.png)
|
Arhīva kalendārs
Jaunie uzņēmēji – Oskars un Elvijs – Latvijā atgriezās vairāk kā pirms gada. Būtisks stimuls biznesa uzsākšanai bija dalība Vidzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības atbalsta grantu konkursā “Atgriešanās atbalsts”, kur viņi ieguva līdzfinansējumu autotransporta servisa izveidei.
Abi ilgu laiku dzīvojuši katrs savā valstī – Oskars 9 gadus dzīvojis Beļģijā, savukārt Elvijs 10 gadus mājojis Īrijā. Pazīstami bijuši jau pirms aizbraukšanas, proti, abi iepazinušies divdesmit gadu vecumā un sapratuši, ka viņus vieno kopīga interese par automašīnām, kas tagad transformējusies kopīgā biznesā. Aizbrauca uz mēnesi, atgriezās pēc 9 gadiem Aizbraukt no Latvijas uz tik ilgu laiku neviens no viņiem nebija plānojis. Oskars stāsta, ka sākotnēji uz Beļģiju aizbrauca uz mēnesi ciemos pie brāļa, kurš brauca motokrosā ar blaķeni – bija kantētājs blakus braucējam, kurš, savukārt, strādāja lielā transporta kompānijā jau paaudžu paaudzēs. Brālis Oskaram deva iespēju pastrādāt garāžā, kā pirmo uzdevumu lūdzot nokrāsot mašīnas detaļu, kam sekoja jauni pienākumi. Takā Latvijā tai laikā bija ekonomiskā krīze, tika pieņemts lēmums palikt. “Dzīve tā iekārtojās, ka plānotā mēneša vietā atgriezos tikai pēc 9 gadiem,” stāsta Oskars, kurš visus šos gadus strādāja lielajā transporta kompānijā “Hendrickx & Zonen”. Vienam no darbiniekiem aizejot pensijā, viņam tika piedāvāts jauns darbs – krāsot smagās mašīnas. “Toreiz paskatījos uz to mašīnu, tā bija griestu augstumā. Pārliecības, ka to varu izdarīt, nebija. Tomēr teicu, ka mēģināšu, jo man nebija ko zaudēt,” atceras Oskars. “Sākumā deva vecākas mašīnas, bet gada laikā jau krāsoju pilnīgi jaunas mašīnas. Paralēli apprecējos, piedzima bērns. Kad mazais pieteicās, sieva aizbrauca atpakaļ uz Latviju. Nopirku Latvijā dzīvokli un bija skaidrs, ka pienāks diena, kad atgriezīšos, tas bija tikai laika jautājums.” Lai gan Oskars jau gadiem runāja par braukšanu atpakaļ, Elvijs, kurš teica, ka atpakaļ nebrauks, jo viss ir labi tāpat, atgriezās Latvijā ātrāk un iedvesmoja atgriezties arī Oskaru. “Es jau piecus gadus braucu atpakaļ,” smejas Oskars. “Beļģijā man bija Latvijas televīzija, sekoju līdzi aktualitātēm, skatījos ziņas. Es esmu patriots. Nemaz negribēju braukt prom no Latvijas, bet Beļģijā redzēju iespējas sevi pilnveidot un arī nopelnīt.” Savukārt Elvijs uz Īriju sākotnēji braucis pie sievas krustmātes un strādāja dažādus gadījuma darbus, līdz brīdim, kad ar draugu dabūja garāžu, kur varēja sākt darboties ar auto virsbūvju remontu. Īrijā viņš dzīvoja kopā ar sievu un plānoja tur palikt vēl 3 gadus pēc kāzām, taču apstākļi sakārtojās savādāk – “pēc kāzām, atbraucot no ceļojuma, saņēmām vēstuli, ka sešdesmit dienu laikā ir jāizvācas, jo māju pārdod. Reģionā, kurā dzīvojām, ir milzīgas problēmas ar mājokļa atrašanu, tādēļ teicu sievai, ka braucam mājās. Tas viss notika ļoti pēkšņi un neplānoti.” Ir jāiet un jādara Elvijs stāsta, ka gan viņa tēvs, gan audžu tēvs šajā jomā ir darbojušies vairāk kā 20 gadus, tādēļ pieļauj iespējamību, ka arī tas atstājis uz viņu iespaidu un no tā iedzimusi interese par automašīnām. “Tas, ka darbs pašam patika un sanāca, bija viens no iemesliem, kādēļ bija skaidrs, ka, atbraucot atpakaļ uz Latviju, neiesim strādāt pie kāda cita, bet paši veidosim savu uzņēmumu.” Arī Oskars piekrīt, ka bija jau skaidrs, ka neies pie kāda garāžā strādāt, bet vēlēsies veidot kaut ko savu.
