.png)
|
Arhīva kalendārs
Festivāla viesis būs ēģiptiešu pavārs Mohamed Hamdy mohamed Abd ElWahed, kas specializējies suši gatavošanā, tāpēc arī festivālā dos iedvesmu ar netradicionālām sēņu un dārzeņu suši un wrapu receptēm, kam pieskaņotas brūkleņu un pīlādžu mērcītes.
Regulāriem festivāla viesiem jau labi pazīstamais pavārs Ingmārs Ladigs savās meistarklasēs ierādīs kā pagavot meža sēņu frikasē, siltos aknu salātus ar meža ogu mērci, vīngliemežus savvaļas ķiploku mērcē ar pērļu gūbām un sēnēm kā arī brieža gaļas Yakitori. Alojas picērija īstas malkas krāsnī ceps meža sēņu un gaileņu picas. Pavārs Kristaps Reimanis meistarklasēs dalīsies zināšanās - ko darīt ar daudz salasītām sēnēm un kopā ar dalībniekiem gatavos sēņu pastētes un marinētu sēņu sātīgas maizītes.
Īsta latvju saimniece Māra Zemdega demonstrēs kā pagatavot sēņu zupu un risotto, Vidzemes tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēkņi rādīs savas prasmes sēņu zupu un ierauga maizes gatavošanā brīvā dabā. Tiem, kurus sēņu ēdieni neuzrunā, Zaubes savvaļas kulinārā festivāla sirds un dvēsele - mednieku un makšķernieku klubs "Zaube" pārsteigs apmeklētājus ar savām paaudžu paaudzēs un ģimenēs gatavotām medījumu receptēm. Būs iespēja nobaudīt gan briežu gaļas zupu mednieku gaumē, gan meža cūkas sautējumu alus mērcē, uz iesma grillētu meža cūkas cepeti ar mednieku gurķīšiem, stirnāža šašliku, briežu gaļas čeburekus, pildītas pankūkas un vēl citus gardumus. Festivālā padomāts arī par dabīgām pļavām un to produktiem – iepazīt pļavas augus un degustēt pļavu sieru aicinās Latvijas dabas fonds ar zīmolu “Dabīgo pļavu produkts”. Īsta latvju saimniece Sanita Matule vadīs pļavas velšu gatavošanas darbnīcu, dalīsies receptēs un informācijā par augu nozīmi ikdienā un veselībā.
Plašs aktivitāšu piedāvājums arī bērniem. Laura Grēviņa vadīs gatavošanas meistarklases, kurās gatavos enerģijas bumbas un gardus sezonas salātus. “Ķeipenes piparkūkas” aicinās apgleznot sēņu piparkūkas ar dabīgām glazūrām. Radošās darbnīcas, satikšanās ar haskijiem, “Rupuču” apaļās laivas, lokšaušana, dzipiņu trasīte un citas aktivitātes padarīs festivāla dienu piedzīvojumiem bagātu.
Ieeja festivālā bez maksas. Uz meistarklasēm biļetes jāiegādājas iepriekš portālā “Biļešu serviss”. Pasākumu finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Publikācijā izmantotas publicitātes fotogrāfijas. Informācijai:
.
Koncerts jauniešiem sniedza vērtīgu skatuves pieredzi, jo katra uzstāšanās veicina izaugsmi un motivē tiekties pēc arvien augstākiem mērķiem mūzikā, tādēļ šogad koncerta vadmotīvs bija izcilības – talanti talantiem. Koncertā piedalījās Vidzemes mūzikas skolu audzēkņi – konkursu laureāti – no Alūksnes, Cēsīm, Dzērbenes, Jaunpiebalgas, Limbažiem, Madonas, Rūjienas, Salacgrīvas, Strenčiem, Valmieras un Vidzemes kamerorķestris (mākslinieciskais vadītājs Andris Veismanis) diriģenta Riharda Lapiņa vadībā. Koncerta programmā bija dzirdama dažādu instrumentu – čella, eifonija, fagota, flautas, klavieru, kokles, marimbas, saksofona, trompetes, vijoles spēle, kā arī solo dziedāšana. Šogad koncerta skaņdarbu aranžiju veidošana bija uzticēta jaunajai komponistei, cēsniecei, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas absolventei, kura šobrīd studē kompozīciju Hāgas Karaliskajā konservatorijā (Nīderlandē) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, - Annijai Annai Zariņai. Jaunās komponistes mūziku atskaņojuši tādi sastāvi kā Hāgas Residentie Orkest, Latvijas Radio Koris, Signum kvartets, Orkest de Ereprijs, New European Ensemble un citi.
