle būs kopā ar grupām “Dzelzs Vilks” un “Vēja radītie”.

Neparastā koncertvietā, Palejas un Lucas ielas krustojumā, no plkst.21.00 klātesošos smīdinās Vidzemes Augstskolas improvizācijas teātris, vakara gaisu pamatīgāk “sašūpos” Inokentijs Mārpls, uzstāsies arī “All Day Long”, “Riga Reggea” un DJ Horens.

Plkst.24.00 krāšņās “puķēs” debesīs uzziedēs svētku salūts.

Valmieras pilsētas svētku noslēguma dienā, 30.jūlijā, plkst.10.00 notiks velo brauciens ģimenēm. Plkst.11.00 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicinās bērnus kopā ar vecākiem doties pārgājienā uz “Simtjūdžu mežu”, atzīmējot rakstnieka Alana Aleksandra Milna, kurš pasaulei dāvināja Vinniju Pūku, Sivēntiņu un citus draugus, 135.gadadienu. Tikšanās vieta – pie Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parka ieejas vārtiem. Savukārt Valmieras 5.vidusskolas stāvlaukumā no plkst.12.00 dažādus trikus demonstrēs četrkājainie draugi, piedaloties draudzības kausā nacionālajā suņu daudzcīņā. Plkst.14.00 Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā koncertā “Vasaras vidū” apmeklētājus gaidīs Valmieras Mūzikas skolas koris, kvartets un stīgu orķestris.

Valmieras pilsētas svētku programma skatāma mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Kultūra” – “Valmieras pilsētas svētki 2017”.

Svinēsim kopā Valmieras 734.gadadienu!

Valmieras pilsētas svētku norisi atbalsta AS “SEB banka”, AS “Swedbank”, “Nordea Bank AB” Latvijas filiāle, Valmiermuižas alus darītava, restorāns “Rātes vārti”, SIA “Lars Limited”, Kino "Gaisma" / 3D Cinema, atpūtas komplekss “Avoti”, TC “Valleta”, maiznīca “Liepkalni”, “Food Union”, SIA “Venden”, SIA “LATIO”. Informatīvie atbalstītāji: portāls “Valmieras Ziņas”, portāls “Valmiera24.lv”, laikraksts “Liesma”, laikraksts “Tava Izvēle” un tūrisma portāls “Travelnews.lv”.

Projekta „Viena asins tev un man” ietvaros, deju skola „Dzirnas” ar māksliniecisko vadītāju un horeogrāfu Agri Daņiļēviču un Burtnieku novada bērniem un jauniešiem meistarklasē septiņas dienas no 15.07. līdz 21.07.2017. iestudēs uzvedumu „Džungļu zēns” un sniegs koncertu Burtnieku novada un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem.

Projekta ietvaros paredzēts kopā ar astoņiem profesionāliem pedagogiem apgūt deju soli, kā arī iepazīstināt bērnus un jauniešus ar latviešu komponistu skaņdarbiem. Iecerēts, ka projekta laikā tiks iestudēts deju uzvedums „Džungļu zēns”, noslēgumā sniedzot koncertu skatītājiem. Plānots, ka projektā un meistarklasēs deju soli apgūs 120 Burtnieku novada un 80 Dzirnu bērni un jaunieši no 7 līdz 26 gadiem. Turklāt kopumā džungļu zēna - Maugļa emocionālo stāstu ar Mārtiņa Brauna mūziku un Agra Daņiļeviča horeogrāfiju izdejos ap 200 dejotāju. Uzvedums būs pielāgots vietai – Burtnieku pagasta estrādei un tās apkārtnei. Tas būs jauns izaicinājums ne tikai horeogrāfam, bet arī novada bērniem un jauniešiem.

Tuvojoties Latvijas Valsts simtgadei, šis projekts stiprinās jauniešu piederības apziņu savai zemei, savām dzimtajām mājām. Tā būs iespēja saliedēt sabiedrību, dodot jaunus impulsus lauku reģionu attīstībai un ilgtspējai.