Atgriežoties Latvijā un sākot jau konkrētāk domāt par savu biznesu, viens no pirmajiem izaicinājumiem bija telpu atrašana – ātri sapratuši, ka paši tās nevar atrast, abi domubiedri gāja uz Cēsu domi pēc palīdzības. Domes darbinieki aizsūtīja pie Remigrācijas koordinatores Vidzemes plānošanas reģionā Ijas Grozas, kura, savukārt, izstāstīja par grantu konkursu. “Viss ļoti veiksmīgi sakrita – bijām tikko atgriezušies un tieši tai gadā tika rīkots pirmais pilotprojekts šim uzņēmēju atbalstam”, stāsta Elvijs. Uzsākot pieteikšanās procesu, jaunie uzņēmēji saskarās ar vairākām problēmām un jau apdomāja iespēju padoties un konkursā nepiedalīties, taču Ija neesot ļāvusi padoties. “Ija teica, ka redz, ka mums ir pareizā domāšana, ir jāiet un jādara. Neļāva mums nolaist rokas. Tā arī izcīnījāmies, bija jāstaigā no vienas iestādes uz otru. Un finālā veiksmīgi tikām pie atbalsta.” Uzsākot savu biznesu, ir jābūt gatavam uz visu Vērtējot šādu konkursu un projektu nozīmi, abi piekrīt, ka tādi ir nepieciešami, lai gan iegūstamās summas parasti nenodrošina visu nepieciešamo finansējumu, bet kalpo kā līdzfinansējums paša ieguldījumiem. “Ja grib uzsākt biznesu no nulles, tad tas ir tikai mazs procents no kopējās summas, bet tas joprojām ir liels atbalsts un noteikti palīdz noturēt fokusu uz savu mērķi un ātrāk to sasniegt”, pārdomās dalās Oskars. Jaunie uzņēmēji atzīst, ka divatā veidot biznesu ir vieglāk, kā darot to vienam pašam. Izdevumu apjoms viennozīmīgi atkarīgs no biznesa, bet svarīga loma, īpaši sākuma procesā, ir pazīstamajiem, kurus var piesaistīt. “Mēs nācām jau ar pamatu uzņēmumam, jo abi bijām gadiem pirkuši savus instrumentus, ierīces. Kaut kas arī no tēviem, vecmeistariem, kā saka, dabūts. Tagad jau atkal ir daudz lietas, ko varam uzskaitīt, kas ir nepieciešamas,” stāsta Elvijs. Par spīti nepārtraukti nepieciešamajiem ieguldījumiem biznesā – neviens no viņiem savu izvēli atgriezties Latvijā un veidot savu biznesu nenožēlo. Abi gan atzīst, ka, uzsākot savu biznesu, ir jābūt gatavam uz visu. Pirmā gada laikā trakākā pieredze bijusi, kad bija jāstrādā līdz sešiem rītā, lai varētu laicīgi nodot klientam mašīnu. Tāpat ir ieguldījuši daudz savus līdzekļus, pārdevuši savu kustamo un nekustamo mantu. Ar pārliecību par to, ko dara. “Mēs jau abi to darām gadiem, zinām, ko varam,” pārliecinošo gājienu uz savu biznesu komentē Elvijs. “Zinām arī apkārtējos uzņēmējus, kuri darbojas tai pat sfērā, zinām kvalitāti un piedāvātos pakalpojumus. Sapratām, ka, ja esi darītājs, tad šeit var strādāt un dzīvot! Un prasīt par to tieši tikpat naudu kā tur – Īrijā vai Beļģijā.”
