.png)
|
Arhīva kalendārs
Arvien vairāk pieaug tendence jaunajām ģimenēm un radošajiem prātiem atgriezties Latvijas reģionos, izraujoties un aiz sevis atstājot pilsētas jaudu, steigu un saspringumu. Šāds te fenomens novērots pēdējā piecgadē, ļaujot Latvijas reģioniem dot cerību atdzimšanai, jaunām idejām, jaunām darīšanām un jaunai nozīmei cilvēku dzīvēs, uzskata pilsētplānotājs Jānis Ķīnasts, Sarunu festivāla LAMPA reģionu programmas kurators. Tāpēc šogad Sarunu festivālā LAMPA teltī “Mājvieta” notiks plašas diskusijas par reģionālās attīstības jautājumiem Latvijā gan ar jomas ekspertiem, gan reģionu iedzīvotājiem un pilsētniekiem, kuri nu par savām mājām dēvē no Rīgas attālāku vietu. “Arī ārpus Rīgas, Latvijas reģionos norit pilnvērtīga un saturīga dzīve, kas vērsta uz attīstību – notiek aizraujoši kultūras pasākumi, biznesa (start-up) piemēri, no kuriem vērts mācīties, tiek radītas jaunas tehnoloģijas un koprades telpas. Pirms gadiem aizsākusies tendence no pilsētas pārcelties uz Latvijas reģioniem plešas plašumā. Cilvēki turpina atstāt galvaspilsētu par labu dzīvei tuvāk dabai, prom no betona džungļiem. Viņi ir aktīvi un dara, nevis gaužas, ka ārpus Latvijas pilsētām nekā nav,” uzsver Jānis Ķīnasts. LAMPĀ tiksies dažādu reģionu pārstāvji “Mājvietā” katrs sarunu bloks skars Latvijas reģionu iedzīvotājus un viņu ikdienu, par šo iedzīvotāju idejām runājot ar konkrētas vietas piemēriem. Vienā no centrālajām “Mājvietas” diskusijām “Eu, Lauki?!” tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, vai Latvija, salīdzinot ar pārējo Eiropu, ir tas pats, kas Latvijas reģioni salīdzinājumā ar Rīgu? Kādā mērogā un kurā brīdī jēdziens "reģions" maina savu raksturu un no nolemtības pilna apzīmējuma regresam var kļūt par izaicinājumu un iespēju pilnu apzīmējumu progresam? Kas ir jādara Latvijai un tās reģioniem, lai visu to unikālo un nereti sarežģīto liktu tādās lietās un vietās, kas Eiropai ir vajadzīgas vairāk, kā tā pati pašlaik saprot? ““Mājvietā” katrs sarunu bloks skars Latvijas reģionu iedzīvotājus un viņu ikdienu, par šo iedzīvotāju idejām runājot ar konkrētas vietas piemēriem. Arī ārpus “lielajām” pilsētām dzīvojošajiem cilvēkiem ir vērienīgas idejas. Viņi ne tikai sapņo un runā, bet arī dara, un šajā festivālā ir gatavi dalīties savā pieredzē un pārdomās. Ceram, ka "Mājvieta" iesakņosies par Sarunu festivāla LAMPA tradīciju, kurā kvalitatīvi un ārpus ierasti insitucionālās vides uzzināt par jaunāko, kas patiešām notiek Latvijā,” stāsta Jānis Ķīnasts. Kā tas ir – dzīvot Latvijas pierobežā? Sarunu ciklā “Cilvēki un robežas. Cilvēki pie robežas” būs iespēja ielūkoties vairāku Alūksnes un Apes novadu iedzīvotāju dzīvesstāstos, lai rastu atbildes uz jautājumiem, kādēļ viņi ir izvēlējušies dzīvot un saimniekot pierobežas novadā un vai pierobežas novadi ir laba dzīvesvieta. Vidzemes plānošanas reģions Sarunu festivālā LAMPA aicina uz sarunu par viedajām specializācijām inovāciju attīstībai Vidzemē. Paneļdiskusijā tiks runāts par to, kā, sekmējot pētniecības un uzņēmumu sadarbību reģionos, ir iespējams attīstīt globāli konkurētspējīgas inovācijas un integrēties plašākās vērtību ķēdēs, piemēram, kopīgā bio-ekonomikas stratēģijā ar Ziemeļvalstīm, tādējādi padarot Vidzemi ne tikai par pievilcīgu vietu dzīvošanai, bet arī par vietu, kur attīstās pētniecība un inovatīvi uzņēmumi. Mājas toreiz un tagad Tāpat “Mājvietā” notiks diskusija “Kad māja ir gudrāka