Projekta “Viena asins tev un man” īstenošana notiek Vidzemes kultūras programmas ietvaros, kuru atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions.

Informāciju sagatavoja:

Inese Karnāte, projekta vadītāja

Noslēdzies Kocēnu novada domes izsludinātais iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkurss. Tajā no saņemtajiem 13 pieteikumiem finansiālu atbalstu konkursa komisija nolēmusi piešķirt sešām projektu idejām.

Jau ziņots, ka  nolūkā atbalstīt sabiedriski nozīmīgu aktivitāšu, projektu un pasākumu īstenošanu Kocēnu novadā, veicināt iedzīvotāju aktivitāti un līdzdalību aktuālu problēmu risināšanā, kā arī lai veicinātu sadarbību ar neformālām iedzīvotāju iniciatīvu grupām un nevalstiskajām organizācijām, Kocēnu novada dome izsludināja iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkursu.

Projektu pieteikumus aktivitāšu īstenošanai šajā gadā varēja iesniegt nevalstiskās organizācijas, biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas, fizisku personu neformālās grupas, kurās apvienojušies vismaz 5 (pieci) dalībnieki. Konkursa ietvaros paredzētās projekta aktivitātes jāīsteno Kocēnu novada administratīvajā teritorijā.

Vienā pieteikumā pieprasītais finansējuma apmērs nedrīkstēja pārsniegt 700 EUR. Viens pretendents varēja iesniegt tikai vienu projekta pieteikumu.

Informāciju sagatavoja:

Kocēnu novada domes

Attīstības nodaļas vadītāja

Inese Pabērza

Mob.tel.: 26418755

E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Sabiedriskā transporta nodaļa ir apkopojusi datus par pašvaldību organizētajiem skolēnu un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu pārvadājumiem 2016./2017. mācību gadā. Šobrīd skolēnu pārvadājumi ar pašvaldības īpašumā esošu transportu vai uz līguma pamata tiek veikti 23 VPR pašvaldībās, savukārt Valmieras pilsētā un Cēsu un Ērgļu novados tos nodrošina regulārā sabiedriskā transporta reisi.

Skolēnu pārvadājumi Vidzemes reģionā tiek veikti ar 97 autobusiem, atsevišķās pašvaldībās to skaitam svārstoties no 1 līdz pat 19. VPR pašvaldībās ir izveidoti 148 maršruti ar 289 reisiem, kas ir mazāk nekā 2014./15. mācību gadā, kad bija 212 maršruti un 291 reiss.

“Maršrutu skaita samazinājums saistīts ar sabiedriskā transporta un skolēnu pārvadājumu reisu dublēšanās pakāpenisku novēršanu. Te gan jāpiebilst, ka ir vietas, kur maršrutu pārklāšanās ir palikusi. Pašvaldību organizētie reisi brauc tuvāk katra skolēna dzīves vietai, savukārt pārējiem pasažieriem kopīga reisa gadījumā tad nāktos pavadīt autobusā nesamērīgi ilgu laiku,” norāda VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa. “Otrs iemesls maršrutu skaita samazināšanai ir skolu reorganizācija, kas liek pārkārtot gan pašvaldību organizētos, gan pasažieru pārvadātāju veiktos reisus,” piebilst I. Ozoliņa.

“Kā zināms, VSIA “Autotransporta direkcija” tiek strādāts pie jaunas sabiedriskā transporta koncepcijas 2021. – 2030. gadam. Kā tā ietekmēs pašvaldību organizētos skolēnu pārvadājumus, grūti teikt, bet visās pašvaldībās pasažieru pārvadātāji nevarēs pārņemt šo funkciju jau iepriekš minētā iemesla dēļ – sabiedriskā transporta reisi kļūtu pārāk ilgi, ja dotos pēc iespējas tuvāk katra skolēna dzīves vietai,” saka VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja.

