.png)
|
Arhīva kalendārs
Alūksnes pilsētas svētku laikā, 5. un 6. augustā, Alūksnes novadā notiks Latvijas simtgadei veltītā projekta “1836” Ziemeļmeitas gājiens no Viktora Ķirpa Ates muzeja uz Alūksni, kas noslēgsies ar īpaša, Latvijas simtgadei veltīta, robežstaba ierakšanu un sirsnīgu koncertu.
Piedalīties gājienā aicināts ikviens interesents. Precīza gājiena programma un pieteikšanās anketa ir pieejama projekta mājas lapā www.1836.lv un projekta lapā feisbukā. Gājienā var piedalīties gan abās dienās, gan tikai svētdienā, jo no Alūksnes būs iespēja nokļūt svētdienas gājiena sākumpunktā. Gājiena rīkotāji aicina dalībniekus reģistrēties šim pasākumam projekta mājaslapā, lai būtu zināms dalībnieku skaits un varētu plānot visas ar gājienu saistītās norises.
Pirmajā dienā, 5. augustā, paredzēta visu gājiena dalībnieku pulcēšanās Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejā un Vidzemes lauku sētas 12 ēku un to ekspozīciju apskate. Sestdien plānots mērot 27 km līdz Ērmaņu muižai. No Ates muzeja gājiens pulksten 9.40 dosies uz saimniecību “Jaungrēveles”, kur būs iespējams iegādāties un nogaršot bišu produkciju, un gar Papardes staciju, kur joprojām divas reizes dienā piestāj vienīgais regulāri kursējošais šaursliežu vilciens Baltijas valstīs – Gulbenes – Alūksnes Bānītis, uz Jaunannu. Pusdienu pauze plānota Jaunannas Zaķusalā ar savām līdzi paņemtajām maizītēm. Jaunannā būs iespēja apskatīt graudkopības uzņēmumu SIA “Gravas”. Tālāk gājiena dalībnieku ceļš vedīs caur Sebežnieku ciemu uz Malienu, kur viņus sagaidīs muzikāls priekšnesums. Nakšņošana paredzēta Ērmaņu muižā pie Ingas un Uģa Prauliņiem uz grīdas un teltīs (par ziedojumu). Līdz ar to katram pašam jānodrošina viss, kas nepieciešams gulēšanai - matracis, telts, guļammaiss utt. Vakariņas un vakarēšana pie ugunskura brīnišķīgajā Ērmaņu muižas atmosfēra pie viesmīlīgās Prauliņu ģimenes. Šoferus, kuri savus transportlīdzekļus no rīta būs atstājuši Ates muzeja teritorijā, vakarā aizvedīs tām pakaļ. Svētdien, 6. augustā, gājiena dalībnieki mēros 13,7 km no Ērmaņu muižas uz Alūksni. Tie, kuri gājienam pievienosies tikai svētdienā, pulksten 8.30 no stāvlaukuma Skolas ielā, Alūksnē, varēs nokļūt otrās dienas maršruta sākumpunktā – Ērmaņu muižā. Pulksten 9.00 gājiena dalībnieki ieturēs brokastis (par ziedojumu) un dosies Alūksnes virzienā. Pulksten 16.00 visi gājiena dalībnieki kopīgi ieturēsies ar vakariņu zupu Alūksnē, bet pulksten 17.00 tiks ierakts projekta “1836” robežstabs Alūksnes ezera krastā Pleskavas ielas malā aiz 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa. Savukārt īpašā laikā - pulksten 18.36, kas izriet no projekta nosaukuma, ikviens aicināts uz sirsnīgu, dvēselisku bezmaksas koncertu Alūksnes Kultūras centra Mazajā zālē.
Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749
Festivāla dalībnieki ir deju kolektīvi, kuri savus priekšnesumus veido kopā ar folkloras kopām vai kapelām, tātad, dzīvu mūzikas atskaņojumu.
