.png)
|
Arhīva kalendārs
Alūksnes pilsētas svētku laikā, 5. un 6. augustā, Alūksnes novadā notiks Latvijas simtgadei veltītā projekta “1836” Ziemeļmeitas gājiens no Viktora Ķirpa Ates muzeja uz Alūksni, kas noslēgsies ar īpaša, Latvijas simtgadei veltīta, robežstaba ierakšanu un sirsnīgu koncertu.
Piedalīties gājienā aicināts ikviens interesents. Precīza gājiena programma un pieteikšanās anketa ir pieejama projekta mājas lapā www.1836.lv un projekta lapā feisbukā. Gājienā var piedalīties gan abās dienās, gan tikai svētdienā, jo no Alūksnes būs iespēja nokļūt svētdienas gājiena sākumpunktā. Gājiena rīkotāji aicina dalībniekus reģistrēties šim pasākumam projekta mājaslapā, lai būtu zināms dalībnieku skaits un varētu plānot visas ar gājienu saistītās norises.
Pirmajā dienā, 5. augustā, paredzēta visu gājiena dalībnieku pulcēšanās Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā un Vidzemes lauku sētas 12 ēku un to ekspozīciju apskate. Sestdien plānots mērot 27 km līdz Ērmaņu muižai. No Ates muzeja gājiens pulksten 9.40 dosies uz saimniecību “Jaungrēveles”, kur būs iespējams iegādāties un nogaršot bišu produkciju, un gar Papardes staciju, kur joprojām divas reizes dienā piestāj vienīgais regulāri kursējošais šaursliežu vilciens Baltijas valstīs – Gulbenes – Alūksnes Bānītis, uz Jaunannu. Pusdienu pauze plānota Jaunannas Zaķusalā ar savām līdzi paņemtajām maizītēm. Jaunannā būs iespēja apskatīt graudkopības uzņēmumu SIA “Gravas”. Tālāk gājiena dalībnieku ceļš vedīs caur Sebežnieku ciemu uz Malienu, kur viņus sagaidīs muzikāls priekšnesums. Nakšņošana paredzēta Ērmaņu muižā pie Ingas un Uģa Prauliņiem uz grīdas un teltīs (par ziedojumu). Līdz ar to katram pašam jānodrošina viss, kas nepieciešams gulēšanai - matracis, telts, guļammaiss utt. Vakariņas un vakarēšana pie ugunskura brīnišķīgajā Ērmaņu muižas atmosfēra pie viesmīlīgās Prauliņu ģimenes. Šoferus, kuri savus transportlīdzekļus no rīta būs atstājuši Ates muzeja teritorijā, vakarā aizvedīs tām pakaļ. Svētdien, 6. augustā, gājiena dalībnieki mēros 13,7 km no Ērmaņu muižas uz Alūksni. Tie, kuri gājienam pievienosies tikai svētdienā, pulksten 8.30 no stāvlaukuma Skolas ielā, Alūksnē, varēs nokļūt otrās dienas maršruta sākumpunktā – Ērmaņu muižā. Pulksten 9.00 gājiena dalībnieki ieturēs brokastis (par ziedojumu) un dosies Alūksnes virzienā. Pulksten 16.00 visi gājiena dalībnieki kopīgi ieturēsies ar vakariņu zupu Alūksnē, bet pulksten 17.00 tiks ierakts projekta “1836” robežstabs Alūksnes ezera krastā Pleskavas ielas malā aiz 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa. Savukārt īpašā laikā - pulksten 18.36, kas izriet no projekta nosaukuma, ikviens aicināts uz sirsnīgu, dvēselisku bezmaksas koncertu Alūksnes Kultūras centra Mazajā zālē.
Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749
Festivāla dalībnieki ir deju kolektīvi, kuri savus priekšnesumus veido kopā ar folkloras kopām vai kapelām, tātad, dzīvu mūzikas atskaņojumu.
Latviju pārstāvēs Alūksnes Kultūras centra deju kopa “Jukums” kopā ar Jaunlaicenes folkloras kopu “Putnis”, deju kopa un kapela “Dziga” no Rēzeknes, savukārt ārvalstu dalībnieku pulkā būs kolektīvi no Somijas, Polijas, Horvātijas, Rumānijas un Grieķijas. Festivāla dalībnieki Alūksnē ieradīsies jau ceturtdienā. Pirmie kolektīvu koncerti būs piektdien, 4. augustā, un tie notiks pulksten 19.00 Jaunlaicenes un Alsviķu brīvdabas estrādēs. Sestdien, 5. augustā, pulksten 11.00 Alūksnē festivāla dalībnieki dosies krāšņā gājienā pa pilsētas ielām. Gājiens sāksies pie administratīvās ēkas Dārza ielā 11, dosies pa Tirgotāju, Lielā Ezera, Brūža ielu līdz Alūksnes Kultūras centram un pēc tam uz Alūksnes Jauno pili. Gājiena laikā būs divas pieturas – viena skvērā Lielā Ezera ielā, otra pie Alūksnes Kultūras centra, kur katrs kolektīvs sevi parādīs ar mazu priekšnesumu. Savukārt no pulksten 12.00 līdz pat aptuveni 15.30 kolektīvi rādīs savas deju programmas pie Alūksnes Jaunās pils. Sestdienas vakarā pulksten 20.00 festivāla noslēguma koncerts Pilssalā tiek veidots kopā ar grupu “Auļi”, uguns šovu no Daugavpils un Alūksnes loku šāvēju klubu “Ziemeļnieks”. Ieeja uz festivāla lielkoncertu ir bez maksas. Festivālu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749
Izstādē kopā iesniegti un būs apskatāmi 554 autoru 1348 darbi no 72 Tautas lietišķās mākslas studijām, aptverot visu Latviju. Izstādē pārstāvētas visas tautas lietišķās mākslas nozares - audumi, rokdarbi, keramika, pinumi, ādas apstrāde, koka apstrāde, metālkalumi un rotas.
Lielāko eksponātu klāstu veido segas, galdauti un lakati, tad seko dvieļi, cimdi un jostas. Izstāde sniedz arī nelielu ieskatu Latgales keramikā, kā arī plašajā pinumu klāstā, kuru autori ir no Rīgas studijām. Pamanāmi ir Rīgas pilsētas metālkalšanas studiju autoru kalumi – krāsns piederumu komplekti un dažādie dekoratīvie svečturi. Ekspozīcija kārtota pēc Latvijas novadu principa, eksponējot katra novada autoru darbus atbilstošajā novadā. Izstādes mērķis ir veicināt tautas lietišķās mākslas nozares attīstību, tās pētīšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, tautas lietišķās mākslas kolektīvu dalībnieku un individuālo meistaru māksliniecisko izaugsmi un jaunradi, kā arī plašam skatītāju lokam parādīt labāko veikumu nozarēs, atklājot tautas lietišķās mākslas tradicionalitātes un mūsdienīguma izpausmes. Latvijas novadu tautas lietišķās mākslas izstāde ir Vispārējo Dziesmu un deju svētku starplaika pasākums. Izstādes atklāšana: 2017. gada 4.augustā plkst. 15.00 Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā Skolas ielā 10a, Madonā. Informāciju sagatavoja: Linda Ertmane Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985; 29181396 Linda.Ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv
Cēsu mākslas festivāla ceturtās nedēļas programma iesāksies ceturtdien, 3. augustā, ar teātri. Festivāla Grand Prix skates ietvaros skatuves mākslas mīļiem pulksten 19.00, koncertzālē “Cēsis” būs iespēja noskatīties Dailes teātra aizvadītās sezonas jaunāko izrādi “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta”. Pirms izrādes, pulksten 17.30, ikviens interesents aicināts uz teātra kritiķes un Spēlmaņu balvas žūrijas locekles Silvijas Radzobes sarunu ar izrādes režisori Lauru Grozu-Ķiberi par tēmu “Dīvaino cilvēku valdzinājums teātrī”. Saruna notiks koncertzāles “Cēsis” kino zālē, ieeja - bez maksas. Savukārt kino gardēžiem, kas vēl nav paguvuši izbaudīt unikālos brīvdabas seansus uz Gaujas pie Ērgļu klintīm, 4. augustā, pulksten 22.00 būs pēdējā iespēja to vēl izdarīt. Noslēdzošajā Cēsu Mākslas festivāla “kino uz ūdens” seansā skatīsimies vācu režisora Vernera Hercoga filmu “Agire, Dieva dusmas” (1972). Šis kino darbs izceļas ar Klausa Kinska izcilo aktierdarbu, ir filmēta ekstremālos apstākļos Amazones džungļos un tajā piedalās liels daudzums masu skatu dalībnieku autentiskos 16. gadsimta Brazīlijas konkistadoru tērpos. Filmā risinās stāsts par spāņu konkistadoru ekspedīciju, kas dodas lejup pa Amazones upi zelta un labklājības meklējumos. Pirms seansa pulcēšanās pie Ērgļu klintīm, lai pārceltos uz otru upes krastu, ne vēlāk kā 21.30. Sestdiena, 5. augusts, būs notikumiem visbagātākais. 17.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā muzicēs Eiropas konkursos novērtētā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema, kura kopā ar spožo klarnetistu Mārtiņu Circeni atskaņos latviešu un franču komponistu mūziku. Liene Andreta Kalnciema saka: “Mūsu izvēlētajā programmā būs varenība, meditācija, šarms un virtuozitāte.” Savukārt 21.00 Cēsu Pils parka estrādē gaidāms nozīmīgākais šī gada Cēsu Mākslas festivāla muzikālais notikums – argentīniešu komponista Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar pirmuzvedums Latvijā. Golihova opera ir viens no 21. gadsimta spilgtākajiem pienesumiem operžanrā, un tā guvusi grandiozus panākumus lielākajos ASV opernamos, kā arī Austrālijā, Spānijā un daudzās citās vietās. Spāniski ritmi, flamenko afekti, arābu vinjetes, ebreju motīvi, trokšņu asociācijas un kaislīgas melodijas – tas viss būs dzirdams šī krāšņā un dziļi aizkustinošā meistardarba iestudējumā Cēsu Pils parka estrādē. Opera Ainadamar (no arābu valodas – “asaru avots”) ir kaislīgs un dramatisks stāsts par rakstnieku Federiko Garsiju Lorku un aktrisi Margaritu Širgu. Operas pamatā ir trimdā Urugvajā dzīvojošās Margaritas atmiņas par vairākus gadu desmitus seniem notikumiem Spānijā – Lorkas lugas “Mariana Pineda” uzvedumu Širgas teātrī un 1936. gadu, kad Lorka atsakās braukt kopā ar Širgu uz Latīņameriku, bet par spīti draugu brīdinājumiem dodas uz dzimto Granādu, kur viņu nenoskaidrotos apstākļos noslepkavo. Operas Ainadamar Cēsu koncertuzvedumā piedalīsies izcili solisti, kas guvuši vērā ņemamu skatuves pieredzi šī opusa atskaņošanā. Federiko Garsijas Lorkas lomā būs Marina Pardo, kas Lorkas lomu dziedājusi Spānijas pirmuzvedumā un pēc tam ar lieliem panākumiem piedalījusies Filadelfijas operas iestudējumā. Margaritas Širgu lomā redzēsim Mariju Inohosu-Montenegro, kas šo lomu dziedājusi vairākos iestudējumos, tostarp Filadelfijas operā, kur guvusi preses atsauksmi – “vokāli un skatuviski viņa ir kā sapnis”. Trešais viessolists Cēsu iestudējumā būs Alfrēdo Tehada – pieredzējis flamenko dziedātājs ar enerģētiski spēcīgu skatuvisku pievilcību un lielu pieredzi daudzos Spānijas mūzikas namos. Uzvedumā piedalīsies arī Latvijas solisti: Sonora Vaice, Mihails Čuļpajevs, Rihards Millers un Rihards Mačanovskis, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājas. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Andris Poga, bet režisors – Viesturs Kairišs.
Gādājot par to, lai unikālo operas Ainadamar pirmuzvedumu redzētu pēc iespējas plašāks skatītāju loks, Cēsu Mākslas festivāla tehnoloģiju partneris LMT nodrošinās pasākuma tiešraidi. Golihova flamenko opera būs skatāma ne tikai Cēsu pils parka estrādē, bet arī internetā un mobilajā lietotnē LMT Straume. Seko līdzi: http://straume.lmt.lv/ainadamar. Visu Cēsu Mākslas festivāla norises laiku līdz pat 19. augustam INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē “Cēsis” ir apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu, SEB stipendiātu, darbu izstāde “Netveramā robeža”. Vienpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona – SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Cēsu novada domes atbalstu. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.
Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com
Izrāde tapusi pēc Valkas novada domes iniciatīvas sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri un ir viens no Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes simtgadei veltītajiem pasākumiem Valkā. Lugu īpaši šim gadījumam uzrakstījis pazīstamais Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš. Izrādes režisors ir Gundars Silakaktiņš, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, muzikālais noformējums - Valdis Zilvers. Galvenajās lomās iejutīsies Latvijas Nacionālā teātra aktieri Zane Dombrovska un Raimonds Celms. Izrādē spēlēs aktieri no vairākiem Latvijas teātriem: Ivars Puga, Ivars Kļavinskis, Ģirts Liuziniks, Mārtiņš Liepa, Kaspars Zāle, Kristians Kareļins, Kristaps Ķeselis, Jurģis Spulenieks, Artis Drozdovs, Pēteris Galviņš un citi. Izrādi muzikāli papildinās Valkas pilsētas kultūras nama vokālais vīriešu ansamblis “Lai skan!”.
Izrādes centrā ir igauņu meitenes un latviešu strēlnieka skaudrais mīlas stāsts. “Uzvedumā katram skatītājam būs iespēja atgriezties un iepazīt sarežģītu, bet nenoliedzami interesantu un svarīgu Latvijas vēstures posmu - laiku, kad veidojās mūsu valsts,” atklāj režisors G.Silakaktiņš.