par saimnieku”, kuru vadīs Juris Šleiers, žurnālists un “Digital Freedom Festival” līdzdibinātājs. Kā izskatās gudrās mājas? Kādi ir to ierobežojumi un iespējas? Kā mūsu uzskati par mājām ir mainījušies gadsimtu laikā un, vai uzticot tehnoloģijām savu ikdienu, nezaudējam ievērojamu saikni ar savu apkārtējo vidi? Kā punktiņš uz “i” “Mājvietas” sarunu blokā būs diskusija “Bēthovens “FÜR ADELE”. Klasiskā mūzika antiklasiskā laikmetā”, kuru rīko koncertzāle “Cēsis” sadarbībā ar Radio 3 “Klasika”. Vai tiešām mode mainās, bet klasika paliek? Vai klasiskā koncerta forma ir sevi izsmēlusi un Mocarts savu laiku nokalpojis? Sarunas par dzīvi Latvijas reģionos ir viens no neskaitāmiem Sarunu festivāla LAMPA tematu lokiem. Kā katru gadu, arī šogad Sarunu festivālā varēs diskutēt par teju visu būtisko – izglītība, veselība, vide, politika, valsts pārvalde un drošība, nodokļi un ekonomika, kultūra. Ar pilnu LAMPAS programmu var iepazīties http://www.festivalslampa.lv/lv/programma/. Ieeja festivālā – bez maksas. Par Sarunu festivālu LAMPA Sarunu festivāls LAMPA top ar Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS, Swedbank Latvija, Britu Padomes, Borisa un Ināras Teterevu fonda, Cēsu novada pašvaldības, Konrāda Adenauera Fonda, uzņēmuma “Enefit” un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā finansiālu atbalstu. Festivāla informatīvie partneri ir žurnāls IR, interneta ziņu portāls TVNET, nacionālā informācijas aģentūra LETA, Latvijas Televīzija un Draugiem.lv . LAMPA ir vieta vērtīgām sarunām, kas piedāvā vairāk nekā 200 pasākumu domu apmaiņai, prāta asināšanai un redzesloka paplašināšanai mūžīgi mainīgajā pasaulē. Šovasar, 30. jūnijā un 1. jūlijā, Cēsu pils parkā iemirdzēsies jau trešais Sarunu festivāls LAMPA. Vieta vērtīgām sarunām un sarunu biedriem – tātad arī tev!
Informāciju sagatavoja: Cēsu Mākslas festivāls šogad apmeklētājus gaida no 15. jūlija līdz 13. augustam, kā šīs vasaras īpašo projektu piedāvājot kino programmu “Upe” – seansus uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm. Festivāla mūzikas programmā pārsteigumus sola eksperimentāls priekšnesums ar izcilo latviešu pianistu Reini Zariņu un holandiešu gleznotāju Marilēnu Šiltkampu, kā arī sitaminstrumentālistu grupa Perpetuum ritmico un jaunā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema saspēlē ar klarnetistu Mārtiņu Circeni. Laikmetīgās mākslas procesus un personības šogad piedāvāsim iepazīt priekšlasījumu ciklā, bet teātra mīļiem, kā ierasts, Cēsīs būs iespēja noskatīties pēdējā gada spilgtākās teātru izrādes. Pēc ilgāka pārtraukuma festivāla programmā atgriezīsies balets ar koncertu “Alekseja Avečkina zvaigzne”, bet Cēsu Pils parka estrādē gaidāms unikāls notikums – pasaulslavenā argentīniešu komponista, vairāku Frānsisa Forda Kopolas filmu mūzikas autora Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar iestudējums. Cēsīm īpašu šarmu piešķir Gaujas tuvums, un šovasar upe kļūs par festivāla atklāšanas pasākuma un kino programmas galveno varoni. Cēsu Mākslas festivāls sāksies ar koncertu 15. jūlijā īpaši izvēlētā vietā pie Ērgļu klintīm, kur mūziķiem būs speciāli izbūvēta platforma Gaujas vidū, bet skatītāju sēdvietas atradīsies upes krastā. Atklāšanas koncertā uzstāsies talantīgais un harismātiskais sitaminstrumentālistu ansamblis Perpetuum ritmico. Grupā apvienojušies jaunie Latvijas mūziķi Guntars Freibergs, Elvijs Endelis, Mikus Bāliņš un Ernests