Latviju pārstāvēs Alūksnes Kultūras centra deju kopa “Jukums” kopā ar Jaunlaicenes folkloras kopu “Putnis”, deju kopa un kapela “Dziga” no Rēzeknes, savukārt ārvalstu dalībnieku pulkā būs kolektīvi no Somijas, Polijas, Horvātijas, Rumānijas un Grieķijas. Festivāla dalībnieki Alūksnē ieradīsies jau ceturtdienā. Pirmie kolektīvu koncerti būs piektdien, 4. augustā, un tie notiks pulksten 19.00 Jaunlaicenes un Alsviķu brīvdabas estrādēs. Sestdien, 5. augustā, pulksten 11.00 Alūksnē festivāla dalībnieki dosies krāšņā gājienā pa pilsētas ielām. Gājiens sāksies pie administratīvās ēkas Dārza ielā 11, dosies pa Tirgotāju, Lielā Ezera, Brūža ielu līdz Alūksnes Kultūras centram un pēc tam uz Alūksnes Jauno pili. Gājiena laikā būs divas pieturas – viena skvērā Lielā Ezera ielā, otra pie Alūksnes Kultūras centra, kur katrs kolektīvs sevi parādīs ar mazu priekšnesumu. Savukārt no pulksten 12.00 līdz pat aptuveni 15.30 kolektīvi rādīs savas deju programmas pie Alūksnes Jaunās pils. Sestdienas vakarā pulksten 20.00 festivāla noslēguma koncerts Pilssalā tiek veidots kopā ar grupu “Auļi”, uguns šovu no Daugavpils un Alūksnes loku šāvēju klubu “Ziemeļnieks”. Ieeja uz festivāla lielkoncertu ir bez maksas. Festivālu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālruņi: 64381502; 26646749
Izstādē kopā iesniegti un būs apskatāmi 554 autoru 1348 darbi no 72 Tautas lietišķās mākslas studijām, aptverot visu Latviju. Izstādē pārstāvētas visas tautas lietišķās mākslas nozares - audumi, rokdarbi, keramika, pinumi, ādas apstrāde, koka apstrāde, metālkalumi un rotas.
Lielāko eksponātu klāstu veido segas, galdauti un lakati, tad seko dvieļi, cimdi un jostas. Izstāde sniedz arī nelielu ieskatu Latgales keramikā, kā arī plašajā pinumu klāstā, kuru autori ir no Rīgas studijām. Pamanāmi ir Rīgas pilsētas metālkalšanas studiju autoru kalumi – krāsns piederumu komplekti un dažādie dekoratīvie svečturi. Ekspozīcija kārtota pēc Latvijas novadu principa, eksponējot katra novada autoru darbus atbilstošajā novadā. Izstādes mērķis ir veicināt tautas lietišķās mākslas nozares attīstību, tās pētīšanu, saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm, tautas lietišķās mākslas kolektīvu dalībnieku un individuālo meistaru māksliniecisko izaugsmi un jaunradi, kā arī plašam skatītāju lokam parādīt labāko veikumu nozarēs, atklājot tautas lietišķās mākslas tradicionalitātes un mūsdienīguma izpausmes. Latvijas novadu tautas lietišķās mākslas izstāde ir Vispārējo Dziesmu un deju svētku starplaika pasākums. Izstādes atklāšana: 2017. gada 4.augustā plkst. 15.00 Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā Skolas ielā 10a, Madonā. Informāciju sagatavoja: Linda Ertmane Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985; 29181396 Linda.Ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv
Cēsu mākslas festivāla ceturtās nedēļas programma iesāksies ceturtdien, 3. augustā, ar teātri. Festivāla Grand Prix skates ietvaros skatuves mākslas mīļiem pulksten 19.00, koncertzālē “Cēsis” būs iespēja noskatīties Dailes teātra aizvadītās sezonas jaunāko izrādi “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta”. Pirms izrādes, pulksten 17.30, ikviens interesents aicināts uz teātra kritiķes un Spēlmaņu balvas žūrijas locekles Silvijas Radzobes sarunu ar izrādes režisori Lauru Grozu-Ķiberi par tēmu “Dīvaino cilvēku valdzinājums teātrī”. Saruna notiks koncertzāles “Cēsis” kino zālē, ieeja - bez maksas. Savukārt kino gardēžiem, kas vēl nav paguvuši izbaudīt unikālos brīvdabas seansus uz Gaujas pie Ērgļu klintīm, 4. augustā, pulksten 22.00 būs pēdējā iespēja to vēl izdarīt. Noslēdzošajā Cēsu Mākslas festivāla “kino uz ūdens” seansā skatīsimies vācu režisora Vernera Hercoga filmu “Agire, Dieva dusmas” (1972). Šis kino darbs izceļas ar Klausa Kinska izcilo aktierdarbu, ir filmēta ekstremālos apstākļos Amazones džungļos un tajā piedalās liels daudzums masu skatu dalībnieku autentiskos 16. gadsimta Brazīlijas konkistadoru tērpos. Filmā risinās stāsts par spāņu konkistadoru ekspedīciju, kas dodas lejup pa Amazones upi zelta un labklājības meklējumos. Pirms seansa pulcēšanās pie Ērgļu klintīm, lai pārceltos uz otru upes krastu, ne vēlāk kā 21.30. Sestdiena, 5. augusts, būs notikumiem visbagātākais. 17.00 Cēsu Sv. Jāņa baznīcā muzicēs Eiropas konkursos novērtētā latviešu ērģelniece Liene Andreta Kalnciema, kura kopā ar spožo klarnetistu Mārtiņu Circeni atskaņos latviešu un franču komponistu mūziku. Liene Andreta Kalnciema saka: “Mūsu izvēlētajā programmā būs varenība, meditācija, šarms un virtuozitāte.” Savukārt 21.00 Cēsu Pils parka estrādē gaidāms nozīmīgākais šī gada Cēsu Mākslas festivāla muzikālais notikums – argentīniešu komponista Osvaldo Golihova flamenko operas Ainadamar pirmuzvedums Latvijā. Golihova opera ir viens no 21. gadsimta spilgtākajiem pienesumiem operžanrā, un tā guvusi grandiozus panākumus lielākajos ASV opernamos, kā arī Austrālijā, Spānijā un daudzās citās vietās. Spāniski ritmi, flamenko afekti, arābu vinjetes, ebreju motīvi, trokšņu asociācijas un kaislīgas melodijas – tas viss būs dzirdams šī krāšņā un dziļi aizkustinošā meistardarba iestudējumā Cēsu Pils parka estrādē. Opera Ainadamar (no arābu valodas – “asaru avots”) ir kaislīgs un dramatisks stāsts par rakstnieku Federiko Garsiju Lorku un aktrisi Margaritu Širgu. Operas pamatā ir trimdā Urugvajā dzīvojošās Margaritas atmiņas par vairākus gadu desmitus seniem notikumiem Spānijā – Lorkas lugas “Mariana Pineda” uzvedumu Širgas teātrī un 1936. gadu, kad Lorka atsakās braukt kopā ar Širgu uz Latīņameriku, bet par spīti draugu brīdinājumiem dodas uz dzimto Granādu, kur viņu nenoskaidrotos apstākļos noslepkavo. Operas Ainadamar Cēsu koncertuzvedumā piedalīsies izcili solisti, kas guvuši vērā ņemamu skatuves pieredzi šī opusa atskaņošanā. Federiko Garsijas Lorkas lomā būs Marina Pardo, kas Lorkas lomu dziedājusi Spānijas pirmuzvedumā un pēc tam ar lieliem panākumiem piedalījusies Filadelfijas operas iestudējumā. Margaritas Širgu lomā redzēsim Mariju Inohosu-Montenegro, kas šo lomu dziedājusi vairākos iestudējumos, tostarp Filadelfijas operā, kur guvusi preses atsauksmi – “vokāli un skatuviski viņa ir kā sapnis”. Trešais viessolists Cēsu iestudējumā būs Alfrēdo Tehada – pieredzējis flamenko dziedātājs ar enerģētiski spēcīgu skatuvisku pievilcību un lielu pieredzi daudzos Spānijas mūzikas namos. Uzvedumā piedalīsies arī Latvijas solisti: Sonora Vaice, Mihails Čuļpajevs, Rihards Millers un Rihards Mačanovskis, kā arī Latvijas Radio kora dziedātājas. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Andris Poga, bet režisors – Viesturs Kairišs.