Izrādes veidotāji atklāj, ka izrādē skatītāju rindu izkārtojums būs neierasts un piemērots tam, lai iejustos tā laika notikumos. Uzveduma „Valka. Latvija. Brīvība” vizuālajā tēlā svarīga loma būs vēsturiskām fotogrāfijām un videomateriāliem. Biļešu cena: 7 - 10 eiro. Grupu biļetēm, pērkot 5 un vairāk biļetes, cena ir 5 eiro. Biļetes iespējams iegādāties Valkas pilsētas kultūras namā, kā arī zvanot pa tālruni 64723055 vai 20235967 (norādot savu vārdu, uzvārdu un e-pasta adresi, uz kuru nosūtīt Valkas novada domes rekvizītus biļetes apmaksai). Savu neatkarīgu un demokrātisku valsti ieguvām mērķtiecīgā darbā vairāku gadu garumā, drosmīgi un tālredzīgi Latvijas cilvēki to darīja iespējamu. Latvijas valsts simtgades programma izgaismo nozīmīgākos neatkarības ceļa pagrieziena punktus, un Valkai Latvijas tapšanā ir nepārvērtējama loma. 2017.gadā aprit simts gadi kopš Valkā 1917. gada vēlā rudenī sanāca Latviešu Pagaidu Nacionālā padome. Šim vēsturiski nozīmīgajam notikumam veltīts norišu cikls, kas ar augsta līmeņa starptautisku konferenci, svētku koncertu, pieminekļa un izstādes atklāšanu Valkā noslēgsies 2.decembrī. Iesaisties un izzini www.lv100.lv / www.valka.lv / #Valka1917
Papildu informācija: Aivars Ikšelis Latvijas valsts simtgades svinību Koordinators Valkas novadā Tel.: 6 4722360 / Mob.tel.: +371 29423675 e-pasts: aivars.ikselis PIE valka PUNKTS lv
Kocēnu pastaigu promenādes izveide un labiekārtošana aizsākās pirms teju trim gadiem. Soli pa solim līdz tam mazāk koptajā vietā nu norisinās brīvdabas pasākumi, gan vietējie, gan Kocēnu viesi arvien vairāk to izmanto netraucētai un mierīgai atpūtai. Gan ar kājām, gan velo un bērnu ratiņiem ērtāk un piemērotāk izmantojami šopavasar kļuvuši celiņi. Vērīgākie pamanīs vēsturisko bruģi, kas, Lielās talkas laikā atsegts, interesentiem atstāts kā liecība un saistoša pietura nelielajā pastaigā. Jaunā pastaigu promenāde papildina Kokmuižas pils parku, un dod iespēju mierīgi un nesteidzīgi izbaudīt gleznainu un ainavisku pastaigu, kā arī ieraudzīt Kokmuižu un Kocēnus no cita skatu punkta. Informāciju sagatavoja: Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Inese Pabērza Mob.tel.: 26418755 E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv 8. augustā, pašvaldības grantu konkursa biznesa "Starteris" ietvaros, tiek organizētas praktiskas apmācības biznesa plāna rakstīšanā sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru. Ja vēlies realizēt vai attīstīt uzņēmējdarbību sociālajā, dizaina, mūsdienīgo tehnoloģiju, rūpniecības vai kādā citā jomā, šī ir lieliska iespēja mācīties un sagatvot kvalitatīvu projekta pieteikumu konkursam. Pieteikšanās apamācībām līdz 7.augustam, aizpildot pieteikuma anketu. Biznesa plāna rakstīšana ir atbildīgs process, kas sniedz iespēju padomāt par lietām, kas būs nepieciešamas, kad tiks uzsākta komercdarbība jeb strādāšana savā labā. Tā ir iespēja pārliecināties par biznesa idejas stiprajām pusēm un veikt nepieciešamos aprēķinus idejas dzīvotspējas nostiprināšanai. Tas, ko konkursa pretendneti uzzinās rakstot biznesa plānu, idejas realizācijas procesā pārvērtīsies par pieturas punktiem un tuvākajām norādēm ceļā uz stratēģisko mērķu sasniegšanu.Praktisko apmācību laikā kopā ar lektori būs iespēja strādāt pie sava biznesa idejas, uzdot neskaidrus jautājumus.
Konkursa biznesa "Starteris" mērķis ir iedvesmot aktīvai rīcībai un atbalstīt iniciatīvas, kas atbilst ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamatprincipiem, kā arī nodrošina jaunu darba vietu radīšanu, jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu. Kopējais grantu konkursam atvēlētais finansējums 2017.gada projektiem ir 6000 EUR, paredzot ne vairāk kā 3000 EUR grantu vienai biznesa idejai. Šogad konkursa pieteikumu iesniegšana norisināsies līdz 2017.gada 11.septembrim. Plašāka informācija par pašavldības grantu konkursu pieejama mājaslapā www.biznessgulbene.lv
Piektdien, 4.augustā, plkst.16.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā atklās Liepājas mākslinieku darbu izstādi “Uzmanību, vējš!”. Iespēju apskatīt vairāku mākslinieku darbus vienā izstādē liepājnieki piedāvā jau kopš 2011.gada, apceļojot Latvijas pilsētas un novadus un nesot vēsti par to, ka Kurzemē, Liepājā ne tikai piedzimst vējš, bet katru dienu dzimst arī māksla.
Mākslinieku sastāvs ir mainīgs, tomēr lielākā daļa darbu autoru ir kopā no iniciatīvas pirmsākumiem. Vienojošais ir mīlestība pret mākslu, griba darboties, radīt un dalīties ar skatītājiem.
Izstādes moto – “Uzmanību, vējš!” – nav izvēlēts nejauši. Baltijas jūras piekraste ir bagāta ar vēja un pat vētras spēku. Arī mākslu var salīdzināt ar vēju. Tas ir pašpietiekams, arī no krāsu haosa uz audekla, papīra, kartona gabala vai vienkārša dēļa gala dzimst jauna doma, sajūta, izaicinājums. Izstādē Valmierā skatāmi desmit Liepājas mākslinieku darbi. Visi autori strādā Liepājas Universitātē, turklāt regulāri piedalās izstādēs, kā arī ar mākslu saistītās norisēs. Ekspozīciju veido gleznas, skulptūras, stikla kompozīcijas. Liepājas mākslinieku grupas izstādes organizē mākslas biedrība “Impasto”, vadītāja – māksliniece Gunta Krastiņa. Izstāde skatāma līdz 3.septembrim. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
stdien, 5.augustā, plkst.13.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā atklās divu mākslinieku darbu izstādi: Christine Mackellar rotas un Jura Cimbuļa gleznas. Christine Mackellar darbu dizaina pamatā ir niansēti dabas vērojumi dažādos gadalaikos, ko iedvesmojusi Lielbritānijas laukos pavadītā bērnība. Aizraujošās smalkās pārmaiņas dabā māksliniece atspoguļo, spēlējoties ar formu atkārtojumu. Darbos tiek akcentēta dimensija un izmantota ierobežota krāsu palete, radot neatkārtojamas rotaslietas. Christine Mackellar darbi katru gadu tiek izstādīti dažādos ASV muzejos un galerijās, tajā skaitā Ņujorkas Mākslas un dizaina muzejā, Prinstonas Universitātes muzejā un Kalifornijā, De Novo galerijā Paloalto.
Aplūkojot gleznas, skatītājs nostājas tā, lai iegūtu vislabāko perspektīvu. Taču glezna ir ne tikai divdimensionāla plāksne. Jura Cimbuļa gleznas nebeidzas ar tās rāmi, bet turpina pārveidot laiku un telpu ārpus robežām. Mākslinieks izmanto faktu, ka cilvēka acs izliekums liek skatītājam visskaidrāk uztvert to, kas ir redzes lauka vidū, kamēr perifērijā skaidrība zūd. Izliekto gleznu forma pielāgojas acs izliekumam un ļauj skatītājam dabiskāk uztvert turpinājumu plašākā telpā. Christine Mackellar dzimusi 1952.gadā Apvienotajā Karalistē. Absolvējusi Mākslas un dizaina skolu Hallamas Universitātē Šefīldā Lielbritānijā, iegūstot bakalaura grādu. Māksliniece ir Amerikas Amatniecības asociācijas un Ziemeļamerikas Zeltkaļu biedrības locekle. Juris Cimbulis dzimis 1949.gadā Vācijā, Eslingenē. Absolvējis Prata institūtu Bruklinā ASV, iegūstot bakalaura un maģistra grādu. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Sestdien, 12. augustā Valkā pie atpūtas vietas "Zāģezers" aizritēs otrais posms MTB jeb kalnu riteņbraukšanā. Sacensību reģistrācija un numuru izņemšana no plkst. 9:30. Starts tiks dots plkst. 11:00. Distances garumi - 42 km (lielā četrcīņa), 21 km (mazā četrcīņa) un 10 km (veselīgas tautas klase), kā arī notiks sacensības bērniem no 3 līdz 11 gadu vecumam.
Bērniem dalība sacensībās līdz 7 gadu vecumam bez maksas! Reģistrācija internetā- https://docs.google.com/forms/d/1VI1Iaa0ieRrsQvv-H8BktTfInwqp1G8L1-otL0Tv45c/viewform?c=0&w=1 Vairāk informācijas par vērtēšanas sistēmu un noteikumiem www.valka.lv sadaļā “Sports”.
Informāciju sagatavoja: Raivis Graņics Valkas novada domes Sporta un jaunatnes lietu daļas vadītājs
Dižpriede, ozoli un citi dižkoki dažādās Valmieras vietās piedzīvojuši interesantus notikumus un stāstus. Koku lapu paēnā notikusi gan tirgus preču pārpirkšana, soļotāja Jāņa Daliņa sacensības, skanējusi motora dūkoņa, kā arī cilvēki piedēvējuši kokiem un vietām mītiskas spējas. Dižliepa, kuras apkārtmērs šobrīd sasniedz vairāk nekā 5 metrus, savas augšanas laikā piedzīvojusi un zinības apguvusi kopā ar Brēžas rijas bērniem. Pie Dižliepas velobrauciena dalībniekus sagaidīs Vilnis Velde, mežsaimniecības inženieris-vides eksperts, kurš gan ar stāstiem, gan aktivitātēm izglītos un praktiski parādīs, kā mērāms dižkoks. Velo maršruts vedīs arī pa “zaļo ceļu” – šaursliežu dzelzceļa pēdām līdz Valmieras dzelzceļa stacijai un ražošanas zonai, kur mūsdienu pilsētas stāsti savīsies ar dabas un dižkoku vēstījumiem. Velo brauciena dalībnieku pulcēšanās un starta vieta pie Valmieras TIC (Rīgas iela 10). Braucējus maršrutā pavadīs velo entuziaste un gide Santa Paegle. Plānotais ekskursijas maršruta garums ir 19 km, ilgums no 2 līdz 3 stundām. Maršruts vedīs pa pilsētas velo celiņiem, grantētiem ceļiem un meža takām. Jāpiemin, ka maršrutā vietām velosipēds būs arī jānes pāri dzelzceļa sliedēm. Braucēju drošībai un ērtībai iesakām lietot velo ķiveres un velo braucēju cimdus. Brauciena laikā atsevišķas atpūtas vietas netiek plānotas, bet spēku atjaunošanai būs iespējams izmantot pieturas punktus pie apskates objektiem. Aicinām ņemt līdzi dzeramo ūdeni un uzkodas, kā arī parūpēties par laikapstākļiem atbilstošu apģērbu. Dalībnieku skaits ekskursijā ir ierobežots, tāpēc interesentus aicinām pieteikties iepriekš, rakstot e-pastu uz tic PIE valmiera PUNKTS lv, ierodoties Valmieras Tūrisma informācijas centrā vai zvanot pa tālruņiem 64207177, 26332213. Maksa par dalību velo ekskursijā - EUR 4.00 vienai personai, apmaksu veicot Valmieras Tūrisma informācijas centrā līdz ekskursijas sākumam – 19.augustam plkst. 11:00. Daloties ar velobrauciena laikā uzņemtajām fotogrāfijām un ierakstiem sociālajos tīklos, aicinām izmantot tēmturus #LV100Dižošanās un #AtklājValmieru.
Informāciju sagatavoja: Aiga Akmentiņa Valmieras Tūrisma informācijas centra Tūrisma projektu vadītāja Mob. tālr.: 26332213
Video akcentēti galvenie Valmieras attīstības virzieni – iedzīvotāji, pilsētvide un uzņēmējdarbība, stāstot, ka Valmiera ir laba vieta, kur dzīvot, strādāt un atpūsties. Video redzamas vairākas valmieriešu un pilsētas viesu iecienītas apskates un atpūtas vietas. “Zaļā” Valmiera aicina izbraukt ar Gaujas tramvaju. Te var baudīt dabu, klausoties no Valmieras Mūzikas skolas plūstošajās melodijās. Īpaša vieta ir ozols Valmieras muzeja teritorijā, zem kura zariem notiek ģimeņu godi. Valmiera ir arī ļoti sportiska pilsēta. Vidzemes Olimpiskajā centrā trenējas gan jaunie, gan jau profesionāli sportisti, notiek dažādu līmeņu sacensības. Pilsētā piedāvātas labas iespējas brīvo laiku pavadīt aktīvi. Iecienīts ir Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks, kurā pieejama arī baskāju taka un taka kokos, kuras noslēgumā drosmīgākos sagaida nobrauciens pāri Gaujai. Skaists skats uz baznīcu un tiltu paveras no Valmieras integrētās bibliotēkas un Vidzemes Augstskolas logiem. Jāpiemin, ka bibliotēka ir īpaša arī ar to, ka tur notiek lasīšanas nodarbības kopā ar suņiem. Arī videoklipa galvenie varoņi Zum Zum un Landons kanisterapijas laikā ir atbalsts mazākajiem bibliotēkas apmeklētājiem, cītīgi klausoties viņos un tādā veidā palīdzot attīstīt un veicināt bērnu lasītprasmi un mazināt uztraukumu. Jūlija beigās 95.sezonu sāka Valmieras Drāmas teātris. 18.augustā Valmieras teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos dokumentālā izrāde “Lūcis”, kas iekļauta Latvijas valsts simtgades programmā. Bet jau šajā nedēļas nogalē pilsētā norisināsies Valmieras vasaras teātra festivāls – būs septiņi jauniestudējumi, kas tiks izrādīti dažādās vietās pilsētvidē, piemēram, daudzdzīvokļu māju pagalmā, mežā, pazemes autostāvvietā, mēbeļu veikalā un citviet. Gaidīsim Valmierā! Par aktuālo pilsētā vari uzzināt, bez maksas ielādējot pilsētas lietotni mobilajā telefonā “Mana Valmiera”, kā arī www.valmiera.lv. Videoklips tapis sadarbībā ar “Rich Content Agency”. Video: https://www.youtube.com/watch?v=XwGipZBIrqo&feature=youtu.be
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Gulbenē 26.augustā norisināsies riteņbraukšanas sacensības “Bānīša kauss 2017 jeb Apsteidz tvaiku!”, kuru laikā pirmo reizi vēsturē tiks noskaidrots, kas ir ātrāks – tvaika vilciens vai riteņbraucējs.
Ar šīm sacensībām tiks popularizēts gan unikālais vēstures mantojums – Gulbenes-Alūksnes bānītis un 33 kilometrus garā šaursliežu dzelzceļa līnija starp Gulbeni un Alūksni, kurā joprojām norit regulāri pasažieru pārvadājumi, gan arī veselīgs dzīvesveids un interesantas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Bānītis ceļā no Gulbenes līdz Alūksnei pavada 1,45 stundas. Sacensību laikā reizē ar tvaika lokomotīvi “Ferdinands” pulksten 13.00 ceļā dosies arī velobraucēji un centīsies noskaidrot, cik ilgā laikā viņi var veikt maršrutu Gulbene-Alūksne, tiesa gan – pa ceļiem un celiņiem, kas ved netālu no sliežu ceļiem. Sacensībās aicināts piedalīties ikviens interesents, kas aizraujas ar riteņbraukšanu – gan riteņbraukšanas profesionāļi, gan amatieri, gan arī aktīvas ģimenes no visas Latvijas. Īpašas sacensības paredzētas bērniem un pusaudžiem Gulbenes dzelzceļa stacijā pirms galveno sacensību starta. Galvenajā distancē “Bānīša kauss 2017 jeb Apsteidz tvaiku!” aicināti startēt dalībnieki, sākot no 14 gadiem un līdz pat sirmam vecumam. Sacensības vadīs satiksmes drošības eksperts un televīzijas personība Pauls Timrots. Bagātīgu pozitīvu emociju devu pasākuma laikā saņems ikviens dalībnieks, bet sacensību uzvarētāji tiks apbalvoti ar vērtīgām balvām. Pēc finiša Alūksnes stacijā Bānīša laupītāji visus dalībniekus cienās ar pašu gatavoto “Laupītāju biezputru”. Savu dalību sacensībām velobraucējiem ir iespēja pieteikt līdz 21.augusta pulksten 23.59, aizpildot pieteikuma anketu mājaslapā www.velorits.lv. Pasākuma organizatori mudina dalībniekus jau laikus pieteikties sacensībām un samaksāt dalības maksu, jo sacensību dienā reģistrācijas maksa pieaugs. Sacensības organizē biedrība “VeloRīts” sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldības aģentūru “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” un Alūksnes novada pašvaldību. Pasākuma ģenerālsponsors – SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, pasākumu atbalsta – SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis”, SIA “Vasks”, SIA “Lattelecom”, ADB “Gjensidige” Latvijas filiāle, Alūksnes kultūras centrs, SIA “Venden”, SIA “DMS Sfēra” un citi.
