.png)
|
Arhīva kalendārs
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina piedalīties pilsētas ekskursijā "Brīvības stāsts Valmierā". Ekskursiju vadīs tūristu gide un vēsturniece Ineta Amoliņa, atklājot Valmieras lomu Latvijas neatkarības veidošanās ceļā. Pulcēšanās plkst. 11.00 pie Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas. Ekskursijas laikā būs iespēja uzzināt, kādi svarīgi notikumi risinājušies valmieriešiem ikdienas gaitās tik ierastās vietās. Vairāk nekā gadu pirms Latvijas valsts proklamēšanas pirmo reizi Valmierā tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Tas rotāja Valmieras Latviešu biedrības namu, kas mūsdienās nes Valmieras Drāmas teātra vārdu. Bet jau 16.gadsimtā reformācijas idejas iesakņojās arī Livonijā, un Valmieras landtāgs pasludināja ticības brīvību. Kāpēc Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā ir piemiņas plāksne Kārlim Ulmanim un īpaši godināts kāds igauņu skolnieks – arī šiem stāstiem, ko atklās vēsturniece, ir būtiska nozīme Latvijas ceļā uz neatkarību. Kur atradās Valmieras reālskola, kāpēc godinām skolnieku rotas jauniešus un kāda nozīme šajos notikumos bija vingrošanas skolotājam Alfrēdam Lukstiņam un skolas direktoram Ludvigam Adamovičam. Kas norisinājās Vecpuišu parkā pirms Pirmā pasaules kara? Par ko ar svecīšu gaismiņām ik gadu Lāčplēša dienā godinām aizgājējus, kuru atdusas vietas sargā balti krusti? Kāda Valmieras skolotāju semināram ir saistība ar 1905.gada revolūciju? Kādas pasaules vēsturē iespaidīgas, jo miermīlīgā pretošanās kustībā iesaistījās neskaitāmi Latvijas brīvības aizstāvji, akcijas dalībnieki esam bijuši paši vai mūsu ģimenes locekļi? Šie ir tikai daži jautājumi, par kuriem saistošā veidā ekskursijas laikā pastāstīs I.Amoliņa. Dalība ekskursijā ir bez maksas. Aicinām interesentus pieteikties savlaicīgi, rakstot e-pastu tic PIE valmiera PUNKTS lv, ierodoties Valmieras Tūrisma informācijas centrā vai zvanot pa tālruni 26332213, 64207177. Ekskursija norisināsies projekta “Brīvības ielas stāsts 9 pilsētās, reģionu simboli un vērtības” ietvaros. Katram stāsts par brīvību ir citādāks – no nacionālā un valstiskā skatījuma līdz dzimtai, ģimenei un personībai. Valmierā Brīvības ielas stāsti būs vairāku norišu kopums ar vienojošo vadmotīvu “Brīvības iela”, un tos vēsturē palīdzēs “ierakstīt” vēsturnieki un sabiedriskie darbinieki, iedzīvotāji, atklājot savus īpašos notikumus. Projektu “Brīvības ielas stāsts 9 pilsētās, reģionu simboli un vērtības” īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Latvijas Lielo pilsētu asociācija sadarbībā ar deviņām republikas pilsētām. Informāciju sagatavoja: Zane Bulmeistare Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Mob. tālr.:26443410
t="138" />
Svētdien, 13. maijā, Vecates pagastā tiks dots starts MTB velobraucienam Burtnieku novada kauss 2018 “Apkārt Burtnieku ezeram”. Velobraucienam šogad piešķirta Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) 1. kategorija, taču sacensības ir piemērotas ne tikai profesionāliem riteņbraucējiem un sportistiem, bet arī jebkuram sporta entuziastam, riteņbraukšanas fanam un piedzīvojumu meklētajam. Dalībniekiem starts tiks dots trīs distancēs. Tradicionālajā maršrutā apkārt Burtnieka ezeram (47 km), kurā dalībniekiem būs iespēja sacensties dažādās vecuma grupās. Pirmo trīs vietu ieguvēji tiks apbalvoti ar apbalvojuma kausiem un balvām, bet absolūtā vērtējuma uzvarētājiem ir sarūpēts arī iespaidīgs naudas balvu fonds. Mazie čempioni varēs sacensties bērnu distancēs (300m – 800m). Šī gada jaunums - Retro velobrauciens 9 km garumā. Retro braucienā tiek aicināti piedalīties velomīļi, kuri grib izbaudīt īpašu riteņbraucēju svētku atmosfēru un nevēlas sacensties. Mudinām saposties retro tērpos, kā arī izrādīt braucienam atbilstošus velosipēdus! Pasākuma noslēgumā sumināsim atraktīvākos un kolorītākos braucējus. Sacensību programma: No plkst. 9.30 dalībnieku ierašanās, reģistrācija, distances apskate un iesildīšanās; plkst. 11.00 Retro velobrauciena starts; plkst. 11.05 – 12.00 Starts bērnu distancēm; plkst. 12.10 Komandu pārstāvju sapulce; plkst. 12.30 starts 47km distancei; plkst. ~15.00 apbalvošana un loterija.