Ar pašvaldību nodrošinātajiem pakalpojumiem dienā tiek pārvadāti aptuveni 3 tūkstoši skolēnu, nobraucot 11 746 kilometrus. Ar pašvaldību organizētajiem autobusiem skolēniem un pirmskolas vecuma bērniem tiek nodrošināta nokļūšana gan uz mācību un pirmskolas izglītības iestādēm, gan uz vietām, kas piedāvā interešu izglītību. Daļa pašvaldību labprāt nodotu skolēnu pārvadājumu organizēšanu vietējiem pārvadātājiem, jo pašvaldību īpašumā esošie t.s. “Šveices programmas autobusi” noveco, tiek lietoti jau ilgus gadus, un to uzturēšana prasa lielus līdzekļus.

VPR skatījumā būtiskākais ir tas, lai skolēniem no attālākām vietām tiktu saglabāta iespēja nokļūt mācību iestādēs. VPR izsaka pateicību visām pašvaldībām par atsaucību un ieguldīto darbu datu sagatavošanā.

Papildu informācija:

Inita Ozoliņa

VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja

E-pasts: inita.ozolina PIE vidzeme PUNKTS lv

Sestdien, 8.jūlijā Alūksnes novada Pededzē norisināsies pasākums „Pededzes daudzkrāsainie vasaras saulgrieži”, kas pagasta iedzīvotājiem un viesiem ļaus iepazīties ar vasaras saulgriežiem un to tradīcijām dažādu tautu kultūrās. Ja Latvijā šos svētkus zinām kā Līgo vai Jāņu svētkus, tad slāvu tautas to dēvē par Ivana Kupalas dienu.

Pededze atrodas Igaunijas un Krievijas pierobežā, apvidus tradīcijas veidojušās latviešu, krievu un Dienvidigaunijas setu kultūras mijiedarbībā. Tā kā Pededzē vasaras saulgrieži vēsturiski tiek atzīmēti pēc Jūlija kalendāra, pasākums notiks 8.jūlijā,  iespējami tuvu patiesajam Kupalas dienas svinību datumam. Pasākuma gaitā tiks sarīkots plašs brīvdabas pasākums ar visu Pededzes mākslinieciskās pašdarbības dalībnieku iesaisti un vairākiem dažādu tautību viesu kolektīviem. Galveno akcentu liekot uz vēsturiskajiem rituāliem, kas saistīti ar ūdeni, uguni un saulgriežu nakts maģiju, netiks aizmirstas arī tuvāk mūsdienām radušās tradicionālas izklaides, spēles un atrakcijas. Vakara gaitā redzēsim Pededzes apvidum raksturīgās Kupalas nakts tradīcijas vietējo mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu- folkloras kopas „Labā oma”, deju kopas „Tikai tā”, Pededzes un Liepnas apvienotā vidējās paaudzes deju kolektīva, Pededzes jauniešu deju kolektīva un bērnu vokālās grupas- priekšnesumā, Kupalas nakts apdziedāšanos Latvijā vienīgās autentiskās krievu folkloras studijas „Iļjinskaja pjatņica” (biedrība “Folkloras pedagoģiskais centrs “Tradīcija””) izpildījumā, Lauru (Krievija) kultūras nama vokālā ansambļa „Lavrovskije devčata” ieskatu vietējās vasaras saulgriežu tradīcijās, latviešu un Ziemeļlatgales vasaras saulgriežu dziesmas Viļakas novada Medņevas tautas nama folkloras kopas „Egle” izpildījumā un Aļonas Ivanovas „Kostīmu dizaina studijas” (Pečori, Krievija) slāvu etniskajā stilā veidotu mūsdienīgo tērpu skati. Saulgriežu nakts svētki noslēgsies ar dejām Kārsavas muzikanta Aigara Kaupuža izpildīto latviešu, latgaļu un krievu dziesmu pavadījumā.