Gulbenes novada pašvaldības aģentūra “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs”
Pēdējos gados disku golfs kā aktīvās atpūtas veids Latvijā kļuvis populārs. Tā ir aizraujoša un aktīva spēle visai ģimenei, draugu pulciņam, darba kolektīvam, to var spēlēt no bērnības līdz pat sirmam vecumam. Disku golfa spēlēšanai nav nepieciešama īpaša fiziskā sagatavotība vai speciāls inventārs. Šī spēle tiek spēlēta līdzīgi tradicionālajam golfam, tikai bumbiņas vietā, kas jāiesit bedrītē, šeit jāmet disks un jātrāpa speciālā grozā ar pēc iespējas mazāku metienu skaitu. Vaidavas disku golfa laukumā pieejami seši grozi. Spēlējot disku golfu, nav nepieciešams speciāls apģērbs, tomēr iesakām vilkt pastaigai dabā un pārgājieniem piemērotu apģērbu un apavus. Pavasaros un rudeņos, kā arī, ja ilgstoši lijis lietus, noteikti noderēs gumijas zābaki. Vaidavas disku golfa laukums interesentiem ir brīvi un bez maksas pieejams diennakts gaišajā laikā visa gada garumā, izmantojot publiski pieejamo teritoriju, tajā uzstādītos elementus- grozus un individuālo, personīgo aprīkojumu- disku golfa diskus u.tml. Lai izmantotu Kocēnu novada pašvaldībai piederošos disku golfa diskus, Vaidavas disku golfa laukuma izmantošana jāpiesaka vismaz vienu diennakti iepriekš, e-pastā turisms PIE kocenunovads PUNKTS lv. Arī domei piederošo disku golfa disku izmantošana, iepriekš piesakoties, laukumā Vaidavā ir bez maksas. Jāpiebilst, ka disku golfs un rotaļu laukums papildinās pēdējos gados attīstīto ezera teritorijas atpūtas infrastruktūru - jau otro gadu Vaidavas ezera krastā darbojas “Valmiermuižas vasarnīca”, kas atpūtniekus priecē ne tikai ar atspirdzinošiem dzērieniem, bet arī mierpilniem vasaras vakaru koncertiem. Savukārt iespēju iepazīt Vaidavas ezeru no laivas vai SUP dēļa piedāvā “Aktīvā tūrisma centra EŽI” vasaras filiāle “Vaidaveži”.
Informāciju sagatavoja: Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Inese Pabērza Mob.tel.: 26418755 E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv Sestdien, 9.septembrī pulkst.14.00 Āraišu arheoloģiskajā parkā notiks izcilajam arheologam un Latvijas ezerpiļu atklājējam arheologam Jānim Apalam veltīts pasākums Kultūras mantojuma dienu ietvaros. Uz pasākumu aicināti ierasties gan tie, kuru dzīve kādā brīdī ir bijusi saistīta ar Āraišu ezerpili, gan tie, kas vēlas uzzināt vairāk par ezerpils atklāšanu, no jauna tapšanu un darbošanos tajā.
Visas dienas garumā tiks piedāvāta iespēja iepazīt Jāņa Apala paveikto aktīvā un izzinošā veidā – spēlējot ģimeņu spēli, klausoties teikas par lidojošajiem ezeriem, kam vēderā ezeru pilis, uzzīmējot kādu no lidojošo ezeru stāstiem, „satiekot” Jāni Apalu videoformātā vienā no ezerpils mītnēm. Īpašu aktivitāti ģimenēm piedāvās biedrība „Āraisis” – bērnam vai visai ģimenei būs iespējams piedalīties foto piedzīvojumā. Ikviens varēs iemūžināt sevi un savu ģimeni uz sava zīmējuma fona. Nelielos lasījumos varēs uzzināt, kā ezerpiļu atklāšanu veicināja lidojošo ezeru teikas, kāda bija Jāņa Apala personība un kā tā palīdzēja ezerpiļu izpētē un kā Āraišu ezerpils tapšanā līdzdarbojās arheologs, arhitekts un celtnieks, par Jāņa Apala profesionālo veikumu, iecerēm un īstenoto. Pēc lasījumiem kopā ar arheologa dzīvesbiedri un līdzgaitnieci arheoloģi Zigrīdu Apalu un Amatas folkloras kopu „Ore” būs iespējams iepazīt ievērojamu Latvijas arheologu sadzīvisko pusi koncertā „ Arheologu iecienītākās dziesmas”. Dienu noslēgs akcija „ Dzīvā bibliotēka: dalīšanās atmiņās par arheologu Jāni Apalu un notikumiem ezerpilī”, kurā apmeklētāji tiks aicināti ieklausīties cilvēkos – ezerpils stāsta lapaspusēs vai nodaļās, kas kādā brīdī bijuši saistīti ar J.Apalu vai ezerpili. Tiks stāstīti gan nopietni, gan mazāk nopienti stāsti par izrakumu gaitu, ezerpils celtniecību, dzīvi un sadzīvi Āraišu ezerpils dažādos pastāvēšanas posmos. Atmiņās dalīties visas dienas garumā aicināts ikviens, aizpildot anketu vai parādot savā krājumā esošas fotogrāfijas! Lai tā būtu iespējami pilnīgāka un vispusīgāka – priecāsimies par ikviena, kaut nedaudz iesaistītā, atmiņām, fotogrāfijām un citām vēsturiskām liecībām! Ja vēlaties atmiņās dalīties elektroniski, rakstiet sanda.salmina PIE amatasnovads PUNKTS lv! Šī gada Kultūras mantojuma dienās uzmanība tiek pievērsta ievērojamām personībām un notikumiem un vietām, kas saistās ar viņu darbību. Nepārprotami, Āraišu un citu ezerpiļu atklāšana bija nozīmīgs notikums Latvijas vēsturē, tāpat arī zemūdens arheoloģijas aizsākšana un senas dzīvesvietas rekonstrukcija eksperimentālās arheoloģijas ceļā. To visu paveicis arheologs Jānis Apals. Tieši viņš, veicot izrakumus Āraišu ezera saliņā, realizējot ezerpils rekonstrukcijas projektu un izveidojot Āraišu ezerpili par tūristu un skolēnu iecienītu vietu, iezīmēja Latvijas kartē jaunu Eiropas mēroga kultūrvēsturiski nozīmīgu vietu. Ir radīta platforma, kas kalpo par pamatbāzi arī šodienas interesentiem un pētniekiem. Arheologa Jāņa Apala paveiktais, atstātās publikācijas, līdzgaitnieku atmiņas un stāsti par ezerpils tapšanas gaitu vēl aizvien ir nozīmīgi sava laika liecinieki. Pasākums notiks Āraišu arheoloģiskajā parkā, Amatas novada Drabešos. Ieeja parkā: skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1 EUR, pieaugušajiem – 2 EUR. Informāciju sagatavoja: Amatas novada pašvaldības
Iepirkuma procedūras rezultātā arheoloģisko izpēti veic SIA “ARCHEO”. Izpētes darbiem no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saņemta mērķdotācija 17 500 eiro apmērā. Tempļa kalns ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Izpēti šeit veic 30 m2 lielā laukumā, ko arheologi izvēlējušies pēc kultūrslāņa zondāžas. Arheologiem palīdz arī 10 jaunieši, ko Alūksnes novada pašvaldība iesaistījusi darbā Nodarbinātības valsts aģentūras jauniešu nodarbinātības programmas ietvaros. Tempļa kalna pilskalnā arheoloģiskā izpēte notiek pirmo reizi, līdz šim te bijuši atrasti vien savrupatradumi. Šobrīd pirmās atrastās senlietas liecina par pilskalna teritorijas apdzīvotību 13.-14. gadsimtā, izņemot vienu pakavsaktas fragmentu, kas varētu būt attiecināms uz 12. gadsimtu, tomēr arheologi cer atrast vēlā dzelzs laikmeta – 9.-12. gadsimta priekšmetus. Atrastās trauku lauskas lielākoties ir uz ripas darinātās keramikas liecības, bet atsevišķas lauskas ir no traukiem, kas darināti ar rokām. Arheologi izpētei izvēlējušies laukumu, kas atrodas pilskalna plakumā. Zondāžas laikā te konstatēts apmēram 1,40 m biezs kultūrslānis. Šobrīd galvenais arheologu uzdevums ir izrakt šo laukumu līdz pamatzemei, un atsegt to, ko zeme slēpj. Ņemot vērā pilskalna blīvo apaugumu, izvēlētā vieta ir ērtāka darbu veikšanai, jo mazāk traucē koku saknes, un tā ir atstatus no rotondas, kur jau drīzumā sāksies restaurācija. - Vēlamies šeit atrast vēlā dzelzs laikmeta liecības, lai redzētu, kas šajā pilskalnā šai laikā ir dzīvojuši, vai tiešām tās ir bijušas latgaļu ciltis. Vairāk nekā skaidrs, ka te būs arī citu kultūru ietekmes, ņemot vērā pilskalna atrašanos robežrajonā, kur ir gan igauņi, gan slāvi, gan balti. Nekas nebūtu pretī arī, ja atrastu vēl senākas pilskalna apdzīvotības liecības, kā, piemēram, tas bija Veclaicenes pagastā Drusku pilskalnā, kur savulaik atrada pat romiešu perioda, tātad pirmo gadsimtu pēc Kristus, apdzīvotības liecības, - saka arheoloģe Antonija Vilcāne. Viņa norāda, ka izvēlētajā laukumā būs iespējams gūt priekšstatu par apdzīvotības periodu, bet nevarēs konstatēt nocietinājumu konstrukcijas, jo tie, ja vēl saglabājušies, atrodas gar plakuma malu. Tomēr ir iespējams, ka bijis apdzīvots arī plakuma vidus, līdz ar to varētu atklāties atsevišķas celtnes, pavarda, krāšņu vietas. - Kultūrslānis šeit ir intensīvi melns, ļoti pildīts ar lauskām. Laukumā strādājam ar mazajām lāpstiņām un visu zemi vēl arī sijājam, jo zemes raksturs ir tāds, ka ļoti grūti pamanīt senlietas, turklāt jauniešiem, kuri kopā ar mums strādās vēl visu augustu, nav pieredzes. Ir svarīgi konstatēt priekšmetus to atrašanās vietā, lai varētu fiksēt. Citkārt arī pēc atradumu intensitātes laukumā var noteikt kādas ēkas atrašanos, - norāda A. Vilcāne. Viens no jauniešiem, kuri strādā arheoloģiskās izpētes darbos, ir Kristaps Lācis. Viņam šī ir pirmā šāda veida darba pieredze. - Gribēju izmēģināt kaut ko jaunu, un ir ļoti forši. Īpaši interesanti ir tajos brīžos, kad izdodas atrast kādu priekšmetu. Protams, šis darbs ir grūts, jo prasa arī fizisku izturību, - arheoloģiskās izpētes laikā veicamos darba pienākumus raksturo Kristaps.
Sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv www.aluksne.lv Alūksnē šomēnes sāksies pirmie pašvaldību sadarbības projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” plānotie darbi – Paviljona - rotondas restaurācija Tempļa kalnā un drīzumā arī Gulbenes – Alūksnes bānīša Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa atjaunošana.
1805. gadā klasicisma stilā celtais Paviljons – rotonda jeb Slavas templis ir būvēts pēc Alūksnes pils īpašnieka barona fon Fītinghofa vēlmes par godu Ziemeļu kara simtgadei. Tas atrodas Tempļa kalna pilskalnā un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” paredzēts veikt rotondas restaurāciju saskaņā ar 2016. gadā izstrādāto un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņoto būvprojektu, kurš ietver arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanu, arhitektūras mazo formu izbūvi, kāpņu, pievedceliņa izveidi un rotondas izgaismošanu. Par minēto darbu veikšanu Alūksnes novada pašvaldība iepirkuma procesa rezultātā ir noslēgusi līgumu ar SIA “BŪVFIRMA INBUV”. Šobrīd rotondas konstruktīvai noturībai ir uzstādīti pagaidu stiprinājumi, tādēļ galvenais restaurācijas darbu uzdevums ir tās saglabāšana un nostiprināšana, veicot trūkstošo akmens daļu atjaunošanu, šuvju attīrīšanu no vecā šuvojuma un jauna šuvojuma iestrādi, grīdas līmeņošanu, granīta plākšņu pārlikšanu, metāla savilču remontēšanu. Līdztekus šiem darbiem plānots ierīkot rotondas izgaismojumu, kas no zemes pie katras kolonnas augšup virzīs vertikālu gaismas staru. Projektā paredzēts veikt arī rotondas apkārtējās teritorijas labiekārtojumu – plakumā pret Pulka telts vietu ierīkos atpūtas laukumu, pievadceliņu, uzstādīs divus granīta solus un izbūvēs granīta kāpnes ar izgaismotiem kāpņu sākuma postamentiem. Rotondas restaurācijas darbu laikā tiks nodrošināta arheoloģiskā uzraudzība. Pašvaldība aicina iedzīvotājus rotondas restaurācijas darbu laikā neplānot pie šī objekta kāzas un citus ģimeņu pasākumus. Restaurējot rotondu un kvalitatīvi pilnveidojot saistīto infrastruktūru, šis iecienītais kultūrvēsturiskais tūrisma objekts tiks saglabāts, uzlabosies tā pieejamība, un tas būs unikāls ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojums. Alūksnes novada pašvaldība šonedēļ plāno noslēgt līgumu arī par Gulbenes – Alūksnes bānīša Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa pārbūvi. Šķūņa atjaunošanas darbi sāksies augustā un plānoti astoņu mēnešu garumā. Atklātā iepirkumu konkursa rezultātā tiesības būvēt šo objektu ieguva SIA “RERE MEISTARI”. Paredzēts, ka projekta laikā tiks atjaunots stacijas bagāžas šķūnis, sakārtots apkārtējais perons, uzstādīta vēsturiska stila laterna, laukumam pie šķūņa izveidots jauns segums, uz kura izveidos āra spēli – labirintu bērniem. Atjaunotajā šķūnī plānots izveidot multimediālu ekspozīciju, kas mūsdienīgā interaktīvā veidā apmeklētājus iepazīstinās ar šaursliežu dzelzceļa tapšanas un darbības vēsturi, popularizēs dzelzceļa kultūru kā dzīvesveida sastāvdaļu vietējā, Latvijas un Eiropas mērogā. Ekspozīcijas koncepciju pēc pašvaldības pasūtījuma izstrādāja SIA “H2E DESIGN”. Būtiski, ka šķūnī būs arī tūrisma objektam nepieciešamās labierīcības. Iepirkuma procedūra par ekspozīcijas izveidi vēl nav noslēgusies. Šobrīd uzsākta iepirkuma procedūra vēl vienam no projektā paredzētajiem darbiem – laivu piestātņu izbūvei Alūksnes ezerā pie Aleksandra paviljona Alūksnes muižas parkā, kur restaurēs arī no paviljona uz ezera krastu lejup vedošās kāpnes, un 101 pakāpiena Tempļa kalna parkā. Šos darbus plānots veikt rudenī. Bez jau minētajiem darbiem projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” iecerēta arī Alūksnes muižas parkā esošā Fītinghofu dzimtas mauzoleja restaurācija un Alūksnes viduslaiku pils Dienvidu torņa atjaunošana un ekspozīcijas izveide tā trīs stāvos. Minētā projekta uzsākšana gan nav notikusi tik ātri, kā bija cerēts, lai gan Alūksnes novada pašvaldība bija pilnā gatavībā to uzsākt jau ātrāk. Eiropas Savienības fondu finansējuma apguve valstī notiek caur šo procesu administrējošām iestādēm un to veiktās projektu dokumentācijas pārbaudes mēdz ieilgt. Arī šoreiz pašvaldībai projektā paredzētos darbus nākas uzsākt vien vasaras otrajā pusē. Projektu “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” Alūksnes novada pašvaldība īsteno sadarbībā ar Gulbenes un Cesvaines novadu pašvaldībām un Smiltenes evaņģēliski luterisko draudzi Kultūras ministrijas Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” ietvaros. FOTO: 1805. gadā klasicisma stilā celtais Paviljons – rotonda jeb Slavas templis Tempļa kalna pilskalnā
Sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv www.aluksne.lv
Ekspozīcija ir režisora Ivo Brieža, Pētera Ķimeļa un skaņu mākslinieka Andra Indāna kopdarbs. Caur astoņu cilvēku stāstiem, kuri savulaik strādājuši un savas ikdienas gaitas pavadījuši Brūzī, ekspozīcija iepazīstinās ar Brūža atstāto vēstures un kultūras mantojumu. Vairāku gadsimtu gaitā arhitektoniski pārveidojies un pārdzīvojis dažādus politiskos režīmus, Brūzis kļuvis par harizmātisku un visnotaļ eklektisku industriālo mantojumu. Tā sienās iekodētas 19., 20. un 21.gadsmita vēstures liecības.