Sacensību organizatori būs parūpējušies gan par līdzjutēju, gan par visu dalībnieku labsajūtu pēc pievarētajiem kilometriem. Pārrunāt piedzīvoto un atgūt spēkus varēs, mielojoties ar tradicionālo zupu. Uz vietas darbosies arī veloserviss. Tāpat visi sacensību dalībnieki piedalīsies loterijā, kurā varēs laimēt dažādas balvas. Iepazīties ar nolikumu un iespēja pieteikties sacensībām var mājas lapā www.sportlat.lv, aizpildot pieteikšanās formu. Dalību pieteikt varēs arī uz vietas sacensību dienā. Jāatzīmē, ka dalības maksa līdz 13. maijam ir mazāka nekā sacensību dienā. Velobrauciens ir nozīmīgs Burtnieku novada sporta notikums, kurš ik gadu pulcina vairākus simtus dalībnieku. Trase lielākoties ved cauri Burtnieka ezera krasta mežiem, tā neizceļas ar stāviem kāpumiem, taču ir interesanta, pateicoties daudzveidīgajām ainavām, ūdens šķēršļiem, lauku ceļiem, gleznainām ainavām un lielai dabas objektu daudzveidībai. Sacensības organizē Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Pēdu nav” un sporta klubu „SportLat”.
Informāciju sagatavoja: Elīna Krūkle, Sporta un kultūras koordinatore
Šogad Kultūras ministrijas pateicības rakstu un naudas balvu saņems 45 audzēkņi un 51 pedagogs no 17 izglītības iestādēm – Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas, Profesionālās izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola", Profesionālās izglītības kompetences centra "Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola", Profesionālās izglītības kompetences centra "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola", Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas, Jūrmalas Mūzikas vidusskolas, Jūrmalas Mākslas skolas, Ādažu Mākslas un mūzikas skolas, Talsu Mākslas skolas, Ķekavas Mākslas skolas, Bērnu un jauniešu centra "Daugmale", Augusta Dombrovska mūzikas skolas, Ievas Muzikantes mākslas studijas "Ieva Art Studio", Jāņa Simsona Madonas mākslas skolas, Staiceles Mūzikas un mākslas skolas, Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas. Laureātu saraksts skatāms ŠEIT. Saņemtos 200 pieteikumus vērtēja žūrija šādā sastāvā: priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktores vietnieks kultūrizglītības jautājumos, Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītājs Andis Groza, žūrijas priekšsēdētāja vietniece, Kultūras ministrijas Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija, LNKC mākslas izglītības eksperte Ilze Kupča, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras profesors Juris Kalnciems, LNKC mūzikas izglītības eksperts Kārlis Jēkabsons un Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Gunta Bāliņa. Kultūras ministrijas balva jauniešiem par sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādes un skatēs mākslu nozarēs iedibināta 1998. gadā. Ar šo Balvu Latvijas valsts atzīmē kultūrizglītības iestāžu audzēkņu spilgtākos radošos panākumus un viņu skolotāju ieguldīto darbu. Projekta organizatorisko un tehnisko sagatavošanu veic Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Vienlaikus ar Kultūras ministrijas balvu tiks pasniegta arī Latvijas Nacionālā kultūras centra iedibinātā Cimzes balva, ar kuru godinās izcilākos Latvijas profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogus kultūrizglītības jomā – mūzikā un mākslā. Informāciju sagatavoja: Linda Ertmane Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985; 29181396 Linda.Ertmane PIE lnkc.gov PUNKTS lv
Atbalstot valsts mērogā aktualizēto politiku par ikviena bērna tiesībām uz ģimeni, vienlaikus uzsverot nepieciešamību stiprināt audžuvecāku, aizbildņu un adoptētāju kopienas, šī gada 5. - 6.aprīlī Vidzemes plānošanas reģiona (turpmāk – VPR) pašvaldību pārstāvji no bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Kandavu un Tukumu. Brauciena mērķis bija uzklausīt ne tikai citu reģionu pašvaldību speciālistu pieredzi, bet uzzināt arī audžuvecāku, aizbildņu un adoptētāju viedokli par saņemto vai, gluži pretēji, nepietiekamo atbalstu savā pašvaldībā, kas saistās ar šo pienākumu veikšanu.