Pasākuma norise:

18.00   Meistarklases, amatnieku ražojumu tirdziņš.

19.00   Tautiskās dziesmas un dejas, spēles un rotaļas, Ivana Kupalas nakts tradicionālie rituāli- vainagu pīšana, zīlēšana, ugunskurs.

Noslēgumā -  jautra nakts balle

Pasākumu rīko biedrība „Pededzes nākotne” sadarbībā ar Pededzes tautas namu, tas notiek „Valmieras novada fonda” organizētajā un Kultūras Ministrijas finansētajā projektu konkursā „Starpkultūru dialogs Vidzemē 2017” atbalstītā projekta „Pededzes daudzkrāsainie vasaras saulgrieži” ietvaros.

Informāciju sagatavoja:

Viesturs Zaķis, projekta vadītājs, tālr. 20236801

8.jūlijā, kad Selekcijas laukos ziedēs zirņi, kartupeļi, āboliņš un tritikāle, brauc uz Priekuļiem, kur no saules lēkta līdz saules rietam norisināsies Priekuļu novada svētki “PA-SAULE IR TE-PAT!”.

Līdz ar saules lēktu Saules parkā un selekcijas laukos jūs modinās flautas muzikālās performances un saksofona romantiskais skanējums.

Priekuļu ielās, brauks tējas rati, kas modinās priekuliešus un viesus ar īpašu uzmundrinošu tēju aktīvam dienas sākumam.

Dienas turpinājumā vārtus vērs lauku sēta, zāļu pirts un neZāļu SPA, hobiju dārzi, amatnieku un mājražotāju tirdziņš, mākslas galerija, suņu sacensības, kā arī kafejnīca “Tad un tagad” ar seniem novadnieku balss stāstiem.

Dodies uz Priekuļu novada svētkiem un satiec ZAAO vides iniciatīvas „100 darbi Latvijai” vēstnešus, asini prātu vides jautājumos un laimē Tallink jūras ceļojumu 4 personām!

Svētku laikā piedalies ekskursijās pa Selekcijas institūta (LLU Agroresursu un ekonomikas institūta - AREA) ziedošajiem laukiem, kur varēsi aplūkot un uzzināt ko vairāk par Latvijas agro apstākļiem īpaši selekcionētām kartupeļu, labību, stiebrzāļu, tauriņziežu un pākšaugu šķirnēm. 

Svētku burziņa rosīšanās, tirgošanās, iepirkšanās, darbošanās, sacenšanās, izklaidēšanās un citādas jocīgas izdarīšanās norisināsies Priekuļu kultūras nama un Selekcijas institūta (AREI) apkārtnē.

Savukārt piecos pēcpusdienā unikāls un trakoti labs notikums – muzikālā karavāna „Māksla ratos”! Kratīsimies cauri laikiem ar jauniem un veciem vāģiem, ar dziesmām, dejām un citām lustēm!

Līdz pat rīta gaismai ballēsim kopā ar grupām ar grupām “Rikši”, „Franko-Franko”, un ”Propelleri”!

Priekuļu novada svētku programma skatāma www.priekuli.lv sadaļā Priekuļu novada svētki!

Informāciju sagatavoja:
Ieva Fogele
Sabiedrisko attiecību speciāliste Priekuļu novadā

Turpinot iedibināto tradīciju, svētdien, 2017.gada 9. jūlijā, Kocēnu novada Rubenē, vietā, kur savulaik Imeras katoļu priesteris Indriķis (Henricus de Lettis) sarakstīja bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju – Indriķa Livonijas hroniku – jau trešo gadu notiks  Livonijas Indriķa diena. Visas dienas garumā Rubenes baznīcā un Rubenes ciemā norisināsies pasākumi, kuru laikā būs iespēja iepazīt un izzināt Rubenes  kultūrvēsturisko mantojumu.

Livonijas Indriķa diena aizsāksies plkst.10.00 ar dievkalpojumu Rubenes baznīcā, ko vadīs Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags un Rubenes baznīcas mācītājs Artis Eglītis.