Mediņš. Ar ārkārtīgi atraktīvo un kaismīgo spēles stilu grupa strauji iemantojusi publikas atzinību un profesionāļu cieņu. Festivāla atklāšanā Perpetuum ritmico atskaņos pašu sacerētus darbus sitaminstrumentiem. Tā būs pirmā reize, kad grupa tik izvērsti pievērsīsies jaunradei – klausītājiem būs iespēja novērtēt dramaturģiski vienotu plaša stilistiskā diapazona mūziku no klasiskām noskaņām līdz crossover opusiem ar drum’n’bass un elektroniskās mūzikas ietekmētiem elementiem. Pasākuma otrajā daļā tiks atklāta kino pētnieka un režisora Jāņa Putniņa veidotā festivāla filmu programma “Upe” – skatīsimies 1934. gadā tapušo un īpaši šim projektam digitāli atjaunoto latviešu dokumentālo filmu “Gauja”. Filma tiks projicēta uz klintīm, radot īpašu audiovizuālu efektu. Katru nedēļas nogali festivāla laikā filmu programma turpināsies ar seansiem “kinoteātrī uz ūdens”. Programmā iekļauta izcilā britu aktiera Čārlza Lotona vienīgo darbu kino režijā “Mednieka nakts” (1955) un vācu režisora Vernera Hercoga filmu “Agire, Dieva dusmas” (1972) par spāņu konkistadoru ekspedīciju, kas dodas lejup pa Amazones upi zelta un labklājības meklējumos. Pavisam citādāka ir brazīliešu režisora Ozualdo Ribeiro Kandejasa filma “Robeža” (1967) – darbs, kas balansē uz spēlfilmas, kinematogrāfisku eksperimenta un dokumentālā kino robežas. Laikmetīgā māksla šī gada Cēsu Mākslas festivālā atklāsies priekšlasījumu formātā koncertzāles “Cēsis” kino zālē. Īpaši veidotais cikls sniegs festivāla apmeklētājiem saistošu un profesionālu ieskatu laikmetīgās kultūras procesos un atspoguļos izcilākās personības. Par lektoriem ir aicināti laikmetīgās mākslas profesionāļi: mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, Norvēģijā dzīvojošā arhitekte un Vesterdāla komunikāciju skolas profesore Vēsma Kontere un mākslas teorētiķis, kurators un topošā Laikmetīgās mākslas muzeja vīzijas veidotājs Kaspars Vanags. Mazās laikmetīgās mākslas skolas ietvaros notiks arī režisora Daiņa Kļavas un Vides Filmu studijas dokumentālās filmas “Laikmetīgā” pirmizrāde. Balstoties pērnā gada SEB stipendiātu darbu izstādes veiksmīgajā pieredzē, ar šogad Latvijas Mākslas akadēmija uzņems apgriezienus, piepildot koncertzāli “Cēsis” ar savu diplomandu skati. Piedāvātā starpdisciplinārā ekspozīcija cēsniekiem un pilsētas viesiem sniegs ieskatu jauno mākslinieku domās, sajūtās un prasmēs, kas izstāstītas vizuālajā valodā. Šogad pēc ilgāka pārtraukuma Cēsu mākslas festivāla programmā atgriežas balets. 29. jūlijā koncertzālē “Cēsis” gaidāms izcilajam latviešu baletdejotājam Aleksejam Avečkinam (1976–2013) veltīts baleta vakars “Alekseja Avečkina zvaigzne”, kurā piedalīsies baleta solisti Margarita Demjanoka, Elza Leimane, Viktorija Jansone, Baiba Kokina, Sergejs Neikšins, Raimonds Martinovs, Artūrs Sokolovs u.c. Kā ierasts, Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programmai raksturīgi gan eksperimentāli meklējumi un jaunatklājumi, gan klasiskas vērtības. Arī jaunrades veicināšana un atbalstīšana ir viena no galvenajām festivāla misijām, tāpēc ik gadu apmeklētājiem ir iespēja novērtēt speciāli festivālam sagatavotus projektus. Tāds 28. jūlijā koncertzālē “Cēsis” būs izcilā latviešu pianista Reiņa Zariņa un holandiešu mākslinieces Marilēnas Šiltkampas priekšnesums MusicPainting/Live, kura pamatā ir mūzikas un gleznas vienlaicīga tapšana. 