Gādājot par to, lai unikālo operas Ainadamar pirmuzvedumu redzētu pēc iespējas plašāks skatītāju loks, Cēsu Mākslas festivāla tehnoloģiju partneris LMT nodrošinās pasākuma tiešraidi. Golihova flamenko opera būs skatāma ne tikai Cēsu pils parka estrādē, bet arī internetā un mobilajā lietotnē LMT Straume. Seko līdzi: http://straume.lmt.lv/ainadamar. Visu Cēsu Mākslas festivāla norises laiku līdz pat 19. augustam INSIGNIA mākslas galerijā koncertzālē “Cēsis” ir apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu, SEB stipendiātu, darbu izstāde “Netveramā robeža”. Vienpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona – SEB bankas, vadošā telekomunikāciju operatora un festivāla ģenerālsponsora LMT, SIA Alfor, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda un Cēsu novada domes atbalstu. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv.
Mediju kontaktiem: Egija Saļņikova Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja Tālr.: 26171151, e-pasts: egija.salnikova PIE gmail PUNKTS com
Izrāde tapusi pēc Valkas novada domes iniciatīvas sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri un ir viens no Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes simtgadei veltītajiem pasākumiem Valkā. Lugu īpaši šim gadījumam uzrakstījis pazīstamais Latvijas Radio komentētājs Eduards Liniņš. Izrādes režisors ir Gundars Silakaktiņš, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, muzikālais noformējums - Valdis Zilvers. Galvenajās lomās iejutīsies Latvijas Nacionālā teātra aktieri Zane Dombrovska un Raimonds Celms. Izrādē spēlēs aktieri no vairākiem Latvijas teātriem: Ivars Puga, Ivars Kļavinskis, Ģirts Liuziniks, Mārtiņš Liepa, Kaspars Zāle, Kristians Kareļins, Kristaps Ķeselis, Jurģis Spulenieks, Artis Drozdovs, Pēteris Galviņš un citi. Izrādi muzikāli papildinās Valkas pilsētas kultūras nama vokālais vīriešu ansamblis “Lai skan!”.
Izrādes centrā ir igauņu meitenes un latviešu strēlnieka skaudrais mīlas stāsts. “Uzvedumā katram skatītājam būs iespēja atgriezties un iepazīt sarežģītu, bet nenoliedzami interesantu un svarīgu Latvijas vēstures posmu - laiku, kad veidojās mūsu valsts,” atklāj režisors G.Silakaktiņš.