Pēc dievkalpojuma plkst.12.00 visi aicināti uz labdarības koncertu turpat dievnamā, kurā piedalīsies Ginta Krievkalna, Jānis Stībelis, Miks Dukurs un Marta Ritova. Pasākuma laikā savāktie ziedojumi tiks novirzīti Rubenes baznīcas un teritorijas attīstības projektiem - Rubenes baznīcas rekonstrukcijai, kā arī baznīcas dārza iekārtošanai.

Tradicionāli Rubenes pamatskolas telpās norisināsies arī populārzinātniska konference, kurā būs klausāmi vairāki priekšlasījumi:

- “Tautas mūzikas instrumenti kristīgajā apritē“, Latvijas Universitātes profesors, latviešu etnomuzikologs Valdis Muktupāvels

- „Priekš kam man Baznīca...?“, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags

- „Latvieši. Kas ir mainījies no Garlība Merķeļa laika līdz 21.gadsimtam....“, Rubenes draudzes mācītājs Artis Eglītis.

Konferences sākums pl. 14:00.

Interesenti aicināti reģistrēties iepriekš, zvanot tel. nr.: 29226028 vai rakstot e-pasts: vineta.vintere PIE kocenunovads PUNKTS lv.

Jāpiebilst, ka visas dienas garumā interesentiem Rubenes dievnams būs atvērts apskatei, tāpat būs aplūkojama tematiskā ekspozīcija.

Papildus informācija:

13. gs. sākumā vienā no Latvijas senākajām kristīgajām draudzēm - Rubenē - tās dibinātājs un Imeras katoļu priesteris Latviešu Indriķis sarakstīja Indriķa Livonijas hroniku. “Indriķa hronika” ir senākā Latvijas teritorijā tapusī hronika. Galvenais vēsturiskais pirmavots par kristīgās ticības ienākšanu, personībām, tautu savstarpējām attiecībām, cīņām un sadzīvi tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā no 1180. līdz 1227. gadam.

Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca celta 13. gadsimtā. Sākotnēji tā bijusi koka ēka, taču tagadējo izskatu baznīca ieguvusi 1739. gadā, ietverot tajā 14. gs. būvētās baznīcas altārdaļu. 2000. gadā, mainot baznīcas altārdaļas grīdu, tika atrastas senaizmirstas kapenes. Visticamāk, tās ir senās vecbaltiešu dzimtas - Patkulu kapenes. Patkulu dzimtai piederēja tuvējās Vaidavas (Waidau), Ķieģeļu (Kegel), Podzēnu (Podsem), arī Vecates (Alt-Ottenhof) un citas muižas. Uz sienas apmetuma saglabājušies trīs, iespējams, 18. gs. rakstīta teksta fragmenti vācu valodā no Ījaba grāmatas un Jāņa evaņģēlija.

Pasākumu organizē Kocēnu novada dome, Rubenes evaņģēliski luteriskā draudze, Lutera Akadēmija.

Informāciju sagatavoja:

Kocēnu novada domes

Attīstības nodaļas vadītāja

Inese Pabērza

Mob.tel.: 26418755

E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv

Piektdien, 30. jūnijā, Alūksnes un Apes novadi piedalīsies sarunu festivālā “Lampa” Cēsīs ar sarunu “Cilvēki un robežas. Cilvēki pie robežas”.

Saruna ar Alūksnes un Apes novadu iedzīvotājiem notiks no pulksten 14.00 līdz 15.30 Cēsu pils parka salas teritorijā, teltī, kam dots nosaukums “Mājvieta”. Sarunas tēma ir veltīta robežām – pierobežai kā teritorijai, kurā atrodas Alūksnes un Apes novadi, kā arī cilvēku iekšējo spēju un uzņēmības robežām.