Pēdējo gadu laikā Brūža komplekss kalpojis par vietu, kurā mākslinieki, inovatori, dizaineri un citu jomu pārstāvji stāstījuši savus stāstus, taču visu iepriekšējo pasākumu laikā viesi par vienu no intriģējošākajiem apskates objektiem atzinuši pašu Brūzi. Šīs vasaras izskaņā Brūzis ir gatavs atklāties un izstāstīt pats savus stāstus. Ekspozīcijas apmeklētājiem būs iespēja ceļot laikā – sajust, kā Brūzis laikmeta griežos elpo, smejas, pārdzīvo un transformējas. Kā vēsta Brūža jaunie īpašnieki, pāršķirstot vēstures lapaspuses, sagatavosim Brūzi nākotnei, kurā tam paredzēts kļūt par zinātnes, mākslas un gastronomijas centru.
Brūža saimnieks un īpašnieks ir Vides risinājumu institūts (VRI), kas kopā ar latviešu arhitektiem Austri Mailīti un Andru Odumāni plāno Brūzi atdzīvināt no jauna. Tam paredzēts kļūt par starptautisku platformu jaunajiem zinātniekiem, māksliniekiem, pavāriem un citu jomu speciālistiem, lai tie kopīgiem spēkiem risinātu kompleksas vides problēmas un brūvētu nākotnes attīstības scenārijus. Ekspozīcija “Brūža stāsti. Te briest, te briedis, te briedīs.” apskatāma no 11.augustam līdz 29.septembrim Cēsu Vecā alus brūža kompleksā (Lenču ielā 11, Cēsis). Ekspozīcijas darba laiks: ceturtdiena – svētdiena no plkst. 12:00 – 18:00. Ieeja ekspozīcijā ir bez maksas. Ekspozīcija tapusi ar Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programmas, Valmieras novada fonda programmas “Vidzemes NVO iniciatīvas Latvijas simtgadei 2017” un Cēsu Centrālās bibliotēkas atbalstu.
Par VRI: Vides risinājumu institūts ir inovatīvs zinātnes institūts, kas, veidojot sinerģiju starp zinātni, mākslu un jauno tehnoloģiju sniegtajām iespējām izstrādā risinājumus ilgtspējīgai vides un dabas resursu apsaimniekošanai. 2013.gadā VRI kļuva par Cēsu Vecā alus brūža saimnieku. VRI tajā iecerējis attīstīt Zinātnes, mākslas un gastronomijas centru “Brūzis”.
Informāciju sagatavoja: Guna Dātava VRI sabiedrisko attiecību speciāliste guna.datava PIE videsinstituts PUNKTS lv 26568947
Alūksnes muižas parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas, kā vienots kultūras pieminekļu ansamblis, ir autentisks 18. gadsimta ainavu parka paraugs. Alūksnes muižas parkā sastopama lielākā mazo arhitektūras formu koncentrācija Latvijā. Vairākas no unikālā parka arhitektūras formām ir zudušas, vai šobrīd ir neapmierinošā stāvoklī un nav pieejamas apmeklētājiem. Esošo parka objektu restaurācija un atjaunošana ir neatliekama nepieciešamība kultūrvēsturiskā mantojuma eksistencei un saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Alūksnes novada dome 28. jūnija sēdē pieņēma lēmumu, ar kuru noteica, ka Alūksnes Muižas parka vēsturisko objektu restaurācija un atjaunošana atbilstoši parka vēsturiskajam plānojumam ir pašvaldības investīcija valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos. Šādu investīciju projektu īstenošanai pašvaldībām ir iespēja ņemt aizņēmumu Valsts kasē, tādēļ domes deputāti nolēma šim mērķim aizņemties 226 407,78 EUR. Investīciju projektā paredzēta Pomonas tempļa atjaunošana, Obeliska, Apaļās un Ovālās strūklakas restaurācija, kā arī Alūksnes muižas parka celiņu plāna un mazo arhitektūras formu restaurācija un atjaunošana. Saskaņā ar atklātā iepirkumu konkursa rezultātiem darbus veiks SIA “BŪVFIRMA INBUV”. Būvprojektu izstrādātājs ir SIA “ARHITEKTA L.ŠMITA DARBNĪCA”. Ovālo un Apaļo strūklaku, kas saglabājušās savās autentiskajās vietās, restaurēs, pievadīs to darbībai nepieciešamo elektrības nodrošinājumu, kā arī ierīkos ūdens padevi. Pilnībā tiks atjaunots zudušais Pomonas templis tā vēsturiskajā vietā, kā arī ierīkoti divi tā pievadceliņi. Pomonas templis, kas dēvēts arī par Ganiņu paviljonu, ir celts 18. gadsimta otrajā pusē klasicisma stilā. Uz neliela postamenta tempļa iekšienē atradusies romiešu dārzkopības dievietes Pomonas marmora statuja, savukārt uz paviljona kolonnu pārsedzes bijis franču valodā iegravēts teksts, latviskā tulkojumā – “Kas mīl dabu, tas mīl arī tikumu”. Parka arhitektoniski mākslinieciskās un vēsturiskās izpētes rezultātā secināts, ka parka teritorijā esošie pamati, kas iepriekš tika uzskatīti par Pomonas tempļa pamatiem, tomēr nav šai mazajai arhitektūras formai piederīgi, tāpat arī precizēta tempļa vēsturiskā atrašanās vieta. Restaurēs gleznainā vietā ezera krastā esošo Obelisku, ko sava tēva, barona Otto Hermaņa fon Fītinghofa, piemiņai 18. gadsimta beigās uzcēla viņa dēls, Kristofs Burhards fon Fītinghofs. Senākie attēli liecina, ka obeliska smailē atradusies apzeltīta lode, bet postamentam bijusi piestiprināta marmora plāksne ar veltījuma tekstu vācu valodā, latviskā valodā – “Labajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīgā dēla 1799”. Savukārt obeliska daļā bijis piestiprināts O.H. fon Fītinghofa portretmedaljons ovāla ciļņa veidā un zem tā uzraksts ar Fītinghofa vārdu, uzvārdu un informāciju par viņu. Laika gaitā lode, kā arī uzrakstu plāksnes un portretmedaljona cilnis gājuši zudībā, tādēļ tos atjaunos. Līdztekus atjaunos arī pie obeliska esošos divus vēsturiskos granīta solus. Parkā atjaunos arī Putnu paviljonu, kas būs redzams uz oriģinālajiem pamatiem, taču ne savā vēsturiskajā vietā. Oriģināli tas atradies parka daļā, kur šobrīd ir Brāļu kapi, līdz ar to paviljonam piemeklēta un ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju saskaņota jauna atrašanās vieta – laucīte pie augšējiem dīķiem. Parka restaurācijas darbos paredzēta arī dažu zudušo celiņu atjaunošana. Pie restaurētajiem un atjaunotajiem objektiem izvietos katedras tipa informācijas stendus, savukārt nozīmīgākajos celiņu krustojumos – norādes. Visa parka teritorijā paredzēts uzstādīt vēsturisko lielo un mazo granīta solu kopijas un atkritumu urnas.
Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749
Senais zirgu stallis šī gada Kokmuižas svētku ietvaros, 2017.gada 8. un 9. septembrī, pārtaps par Mākslas telpu. Stikla skulptūras, mūzika un gaisma mūru iekšpusē un logos aicinās Kocēnu iedzīvotājus un viesus izbaudīt senā un jaunā brīnišķīgu mijiedarbību un būs pirmais solis pretī vietas iedzīvināšanai, piepildot šo seno telpu ar jaunu saturu. Mākslinieces Andas Munkevicas stikla skulptūru izstāde tiks atklāta 8. septembrī un šajā mākslas telpā notiks divi koncerti 8. un 9. septembrī. Lai līdz šīm pārvērtībām nokļūtu, aicinām ikvienu iedzīvotāju piedalīties staļļa teritorijas un mūru sakārtošanas talkā. Nepieciešamie veicamie darbi ir: -vaļējo ķieģeļu mūru augšpusē noņemšana (nepieciešams cilvēku drošībai, izmantojot ēku) -visu ķieģeļu mūru iekšpusē un ārpusē savākšana un novietošana glītās kaudzītēs (šie ķieģeļi tiks izmantoti mūra restaurēšanai) -logu aiļu atvēršana (stikla objektu izvietošanai logos) -pamatņu veidošana stikla skulptūru novietošanai -teritorijas uzkopšana Lai labāk organizētu darbus un plānotu talkas norisi, lūdzam pieteikties līdz 2017.gada 24. augustam: vineta.vintere PIE kocenunovads PUNKTS lv vai telefoniski 29226028
Pēc talkas aicinām uz kopīgu maltīti un sarunām. Vide, kurā mēs dzīvojam, būs atkarīga arī no mūsu katra vēlmēm un veikuma. Tāpēc aicinām kopīgi atjaunot un atdot dzīvei vēsturiski bagātu un skaistu vietu, padarot to arī par mūsu kopīgā garīgā mantojuma daļu! Un neaizmirstiet fotoaparātus, lai iemūžinātu pārvērtības!
Informāciju sagatavoja: Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Inese Pabērza Mob.tel.: 26418755 E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar “Vidzemes laivas” Burtnieku centra kanālā ir uzstādījusi vēja un laika apstākļu novērojumu staciju. Tā mēra vēja stiprumu, virzienu, gaisa temperatūru, maksimālo un minimālo vēja ātrumu, kā arī saglabā datus par iepriekšējo vēja “uzvedību” ilgākā laika periodā. Iegūtie dati ikvienam bez maksas pieejami tiešsaistē mājas lapas adresē: https://www.windguru.cz/681177
Šis jaunums visvairāk noderēs tiem, kuri nodarbojas ar kaitsērfingu, vindsērfingu un citiem ūdens sporta veidiem, jo tajos visu nosaka vējš un laika prognoze. Turpmāk, pirms doties ezerā, aktīvās atpūtas cienītāji varēs precīzi novērtēt sportošanas iespējas. “Windguru” stacijas mēra un dalās ar mērījumiem interneta tiešraidē. Latvijā ir tikai sešas šādas stacijas, bet pasaulē tās ir plaši pazīstamas un novērtētas.
Informāciju sagatavoja: Edīte Stērste, 2017. gada 9. septembrī Kokmuižas svētku laikā ikvienam interesentam būs iespēja iepazīt Kokmuižas kompleksu gida pavadībā. Savukārt pasākuma izskaņā, Kokmuižai satumstot, varēs doties vēl nebijušā vakara ekskursijā – nakts pārgājienā “Baronu meklējot”. Laikmetīgo Kokmuižas svētku kultūras programmu arī šogad papildinās ekskursijas, kuru laikā būs iespēja iepazīt Kokmuižas pils ansambli – pili un tās teritoriju. Gida pavadībā būs iespēja uzzināt, ko Kokmuižas pils piedzīvojusi vairāku gadsimtu garumā, kā baroni šeit dzīvojuši, kā attīstījusies muižas teritorija un ko Kokmuižas piedzīvo šodien. Dienas laikā plānotas divas ekskursijas – plkst. 13.00 un plkst. 15.00. Katra no tām būs stundu gara. Savukārt dienas beigās ikviens, iepriekš piesakoties, varēs piedalīties vēl nebijušā Kokmuižas svētku aktivitātē - vakara ekskursijā jeb nakts pārgājienā “Baronu meklējot”. Vai tiešām vēl šodien mēs varam sajust barona klātbūtni? To palīdzēs noskaidrot pils pavāri, pārvaldnieki, brūža strādnieki un citi tēli, kurus būs iespējams satikt baronu meklējot. Tajā pašā laikā būs iespēja atklāt, kā Kokmuiža ir attīstījusies no 16. gs. līdz pat mūsdienām. Lai tumšo vakara stundu padarītu gaišāku, ikviens ekskursijas dalībnieks ir aicināts ņemt līdzi svecīti. Ekskursijai ir iespējams pieteikties, sazinoties ar Kocēnu novada pašvaldības kontaktpersonu Tomu Treimani (mob.t. 28644530) vai piesakoties tiešsaistē ej.uz/Baronumeklejot. Pieteikties var līdz 5.
Informāciju sagatavoja: Krista Gromova Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Mob.tel.: 27470387 E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv
Šogad vienīgā baroka koka muiža Latvijā – Ungurmuiža - svin ar plašu pasākumu klāstu 285. jubileju!
Šovasar kulminācijas pasākumi muižā noritēja, ietverot gan koncertus, gan izstādes, gan aktivitātes dažādām auditorijām. Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam, 2.jūlijā tika rīkots interaktīvs pasākums bērniem – muzikāla izrāde pēc H. K. Andersena pasakas "Princese uz zirņa" motīviem. Stāstu veidoja aktieri Kārlis Derums, Kristiāna Abiļeva, Egija Silāre, Alīda Pērkone, iesaistot mazos skatītājus. Izrādi pavadīja Valta Pūces mūzika. Izrādes režisore - Dita Balčus, horeogrāfe - Ieva Ozoliņa. Pēc izrādes dabas pētnieces Noras Ķibildas vadībā sekoja pārgājiens dabā pa Ungurmuižas takām, lai izzinātu apkārtnes dabas daudzveidību. Savukārt radošajās darbnīcās muižas telpās Zanda Krūmiņa bērniem mācīja veidot dažādas piemiņas lietas no dabas materiāliem. Pasākums bija gana kupli apmeklēts, ap 50 mazo viesu aktīvi līdzdarbojās un iesaistīja arī savus vecākus. Šādi tika veicināta Ungurmuižas atpazīstamība un izveidots piedāvājums ģimenēm, kuru pilnveidojot, tiks radīta jauna izglītojoša programma ģimenēm ar bērniem arī nākotnē.