70 minūšu performancē skanēs Johannesa Brāmsa, Sezāra Franka, Morisa Ravela, Friderika Šopēna un Roberta Šūmaņa klavierdarbi. Reinis Zariņš saka: “Gleznas “notikumi” parādās vienlaikus ar atbilstošajiem notikumiem mūzikā – gluži kā kamermuzicēšanā. Vairums mūsu izveidoto vizuālo risinājumu ir abstrakti vai simboliski. Mūsuprāt, krāsu un figūru simbolika daudz precīzāk prezentē mūzikas bezvārdu spēku.” Divi festivāla mūzikas notikumi gaidāmi 5. augustā. 17.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā muzicēs Eiropas konkursos novērtētā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema, kura kopā ar spožo klarnetistu Mārtiņu Circeni atskaņos latviešu un franču komponistu mūziku. Liene Andreta Kalnciema saka: “Mūsu izvēlētajā programmā būs varenība, meditācija, šarms un virtuozitāte.” Savukārt 21.00 Cēsu Pils parka estrādē gaidāms nozīmīgākais šī gada Cēsu Mākslas festivāla muzikālais notikums – argentīniešu komponista Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar pirmuzvedums Latvijā. Golihova opera ir viens no 21. gadsimta spilgtākajiem pienesumiem operžanrā, un tā guvusi grandiozus panākumus lielākajos ASV opernamos, kā arī Austrālijā, Spānijā un daudzās citās vietās. Spāniski ritmi, flamenko afekti, arābu vinjetes, ebreju motīvi, trokšņu asociācijas un kaislīgas melodijas – tas viss būs dzirdams šī krāšņā un dziļi aizkustinošā meistardarba iestudējumā Cēsu Pils parka estrādē. Opera Ainadamar (no arābu valodas – “asaru avots”) ir kaislīgs un dramatisks stāsts par rakstnieku Federiko Garsiju Lorku un aktrisi Margaritu Širgu. Operas pamatā ir trimdā Urugvajā dzīvojošās Margaritas atmiņas par vairākus gadu desmitus seniem notikumiem Spānijā – Lorkas lugas “Mariana Pineda” uzvedumu Širgas teātrī un 1936. gadu, kad Lorka atsakās braukt kopā ar Širgu uz Latīņameriku, bet par spīti draugu brīdinājumiem dodas uz dzimto Granādu, kur viņu nenoskaidrotos apstākļos noslepkavo. Operas Ainadamar Cēsu koncertuzvedumā piedalīsies izcili solisti, kas guvuši vērā ņemamu skatuves pieredzi šī opusa atskaņošanā. Federiko Garsijas Lorkas lomā būs Marina Pardo, kas Lorkas lomu dziedājusi Spānijas pirmuzvedumā un pēc tam ar lieliem panākumiem piedalījusies Filadelfijas operas iestudējumā. Margaritas Širgu lomā redzēsim Mariju Inohosu-Montenegro, kas šo lomu dziedājusi vairākos iestudējumos, tostarp Filadelfijas operā, kur guvusi preses atsauksmi – “vokāli un skatuviski viņa ir kā sapnis”. Trešais viessolists Cēsu iestudējumā būs Alfrēdo Tehada – pieredzējis flamenko dziedātājs ar enerģētiski spēcīgu skatuvisku pievilcību un lielu pieredzi daudzos Spānijas mūzikas namos. Uzvedumā piedalīsies arī Latvijas solisti: Sonora Vaice, Mihails Čuļpajevs, Rihards Millers un Rihards Mačanovskis, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājas. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Andris Poga, bet režisors – Viesturs Kairišs. Cēsu Mākslas festivāls nav iedomājams bez teātra. Šī gada teātra izrāžu GRAND PRIX skate piedāvās piecus Latvijas teātru skatuves darbus, kurus izvēlējusies pieredzējusī teātra kritiķe Silvija Radzobe. Redzēsim divus Dailes teātra iestudējumus – Tenesija Viljamsa “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” Lauras Grozas-Ķiberes režijā un Venta Vīnberga “Pielūdzēja Nr. 1”, režisors Gundars Silakaktiņš. Skatē iekļauti arī divi Latvijas Nacionālā teātra darbi – Gunāra Priedes “Zilā” Toma Treiņa režijā un Antona Čehova “Kaija” Elmāra Seņkova režijā. Neatkarīgos teātrus skatē