Latvijā arvien turpinās iedzīvotāju aizplūšana no reģioniem uz lielākajām pilsētām un ārzemēm. Alūksnes un Apes novadi atrodas Latvijas pierobežā, pašos ziemeļaustrumos, kur satiekas trīs valstis – Latvija, Igaunija un Krievija. Pasākuma rīkotāji piedāvās ielūkoties vairāku Alūksnes un Apes novadu iedzīvotāju dzīvesstāstos, lai rastu atbildes uz jautājumiem – kādēļ viņi izvēlējušies dzīvot un saimniekot pierobežas novadā un vai pierobežas novadi ir laba dzīvesvieta. Sarunu vadīs Baiba Zvaigznīte.

Alūksnes novadu pārstāvēs biedrības „Alūksnes NVO atbalsta centrs” un Alūksnes un Apes novada fonda valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece, Liepnas vidusskolas direktore Liene Stabinge un ģimenes ārsts Jānis Stabingis, socioloģe, pierobežas attīstības iespēju pētniece Santa Daume, Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska, lauku tūrisma speciālists un latviešu – igauņu valodas tulks Jānis Prangels un Alūksnes Bērnu un jauniešu centra jaunatnes lietu speciāliste Evija Eglīte. Apes novadu pārstāvēs biedrības “Apes attīstības atbalsta klubs” valdes priekšsēdētāja Laura Pope un SIA “TTR Company” valdes priekšsēdētājs Nauris Teters.

Alūksnes un Apes novadu dalību sarunu festivālā “Lampa” organizē Alūksnes novada pašvaldība, Apes novada dome, biedrība “Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” un Alūksnes un Apes novada fonds.

Informāciju sagatavoja:

Evita Aploka,

Alūksnes novada pašvaldības

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālruņi: 64381502; 26646749

www.aluksne.lv

Vidzemes plānošanas reģions kopā ar lauku tūrisma asociāciju “Lauku ceļotājs” un partneriem Igaunijā ir uzsācis darbu pie jauna kulinārā tūrisma piedāvājuma “Livonijas kulinārais ceļš” izveides un apzina pārtikas ražotāju un ēdināšanas uzņēmēju interesi iesaistīties "Livonijas kulinārā ceļa" tūrisma maršrutos.

Balstoties uz vēsturisko mantojumu un tradīcijām Livonijas teritorijā, projekta “Livonijas kulinārais ceļš” ietvaros tiks stiprināta  vienota kulinārā mantojuma identitāte un attīstīts kulinārā tūrisma piedāvājums Latvijas un Igaunija teritorijā, radot priekšnosacījumus teritorijai kļūt par pievilcīgu kulinārā tūrisma galamērķi ārvalstu un vietējiem apmeklētājiem. “Livonijas kulinārais ceļš” turpinās iesākto tūrisma maršruta “ViaHanseatica” zīmola attīstības ceļu, papildinot to ar “Taste Hanseatica” piedāvājumu.

Esam izveidojuši anketu, ar kuras palīdzību veidosim „Livonijas kulinārā ceļa” tūrisma maršrutu potenciālo dalībnieku sarakstu. Tāpēc aicinām pārtikas ražotājus un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus izvērtēt savu interesi un iespējas iesaistīties projektā, aizpildot anketu līdz 3. jūlijam.

PIETEIKUMA ANKETA ATRODAMA ŠEIT. 

Projekts “Livonijas kulinārais ceļš” īstenots "Interreg Estonia - Latvia Programme​" ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda. Projekta mērķis ir popularizēt nacionālo virtuvi, iepazīt tās izcelsmi, veicināt sadarbību starp vietējiem pārtikas ražotājiem un ēdinātājiem.

Papildu informācija par projektu: šeit.

Lienīte Priedāja-Klepere, Projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, Tel.: +371 64116007, E-pasts: lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv ; veca.vidzeme.lv 

Augstākminētā informācija, šajā publikācijā atspoguļo autora viedokli un Igaunijas-Latvijas programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.