Koncerta noslēgumā Cēsu Rotary kluba pārstāvji pasniedza dāvanu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolai – par saziedotajiem līdzekļiem iegādātu mūzikas instrumentu marimba, kas nonāks 4.sitaminstrumentu spēles klases audzēkņa Eduarda Grimma lietošanā, lai pilnvērtīgi varētu praktizēt instrumentspēli arī mājās. Koncertu finansiāli atbalstīja VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, Cēsu novada pašvaldība un Ģimenes stādu audzētava “Silavirši”. Informāciju sagatavoja: Elīna Eglīte, projektu vadītāja.
.
Šajā reizē Vidzemes dziesmu un instrumentu spēles mantojumu spodrinās Ropažu folkoras kopa “Oglīte”, kapela “Brička” no Ķekavas novada un tradicionālās mūzikas grupa “Skaņumājas muzikanti” no Ogres novada Krapes. Novadiem pāri sadziedāsies folkloras kopa “Ķocis” no Liepājas un latgaliešu studentu kopa “Ceidari”. Tuvu un tālu kaimiņzemju dārgumus atvedīs Viļus Marma (Vilius Marma) ar grupu “Kauno bandonija” no Lietuvas un brīnišķīgie angļu mūziķi Hanna Kuminga (Hannah Cumming) un Džons Daijers (John Dyer) no Devonas, Lielbritānijā.
Pēc Eiropas Folkloras tīklojuma (European Folk Network) iniciatīvas 23. septembris visā Eiropā ir pasludināts par Eiropas Folkloras dienu un šajā laikā dažādi ar tautas mūziku saistīti sarīkojumi tiek sasaistīti kopīgā Eiropas kartē, parādot Eiropas tradicionālā mantojuma krāšņumu, dažādību un visaptverošo dabu. Koncertu “Upes pērles” rīko biedrība “Skaņumāja” sadarbībā ar kultūras centru “Ulbrokas pērle”, finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, Ropažu novada pašvaldība. Informāciju sagatavoja:
.
Skats uz Lejaskrogu (mūsdienu Zemgaļi) no Vecpiebalgas pilsdrupu puses. 1 – stadulas vieta, 2 – aptuvenā smēdes vieta, 3 – krustakmens vieta. 2024.g. 14. augusts. V. Grīviņa foto. Kādreizējam Vecpiebalgas Lejaskrogam jeb Baznīckrogam (mūsdienu “Zemgaļi”) tagad divi saimnieki. Ēkas austrumu gala īpašnieks Mārtiņš Sniedze atcerējās kaimiņu mājas, Šķesteru, saimnieka Modra Damberga savulaik stāstīto, ka ceļa otrā pusē krūmos, kādas zudušas ēkas pamatos esot akmens ar iekalumu, laikam gadaskaitli. Šādi akmeņi ar iekalumiem vēsturniekiem vienmēr ir interesanti – devāmies meklēt, apskatījām vienus krūmos ieaugušus, no laukakmeņiem krautus pamatus, otrus, un pēc īsa brīža Edgars Žīgurs kādā pamatu stūrī novietotā plakaniskā, sūnām apaugušā akmenī pamanīja kaut ko līdzīgu iekalumiem. Notīrot sūnas, atklājās, ka akmenī ir iekalts nevis gadaskaitlis, bet gan krusti. Vēlāk, runājot ar “Zemgaļu” rietumu gala īpašnieci Sarmīti Kvanti, kura šeit dzīvo no 1960. gada, noskaidrojām, ka arī viņai šis akmens ir zināms. Vietējie iedzīvotāji kādreiz stāstījuši, ka pamati, kas pretī “Zemgaļiem”, bijuši no skolas ēkas, bet tālāk uz baznīcas pusi atradies veikals.