Izrādes veidotāji atklāj, ka izrādē skatītāju rindu izkārtojums būs neierasts un piemērots tam, lai iejustos tā laika notikumos. Uzveduma „Valka. Latvija. Brīvība” vizuālajā tēlā svarīga loma būs vēsturiskām fotogrāfijām un videomateriāliem. Biļešu cena: 7 - 10 eiro. Grupu biļetēm, pērkot 5 un vairāk biļetes, cena ir 5 eiro. Biļetes iespējams iegādāties Valkas pilsētas kultūras namā, kā arī zvanot pa tālruni 64723055 vai 20235967 (norādot savu vārdu, uzvārdu un e-pasta adresi, uz kuru nosūtīt Valkas novada domes rekvizītus biļetes apmaksai). Savu neatkarīgu un demokrātisku valsti ieguvām mērķtiecīgā darbā vairāku gadu garumā, drosmīgi un tālredzīgi Latvijas cilvēki to darīja iespējamu. Latvijas valsts simtgades programma izgaismo nozīmīgākos neatkarības ceļa pagrieziena punktus, un Valkai Latvijas tapšanā ir nepārvērtējama loma. 2017.gadā aprit simts gadi kopš Valkā 1917. gada vēlā rudenī sanāca Latviešu Pagaidu Nacionālā padome. Šim vēsturiski nozīmīgajam notikumam veltīts norišu cikls, kas ar augsta līmeņa starptautisku konferenci, svētku koncertu, pieminekļa un izstādes atklāšanu Valkā noslēgsies 2.decembrī. Iesaisties un izzini www.lv100.lv / www.valka.lv / #Valka1917
Papildu informācija: Aivars Ikšelis Latvijas valsts simtgades svinību Koordinators Valkas novadā Tel.: 6 4722360 / Mob.tel.: +371 29423675 e-pasts: aivars.ikselis PIE valka PUNKTS lv
Kocēnu pastaigu promenādes izveide un labiekārtošana aizsākās pirms teju trim gadiem. Soli pa solim līdz tam mazāk koptajā vietā nu norisinās brīvdabas pasākumi, gan vietējie, gan Kocēnu viesi arvien vairāk to izmanto netraucētai un mierīgai atpūtai. Gan ar kājām, gan velo un bērnu ratiņiem ērtāk un piemērotāk izmantojami šopavasar kļuvuši celiņi. Vērīgākie pamanīs vēsturisko bruģi, kas, Lielās talkas laikā atsegts, interesentiem atstāts kā liecība un saistoša pietura nelielajā pastaigā. Jaunā pastaigu promenāde papildina Kokmuižas pils parku, un dod iespēju mierīgi un nesteidzīgi izbaudīt gleznainu un ainavisku pastaigu, kā arī ieraudzīt Kokmuižu un Kocēnus no cita skatu punkta. Informāciju sagatavoja: Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Inese Pabērza Mob.tel.: 26418755 E-pasts: medijiem PIE kocenunovads PUNKTS lv |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Alūksnes pilsētas svētku laikā, no 4. līdz 6. augustam, Alūksnē notiks 2. Starptautiskais deju festivāls “Alūksnes vasara”, kurā piedalīsies septiņi kolektīvi no sešām valstīm.
Laikā no 2017.gada 4.augusta līdz 17.septembrim Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeju rīko Latvijas novadu tautas lietišķās mākslas izstādi.
Cēsu Mākslas festivāls šonedēļ savus apmeklētājus aicina uz koncertu “Ērģeļu un klarnetes romance” Sv. Jāņa baznīcā. Būs iespēja noskatīties vienu no Dailes teātra jaunākajām izrādēm “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” un pirms tās piedalīties teātra kritiķes Silvijas Radzobes sarunā ar izrādes režisori Lauru Grozu-Ķiberi. Gaidāms arī noslēdzošais brīvdabas seanss uz Gaujas upes pie Ērgļu klintīm un visa šī gada festivāla kulminācija Cēsu pils parka estrādē – Osvaldo Golihova operas Ainadamar pirmuzvedums Latvijā.
6.augustā plkst.18.00 Valkas pilsētas kultūras namā notiks pirmizrāde muzikālajai izrādei “Valka. Latvija. Brīvība.” Latvijas valsts simtgadei veidotajā izrādē caur divu cilvēku likteņu un mīlas stāstu atainos Latvijas dibināšanu, akcentējot Valkas nozīmi valsts izveidē.
Ar katru gadu arvien skaistākus vaibstus Kocēnu ciemā iegūst teritorija pie ūdenskrātuvēm. Arī šajā gadā pašvaldība veikusi ieguldījumus infrastruktūrā, lai turpinātu pastaigu promenādes izveidi. Teritorija kļuvusi gaišāka diennakts tumšajā laikā- ir pabeigta apgaismojuma izbūve. Tāpat izvietoti atpūtas infrastruktūras elementi- soliņi.