Informāciju sagatavoja Ieva Ņevečorova
No pirmdienas, 14. augusta līdz piektdienai, 25. augustam Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiālē notiks uzņemšana nepilna laika studiju programmās - profesionālajā bakalaura programmā "Elektrotehnoloģiju datorvadība" un akadēmiskā bakalaura studiju programmā "Enerģētika un elektrotehnika.
Nepilna laika studijas ir iespēja savienot darbu ar mācībām, jo studijas notiek darba dienu vakaros vai sestdienās. Studijas Cēsu filiālē notiek mazās grupās, līdz ar to iespējama ciešāka sadarbība ar mācībspēkiem. Pieteikties studijām var RTU Cēsu filiālē Piebalgas ielā 3, darba dienās no plkst. 10 līdz 16. Vairāk par studijām Cēsu filiālē iespējams uzzināt filiāles mājaslapā http://cf.rtu.lv/
Informāciju sagatavoja: Sandra Salmiņa, RTU Cēsu filiāles sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr.: 64119003, 29464622 E-pasts: sandra.salmina PIE rtu PUNKTS lv Par godu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta 20 gadu jubilejai 2017. gada 26. un 27. augustā norisināsies Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta pirmās Ceļotāju dienas. To laikā ikviens aicināts izbaudīt īpaši organizētas aktivitātes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, tostarp Kocēnu novadā. 26. augustā Kocēnu novadā notiks velobrauciens “Kocēni – Zilaiskalns – Kocēni, pa mazbānīša sliedēm”. Aptuveni 30 km garais maršruts veltīts Kūdras purva izzināšanai. Brauciena laikā būs iespēja apskatīt Mākuļu purvu, kā arī uzdot jautājumus pārstāvim no uzņēmuma SIA “Klasmann-Deilmann Latvia”, kas nodarbojas ar kūdras produktu ražošanu. Tāpat būs iespēja redzēt, kā norit darbs kūdras purvā – kādu tehniku izmanto kūdras produktu ražošanai un kā notiek tehnoloģiskie procesi tajā. Tālāk brauciens vedīs uz Zilākalna ciemu, kur būs iespējams iepazīties ar tā vēsturi, kā arī nobaudīt īpaši sarūpētu maltīti, enerģijas atjaunošanai. Izbraukšana plkst. 10.00 no Kokmuižas pils, Kocēnos, Kocēnu pagastā, Kocēnu novadā. Velobraucienu vadīs pieredzējis velobraucējs un gids Toms Treimanis, pieteikties velobraucienam iespējams elektroniski, aizpildot pieteikuma anketu vietnē http://ej.uz/ZBRVelobrauciens, rakstot vai zvanot - toms.treimanis PIE kocenunovads PUNKTS lv, +371 28644530. Dalība pasākumā ir bez maksas. Dalībnieku skaits ierobežots. Ceļotāju dienas organizē Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālā administrācija sadarbībā ar Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta reģiona uzņēmējiem un pašvaldībām. Ceļotāju dienas atbalsta un piedalās Alojas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Strenču un Valkas novads. Papildus informācija par pasākumiem Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Ceļotāju dienās www.daba.gov.lv.
Informāciju sagatavoja: Krista Gromova Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Mob.tel.: 27470387 E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv Latvijas Pašvaldību savienība informē, ka 2017. gada 23. augustā no plkst. 10:00 - 12:00 Latvijas Pašvaldību savienībā notiks videokonference par valsts un Eiropas Savienības atbalsta programmas augļu un dārzeņu, un piena piegādei izglītības iestādēm jauno kārtību. Par nosacījumiem informēs Zemkopības ministrijas speciālisti, piedalīsies Lauku atbalsta dienesta speciālisti, ēdinātāju un nozaru asociāciju pārstāvji. Videokonferenci būs iespēja vērot Latvijas Pašvaldību savienības mājas lapā: http://www.lps.lv/lv/tiesraides-videoarhivs/tiesraide/
Informāciju sagatavoja: Sniedze Sproģe, LPS padomniece Ceturtdien un piektdien, 17. un 18. augustā, Valmierā norisinājās Latvijas Tirgotāju asociācijas izbraukuma sēde. Pirmajā viesošanās dienā asociācijas biedri apmeklēja uzņēmumus SIA “VALPRO”, “Wunder Latvia” un SIA “Milda KM”. Savukārt piektdien notika sēde, kurā tika apspriesta nodokļu reforma, dažādi ar tirdzniecību saistīti jautājumi, tika runāts par darbaspēka trūkuma problēmām, nepieciešamajām izmaiņām administratīvajās procedūrās, kas atvieglotu tirgotāju darbu, kā arī par iespējām samazināt nelegālo tirdzniecību. “Valmieru vēlējāmies apmeklēt, jo šeit maijā notika Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda uzraudzības komitejas sēde. Redzam, ka Valmiera pieejamo finansējumu plāno mērķtiecīgi un iedzīvotāju interesēs, kā arī, skatoties no saimnieciskās puses, tiek domāts, kā struktūrfondu līdzekļus ieguldīt, lai nodrošinātu lielāko iespējamo atdevi,” atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. “Galvenokārt diskutējām par nodokļu reformu. Ja runājam par darbaspēka nodokļiem, reforma neko neatrisina. Arī ienākumi netiek izlīdzināti. Uzskatām, ka ir jābūt kardinālām pārmaiņām, kā tas bija Igaunijā, samazinot tās izmaksas, kas “gulstas” uz budžeta un sevi neattaisno,” stāsta H.Danusēvičs. Diskusijās biedri apsprieda arī par nepieciešamajām rīcībām zādzību skaita tirdzniecības vietās samazināšanai, vērtēja kases aparātu reformu, par kuru sūdzību asociācija iesniegusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un Eiropas Komisijā. Runājot par darbaspēka trūkumu, biedri norādīja, ka valstij nepieciešams piedāvāt mācību iespējas to profesiju apguvei, pēc kuras ir pieprasījums konkrētajā reģionā. Apspriesta arī rīcība godīgas tirdzniecības atbalsta pasākumiem. “Ar priekšlikumiem vēršamies institūcijās, kas tiesīgas izskatīt konkrētos jautājumus, sekojam līdzi to izpildei. Piemēram, bezdarbnieku pabalsta maksāšanas kārtībā panācām izmaiņas, ka tiek samazināts pabalsta izmaksāšanas laiks, ja ir darbavieta, bet cilvēks to nepieņem,” skaidro H.Danusēvičs. Izbraukuma sēde notiek reizi gadā, biedriem izvēloties apmeklēt dažādus Latvijas reģionus.
Šogad Apes pilsētas svētkos, no 25. augusta līdz 27. augustam, dosimies izzināt un atklāt no jauna Rūpniecības ielu. Šī iela, tāpat kā citas Apes ielas, ir bagāta ar stāstiem, notikumiem, cilvēkiem, ģimenēm. Viņu paveikto un pieredzēto vairākās paaudzēs ietērpsim Apes 89. gadadienas svētku rotā. 25. augusta vakarā klausīsimies Iras un Rūtas Dūdumas, arī Santas Sāres-Geržas koncertprogrammās, 26. augustā, svētku atklāšanā, pašvaldības vadība godinās mazos novadniekus, būs arī lekcija dārzu mīļotājiem, velo foto orientēšanās, sacensības „Latvijas spēcīgākā pilsēta”, lielu atzinību guvusī erudīcijas spēle “Prāta laboratorija”, leģendārās grupas “Menuets” un svētku balle kopā ar “Ballīšu orķestri” no Valmieras un daudzas citas aktivitātes, kas ļaus ieskatīties Rūpniecības ielas vēsturiskajās liecībās, vēstījumos, cilvēkos un viņu darbos laiku laikos.
Informāciju sagatavoja: Ilze Ērmane Apes novada domes personāla speciāliste, sabiedrisko attiecību speciāliste 64307215 ilze.ermane PIE ape PUNKTS lv www.apesnovads.lv SIA "VTU Valmiera" informē, ka no 1. septembra gaidāmas izmaiņas starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos.
Atklās maršruta Alūksne – Smiltene – Valmiera reisu plkst.06:00 no Alūksnes autoostas (pirmdienās). Tāpat tiks atklāts maršruta Alūksne – Smiltene – Valmiera reiss plkst.19:30 no Alūksnes autoostas (piektdienās). Jauns reiss būs arī maršrutā Valmiera – Smiltene – Alūksne. To veiks piektdienās plkst.16:45 no Valmieras autoostas. Maršruta Valmiera – Gaujiena – Alūksne reiss plkst.11:50 no Valmieras autoostas tiks izpildīts sestdienās, slēdzot šī maršruta reisa izpildi piektdienās. Arī maršruta Alūksne – Gaujiena – Smiltene reiss plkst.16:45 no Alūksnes autoostas no 1.septembra tiks izpildīts sestdienās, slēdzot reisa izpildi piektdienās. Tiks slēgts maršruta Valmiera – Gaujiena reiss plkst.11:50 no Valmieras autoostas un maršruta Gaujiena – Smiltene reiss plkst.16:30 no Gaujienas pirmdienās, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās. Savukārt tiks atklāts maršruta Valmiera – Blome – Smiltene reiss plkst.11:50 no Valmieras autoostas. Reisu izpildīs darba dienās. Mainītais saraksts skatāms ŠEIT. Izmaiņas gaidāmas arī vietējās nozīmes maršrutos. Atklās maršruta Smiltene – Aumeistari – Gaujiena reisu plkst.06:50 un plkst.15:10 no Smiltenes autoostas. To izpildīs mācību gada laikā darba dienās. Atklās arī maršruta Gaujiena – Aumeistari – Smiltene reisu plkst.7:58 un plkst.16:35 no Gaujienas. Reisu izpildīs mācību gada laikā darba dienās. Savukārt tiks slēgts maršruta Smiltene – Aumeistari – Gauja reiss plkst.7:00 un plkst.15:10 no Smiltenes autoostas. Slēgs arī maršruta Gauja – Aumeistari – Smiltene reisu plkst.8:00 un plkst.16:35 no Gaujas. No 1.septembra slēgs maršruta Rūjiena – Kārķi – Valka reisu plkst.7:20 no Rūjienas autoostas. Bet atklās šī maršruta reisu plkst.6:45 no Rūjienas autoostas. To izpildīs katru dienu. Saraksts skatāms ŠEIT. Atjaunoti tiks vairāki reisi no Valmieras, Smiltenes un Rūjienas autoostām, Rīgas Starptautiskās autoostas, kā arī pieturvietām "Dikļu skola" un "Gaujiena". Savukārt slēgti tiks vairāki reisi no Valmieras, Smiltenes un Rūjienas autoostām, kā arī pieturvietas "Gauja". Sarakts skatāms ŠEIT.
Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare SIA "VTU Valmiera" sabiedrisko attiecību speciāliste 26443410 pr PIE vtu-valmiera PUNKTS lv vtu-valmiera.lv Alūksnes novada pašvaldība ir uzsākusi Alūksnes novada attīstības programmas izstrādi 2018.-2022. gadam un aicina novada iedzīvotājus līdzdarboties attīstības programmas izstrādē, atbildot uz anketas jautājumiem. Aptaujas anketā iedzīvotāji lūgti izteikt savu viedokli un priekšlikumus par dažādu jomu attīstības iespējām Alūksnes novadā turpmākajos piecos gados, kā arī novērtēt pašvaldības pakalpojumu un infrastruktūras nodrošinājumu iepriekšējā periodā. Anketu aizpildīt aicināti ne tikai tie iedzīvotāji, kuri šobrīd dzīvo Alūksnes novada teritorijā, bet arī tie novadnieki, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Alūksnes novadā, bet faktiskā – citviet Latvijā vai pasaulē. Aptaujas anketu var aizpildīt elektroniski: www.ej.uz/Aluksnesaptauja, pagastu pārvaldēs un visās Alūksnes novada bibliotēkās. Aptauja notiek no 2017. gada 21. augusta līdz 21. septembrim. Tās rezultātu apkopojums tiks publicēts Alūksnes novada pašvaldības mājaslapā www.aluksne.lv, saīsinātā veidā – pašvaldības laikrakstā “Alūksnes Novada Vēstis”.
Informāciju sagatavoja: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv www.aluksne.lv 26. augustā pl. 10,00 Valkā, Raiņa ielā 11 bērnu rotaļu centrā „Mana kabatiņa” notiks pasākums par sociālo uzņēmējdarbību “Sociālā uzņēmējdarbība - iespēja katram!”, kuru rīko biedrība „Atbalsts Valkas ģimenēm”. Uz pasākumu tiek aicināti visi, kam ir interese par sociālo uzņēmējdarbību, tās iespējām Latvijā, atbalsta programmu Altum un pieredzes stāstiem no Angliajs pilsētas Bristoles. Sociālā uzņēmējdarbība var būt interesants, inovatīvs un efektīvs rīks, kā radīt pozitīvas un paliekošas pārmaiņas un gūt panākumus, taču – kā to vislabāk izmantot? Kur meklēt padomu un atbalstu? Kā vislabāk savienot sociālos un uzņēmējdarbības mērķus? Kādi ir sociālās uzņēmējdarbības piemēri Latvijā un citur pasaulē? Sīkāka info zvanot vai rakstot uz e-pastu ilze.leicane PIE gmail PUNKTS com 29234102 . Plašāk par sociālo uzņēmējdarbību: https://www.socialauznemejdarbiba.lv/
Informāciju sagatavoja: Ilze Leicāne 29234102 Latvijas Institūts aicina iesaistīties akcijā "Baltijas simtgades ceļš: vienoti arī svētkos". Tās laikā no Rīgas uz Igaunijas, Lietuvas un Somijas galvaspilsētām ceļos svētku kūkas, kuras no rokas rokā aicināts nodot ikviens interesents. Īpašā sveiciena posms Valmierā norisināsies 23. augustā no plkst. 17.00 Valmieras pilsdrupās. Iedzīvotāji aicināti pulcēties pie pilsdrupām, lai kopā ar jaunajiem BMX riteņbraucējiem, Valmieras muzeja kolektīvu un citiem klātesošajiem veidotu “dzīvo ķēdi” svētku kūkas saņemšanai no Kocēnu novada un nodošanai tālāk Rūjienas virzienā. Kūku ceļojums pa Baltijas ceļa maršrutu tiks iemūžināts video, kas vēlāk pārtaps neparastā apsveikumā mūsu kaimiņu tautām – Lietuvai, Igaunijai un Somijai – to simtgadēs. 23.augustā – Baltijas ceļa gadadienā – gardums kopā ar laba vēlējumiem dosies ceļā. Ar motociklu, dronu vai ķerru, no rokas rokā vai pa upi – tas ir Latvijas iedzīvotāju ziņā. Kopā kaimiņiem sagādāsim ne tikai jauku sveicienu, bet arī pārsteigsim ar tā piegādes veidu. Kūkas pēc vairāk nekā simt gadus senas, paaudzes paaudzē nodotas, no vecmāmiņas mantotas receptes darinās pazīstamā gardumu meistare Liene Zemīte. Baltijas simtgades ceļā tiek aicināts iesaistīties ikviens! Sveiciena pieturas punktu saraksts un pieteikšanās forma ir pieejama mājaslapā www.baltijassimtgadescels.lv un Latvijas Institūta komunikācijas kanālos.
