.png)
|
Arhīva kalendārs
Sērija pievēršas personām, kuras paliek ārpus uzmanības perifērijas, bet ir ārkārtīgi nozīmīgas ikdienas darbību sekmēšanai. “Es vēlos izcelt nezināmos sabiedrības un pilsētas balstus, kas gluži kā nakts un rīta putni, klusībā teicami izpilda dabas uzticētos pienākumus. Projekta mērķis nebija celt gaismā katru sabiedrības locekli, kas darbojas aizkulisēs. Tā vietā, radīti darbi, kur subjekti nevar līdz galam tapt identificēti, rezultātā veidojas intriga un ikvienam ir iespēja kļūt par fotogrāfijā attēloto anonīmo stūrakmeni,” komentē autors. “Šī neziņas apziņa īpaši manifestējās uzmanībā pret līdzcilvēkiem pilsētā, kur liela daļa iedzīvotāju viens ar otru ir personīgi pazīstami.” Projekts tapis strādājot Ruckas mākslas rezidenču centrā. Kopdarbība ar Cēsu slimnīcas personālu, Cēsu policiju, medniekiem un citiem profesiju pārstāvjiem ir rezultējusies materiālā, kas veido Toma Harjo pirmo personālizstādi. Autors izsaka dziļāko pateicību visiem, kas atsaucās uz dalības aicinājumu projektā. Toms Harjo (1996) ar fotogrāfiju nodarbojas 2 gadus, studē ISSP 2. kursā un sadarbībā ar portālu Foto Kvartāls veido FK Artist video sēriju. Izstāde būs skatāma līdz 31. oktobrim. Foto izstāde tapusi Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda finansētās Latvijas valsts mežu atbalstītās „Vidzemes kultūras programmas 2016” ietvaros.
Informāciju sagatavoja: Ieva Dreibante Ruckas mākslas rezidenču centrs
„Latviskās dvēseles raksti” ir stāsts par Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību saistībā ar tautas pašapziņas un valsts veidošanos un par tautas tērpu kā vienu no tautas pašapziņas izteiksmes formām. Izstādē eksponēti 26 tērpi no Tautas tērpu centra „Senā klēts”, kā arī priekšmeti no Latvijas muzeju krājumiem – fotogrāfiju izdrukas, etnogrāfiskie un arheoloģiskie priekšmeti un attēli, latviešu rakstu zīmes un informatīvie teksti. Audiovizuālais noformējums atspoguļo dziesmas un dejas nozīmi latviešu dzīves uztverē. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja izdzīvot Dziesmu un deju svētku kopdziedāšanu dažādos laikos, dejas soļa raitumu, kā arī izpētīt latviešu raksta un ornamenta nozīmi un kopsakarības laikā un telpā. Projekta vadītāja Linda Rubena, mākslinieks Jurģis Krāsons, satura koncepta autori – Valdis Celms un Toms Skābardis. Ekspozīcijas tapšanā palīdzējuši Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Tukuma muzejs, Latvijas Banka un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Izstādes atklāšana notiks 21. oktobrī plkst. 16.00 Cēsu Izstāžu namā (Pils laukumā 3, Cēsīs). Izstāde “Latviskās dvēseles raksti” iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā. Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. 2015. gadā izstāde bija apskatāma Minhenes Piecu kontinentu muzejā, Neimisteres Abatijā Luksemburgā, kā arī izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”. Izstādi „Latviskās dvēseles raksti” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Cēsu Izstāžu namu. Atbalsta Dziesmu un deju svētku lieldraugs “Swedbank” un SIA “Circle K Latvia”. Informāciju sagatavoja: Inga Bika Sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālais kultūras centrs 67228985, 26443166 inga.bika PIE lnkc.gov PUNKTS lv www.lnkc.gov.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
No 11. oktobra Cēsīs, kafejnīcas Pie Raunas vārtiem skatlogos Rīgas ielā tiks eksponēta Toma Harjo veidotā fotogrāfiju sērija Neredzamie sargi. Autors veidojis anonīmus portretus ar Cēsu iedzīvotājiem, kas tieši vai netieši nodrošina sabiedrības funkcionēšanu un stratēģiju īstenošanos.
No 2016. gada 22. oktobra līdz 20. novembrim Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma latviešu tautas tērpiem un Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltīta izstāde „Latviskās dvēseles raksti”.