Lejaskroga krustakmens tā atrašanās vietā – zudušas ēkas pamatu stūrī. 2024.g. 14. augusts. V. Grīviņa foto. 20. augustā jaunatklāto krustakmeni atkārtoti apsekoja un uzmērīja Edgars Žīgurs un biedrības Latvijas petroglifu centrs vadītājs Andris Grīnbergs. Akmens ir lielkristālisks, pārsvarā gaiši sārts granīts. Akmens izmēri, vadoties pēc tā pašreizējā novietojuma (iespējams, ka savā īstajā vietā tas stāvējis vertikāli): garums 88 cm, platums 58 cm, augstums 40 cm, apkārtmērs 238 cm. Akmens virsmā iekalti 3 krusti ar paplatinātiem galiem. Krusti savstarpēji izvietoti trijstūrveida formā ar apmēram 10 cm lielu attālumu vienam no otra. Lielākais krusts atrodas akmens vienā galā centrā, savukārt 2 nedaudz mazākie izvietoti proporcionāli zem tā. Lielākā, centrālā krusta izmēri: 15,5 x16 cm, iekaluma dziļums 0,7 – 1,3 cm, iekaluma platums 2 – 5,5 cm. Kreisās puses krusta (skatoties no akmens plaknes neapstrādātas puses) izmēri: 11x12 cm, iekaluma dziļums 0,6 –0,9 cm, iekaluma platums 1,7 – 4 cm. Labās puses krusta izmēri: 11,5 x12,5 cm, iekaluma dziļums 0,6 – 0,9 cm, iekaluma platums 1,7 – 4,2 cm.
Lejas kroga krustakmens 2024. gada 14. augustā. V. Grīviņa foto. Spriežot pēc akmens izmēriem un iekalto krustu veida, visai iespējams, ka uz savu patreizējo atrašanās vietu tas pārvietots no apmēram 120 metrus netālās Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsētas, kur kalpojis kā kāda kapa piemiņas zīme. Kapsēta, jādomā, tika ierīkota vienlaikus ar Vecpiebalgas pirmās baznīcas celšanu ap 1340. gadu. Cik ilgi tā pastāvējusi, nav zināms. Katrā ziņā ne vēlāk par 1773. gadu, kad Krievijas valdība sanitāru apsvērumu dēļ aizliedz turpināt apbedīšanu baznīcās un pie tām. Līdz šim neviens cits Vecpiebalgas viduslaiku kapsētas kapakmens nebija zināms, tāpēc būtu vēlams Lejaskroga krustakmeni novietot atpakaļ tam pienācīgā vietā senās apbedījumu vietas teritorijā blakus baznīcai, kur tas vienlaikus būtu arī jauns Vecpiebalgas kultūrvēsturisko mantojumu pārstāvošs apskates objekts. Projektu “Vēsturiskie krogi Piebalgas kultūrtelpā” finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavojis: Valters Grīviņš, projekta “Vēsturiskie krogi Piebalgas kultūrtelpā” vadītājs, redakcija PIE historia PUNKTS lv.
.
Projekts piedāvās šo prasmi apgūt ikvienam interesentam un ar pašdarināto kreklu godināt jebkurus latviešu tradicionālos svētkus, apmeklējot publiskos pasākumus un ģimenes godus. Nodarbību norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Valda Kļaviņa.
.
Cepļa mūrēšanas meistarklase notiks Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas parkā, līdz ar to, dodot iespēju, gan studijas dalībniekiem, gan audzēkņiem, gan vietējai kopienai pētīt, izzināt un apgūt senās podniecības tradīcijas šodienas vidē, kā arī popularizēt šo seno amatu jomu turpmāk. Norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Aija Sila.
.