pārstāvēs Dirty Deal Teatro ar Jāņa Joņeva un Anetes Konstes izrādi “Zvērīgā mīla”, ko iestudējis Mārcis Lācis. “Cēsu Mākslas festivāls, aizsākot jaunu desmitgadi, pakāpeniski pāriet no strikta notikumu žanriskā dalījuma uz programmu, kurā uzsvērta ideja, eksperiments, diskusija, un uzmanības fokusā ir kultūra kā parādība. Šis ir pārmaiņu un piesātinājuma laiks sabiedrībā, kultūrā un mākslā, tai pašā laikā visi joprojām nerimstoši meklē jaunus un nebijušus veidus, kā radoši izpausties, neierūsēt, izmēģināt ko jaunu. Arī mēs. Šī gada festivālu raksturo žanru mijiedarbība un savstarpējā klātesamība. Mēs esam un būsim radošo meklējumu fāzē un, manuprāt, tas ir vienīgais iespējamais attīstības ceļš,” stāsta Juris Žagars. Vienpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona – SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Cēsu novada domes atbalstu. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv no 9. jūnija. Biļetes uz teātra GRAND PRIX skates izrādēm tirdzniecībā no nākamās nedēļas.
Informāciju sagatavoja: Egija Saļņikova Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com Vai Tavā pašvaldībā notiek aktīvs darbs ar jaunatni? Vai Tavā pilsētā vai novadā ir aktīvi, radoši un mērķtiecīgi jaunieši? Ja atbilde ir jā, tad piesaki savu pašvaldību konkursam “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2018”. Konkursa “Latvijas Jauniešu galvaspilsēta 2018” (turpmāk – konkurss) mērķis ir noteikt vienu pašvaldību vai divu pašvaldību apvienību, kas 2018.gadā uzņemsies pildīt Latvijas Jauniešu galvaspilsētas lomu. Konkurss tiek organizēts trešo gadu, lai:
Pieteikums konkursam jāiesniedz līdz 2017.gada 30.jūnijam, nosūtot to elektroniski uz e-pastu jaunatneslietas PIE izm.gov PUNKTS lv. Pieteikumam dalībai konkursā jāpievieno arī šim konkursam jauniešu izstrādātu video vizītkarti par pašvaldību (video garums līdz 3 minūtēm, titros iekļaujot informāciju par video autoriem, filmētājiem, montāžu), norādot saiti uz izveidoto video vizītkarti par pašvaldību tīmekļa vietnē www.youtube.com vai www.vimeo.com “Latvijas Jauniešu galvaspilsētas 2018” statusa ieguvēja noteikšanā tiks ņemts vērā žūrijas vērtējums un sabiedrības balsojuma rezultāti. Konkursa uzvarētāja paziņošanas pasākums notiks Starptautiskajā Jaunatnes dienā 2017.gada 12. augustā, Liepājā – Latvijas Jauniešu galvaspilsētā 2017. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar konkursa uzvarētāju 2018.gadā organizēs šādus pasākumus konkursa uzvarētāja pašvaldībā: 1. Darbā ar jaunatni iesaistīto personu no nevalstiskām organizācijām un pašvaldībām no visas Latvijas pieredzes apmaiņas semināru 2018.gada 2. ceturksnī; 2. Starptautiskās Jaunatnes dienas pasākumu un 2019.gada konkursa uzvarētāja paziņošanas pasākumu 2018.gada 12.augustā; 3. Konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2018” uzvarētāju un nominantu godināšanas pasākumu 2018.gada 4.ceturksnī; 4. Strukturētā dialoga VI cikla nacionālo konferenci 2018.gada 1.ceturksnī, kā arī Strukturētā dialoga VI cikla noslēguma konferenci 2018.gada 3.ceturksnī.
Konkursu organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Konkursa nolikums un tam pievienotie pielikumi pieejami portāla www.jaunatneslietas.lv sadaļā “Jauniešu galvaspilsēta” (http://www.jaunatneslietas.lv/latvijas-jauniesu-galvaspilseta/konkursa-nolikums)
Informāciju sagatavoja: Alma Brinkmane |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||