Arī ārzemēs neko par velti nedod Tiem, kuri saka, ka Latvijā viss ir slikti un nav nekādu iespēju, puiši saka, ka tā ir pašu izvēle – arī ārzemēs neko tāpat vien par velti nedod. Elvijs norāda, ka dzīvojot Īrijā kopā ar ģimeni izdevumi un ienākumi kopumā sanāk aptuveni tādi paši, neko iekrāt īsti nav iespējams, ja ir labs dzīvoklis vai māja, mašīna un citi ikdienas tēriņi. “Uz ārzemēm aizbrauc un iet strādāt siltumnīcās, fabrikās. Nekas prestižs jau tas nav. Bet ir cilvēki, kuri tādos apstākļos ir laimīgi, galvenais, ka ir noteikta mēnešalga un var par to nedomāt,” stāsta Elvijs. Abi norāda, ka ir gadījumi, kad cilvēks pirms tam ir dzīvojis tikai dziļos Latvijas laukos un, no turienes aizbraucot uz ārzemēm, paveras iespējas, kādas līdz šim nav redzētas un rodas iespaids, ka Latvijā tas nav iespējams, lai gan patiesībā bieži vien to nosaka atrašanās vieta un skats uz situāciju. Oskars gan atzīst, ka, ja būtu viens pats, nav pārliecināts par biznesa rezultātiem, atzīstot, ka noteikti būtu daudz grūtāk.
Informāciju sagatavojusi: Kaiva Anna Upleja, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve, E-pasts: kaiva.upleja PIE strategies PUNKTS lv
Piektdien, 4. oktobrī, Vidzemes pašvaldību atkritumu apsaimniekotājs SIA “ZAAO” (ZAAO) paziņoja, ka par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju apstiprināts līdzšinējais Smiltenes novada mērs Gints Kukainis, kurš darbu uzsāks 2020. gada 1. janvārī. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām Smiltenes novada domes vadībā plānotas izmaiņas.
Smiltenes novada domes sēžu darba kārtībā novembrī vai decembrī tiks iekļauts jautājums par jauna domes priekšsēdētāja ievēlēšanu, jo līdzšinējais domes priekšsēdētājs Gints Kukainis ir pieņēmis jaunu dzīves izaicinājumu – atstāt novada domes priekšsēdētāja amatu, nolikt deputāta mandātu un turpmāk vadīt 28 Ziemeļvidzemes pašvaldībām piederošu kapitālsabiedrību, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “ZAAO”. Lēmumu pieņemt dzīvē jaunu izaicinājumu Gints Kukainis pamato ar to, ka Smiltenes novada pašvaldības vadībā strādā jau astoņus gadus – piecus gadus kā pašvaldības vadītājs, 2 gadus kā priekšsēdētāja vietnieks, bet pirms tam kā Saimnieciskās darbības nodaļas vadītājs, kas ir salīdzinoši ilgs laiks: “Es nevēlos kādam apnikt un būt par daudz, tāpēc pieņēmu dzīvē sev jaunu izaicinājumu, jo Smiltenes novada pašvaldības vadībā esmu jau astoņus gadus, tai skaitā kā deputāts esmu no novada pirmās dienas, kopš 2009.gada, līdz ar to ir bijusi iespēja piedalīties pie visiem procesiem, kas pēdējo desmit gadu laikā ir notikuši. Smiltenes novads ir pierādījis, ka atdaloties no Valkas rajona, spēj būt kā patstāvīga teritoriālā vienība, attīstīties un sasniegt šobrīd augstāko attīstības indeksa punktu. Ir bijis aktīvs laiks, kurā esam centušies ļoti daudz ko paveikt. Attiecībā uz teritoriālo reformu, mēs publiski esam pauduši, ka pašvaldība atbalsta ministrijas piedāvāto modeli – Smiltenes, Raunas un Apes novadu apvienošanu. Ja Saeimas balsojumā tas neizies cauri, tad izmantosim visas iespējas, lai paustu savu viedokli pret citām izmaiņām.” Gints Kukainis uzsver, ka nevienā brīdī viņam nav bijusi doma kļūt par ilggadēju pašvaldības vadītāju: “Šo gadu laikā esmu vēlējies izdarīt konkrētas lietas, īstenot noteiktus mērķus un projektus. Šobrīd manu izvirzīto mērķu apjoms tuvojas noslēgumam, mēs būsim izdarījuši praktiski visus plānotos darbus, ko Nacionālā apvienība solīja savā vēlēšanu programmā. Daļa projekti, kuri ir uzsākti, tiks realizēti šajā gadā un daļa nākamajā gadā, finansējums visiem projektiem ir saplānots. Vēlos, lai pašvaldībā tiktu ienesta jauna enerģija un jauns spēks, lai novads varētu attīstīties, tāpat kā līdz šim.” Novembrī vai decembrī domes sēdē deputātiem no sava vidus būs jāizvirza kandidāts domes priekšsēdētāja vēlēšanām, pēc kandidāta izvirzīšanas notiks aizklātā balsošana ar vēlēšanu zīmēm. Ņemot vērā to, ka Gintam Kukainim ir jānoliek arī deputāta mandāts (likuma “Par pašvaldībām” 38. panta otrā daļa), izmaiņas gaidāmas arī deputātu sastāvā. Pēc 2017. gada 3. jūnija velēšanu rezultātiem nākamais sarakstā no partijas Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ir Vilnis Korulis no SIA “Palsa”.