Šovasar, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstītam projektam, Vidzemē, visas Gaujas garumā no tās ietekas jūrā līdz tās iztekai Vidzemes augstienē notika kultūrvēsturiska ekspedīcija. Tā laikā tika apsekoti un dokumentēti Gaujas tilti. Daži no Gaujas tiltiem ir tikai kājāmgājējiem un riteņbraucējiem paredzēti, pāris - dzelzceļa satiksmei. Lielākā daļa Gaujas tiltu ir daļa no vietējās, reģionālās un galvenās nozīmes ceļiem, lai autobraucēji varētu šķērsot upi. Kādi izskatās Gaujas tilti mūsdienās? Kādi tie bijuši senāk? Kā mainās Gauja no upes ietekas jūrā pie Carnikavas līdz iztekai Elkas kalna pakājē? Vai par tiltu var uzskatīt arī mazo hidroelektrostaciju aizsprostus un Līgatnes prāmi?! Kādi bija spilgtākie ekspedīcijas atklājumi un piedzīvojumi? Par to projekta noslēguma pasākumā stāstīs un bildēs rādīs ekspedīcijas vadītāji Ieva Vītola un Māris Mitrevics, un dalībnieki, Siguldas bērni un jaunieši - Lība, Betija, Benjamins un Augusts. Pasākumā būs iespējams arī iepazīt Gaujas tiltus senajās pastkartēs un fotogrāfijās no siguldieša Egila Jemeļjanova kolekcijas. Vairāk par projektu, ekspedīciju un Gaujas tiltiem var uzzināt sociālā tīkla "Facebook" mājas lapā "Gaujas tilti"! Pieseko un uzzini ko jaunu! Informāciju sagatavoja: Ieva Vītola.
“Teātra brīnumi ārpus mājas” ir starpdisciplinārs festivāls, kas pārsteidz ar savu unikālo pieeju un piedāvājumu. Notiekot Sēļos, pie skaistās Sēļu muižas un brīvā dabā, šis festivāls ne tikai atgriežas pie teātra sākumiem, bet arī pāršķir mūs no ierastās teātra telpas sajūtas. Plkst. 15.00 svētkus iesākām ar leļļu teātra “TIMS” koncertprogrammu “Šādi, tādi, dažādi…”. Mūsdienu pasauli par dažādu var nosaukt daudzu iemeslu dēļ. Un šos iemeslus mēs radām paši, jo katrs esam unikāls. Mums katram ir savas tikai mums raksturīgās īpašības, kas mūs padara par personībām. Mēs katrs meklējam draugus ar līdzīgu domāšanas veidu, līdzīgām interesēm un hobijiem. Koncertprogrammā “Šādi, tādi, dažādi…” bija iespēja izzināt, ka ir labi būt citādam, bet ne nošķirtam, ka ir jāsaglabā sava individualitāte, taču tajā pašā laikā vajag būt pieklājīgam, prast uzklausīt un rēķināties arī ar apkārtējiem. Mainoties gadsimtiem mainās viss! Un reiz kas bijis, šķiet, ka tā ir pasaka! Kaut kas aizmirsts kaut kas nezināms! Kādam svešs, bet kādam ļoti mīļš! No plkst. 17.30 svētku viesi tika aicināti doties iepazīt Sēļu muižu – uzzināt par tās vēsturi un mūsdienām, kā arī aplūkot vairākas izstādes – zaļajā zālē Antras un Jāņa Galzonu gleznu izstādi “Sintēze”, velvju zālē Ingūnas Briedes keramikas izstādi “Rasas zīmes”, lielajā zālē Rūjienas mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde “Ornamenti”, izstāžu zālē un muižas klētī Ingūnas Briedes gleznošanas studijas dalībnieču gleznu izstādi “Vasaras motīvi”. Svētku laikā bija iespēja arī aplūkot Valmieras Drāmas teātra izrāžu tērpus. Plkst. 19.00 muižas klētī norisinājās muzikāli piepildīts vakars “Viena mirkļa dēļ…” aktiera, režisora un mūziķa Vara Vētras izpildījumā. Svētku dienas kulminācijā plkst. 21.00 Sēļu muižā aicinājām uz Ģertrūdes ielas teātra “gandrīz mūziklu” pēc Aspazijas lugas “RAGANA”, kurā galvenajās lomās būs aktrises Anta Aizupe, Sandija Dovgāne un Ance Muižniece. “Aspazijas luga “Ragana” tapa laikā, kad dzejnieces un dramaturģes lugas tika iestudētas Rīgas Latviešu teātrī, tomēr sievietes stāvoklis sabiedrībā, runājot dzejnieces vārdiem, “tinās melnas nakts dūmakā”. Arī šodien, gandrīz 130 gadus vēlāk, līdztiesības ideja ar Aspazijas roku uzstājīgi klauvē pie mūsu kultūras namdurvīm, no jauna taujājot, ar kādiem līdzekļiem ne tikai iespējams, bet arī vērts piepildīt savus sapņus un ilgas?” teic izrādes koordinatori. Svētku “Teātra brīnumi ārpus mājas” izrāde “RAGANA” norisinās ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Vidzemes plānošanas reģiona un Latviešu vēsturisko zemju atbalstu, sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību un Ģertrūdes ielas teātri. Svētkus organizē Mazsalacas Kultūras centrs. Svētku pēcpusdienas garumā par atvēsinošiem gardumiem parūpējās Salacgrīvas saldējums, bet našķošanos nodrošināja STREET FOOD ROLDOGS. Pasākuma norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Alīna Veidemane.