Tiekoties ar Kandavas novada bāriņtiesu un sociālo dienestu, speciālisti īpaši uzsvēra nepieciešamību pēc abu struktūrvienību ciešas sadarbības, strādājot kopīgam mērķim. Kandavas novads Latvijas mērogā līdz šim īpaši izcelts saistībā ar lielo audžuģimeņu un aizbildņu skaitu. Kandavas novada Sociālā dienesta direktors Ints Leitarts norādīja:“ Ir bijuši laiki, kad kopā ar kolēģiem no sociālā dienesta, ņemot rokās cienastu, devāmies pie iedzīvotājiem uz mājām, aicinot tos kļūt par audžuģimenēm! “ Neskatoties uz akūtu nepieciešamību veicināt audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaita pieaugumu, pašvaldībās, kurās vidzemnieki viesojās, liela uzmanība pievērsta preventīvajam sociālajam darbam ar ģimeni. Kā uzsvēra Kandavas novada pašvaldību darbinieki - ir svarīgi apsekot problēmģimenes, atbalstīt tās problēmu risināšanā. Speciālisti atzīst, ka tas ir ilgstošs darbs. I.Leitarts vairākkārt uzsvēra: “Lai katram bērnam būtu ģimene, ir daudz jāstrādā - tas nenotiek vienā dienā!”. Vienlaikus Vidzemes pašvaldību speciālistiem kandavnieki atgādināja, ka, rūpējoties par audžuģimeņu (aizbildņu, adoptētāju) skaita pieaugumu, nevajadzētu aizmirst par kvalitāti. Ir labi, ja cilvēks laicīgi apzinās, ka tas nav viņu aicinājums, būtiski ir arī saprast cik bērnus ģimene spēj uzņemt, lai bērni un pašas audžuģimenes neciestu. Šo situāciju saasina gadījumi, kad citu novadu bāriņtiesas, pašas sazinoties ar audžuģimenēm, ievieto bērnus. Vietējai bāriņtiesai tomēr vislabāk zināms, kādas ir katras ģimenes iespējas. Ne visi spēj uzņemt sešus bērnus, pat tad, ja fiziski vietas pietiek. Gan pašvaldību speciālisti, gan arī satiktās audžumammas Kandavā un Tukumā apliecināja, ka par audžuģimeni var kļūt vien tad, ja cilvēkam ir misijas apziņa - saņemtais finansējums neatsver nedz ieguldītās rūpes, nedz arī finansiālos izdevumus.
Satiktie audžuvecāki norādīja, ka reizēm izšķiroša ir iespēja katram bērnam rast individuālu pieeju, ka valstij būtu jāparedz atvieglojumi nokļūšanai pie speciālistiem, kuru pakalpojumi ir nepieciešama bērna veselības stāvokļa uzlabošanai, tai skaitā, rosinot padomāt par ceļa izdevumu atmaksu, īpaši laukos dzīvojošajām audžuģimenēm. Visbiežāk bērni ģimenēs nokļūst ar mazākām vai lielākām veselības problēmām, nereti audžuvecākiem pašiem jāpieņem lēmums, kādus speciālistus apmeklēt, lai uzlabotu bērna fizisko un emocionālo stāvokli. Turklāt būtisks ir ne tikai pašvaldību finansiālais atbalsts, bet arī interese par to, kā klājas bērnam un audžuģimenei pēc tam, kad bērns ģimenē ievietots. Kā atzina audžuvecāki, pozitīva sadarbība var motivēt arī citas ģimenes saņemt drosmi un dot kādam bērnam ģimeni. Arvien tiek atzīts, ka pusaudžus ģimenēs uzņemt vecāki bieži vien baidās. Kā atzina profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” vadītāja un vienlaikus arī audžumamma Ārija Martukāne: “Pusaudžus ģimenes labprāt savās mājās uzņems tad, kad būs pietiekošs un atbilstošs atbalsts. Lai arī cik ļoti negribētos atzīt, joprojām lielāka vēlme ir uzņemties rūpes par maziem un veselīgiem bērniem, izvairoties no stūrgalvīgiem pusaudžiem vai, piemēram, bērniem ar īpašām vajadzībām.” Arī Ā. Martukāne uzsvēra, ka gadījumos, kad bērnu tomēr nākas izņemt no ģimenes, būtiski aizbildni meklēt starp radiem vai starp bērnam apkārt esošajām ģimenēm, jo ierastās vides saglabāšana šajā traumatiskajā notikumā ir ļoti būtiska. “Iespējams, kāda drauga vai klases biedra vecāki ir gatavi uzņemt bērnu savā ģimenē, ļaujot turpināt skolas gaitas, nešķirot no draugiem, kas bērnam ir vitāli svarīgi.” Saprotams, ka šādā brīdī ļoti būtisku lomu spēlē sociālā darbinieka ieinteresētība un bāriņtiesas pārstāvja lēmumi, kas ietekmē bērna turpmāko dzīvi.