Trešdien, 23. augustā, Valmierā oficiālā vizītē viesosies Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera (Frank-Walter Steinmeier) kundze Elke Bīdenbendere (Elke Büdenbender) un Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kundze Iveta Vējone. Prezidentu kundzes apmeklēs Valmieras pilsētas pašvaldību, tiekoties ar domes priekšsēdētāju Jāni Baiku, priekšsēdētāja vietnieku Ričardu Gailumu, domes deputātu Andri Kleperu un ārējo sakaru organizatori Elīnu Rubuli. Vizītes laikā viesi uzzinās par Valmieras galvenajiem attīstības rādītājiem, uzņēmēju veiksmes stāstiem, par Valmieras un Vācijas sadraudzību, kā arī dažādiem pilsētas attīstību raksturojošiem jautājumiem. Tāpat tiks sniegta informācija par nākamā gada jūnijā Valmierā plānoto tautsaimniecības forumu. Pēc tam Elke Bīdenbenderes kundze un Iveta Vējones kundze dosies uz Valmieras SOS bērnu ciematu, kur tiksies ar ģimenēm un ciemata direktoru Ediju Pētersonu, kā arī Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas vadītāju Ilzi Paleju. Atzīmējot Valmieras SOS bērnu ciemata desmit gadu jubileju, bērni un jaunieši viesiem sniegs muzikālu priekšnesumu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar Vācijas Federatīvās Republikas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru oficiālā vizītē tiksies Rīgā trešdien, 23.augustā. Plānots pārrunāt Vācijas ieguldījumu Baltijas valstu drošības stiprināšanā, Latvijas un Vācijas divpusējās ekonomiskās attiecības, kā arī sadarbību mediju un profesionālās izglītības jomā. Tāpat tiks diskutēti ES un NATO sadarbības jautājumi, attiecības ar Krieviju un situācija Ukrainā, kā arī attiecības ar Austrumu partnerības valstīm. Mediju pārstāvjus lūdzam pieteikt dalību vizītē Valmierā līdz 23.augusta plkst.13.00, sazinoties ar Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļu, zvanot pa tālruni 26443410 vai rakstot e-pastu info PIE valmiera PUNKTS lv. Programma skatāma šeit.
No 23. augusta mobilajā lietotnē “Mana Valmiera” pilsētas iedzīvotājiem, viesiem un ikvienam, kurš plāno apmeklēt vai interesējas par Valmieru, pieejamas papildu sadaļas “Kartes objekti” un “Tūrisma maršruti”. Sadaļā “Kartes objekti” ērtā un uzskatāmā veidā redzama Valmieras karte, kurā izvietoti tūrisma objekti, apskates vietas, naktsmāju un ēdināšanas uzņēmumi, to apraksti, GPS koordinātas un kontaktinformācija. Savukārt sadaļā “Tūrisma maršruti” pieejami vairāk nekā desmit dažādi velo un pārgājienu maršruti Valmierā un apkārtējos novados. Katrs maršruts veidots par noteiktu tēmu, aicinot aktīvās atpūtas cienītājus, gan iepazīt Valmieras dižkoku stāstu, doties pa šaursliežu dzelzceļa pēdām, gan izzināt Beverīnas noslēpumus vai izpētīt Burtnieku ezera apkārtni. Maršruti ir iezīmēti kartē, tiem sagatavots detalizēts apraksts, kilometrāža un aptuvenais veikšanas laiks, lai ceļotājiem būtu iespējams precīzāk plānot ekskursiju. Velo maršrutos redzami arī tūrisma objekti, naktsmāju un ēdināšanas iestādes, kurus pa ceļam var apmeklēt. “Tūrisma sadaļas attīstīšana un pilnveidošana mobilajā lietotnē “Mana Valmiera” ir nozīmīgs solis, jo mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ātri pieejamu, ērti lietojamu un saistošu tūrisma informāciju par pilsētu. Paplašinot mobilās lietotnes funkcijas, mēs nodrošinām, ka nav jānēsā līdzi lojalitātes kartes, bukleti un tūrisma kartes, tas viss ir pieejams vienmēr līdzi esošajā viedtālrunī,” atzīmē Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums. Mobilā lietotne “Mana Valmiera” ir pieejama kopš šī gada maija, un tajā jau līdz šim bijusi iespēja ērtā veidā uzzināt par aktualitātēm Valmierā, paust viedokli un dalīties ierosinājumos pašvaldības darbības uzlabošanai, kā arī saņemt vietējo uzņēmēju piedāvāto “priekšrocību grozu”. Līdz šim lietotne lejuplādēta jau 3086 reižu. Lai redzētu jaunās sadaļas, regulāri jāveic lietotnes atjaunināšana. Kā norāda Ričards Gailums, “jau šobrīd domājam, kā padarīt mobilo lietotni vēl noderīgāku pilsētas viesiem un jo īpaši valmieriešiem, ieviešot plašākas iespējas un sasaistot to ar pašvaldības un uzņēmumu nodrošinātajiem pakalpojumiem. Vēlamies, lai lietotne kalpotu kā lojalitātes karte un kanāls ērtai saziņai ar pašvaldību”. Mobilo lietotni “Mana Valmiera” ikviens, kurš ikdienā lieto viedtālruni, bez maksas var lejupielādēt lietotņu veikalā App Store (iOS ierīcēm) un Google Play (Android ierīcēm). Jāpiemin, ka Valmierā deklarētajiem iedzīvotājiem, lietotnē autorizējoties ar Swedbank, SEB, DNB vai Nordea internetbanku (tuvākajā laikā tas būs iespējams arī ar Citadele banku), pieejamas plašākas atlaižu iespējas dažādiem uzņēmēju sagatavotajiem piedāvājumiem. Lietotne tapusi sadarbībā ar SIA “Latvijas Mobilais Telefons”.
Cēsu Centrālā bibliotēka piedāvā spraigu kultūras programmu 2017. gada Dzejas dienu mēnesim.
No 4. septembra līdz 6. oktobrim bibliotēkas pirmajā stāvā būs skatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzeja izstāde “Dzejniekam Eduardam Veidenbaumam – 150”. Pēc pedagogu pieprasījuma tiks sagatavots informatīvi izglītojošs stāstījums skolēniem par izstādē iekļautajām tēmām. Pieteikties zvanot: 64112020. Trešdien, 13. septembrī, plkst. 16.00 bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā notiks netradicionālas dzejas sacensības “Dzejas slams bērniem”. Šoreiz dzejdara talantu būs iespēja pierādīt skolēniem līdz 14 gadu vecumam! Atraktīva žūrija, draudzīgi vērtēšanas kritēriji, radošā darbnīca un pārsteiguma balvas konkursantiem garantētas! Kā kļūt par sacensību dalībnieku? 1) Aizpildi pieteikuma veidlapu līdz 8. septembrim elektroniski: Dzejas slams bērniem vai papīra formātā bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, vai savas skolas bibliotēkā. 2) Sagatavo 3 paša sacerētus dzejoļus (ja vēlies, varēsi tos lasīt no lapas)! 3) Ierodies uz sacensībām 13. septembrī plkst. 16.00 bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā un pārliecini ikvienu par savām dzejdara spējām! Trešdien, 20. septembrī, bibliotēkā viesosies Andris Akmentiņš – dzejnieks, prozaiķis, komponists un dziesmu tekstu autors. Atdzejojis dziesmu tekstus tādām animācijas filmām kā “Šreks”, “Ledus laikmets” un “Simpsoni”. Cik atraktīvs muzikālais dzejnieks ir bērnu auditorijai, tik pārsteidzošs ir arī pieaugušo skatītāju lokam. Plkst. 14.00 “Dzejolis un tā tapšana”. Uz tikšanos ar dzejnieku aicināti 3. – 6. klašu skolēni. Plkst. 18.00 “Dzejas domāšana visiem”. Vakarīga tikšanās ar autoru pieaugušo auditorijai. Līdz 17. septembrim ir iespēja pieteikt komandu vēl līdz šim nebijušām auto foto orientēšanās sacensībām – “Literārās Cēsis”. Sacensību norise – sestdiena, 23. septembris, plkst. 10.00. Auto foto orientēšanās brauciena laikā dalībniekiem būs jāatrod kartē atzīmētie kontrolpunkti Cēsu pilsētā un jānofotografējas pie tiem. Pasākuma mērķis ir popularizēt mazāk zināmo Cēsu vēstures daļu, kas saistīta ar literatūras, grāmatniecības un izglītības nozarēm. Sacensību starta vieta – Cēsu Centrālā bibliotēka (Raunas iela 1), sacensību noslēgums, apbalvošana – Eduarda Veidenbauma dzimto māju “Glāznieki” piemiņas vieta, kas atrodas A/S “Cēsu alus” teritorijā (Aldaru laukums 1). Pieteikuma veidlapa: Auto foto orientēšanās "Literārās Cēsis" Trešdien, 27. septembrī, plkst. 18.00 ikviens interesents aicināts uz muzikāli literāru vakaru kopā ar Valdi Atālu. Sirdssiltas noskaņas dzejā, dziesmās un sarunās. Dalība visos pasākumos bez maksas. Vairāk par pasākumu norisi uzzini bibliotēkā vai tīmekļa vietnē www.biblioteka.cesis.lv Informāciju sagatavoja: Krista Annija Lauberga, Cēsu Centrālās bibliotēkas projektu speciāliste, krista.lauberga PIE biblioteka.cesis PUNKTS lv Kultūras aktivitāšu norisi atbalsta “Latvijas valsts mežu atbalstītā Vidzemes kultūras programma 2017”, Cēsu novada pašvaldība, a/s “Cēsu Alus”, “Zinoo Cēsis”, “Zvaigznes grāmatu nams”.
Informāciju sagatavoja: Cēsu Centrālās bibliotēkas Projektu speciāliste Krista Annija Lauberga Ar „Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017” atbalstu (piešķirtais finansējums – 4000 eiro) notika Jāzepa Vītola Mūzikas dienas 2017. Gaujienā. No 19.-29. jūlijam notika vasaras nometne Vītolēni, kurā piedalījās 140 audzēkņi no daudzām Latvijas mūzikas skolām un vidusskolām, kā arī no Somijas, Francijas un Krievijas. Viss nometnes laiks tika pavadīts ar radošām aktivitātēm. Jau nometnes sākumā – 23.jūlijā, sadarbībā ar Gaujienas evanģēliski luterisko draudzi, atzīmējot Mācītājmājas 255.gadu jubileju, notika garīgās mūzikas koncerts. Latvijas Mākslinieku Savienība uzaicināja Vītolēnus uz mākslas darbnīcām Zvārtavas pilī. Nometnes laikā – tieši 26.jūlijā – Jāzepa Vītola dzimšanas dienā, notika konkurss, kurā tika pārbaudītas bērnu zināšanas par komponistu. Ekskursija pa Gaujienu un Jāzepa Vītola memoriālā muzeja apmeklējums notika jau pirmajā nometnes dienā. Visi pasākumi notika Vītolēnu 15 gadu jubilejas zīmē. Piektdien, 28.jūlijā notika divi koncerti – Vītolēnu lielais koncerts „Dzīvo notīs”, kur šogad izskanēja nometnes pedagoga Romāna Falkenšteina „Skerco” simfoniskajam orķestrim un visiem mīļā diriģenta Andra Riekstiņa speciāli nometnei radītais cikls „Zosu sapņi” simfoniskajam orķestrim un korim. Nakts koncertā uzstājās ansambļi, apvienojot dalībniekus un pedagogus. Sestdien, 29.jūijā – Vītolēnu ansambļu un solistu priekšnesumi mijās ar vizuālās mākslas konkursa “Skaisti dziedi lakstīgala” laureātu apbalvošanu. Noslēguma koncertā Vītolēni piedalījās ar savu sagatavoto programmu, kā arī dziedāja kopā ar Latvijas koriem, kuri šogad bija pārsvarā no Kurzemes un Rīgas. Koncertā viesojās dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels un komponists Mārtiņš Brauns. Saņemtās atsauksmes pēc nometnes un koncertiem no dalībniekiem un vecākiem liecina, ka nometne ir vajadzīga bērnu radošajai izaugsmei, muzikālai un patriotiskai audzināšanai. Jau 9. septembrī notiks nometnes Rudens koncerts Smiltenes Kultūras centrā, kur visi atkal satiksies mūzikā, atskaņojot vasarā iestudēto programmu.
Informāciju sagatavoja: Ilze Dāve projekta vadītāja "Latvijas valsts mež uatbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2017" līdzfinansētā projektā Limbažu novadā jūlijā sešu dienu garumā norisinājās starptautisks teātra festivālā Spēlesprieks. Tajā piedalījās vairāk nekā 20 kolektīvu, pāris simtu aktieru. Pasākuma programmā bija visdažādāko žanru izrādes, piedāvājot to apmeklētājiem plaša spektra emocijas - prieku, aizkustinājumu, žēlumu, dusmas, iespēju dzīvot līdzi dažādiem likteņiem un stāstiem, aizmirstot, ka tā nav dzīve, bet teātris. Uzrunātie festivāla apmeklētāji novērtēja to, cik dažādas ir izrādes, cik interesanti strādā aktieri un režisori. Dažs maz atpaliek no profesionālo teātru snieguma. Viņi saskatīja arī pievienoto vērtību noskaņā, ko izrādēm deva neierastas spēles vietas. Par daļu no izrādēm cilvēki nevarējuši pat iedomāties, ka tās nav radītas tieši vietām, kur bija skatāmas, – tukšā bankas ēkā, pagrabā, garāžā, bibliotēkā, baznīcā un citur. Festivāla pirmajās dienās skatītājiem tika piedāvātas pašu novada kolektīvu izrādes. Tos priecēja Umurgas, Viļķenes, Stūrīšu un Umurgas teātri. Lai gan festivāla nedēļa lielākoties bija lietaina un vējaina, izrādes bija labi apmeklētas. Oficiālā festivāla atklāšana notika tā ceturtajā dienā, kad jau bija sagaidīti pašmāju un ārzemju viesi. No tālienes bija atbraucis Kijevas jauniešu improvizācijas teātris. Tajā darbojas topošie psihologi. Ceturto reizi Limbažus apmeklēja Tomass Haugers ar savu teātri Drakomir no Dānijas. Lietuviešu kolektīvi šoreiz bija divi. Tāpat bija ieradušies kolektīvi no Vācijas un Ukrainas. Limbažniekus sevišķi iepriecināja gruzīni, aizraujot ar savu temperamentu un dziesmām latviešu valodā. Skatītāju atzinību izpelnījās arī viesi, kuri nebija tālu ceļojuši – Brocēnu, Gulbenes, Ogres, Jūrmalas, Jelgavas, Kuldīgas, Liepājas, Mālpils, Saldus un VEF tautas teātris. Ar Žila Verna “80 dienās apkārt zemeslodei” viesizrādi Limbažos viesojās Valmieras drāmas teātris, sniedzot vietējiem iedzīvotājiem iespēju apmeklēt profesionāla teātra izrādi, kā arī salīdzināt tā un amatieru teātru sniegumu. Festivāla dalībniekiem savukārt bija iespēja diskutēt un dalīties pieredzē ar tā aktieriem. Uzrunātie režisori, kuri festivālā piedalās jau atkārtoti, atzina, ka festivāla atmosfēra ir brīnišķīga, pozitīvi ir tas, ka ir iespēja gan sagatavoties un nospēlēt savu izrādi, gan redzēt citus kolektīvus un paballēt. Tika uzsvērta festivāla unikalitāte ar to, ka spēlēts tiek pilsētvidē. Tas ir piedzīvojums gan pašiem aktieriem, gan skatītājiem, kaut kas ļoti laikmetīgs un interesants. Lai arī sākotnēji tas šķitis biedējoši, lielākoties piedāvātās spēles vietas izrādījušās lieliski piemērotas izrādes noskaņas radīšanai. Iedzīvotāji atzinīgi novērtēja to, ka festivāls šogad notika arī ārpus pilsētas. Iespēja noskatīties izrādes bija skatītājiem Viļķenē, Igatē, Umurgā, Pālē un Pociemā. Šī festivāla viens no jaunumiem bija izstādes „Brīvdabas izrādes Latvijā” izveide un atklāšana Limbažos kopā ar Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktoru Jāni Siliņu. Izstādē piedāvāts skatījums par vides, brīvdabas izrāžu vēsturi un teātra iespējām – kā izmantot dažādas pilsētas teritorijas, laukumus, ēkas teātra vajadzībām, tādejādi radot jaunus risinājumus kultūras pasākumu organizēšanā, atdzīvinot neievērojamas pilsētas vietas un pārsteidzot iedzīvotājus. Sadarbībā ar muzeju festivāla dalībniekiem tika rīkota arī kopīga diskusija par Latvijas teātru daudzveidību. Festivāls tiek organizēts reizi divos gados un nākamreiz tas jau būs 15. Spēlesprieks. Šajā laikā ir audzis festivāla dalībnieku skaits, to daudzveidība, tāpat arī organizatoru prasmes, pasākums ir kļuvis par labi organizētu un izaugsmi veicinošu amatieru teātru dzīves notikumu.