Dziesmu pirmatskaņojumus gatavo Rīgas Latgales priekšpilsētas Mūzikas un mākslas skolas koris, Vidzemes jūrmalas Mūzikas un mākslas skolas koris, Augusta Dombrovska Rīgas Mūzikas skolas koris “Strautiņš”, Smiltenes mūzikas skolas vecāko klašu koris, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.Mūzikas skolas meiteņu koris “Vivace” un Rīgas 6. vidusskolas koris. Pirms koncerta dziesmu autori un viņu pedagogi piedalīsies kompozīcijas meistarklasē, ko vadīs Selga Mence un Ēriks Ešenvalds. Konkursu finansē Limbažu novada pašvaldība un atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonda “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” atbalstītā Vidzemes plānošanas reģiona ”Vidzemes kultūras programma 2024”. Gatavojoties dzejnieka Ausekļa 175 gadu jubilejai un dziesmu jaunrades konkursa 20 – gadei, ko svinēsim 2025.gada septembrī, sadarbībā ar nošu izdevniecību “Mūzika Baltika ”uzsākts darbs pie ceturtā nošu krājuma “Jaunie jaunajiem” sagatavošanas. Tajā tiks publicētas 2019.-2024. gadā konkursā godalgotās dziesmas. Godinot savu novadnieku, latviešu gaismas saucēju dzejnieku Ausekli, un, saglabājot latviešu a cappella kora dziedāšanas tradīciju, konkursu kopš 2005.gada organizē Alojas kultūras nams. Konkursa mērķi ir motivēt jaunos autorus radīt latviskas un mūsdienīgas dziesmas bērnu korim un dot iespēju mūzikas skolu koriem izpildīt savu vienaudžu komponētus darbus.
Informāciju sagatavoja: Alojas kultūras nama direktore Ineta Laizāne.
.
Šī gada kamermūzikas dienas atklāsim 4. oktobrī plkst. 18.00 Pļaviņu Kultūras centrā ar čellu trio “Melo-M” koncertprogrammu “Čellu brīnumskaņas Pļaviņās”. Čellu trio “Melo-M” izveidojis čellists un komponists Kārlis Auzāns 2005.gadā. Kopā ar Kārli Auzānu kolektīvā muzicē čellisti Miķelis Dobičins, Jānis Pauls un sitaminstrumentālists Miķelis Vīte. “Melo-M” izvēlētais interpretāciju materiāls ir ļoti dažāds – popmūzika, rokmūzika, tautas mūzika, klasika un arī mūsdienu akadēmiskā mūzika. Koncertam Pļaviņās gatavojas arī Ogres Mūzikas un mākslas skolas, Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas, Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolas, Arvīda Žilinska Jēkabpils Mūzikas skolas jaunie čellisti. Koncerta noslēgumā jaunie čellisti kopā ar čellu trio “Melo-M” izpildīs Kārļa Auzāna skaņdarbu “Kopā mēs varam!”.