Tukuma novada pašvaldība jau tagad iegulda ievērojamu darbu un finanšu līdzekļus preventīvajā sociālajā darbā. Novadā ir sociālais pedagogs, kurš strādā pirmsskolas izglītības iestādēs, lai risinātu problēmas ģimenē jau agrīnā stadijā, kad bērns tās neprot noslēpt un problēmas pašas sevi atklāj. “Mēs ejam uz to, lai neviens bērns nebūtu institūcijā”, norāda Tukuma novada sociālā dienesta direktore Ina Balgalve. Tukuma novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Antra Dzelme klātesošajiem uzsvēra: “Pirms pieņemt gala lēmumu par bērna izņemšanu no bioloģiskās ģimenes, vecākiem tiek dota iespēja labot situāciju. Mēs ļoti cenšamies stiprināt viņu ticību sev un veidojam uzticamas un cieņpilnas attiecības. Kad vecāks ir gatavs sadarboties, aicinām risināt samilzušās problēmas un sastādām konkrētu plānu ar uzdevumiem, kas vecākiem jādara. Bet es noteikti aicinātu savus kolēģus vērst uzmanību kāda niansei - svarīgi, lai šie uzdevumi ir reāli izpildāmi. Pašvaldību speciālists, piemēram, māmiņai ar zīdaini nevar uzlikt uzdevumu - atrast darbu un mājvietu, lai atgūtu savus jau izņemtos bērnus, jo realitātē tas nav iespējams.” Gan pašvaldību speciālists, gan mēs ikviens, kā sabiedrības daļa, varam kādam cilvēkam palīdzēt saņemties vai gluži pretēji-pastumt dziļāk, šķietami neatrisināmā situācijā.
Vairāk informācijas: Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2018. gada 26. aprīlī plkst. 12.00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tiks apbalvoti kultūrizglītības nozares talantīgākie audzēkņi, viņu skolotāji un koncertmeistari. Apbalvojumu piešķir par nozīmīgiem sasniegumiem starptautiskos konkursos, izstādes un skatēs mākslu nozarēs.
Audžuvecāks, aizbildnis vai adoptētājs - tās ir dažādas juridiskas formas, bet ar kopīgu mērķi - sniegt mājas un atbalstu bērnam, par kuru bioloģiskie vecāki nav spējuši parūpēties. Tomēr tas, cik ātri bērniem tiks atrasta jauna mamma un tētis, vai arī, cik veiksmīgi notiks darbs ar bioloģiskajiem vecākiem, lai bērns pēc iespējas ātrāk atgrieztos savā ģimenē, lielā mērā ir atkarīgs arī no pašvaldību speciālistu ieinteresētības un motivācijas situāciju risināt. Latvijā ir vairāk nekā tūkstotis bērnu, kuri atrodas bērnu namos un kuriem vajadzīga mamma un tētis. Ja pašvaldībā strādā ar mērķi - katram bērnam savu ģimeni, tad bieži šāds mērķis prasa pašu darbinieku nesavtīgu iesaistīšanos. Tomēr nereti rodas jautājums - kā atrast šos audžuvecākus un kāds atbalsts viņiem nepieciešams, lai viņi izšķirtos par labu lēmumam savā ģimenē uzņemt kādu bērnu.