Informāciju sagatavoja: Anna Siliņa Projekta vadītāja Limbažu novada pašvaldība
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību rīkos jau tradicionālo Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncertu “Vidzemes Talanti”. Koncerts notiks svētdien, 3. septembrī, plkst. 16.00 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Koncertā piedalīsies Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi - konkursu laureāti - no Alūksnes, Cēsīm, Dzērbenes, Jaunpiebalgas, Madonas, Rūjienas, Salacgrīvas, Valmieras, un Vidzemes kamerorķestris, mākslinieciskais Andris Veismanis, koncertu diriģēs Kaspars Ādamsons. Pasākumu vadīs Evija Streiča. Koncerta programma būs interesanta un daudzveidīga. Dzirdama būs dažādu instrumentu – vijoles, tubas, eifonija, čella, klavieru, kokles, flautas, akordeona, saksofona spēle – , kā arī solo dziedāšana. Daudzas aranžijas solo instrumentiem ar orķestri radījis Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogs un komponists Andris Riekstiņš. Liels paldies koncerta atbalstītājiem: Vidzemes plānošanas reģionam, Valsts kultūrkapitāla fondam, Cēsu novada pašvaldībai, Cēsu Kultūras un Tūrisma centram, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas atbalsta biedrībai, akciju sabiedrībai “Cēsu alus”, ZS “Kliģeni”, SIA “Beatus” - veikalam Solo, pasākuma vadītājai – Evijai Streičai. Laipni aicināti visi, kuri vēlas baudīt kvalitatīvu instrumentālo mūziku un sniegt atbalstu jaunajiem Vidzemes Talantiem! Atbalstot jaunos talantus, ieeja koncertā par ziedojumiem.
Informāciju sagatavoja: Elīna Eglīte Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas Projektu vadītāja
Otrdien, 29. augustā, Ministru kabinets (MK), pamatojoties uz Zemkopības ministrijas sniegto informāciju par lietavu un plūdu izraisītajām sekām un postījumiem lauksaimniecības zemēs, izsludināja ārkārtēju situāciju 27 novados Latgalē un Vidzemē. Ārkārtējā situācija izsludināta Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novados. Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no 2017. gada 29. augusta līdz 2017. gada 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta Zemkopības ministrija. “Gan pagājušajā nedēļā uzreiz pēc lietavām, gan šīs nedēļas sākumā apmeklēju plūdu skartos novadus Latgalē un Vidzemē – situācija daudzviet ir kritiska. Postījumi ir ļoti plaši. Diemžēl šī nelaime ir nākusi tieši ražas vākšanas laikā – tūkstošiem hektāru platībā briestošo labību, rapsi, kartupeļus un citas lauksaimniecības kultūras sedz ūdens. Tas radīs lielus zaudējumus daudziem Latgales un Vidzemes lauksaimniekiem, tāpēc darīsim visu šobrīd iespējamo, lai cietušajiem zemniekiem palīdzētu pārvarēt grūtības,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Valdība ZM uzdeva līdz 2017. gada 1. oktobrim apzināt ārkārtējās situācijas teritorijā cietušās personas (lauksaimniekiem) un faktiskos nodarītos zaudējumu atbilstoši 2017. gadā Lauku atbalsta dienestā deklarētajām platībām. Tāpat ZM uzdots līdz 2017. gada 1. novembrim sagatavot un iesniegt MK informatīvo ziņojumu par kopējiem lauksaimnieku zaudējumiem un priekšlikumiem par kompensācijas apmēru atbilstoši kultūraugu un zemes izmantošanas veidam un pieprasījumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestu, kredītiestādes un citas līguma attiecībās esošās personas valdība aicina nodrošināt pretimnākšanu, nepiemērojot soda sankcijas līgumsaistību neizpildīšanas gadījumā cietušajām personām (lauksaimniekiem), kas tieši saistītas ar augstākminētajiem plūdiem un to radītajām sekām. Valdība arī uzklausīja Satiksmes ministrijas, ZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto informāciju par infrastruktūras objektu atjaunošanu plūdu skartajās teritorijās. Ministrijām uzdots līdz 2017. gada 15. septembrim sagatavot un iesniegt MK pieprasījumus par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu infrastruktūras atjaunošanu plūdu skartajās teritorijās. Informāciju sagatavoja:
3. septembrī no 11:00 līdz 17:00 vēsturiskajā Straupes Zirgu pastā kopā pulcēsies Latvijas vīndari. Svētku laikā notiks degustācijas, vīna gatavošanas meistarklase, uz vietas tiks darināts vīns no apmeklētāju atnestajām ogām. Pasākums norisināsies Straupes laukumu labumu tirdziņa ietvaros. Mellenes, avenes, zemenes, rabarberi, ceriņi un pat ozollapas! Smaržas un garšu nianses! To visu mūsu Latvijas vīndari prot ieburt vienā mazā vīna glāzē! Bet cik daudz mēs zinām par Latvijas vīna darītājiem un vai patiesi protam novērtēt mūsu meistaru darba augļus? Lai popularizētu vietējās vīna gatavošanas tradīcijas, biedrība Slow Food Straupe rīko pirmos Latvijas Vīndaru svētkus Vidzemes pusē. Par to norises vietu izvēlēts arhitektūras piemineklis – Straupes Zirgu pasts, kur savu mājvietu atradis arī Straupes lauku labumu tirdziņš. Īpašu auru šai vietai piešķir autentiskais bruģakmens, kurš vēsturiskajā ansamblī saglabājies kopš 18. gadsimta. Vīndaru svētku apmeklētājiem būs iespēja ne tikai nesteidzīgi izgaršot vairāk kā 10 vīndaru radītos vīnus, bet arī atklāt viņu amata noslēpumus. Praktiskus padomus vīna gatavošanai mājas apstākļos sniegs Zilver dzērienu darītavas vīndari, tāpēc apmeklētāji aicināti ņemt līdzi meža un dārza ogas, lai kopīgi taptu vīns, kuru varēs dzert nākamā gada Vīndaru svētkos. Pasākumā piedalīsies leģendārais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš rūpēsies par atbilstošām uzkodām. Savukārt pateicoties pavārmeistaram Ērikam Dreibantam, ikviens klātesošais varēs izjust vīnu un desertu garšu saderību. Vīna baudīšanu būs iespēja papildināt ar Slow Food Straupe zemnieku gatavotajiem sieriem. Par īpašu muzikālo atmosfēru rūpēsies akordeonists Kaspars Gulbis un viņa trio. Pasākumu vadīs dzīvesstila žurnāliste un blogere Una Ulme. Paralēli vīndaru svētku notikumiem darbosies Straupes lauku labumu tirdziņš, kas vienīgais Baltijā atbilst starptautiskās organizācijas Slow Food International noteikumu prasībām un kļuvis par Earth Markets (Zemes tirgus) alianses dalībnieku. Tas nozīmē, ka tirgū pieejamā produkcija ražota atbilstoši Slow Food filozofijai – tā ir vietēja, sezonāla, kas audzēta godprātīgi, saudzējot dabas daudzveidību un domājot par vides ilgtspējību. Straupes tirdziņš ir apbalvots ar kultūras zīmi Latviskais mantojums par tirgus tradīciju atjaunošanu un saglabāšanu.
Informāciju sagatavoja: Astrīde Rozīte, Slow Food Straupe dibinātāja. Tālrunis: 29491475 www. straupestirdzins.lv , www.zirgupasts.lv
Kā ik gadus septembra otrajā nedēļas nogalē, visā Latvijā norisināsies Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi. Šogad pasākumi notiks sešdesmit vietās visā Latvijā.
Pateicoties Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam, tās teritorijā gadu tūkstošos un simtos risinājušies notikumi, kas nozīmīgi ne tikai šīs zemes iedzīvotājiem, bet arī visai Baltijai un Eiropai. Lai pilnīgāk aptvertu visu materiālo kultūras mantojumu, Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmā ir izveidota īpaša tipoloģiskā grupa – vēsturisku notikumu vietas, kurā ietilpst teritorijas, ēkas un citi objekti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem vai ievērojamām personām Latvijā. Šī kultūras pieminekļu grupa, iespējams, vistiešāk parāda, ka kultūras mantojums ir stāsts par mums, par cilvēku, cilvēka dzīves kvalitāti, vērtību skalu, tā ir saruna par cilvēces nākotni. Šī gada Eiropas kultūras mantojuma dienu programma aicina atklāt vietas, kas vēsta par dažādu laiku notikumiem Latvijas teritorijā: liecībām par pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā Dvietes akmens laikmeta apmetnēs, pilskalniem un ordeņa pilīm, nozīmīgiem pavērsieniem, kā Durbes kauju, 1917. gada kaujām pie Mazās Juglas, 1863. gada poļu sacelšanos Viļakas muižā, Latvijas Centrālās padomes darbību Ventspilī. Pasākumos varēs iepazīt arī ievērojamu personību atstāto mantojumu, kas iedvesmo arī mūsdienās – Turaidā pieminēs Kaupo nāves gadadienu, Preiļos atzīmēs Borhu dzimtas ieguldījumu, Jūrmalā būs iespējams izsekot Raiņa un Aspazijas iepazīšanās stāstam, Skrīveros atzīmēs Andreja Upīša 140 gadskārtu, savukārt Āraišu ezerpilī atcerēsies tās rekonstrukcijas veidošanu un arheologa Jāņa Apala ieguldījumu. Pasākumi notiks arī tādās nozīmīgās vietās kā Riņģu saiešanas namā, Ādama Tērauda vadītā Valkas latviešu skolotāju semināra ēkā, Academia Petrina ēkā Jelgavā, Cēsu apriņķa skolā, Salaspils memoriālā. Eiropas kultūras mantojuma dienas ir tematiska, mantojuma vietu saimnieku, entuziastu un speciālistu veidota kultūras pasākumu programma, kuras mērķis ir tuvināt cilvēkus kultūras mantojumam, vairojot izpratni par pieminekļu aizsardzību – aizsargājamo pieminekļu dažādību, vērtību apzināšanu, saglabāšanu, kā arī kultūras mantojumu kā resursu ilgtspējīgai attīstībai. Tās aizsākušās 1984. gadā Francijā kā atvērto durvju dienas vēstures pieminekļos un kopš 1999. gada kļuvušas par kopīgu Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas iniciatīvu, kurā piedalās 50 valstis, kas ir pievienojušās Eiropas Kultūras Konvencijai. Eiropas kultūras mantojumu dienu programma Rīgas, Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos. Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumi ir bez maksas, ja kāda papildus aktivitāte ir par samaksu, tas norādīts pasākumu programmā. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā notiek Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Alma Kaurāte-Java Tālrunis: 67326602, e-pasts: alma.kaurate-java PIE mantojums PUNKTS lv Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste
Nu jau vairāku gadu garumā ik rudeni Latvijas valsts proklamēšanas gadadienas svinībās Alūksnes novada pašvaldība pasniedz augstāko tās apbalvojumu – “Sudraba zīli” cilvēkiem, organizācijām, domubiedru grupām, kuru veikums novada un tās iedzīvotāju labā ir īpaši atzīstams. Tādēļ Alūksnes novada pašvaldība aicina ikvienu pieteikt pretendentus šim apbalvojumam līdz pat 30. septembrim. Apbalvošanai var pieteikt gan Alūksnes novada iedzīvotājus, gan personas, kas dzīvo un darbojas citur Latvijā vai ārzemēs, taču kuru ieguldījums Alūksnes novadā ir nozīmīgs. Tāpat apbalvošanai ar “Sudraba zīli” var pieteikt fizisku personu grupu – organizāciju, biedrību u.c. Piesakot apbalvošanai kādu pretendentu, var rakstīt iesniegumu brīvā formā, tajā norādot pamatojumu, kādēļ un kādā jomā konkrētā persona būtu jāapbalvo ar pašvaldības augstāko apbalvojumu. Pēc iespējas precīzi nepieciešams norādīt arī informāciju pieteiktās personas identificēšanai – vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, nodarbošanos vai ieņemamo amatu. Ja apbalvošanai izvirzīta juridiska persona, tad jānorāda tās nosaukums un adrese, bet, ja personu grupa, kolektīvs, tad tā nosaukums un vadītāja vārds un uzvārds. Pretendentus var pieteikt gan iedzīvotāji individuāli, gan arī kolektīvi, pieteikumā norādot arī informāciju par iesniedzēju, lai nepieciešamības gadījumā varētu sazināties. Ar pašvaldības apbalvojumu nolikumu var iepazīties pašvaldības mājaslapas www.aluksne.lv sadaļas “Normatīvie akti un dokumenti” apakšsadaļā “Nolikumi”. Iesniegtos pieteikumus izvērtēs komisija, bet gala lēmumu pieņems Alūksnes novada dome. Pašvaldības augstākais apbalvojums tā saņēmējiem tiks pasniegts valsts svētkiem veltītajā pasākumā Alūksnes Kultūras centrā. Pieteikumi iesniedzami personīgi Alūksnes novada pašvaldības administratīvās ēkas 3. stāvā 306. kabinetā Dārza ielā 11, Alūksnē, sūtīt pa pastu Alūksnes novada pašvaldībai Dārza ielā 11, Alūksnē, Alūksnes novadā LV-4301 vai elektroniski uz e-pasta adresi: dome PIE aluksne PUNKTS lv ar norādi “Pieteikums apbalvošanai ar “Sudraba zīli””.
Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749 evita.aploka PIE aluksne PUNKTS lv www.aluksne.lv
Teritorija ap Ģīmes dzirnavu dīķi/upi Valmierā ir vieta, kur vienkopus tiekas dabas dažādība. Tur sastopama pļavām, purviem, kā arī tekošām un stāvošām ūdenstilpēm raksturīga dzīvās dabas daudzveidība, slēpjot bagātīgu atpūtas un vides izglītības potenciālu. Līdz ar to plānots, ka Valmierā pie Ģīmes dzirnavu dīķa/upes tiks veidota dabas taka, kuras apmeklētāji varēs uzzināt par Ģīmes dzirnavu dīķī/upē un to krastos esošajiem augiem, kukaiņiem, zivīm, dzīvniekiem un putniem, kā arī izveidot un paaugstināt labiekārtojuma, estētiskās, mākslinieciskās un arhitektoniskās kvalitātes daudzveidību pilsētā. Dabas takā paredzēts izvietot informatīvo stendu un zīmju komplektu, virziennorādes, izveidot skatu platformu, zemā purva demonstrācijas dobi, augstā purva demonstrācijas dobi, koka kāpnes, brīvdabas klasi, skatu paviljonu, piestātni, skatu platformu – slūžas, kā arī uzstādīt parka solus, atkritumu urnas, velosipēdu statņus, tiltu – laipu (takas sākumā pie Leona Paegles ielas). Tāpat paredzēts izveidot gājēju celiņu un pastiprinātā zālāja ierīkošanu (saistībā ar brīvdabas klasi). Lai rūpētos par drošību, plānots ierīkot arī takas videonovērošanas sistēmu. Tādējādi Ģīmes dīķa/upes dabas taka blakus esošo skolu audzēkņiem, valmieriešiem un pilsētas viesiem būs izmantojama kā atpūtas un vides izziņas infrastruktūras objekts. Projekta “Vides izglītības infrastruktūras objekta “Ģīmes upes dabas taka” izveide” kopējās izmaksas plānotas 87000 EUR, tai skaitā Latvijas vides aizsardzības fonda finansējums – 60000 EUR. Ģīmes upes/dīķa dabas taka tiks veidota valsts budžeta programmas 21.00.00 “Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas 21.02.00 “Vides aizsardzības projekti” vadlīnijā “Multisektoriālie projekti” aktivitātes “Nacionālas nozīmes vides izglītības infrastruktūras izveide godinot Latvijas valsts pastāvēšanas simtgadi” ietvaros. Dabas takas izveidi paredzēts pabeigt 2018. gadā.
Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997 2017. gada 9. septembrī Kokmuižas svētku laikā ikvienam interesentam būs iespēja iepazīt Kokmuižas kompleksu gida pavadībā. Savukārt pasākuma izskaņā, Kokmuižai satumstot, varēs doties vēl nebijušā vakara ekskursijā – nakts pārgājienā “Baronu meklējot”. Laikmetīgo Kokmuižas svētku kultūras programmu arī šogad papildinās ekskursijas, kuru laikā būs iespēja iepazīt Kokmuižas pils ansambli – pili un tās teritoriju. Gida pavadībā būs iespēja uzzināt, ko Kokmuižas pils piedzīvojusi vairāku gadsimtu garumā, kā baroni šeit dzīvojuši, kā attīstījusies muižas teritorija un ko Kokmuižas piedzīvo šodien. Dienas laikā plānotas divas ekskursijas – plkst. 13.00 un plkst. 15.00. Katra no tām būs stundu gara. Savukārt dienas beigās ikviens, iepriekš piesakoties, varēs piedalīties vēl nebijušā Kokmuižas svētku aktivitātē - vakara ekskursijā jeb nakts pārgājienā “Baronu meklējot”. Vai tiešām vēl šodien mēs varam sajust barona klātbūtni? To palīdzēs noskaidrot pils pavāri, pārvaldnieki, brūža strādnieki un citi tēli, kurus būs iespējams satikt baronu meklējot. Tajā pašā laikā būs iespēja atklāt, kā Kokmuiža ir attīstījusies no 16. gs. līdz pat mūsdienām. Lai tumšo vakara stundu padarītu gaišāku, ikviens ekskursijas dalībnieks ir aicināts ņemt līdzi svecīti. Ekskursijai ir iespējams pieteikties, sazinoties ar Kocēnu novada pašvaldības kontaktpersonu Tomu Treimani (mob.t. 28644530) vai piesakoties tiešsaistē ej.uz/Baronumeklejot. Pieteikties iespējams līdz 5. septembrim.
Informāciju sagatavoja: Krista Gromova Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Mob.tel.: 27470387 E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv Lai noteiktu darba uzdevumu Valmieras transporta infrastruktūras attīstības pētījumam, kur viena no jomām būs veloinfrastruktūras attīstības jautājumi, otrdien, 29. augustā, notika Valmieras pilsētas pašvaldības vadības tikšanās ar Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētāju Viesturu Silenieku. V.Silenieks dalījās ar Latvijas Riteņbraucēju apvienības redzējumu par velokustības attīstību pasaulē, Latvijā un Valmierā. Tika pārrunātas gan attīstības tendences, gan mūsdienīgas veloinfrastruktūras radītie ieguvumi ekonomikai un dabas aizsardzībai (piesārņojuma mazināšanai). Latvijas Riteņbraucēju apvienība piedāvā iespējamos risinājumus veloinfrastruktūras integrācijai kopējā Latvijas transporta infrastruktūrā, kas aktuāli arī Valmierai. Puses vienojās turpmākajā darba procesā savstarpēji konsultēties. “Lai arī infrastruktūras pārbūve prasa lielus finanšu ieguldījumus, ir svarīgi pilsētu veidot ērtu un pieejamu visiem satiksmes dalībniekiem. Uzlabojot satiksmes infrastruktūru, veicināsim veselīgāku un videi draudzīgāku dzīvesveidu, kas atstās pozitīvu ietekmi arī ekonomiskā ziņā. Uzlabojumus veiksim un turpmākos darbus plānosim, balstoties pētījumā par Valmieras transporta infrastruktūras attīstību,” skaidro Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Jau vairākus gadus pakāpeniski Valmierā tiek attīstīta veloinfrastruktūra. Tas tiek darīts vienlaikus ar pilsētas ielu pārbūvi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Taču, mainoties tehnoloģijām un normatīvajiem aktiem, arī jau esošajā infrastruktūrā nepieciešami uzlabojumi. Pētījumā padziļināti tiks analizēts pilsētas centrs – satiksmes plūsma, autostāvvietas un veloinfrastruktūra. Tā rezultāti ļaus identificēt galvenos jautājumus, kur nepieciešami uzlabojumi, kā arī piedāvās iespējamos risinājumus atbilstoši labas prakses piemēriem Eiropā.
Informāciju sagatavoja: Līga Bieziņa Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Tālr.: 64210682; 26495997
Goda valmierietis” un “Gada valmierietis” apbalvojumu pasniegšana ir skaista tradīcija 18. novembrī. Pateikties līdzcilvēkiem par Valmieras attīstības, iedzīvotāju labklājības un pilsētas atpazīstamības veicināšanu aicināts ikviens interesents, līdz 29. septembrim piesakot kandidātus apbalvojumu saņemšanai. Apbalvojumu “Goda valmierietis” piešķir par sevišķiem nopelniem Valmieras labā, kas var izpausties valsts, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes vai saimnieciskajā darbā. Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība. Apbalvojuma saņemšanai var pretendēt gan Valmieras pilsētas iedzīvotāji, gan personas, kuras dzīvo un darbojas citviet Latvijā vai ārvalstīs. Savukārt apbalvojumu “Gada valmierietis” piešķir par nozīmīgu ieguldījumu valsts, pašvaldības, sabiedriskajā vai saimnieciskajā darbā, vērtējot pagājušajā gadā sasniegto. Apbalvojuma saņemšanai var pretendēt tikai Valmieras pilsētas iedzīvotāji. Pieteikumus līdz 29. septembrim var nodot Valmieras pilsētas pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrā Lāčplēša ielā 2, sūtīt info PIE valmiera PUNKTS lv vai iesniegt elektroniski Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Piesaki Goda un Gada valmierieti 2017”. Iesniegumā jānorāda kandidāta vārds, uzvārds, ieņemamais amats un pamatojums kandidatūras izvirzīšanai, kā arī pieteicēja vārds, uzvārds. Tāpat jābūt pievienotai norādei, kurā kategorijā kandidāts tiek izvirzīts. Atbilstoši Valmieras pilsētas pašvaldības nolikumam (skatāms mājaslapas www.valmiera.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Dokumenti” – “Nolikumi” – “Apbalvojumi”) “Par Valmieras pilsētas pašvaldības apbalvojumiem” pieteikumus izvērtēs un apstiprinās Valmieras pilsētas pašvaldības domes deputāti. Apbalvojumi tiks pasniegti Latvijas Republikas Proklamēšanas dienai veltītā svētku norisē 18. novembrī Valmieras Kultūras centrā. Pērn apbalvojumu “Goda valmierietis 2016” saņēma Valmieras Mūzikas skolas pedagoģe, vecākā strādājošā skolotāja Latvijā Gaida Ungure par ilggadēju, aktīvu, radošu un panākumiem bagātu profesionālo darbību, kā arī par ieguldījumu jauniešu un pieaugušo mūzikas mācības pilnveidošanā Valmierā, Vidzemē un Latvijā. Pagājušajā gadā G.Ungure saņēma arī augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni, kļūstot par ordeņa kavalieri. Par ieguldījumu Valmieras pilsētas izaugsmē un izglītības sistēmas pilnveidošanā, stiprinot profesionālās izglītības prestižu un veidojot izglītības procesam nepieciešamo infrastruktūru, apbalvojumu saņēma arī bijušais Valmieras tehnikuma direktors Ēriks Spuriņš. Tāpat augstais novērtējums piešķirts ārstei – pediatrei Elmai Nellijai Šmitei par ilggadēju, nesavtīgu, profesionālu un atbildīgu darbu SIA “Vidzemes slimnīca” Bērnu slimību nodaļā. Pateicību par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu, vadot deju kolektīvu un popularizējot pasaulē latviešu tautas deju, saņēma Valmieras Kultūras centra deju kolektīva “Agrā rūsa” mākslinieciskā vadītāja un deju pedagoģe Dzintra Leimane. Savukārt apbalvojumu “Gada valmierietis 2016” saņēma biedrības “Basketbola klubs Valmiera” prezidents un ģenerālsponsors Ivars Rudzītis par basketbola komandas “Valmiera/ORDO” ilggadēju atbalstīšanu un par komandas panākumiem, 2015./2016.gada basketbola sezonā izcīnot Latvijas Basketbola līgas 25.sezonas čempionu titulu. “Gada valmierietis 2016” titulu ieguva uzņēmējs, koncertzāles “Valmiera” īpašnieks Maikls Braiss (Michael Bryce) par Vecpuišu parka vēsturiskā paviljona atjaunošanu un iedzīvināšanu pilsētas sabiedriskajā dzīvē. Par Valmieras maratona atjaunošanu, par entuziastisku sporta dzīves kopšanu un aktīva dzīvesveida tradīciju uzturēšanu Valmierā apbalvojums tika piešķirts Valmieras maratona organizatoram Vilnim Priedītim. Starp novērtējuma “Gada valmierietis 2016” ieguvējiem ir arī scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs par Valmieras vasaras teātra festivāla organizēšanu, tādējādi veicinot Valmieras kā kultūras pilsētas atpazīstamību. Valmieras pilsētas apbalvojumi “Goda valmierietis” un “Gada valmierietis” tiek piešķirti kopš 1999. gada. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob. tālr.: 26443410 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Alūksnes pilsētas svētku laikā, no 4. līdz 6. augustam, Alūksnē notiks 2. Starptautiskais deju festivāls “Alūksnes vasara”, kurā piedalīsies septiņi kolektīvi no sešām valstīm.
Laikā no 2017.gada 4.augusta līdz 17.septembrim Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeju rīko Latvijas novadu tautas lietišķās mākslas izstādi.
Cēsu Mākslas festivāls šonedēļ savus apmeklētājus aicina uz koncertu “Ērģeļu un klarnetes romance” Sv. Jāņa baznīcā. Būs iespēja noskatīties vienu no Dailes teātra jaunākajām izrādēm “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” un pirms tās piedalīties teātra kritiķes Silvijas Radzobes sarunā ar izrādes režisori Lauru Grozu-Ķiberi. Gaidāms arī noslēdzošais brīvdabas seanss uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm un visa šī gada festivāla kulminācija Cēsu pils parka estrādē – Osvaldo Golihova operas Ainadamar pirmuzvedums Latvijā.
6.augustā plkst.18.00 Valkas pilsētas kultūras namā notiks pirmizrāde muzikālajai izrādei “Valka. Latvija. Brīvība.” Latvijas valsts simtgadei veidotajā izrādē caur divu cilvēku likteņu un mīlas stāstu atainos Latvijas dibināšanu, akcentējot Valkas nozīmi valsts izveidē.
Ar katru gadu arvien skaistākus vaibstus Kocēnu ciemā iegūst teritorija pie ūdenskrātuvēm. Arī šajā gadā pašvaldība veikusi ieguldījumus infrastruktūrā, lai turpinātu pastaigu promenādes izveidi. Teritorija kļuvusi gaišāka diennakts tumšajā laikā- ir pabeigta apgaismojuma izbūve. Tāpat izvietoti atpūtas infrastruktūras elementi- soliņi.
Gaidot Latvijas simtgadi un godinot mūsu dabas vērtības sestdien, 19. augustā, plkst. 11:00 Valmieras Tūrisma informācijas centrs (Valmieras TIC) aicina doties velobraucienā “Valmieras dižkoku stāsti”. Velo maršruts ļaus iepazīt Valmieras pilsētu, atklās Valmieras dižkoku un dižgaru stāstus, kā arī izglītos, kādi koki uzskatāmi par dižkokiem un kā tie mērāmi.
Valmieras pilsētas pašvaldība ir izveidojusi videoklipu par dzīvi Valmierā. Galvenajā lomā ir suņi Zum Zum un Landons, kuri stāsta, kādēļ saimnieki izvēlējušies pārcelties uz Valmieru.
2017.gada 5.augustā ar pirmo turnīru atklāts Vaidavas disku golfa laukums. Tas ierīkots projektā “Atpūties Vaidavas ezera pludmalē”, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.- 2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros. Netālu izveidots arī bērnu rotaļu laukums un uzstādītas divas pārvietojamās biotualetes.
Alūksnes Tempļa kalna pilskalnā pirmo reizi notiek arheoloģiskās izpētes darbi. Pirmie atradumi, ko zeme atklājusi, ir dažādas rotaslietas un to fragmenti – gredzeni, saktiņas, piekariņi, zvārgulīši, kā arī sadzīves priekšmeti, māla trauku lauskas.
No šodienas, 11. augusta Cēsu Vecajā alus brūzī atvērta laikmetīga audio – vizuāla mākslas ekspozīcija “Brūža stāsti. Te briest, te briedis, te briedīs”.
Alūksnes Muižas parkā šomēnes sāksies vairāku vēsturisko parka objektu – Ovālās un Apaļās strūklakas un Obeliska restaurācija un zudībā gājušā Pomonas tempļa atjaunošana.
Senajās saimniecībās, tai skaitā muižu saimniecībās nebija nejaušu ēku. Tāpēc, atjaunojot seno Kokmuižu un tās teritoriju, nepieciešams maksimāli saglabāt to, kas kultūrainavā vēl pastāv. Raugoties uz muižu arhitektūras mantojumu Latvijā kopumā, retas ir vietas, kur muižas kompleksā saglabājušās visas ēkas, taču Kokmuiža ir salīdzinoši bagāta gan arhitektoniski, gan ainaviski.