Koncerta norisi finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Uz tikšanos Pļaviņās! Informāciju sagatavoja: Dita Ārgule, Pļaviņu Mūzikas skolas direktore.
.
21. septembrī plkst. 13:00 norisināsies zinātniska pēcpusdiena “Ezeru teikas un arheoloģija” ar folkloras pētnieces Dr. habil. philol. Janīnas Kursītes – Pakules un Dr.habil.hist. arheologa Jura Urtāna dalību. Pasākumā izzinās teiku par lidojošajiem ezeriem vēsturisko izcelsmi, to mitoloģisko skaidrojumu, kā arī ezeru sakralitāti saistībā ar mājlopu upurēšanu. 4. oktobrī plkst. 13:00 notiks pasākums “Kur gulēja tēvs, māmiņ' : senās apbedījumu vietas Āraišu apkārtnē”, kurā piedalīsies tādi referenti kā Elīna Guščika, Edgars Žīgurs un Vitolds Muižnieks. Uzaicinātie dalībnieki iedziļināsies senajās apbedījumu tradīcijās, iepazīstinās ar ezerpiliešu apbedījumu vietu - Liepiņu kapulauku, kurā senie latgaļi ir apbedīti no 9. līdz 12. gadsimtam, kā arī varēs dzirdēt interesantus vēsturiskus faktus par jauno laiku kapsētām Āraišos. Savukārt 6.oktobrī plkst. 12:00 sekos pārgājiens pa Āraišu apkārtnes kapiem arheologa Jāņa Meinerta un etnogrāfes Indras Čeksteres vadībā. Kā pēdējā zinātniskā pēcpusdiena šajā rudenī Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka apmeklētāju centrā notiks semināra diskusija “Seno latgaļu garīgais mantojums: upurēšana un ziedošana”, 19. oktobrī plkst. 12:00. Šīs semināra diskusijas mērķis būs izzināt Āraišu ezerpils arheoloģiskajos izrakumos atrastās liecības par mitoloģisko dievību lomu ezerpiliešu dzīvē, kā arī izprast dzīvnieku kaulu vai zobu piekariņu valkāšanas nozīmi. Semināra diskusija notiks starpdisciplinārā līmenī un tajā piedalīsies folkloras pētnieces - Dr. habil. philol. Janīna Kursīte – Pakule, Dr.habil.phil. Jolanta Stauga, kā arī arheologs Dr.habil.hist. Juris Urtāns. Pēc priekšlasījumu nolasīšanas sekos diskusija, kuru vadīs Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka muzejpedagoģe Dārta Dzenīte un arheologs Jānis Meinerts. Pasākums tiks translēts tiešraidē Facebook platformā.
Apmeklējumam zinātniskajās pēcpusdienās ieeja - bez maksas. Pasākumos tiks filmēts un fotografēts. Semināra diskusiju “Seno latgaļu garīgais mantojums: upurēšana un ziedošana” finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Lūdzu iepriekš pieteikt savu dalību pasākumos, rakstot uz e-pastu ezerpils PIE cesunovads PUNKTS lv vai zvanot pa tel.nr. 25669935. Informāciju sagatavoja: Dārta Dzenīte, Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka muzejpedagoģe.
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Jau šajā nedēļas nogalē, 7. septembrī no plkst. 11:00 savus viesus gaidīs Zaubes savvaļas kulinārais festivāls ar plašu un daudzveidīgu programmu. Šī gada festivāla tēma ir sēnes, tāpēc programma veidota ap šo latviešiem tik tuvo aizraušanos. Sēnes varēs nogaršot visdažādākajos veidos – gan tradicionālās, gan pavisam neparastās receptēs.
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību 25. augustā organizēja Vidzemes reģiona mūzikas skolu talantīgāko audzēkņu un konkursu laureātu koncertu “Vidzemes Talanti”, kas norisinājās Koncertzāles “Cēsis” Lielajā zālē.