Informāciju sagatavojusi: Marita Mūze Smiltenes novada domes
Lai deinstitucionalizācijas process Vidzemē būtu iespējams, 15 Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības plāno veidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Šādi pakalpojumi būs neatsverams atbalsts ikvienam cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem. Dienas aprūpes centri bērniem ar funkcionāliem traucējumiem dos iespēju vecākiem atgriezties darba tirgū, atstājot bērnu profesionālu speciālistu uzraudzībā. Tikpat būtiski reģionā ir veidot sociālās rehabilitācijas centrus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, lai tādi pakalpojumi kā psihologs, Montessori nodarbības, smilšu terapija u.c. ir pieejami tuvāk dzīvesvietai. Būtiskākais pakalpojums, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu dzīvot sabiedrībā, ir grupu dzīvokļa pakalpojums. Šis pakalpojums vienlīdz svarīgs un nepieciešams gan cilvēkiem, kuri šobrīd dzīvo institūcijās, gan ārpus institūcijām dzīvojošiem cilvēkiem patstāvīgas dzīves uzsākšanai.
Pozitīvi, ka Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības apzinās šī pakalpojuma izveides aktualitāti un virza to kā vienu no galvenajām prioritātēm, veidojot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru. Tāpat pašvaldības veidos dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai palīdzētu cilvēkiem saglabāt esošās un apgūt jaunas prasmes, pēc iespējām arī iekļauties darba tirgū. Šobrīd daudzu Vidzemes pašvaldību ERAF projektu realizācijas veiksme atkarīga no iespējas saņemt Valsts kases aizdevumus. Šo problēmu aktualizējušas gan pašvaldības, gan Vidzemes plānošanas reģions, gan Latvijas Pašvaldību savienība, tāpēc 2019. gada 1. oktobrī Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums un atbalstīts ziņojumā piedāvātais risinājums aizdevumu piešķiršanai prioritārā kārtā informatīvajā ziņojumā minētajiem projektiem, tai skaitā deinstitucionalizācijas plānu īstenošanas investīciju projektiem. Tas vieš cerību, ka pašvaldību plānotais attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu izveidi jau 2020. gadā piepildīsies. Visas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības ir apņēmības pilnas turpināt iesāktos procesus, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.
Pielikumā prezentācija no semināra “Deinstitucionalizācijas horizonts. Vai sasniedzams?” Ina Miķelsone – projekta “Vidzeme iekļauj” progress (25.09.2019.) Vairāk informācijas: ESF projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t. 29289487, ina.mikelsone PIE vidzeme PUNKTS lv Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, ESF projekta "Vidzeme iekļauj" sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, anita.abolina PIE vidzeme PUNKTS lv
Viduslaikos tirgū preču piedāvājums bija bagātīgs. Tur varēja iegādāties ne tikai ierastas dabas veltes, bet arī iepazīt jaunus produktus un garšvielas, uzzināt kādu jaunu recepti izmēģināšanai mājās. Šoreiz arī tā būs. Par to būs parūpējušies projektā “Livonijas garša” iesaistījušies viesmīlības pieturvietu saimnieki un šīs tirgus daļas organizētāji – Valmiermuižas kultūras biedrība. Tirgotāju galdi būs pilni arī ar viduslaiku Livonijā nopērkamiem labumiem: kūpinājumiem un žāvējumiem, maizi, govs un kazas piena sieriem, dažādu putnu olām, medu, kaņepēm, dārzu un mežu veltēm. Būs dažādas ogas, ķiploki un to produkti, sukādes, ievārījumi, sulas un brūvējumi – vīni, sidrs un kreptīgi uzlējumi. Bagātīgo piedāvājumu papildinās arī jaunmodīgas ēdamlietas, kuras viduslaiku valmierietim liktu brīnīties - dārzeņu čipsi, tomāti, bioloģiskās želejas konfektes un citi mūsdienīgu garšu meistarstiķi.
Gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāji muižas tirgū Kokmuižas svētkos. Autors: Klāvs Vasiļevskis. Simjūda tirgū Livonijas garšas cels galdā šādas viesmīlības pieturvietas: zemnieku saimniecības “Adzelvieši”, “Birznieki”, “Buliņi”, “Indrāni”, “Jaunkalēji”, “Mežvijas”, “Skujas” un “Stūri”, uzņēmumi “Burkānciems”, “Dabas auglis”, “Latvijas Ķiploks”, “Linarium Cannabinum”, “Olalā!” un “Tāldimdi”, ražotne “Lielkalni”, Rožkalnu mājas maize no Straupes, Rūjienas amatnieku biedrība “Rūzele”, vīna darītavas “Matilde” un “Līgatnes vīna darītava”, sidra darītava “Abuls”, stipro dzērienu darītava “Veselības laboratorija” un daudzi citi. Viduslaikos pazina arī uz vietas audzētas vai ievestas garšvielas – piļu, muižu un pilsētnieku ķēķos zināja un lietoja piparus, ingveru, pētersīļus, mārrutkus, sīpolus, ķiplokus, safrānu, kanēli un daudz ko citu. Lai senās zintes par garšaugiem un garšvielām aizceļotu tautās, kā arī mudinātu izzināt receptes no senām pavārgrāmatām, tai skaitā “Tā pirmā pavāru grāmata, no vāces grāmatām pārtulkota” (1795), pie “Livonijas garša” tirgotājiem ikviens varēs atrast recepšu krājumus līdzņemšanai. Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Latvijā un Igaunijā – zīmols “Livonijas garša” ar apakšzīmolu “Taste HansEATica” ļauj ceļotājiem izzināt kulināro mantojumu un baudīt sezonālus, vietējos produktus. Projekts tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu. Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, kulinārā ceļa “Livonijas garša” sabiedrisko attiecību speciāliste, Vidzemes plānošanas reģions, tālr.: +371 29334753, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv, veca.vidzeme.lv. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Tiesa, labus darbiniekus atrast ir grūti, tādēļ abi joprojām darbojas divatā, lai gan pēc darbu apjoma būtu nepieciešams vēl kāds palīgs. Lielākais izaicinājums esot atrast darbinieku, kurš tiešām labi strādātu, nevis sēdētu telefonā, saņemot par to 30-50 eiro dienā. Oskars norāda, ka sagādnieku būtu vieglāk atrast kā vēl vienu meistaru, bet tādu vēl abi nav atraduši: “Brīžiem citādi sanāk tā, ka viens no mums pus dienu braukā apkārt, pērkot krāsas un citas lietas. Atbrauc atpakaļ un secini, ka kaut kas ir iedots vai nopirkts nepareizi, brauc atpakaļ uz veikalu mainīt. Beigās sanāk tikai dienas otrajā pusē uzvilkt darba drēbes un ķerties klāt darbiem. Bet arī šādam darbiniekam jābūt zinošam, jo mums ir ļoti svarīga kvalitāte.”
Sestdien, 12. oktobrī, Simjūda tirgū, kas risināsies no plkst. 9.00 līdz 16.00 Valmieras vecpilsētā, ielās un laukumos, pie Hanzas sienas varēs satikt arī gardēžu ceļa “Livonijas garša” viesmīlības pieturvietu saimniekus. Šie tirgotāji būs īpaši kuplā skaitā, turpinot daudzināt Latvijas un Igaunijas tūrisma zīmolu ar senatnīgo nosaukumu “Livonijas garša”.
Simjūda tirgus Valmierā sendienās bija lielākais tirgus Ziemeļvidzemē pirms ziemas. Tur andelējās, brangi iepirkās, tikās un lustējās gan pilsētnieki, gan lauku ļaudis - saimnieki, kalpi un gani. Ikviens varēja iegādāties preces no visas Vidzemes un Piejūras. Atdzīvinot kādreizējo viduslaiku tirgus godību, īpaši izveidotā zonā būs sastopami gardēžu tūrisma ceļa “Livonijas garša” tirgotāji no Vidzemes, Kurzemes un pat kaimiņiem – Igaunijas.