Šā gada 21. septembrī plkst. 18.00 Kultūras centrā “Ulbrokas pērle” notiks Eiropas Folkloras dienas koncerts “Upes Pērles”. Gadsimtos krātās garamantas prasmīgās rokās spēj uzmirdzēt divtik spoži – jāspēj tik pamanīt, izzvejot un celt saulītē. Arī šogad aicinām iepazīt un izbaudīt dažādu tautu un arī pašmāju daudzveidīgo folkloras mantojumu.
Zinātnes un vēstures popularizēšanas biedrības “Apvārsnis” biedri Valters Grīviņš un Edgars Žīgurs, VKKF un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstītā projekta “Vēsturiskie krogi Piebalgas kultūrtelpā” ietvaros, šī gada 14. augustā devās lauka ekspedīcijā, lai apsekotu un fotografētu Vecpiebalgas krogus un krogu vietas, intervētu vietējos iedzīvotājus. Reizēm šādas ekspedīcijas dod negaidītus atklājumus. Tā gadījās arī šoreiz.
Tautastērps ir nozīmīga latviešu kultūras mantojuma sastāvdaļa un ir mūsu tautas identitātes simbols. Tautieši gan Latvijā, gan ārzemēs, savai garderobei izvēlas tautas tērpu, kas raksturīgs novadam no kurienes viņi nāk. Iespēja apgūt Vidzemes tunikveida krekla šūšanu būs Madonas novada Sarkaņos, amatu skolā, meistares Vandas Podiņas vadībā. Projektu paredzēts realizēt vairākās nodarbībās laikā no 25. septembra līdz 10. decembrim.
Projekta ietvaros paredzēts apzināt Piebalgas podnieku tradīcijas, kas sevī ietver trauku izgatavošanu pēc 19. un 20. g.s. tradīcijām un piedalīties uguns cepļa būvniecības procesā. Rezultātā būs iespējams apdedzināt traukus izmantojot atklātu uguni. Cepļa mūrēšanas meistarklase notiks podnieka Eināra Dumpja vadībā. Viņš ir viens no retajiem meistariem, kurš šīs prasmes nodod tālāk. Meistarklasi būs iespējams vērot un tajā piedalīties projekta dalībniekiem.
2024. gada 16. oktobrī plkst.16.00 Siguldas novada bibliotēkā (Siguldā, L. Paegles 3) notiks projekta - kultūrvēsturiskās ekspedīcijas "Gauja. 44 tilti" noslēguma pasākums. Laipni aicināti!
2024. gada 10. augustā no pēcpusdienas līdz pat vēlam vakaram Sēļu muižā norisinājās svētki “Teātra brīnumi ārpus mājas”. Projekta mērķis "Teātra brīnumi ārpus mājām" paredzamais ieguldījums mērķu sasniegšanā ir nozīmīgs gan kvalitatīvas un daudzveidīgas kultūras pieejamības nodrošināšanā Vidzemes vēsturiskajā zemē, gan arī Vidzemes savdabības izzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā. Šis projekts veicinās kultūras attīstību, tādējādi veidojot ilgtspējīgu kultūras ainavu šajā reģionā. Aktualizējot Vidzemes kultūru ar teātri apvienojot Vidzemes ainavas burvību, radot izrādes brīvā dabā.
2024. gada 12. oktobrī plkst. 15.00 Alojas Ausekļa vidusskolas zālē skolēnu kori pirmatskaņos vienaudžu sacerētās dziesmas, kas izvirzītas dalībai dziesmu jaunrades konkursa “Kas mēs bijām, būsim, esam” 2. kārtā. Šogad konkursam tika iesniegtas 12 oriģināldziesmas divās vecuma grupās. Uz konkursa 2. kārtu žūrija – komponisti Selga Mence, Ēriks Ešenvalds un kordiriģente Māra Skride, izvirzīja septiņas dziesmas.
Kopš 2013. gada Pļaviņu Mūzikas skola iedibinājusi tradīciju – rudens kamermūzikas dienu koncertu ciklus Pļaviņās, dodot iespēju ikvienam mūzikas interesentam tos apmeklēt bez maksas.
Zinātkāres un zinātprieka noskaņām virmojot rudenī, arī Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parks ir sagatavojis septembra un oktobra mēnešiem zinātniskas pēcpusdienas par dažādām tēmām.