.png)
|
Arhīva kalendārs
19. septembrī, konferences pirmajā dienā, notika kultūras un noturības tematikai veltīta diskusija. Tās norisi atbalstīja projekta BSR Cultural Pearls partnerība, un to vadīja projekta Vācijas partnerorganizācijas ARS BALTICA vadītājs Markuss Hagemans (Marcus Hagemann). Šī bija viena no īpašajām reizēm, kad starptautisko auditoriju ar sevi iepazīstināja titula "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024" ieguvēji: Svendborga Dānijā, Ķīle Vācijā, Jākobstāde jeb Pietarsāri Somijā un Rūjiena Latvijā. Pilsētu pārstāvju vidū bija arī Rūjienas iedzīvotāju kopienas pārstāve Anna Paula Gruzdiņa un Valmieras novada Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāja Madara Seile. Anna Paula Gruzdiņa atbildēja uz paneļdiskusijas jautājumiem par to, kas varētu padarīt sociālo noturību ilgtspējīgu ilgtermiņā, kā kultūras iniciatīvas var pielāgoties mainīgajiem sabiedrības izaicinājumiem un kāda ir kultūras loma sabiedrības noturības veicināšanā Rūjienā.
No kreisās: Valmieras novada Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāja Madara Seile, Rūjienas iedzīvotāju kopienas pārstāve Anna Paula Gruzdiņa, BSR Cultural Pearls projekta vadītāja VPR Lelde Ābele un VPR sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Kaķe. Foto: VPR Savukārt konferenci papildinošajā Baltijas jūras kultūras pērļu godināšanas pasākumā 19. septembrī Anna Paula Gruzdiņa no skatuves iepazīstināja teju 400 cilvēku lielu auditoriju ar Rūjienas piemēru un to, kādas aktivitātes šogad tiek īstenotas pilsētā un kā tās vieno dažādas iedzīvotāju grupas - jauniešus, seniorus un citus.
Rūjienas iedzīvotāju kopienas pārstāve Anna Paula Gruzdiņa (2. no kreisās) Baltijas jūras kultūras pērļu godināšanas pasākumā Ķīlē. Foto: BSSSC publicitātes Viesošanās laikā Ķīlē Rūjienas un pārējo "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024" titulu saņēmušo pilsētu pārstāvjiem bija iespēja apmeklēt dažādas kultūrvietas un satikt sociālās un kultūras jomas pārstāvjus. Viņi ir ne tikai iesaistīti "Ķīle - kultūras pērle 2024" aktivitāšu īstenošanā, bet arī veido alternatīvas kultūrvietas un organizē tur dažādus pasākumus. Tie bagātina pilsētas dzīvi un veicina kopienu aktīvu līdzdalību, kas ir būtiska noturīgas un harmoniskas sabiedrības veidošanā. Valmieras novada Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāja Madara Seile pastāsta: "Bija vērtīgi viesoties vienā no Kultūras pērles pilsētām 2024 - Ķīlē, uzklausīt pilsētas pieredzi saistībā ar jaunu kultūrvietu, kultūrobjektu veidošanu pilsētvidē, kā arī tos klātienē apskatīt. Mums bija arī iespēja iepazīt organizācijas, kuras ir iesaistītas Ķīles kultūras un sociālās noturības plāna realizēšanā. Ieguvām jaunas idejas, uzzinājām par jaunām metodēm, kuras noteikti vēlamies izmantot turpmākajā darbā kopienas stiprināšanai."
Projekta BSR Cultural Pearls partneri tikšanās reizē Ķīlē. Foto: Lara Knigge, ARS BALTICA BSSSC ikgadējai konferencei bija pieskaņota arī projekta BSR Cultural Pearls divu dienu sanāksme, kas notika 17. un 18. septembrī. Tās laikā partneri aktīvi diskutēja par titula "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle" nākotni 2026. gadā. Tikšanās laikā tika akcentēta nepieciešamība veidot ciešāku partneru, pilsētu un pašvaldību tīklojumu, lai uzlabotu sadarbību un zināšanu apmaiņu. Partneri apsprieda līdz šim sasniegto projektā, kā arī runāja par to, cik svarīgi būtu nodrošināt, ka projekta iniciatīvām ir pēctecība un ilgtermiņa ietekme arī pēc projekta noslēguma 2026. gadā. Sanāksmē diskutēja par iespējamiem ilgtermiņa attīstības scenārijiem un finansēšanas modeļiem. Līdz šim projektā paveiktais ļauj secināt, ka tas rada pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, tai skaitā Rūjienas pilsētā. * Ilustrācijai izmantotajā fotogrāfijā: BSR Cultural Pearls projekta partneri, titula "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024" ieguvēji un bijušais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Foto: BSSSC publicitātes. _____ Jautājumiem par projektu BSR Cultural Pearls: Lelde Ābele, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, tālr. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv
.
Projektu “Par saknēm un Piebalgu” finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. Informāciju sagatavoja: Elvita Ruka.
Izrāde “Labra nams” veidojis mākslinieku apvienība IevaKrish (Ieva Gaurilčikaitė-Sants un Krišjānis Sants) sadarbībā ar komponistu Jēkabu Nīmani. Tās pamatā ir ap un starp apmeklētājiem veidota horeogrāfija un tai sekojoša skaņa - Jēkaba Nīmaņa radītas īsas muzikālas vienības, kuru atskaņošanas gaitu, vietu un secību nosaka mākslinieku veidotais, vizuāli neredzamais dejas raksts. Skaņas izrādi apmeklētāji piedzīvo ar aizsietām acīm. Tās izpildītāji ir četri dejotāji, kuri pārnēsā un vada speciāli izveidotus elektroniskus mūzikas instrumentus un veido telpisko skaņas ainavu. Katrs apmeklētājs darba sākumā tiek pavadīts līdz izlozētai sēdvietai telpā, kas ļaus ikvienam piedzīvot sev unikālu skaņas ainavu.
“Labra nams” ir veidots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrElpa" finansiālo atbalstu. Izrādes viesizrāžu ciklu Latvijā atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”, Vidzemes plānošanas reģions un Cēsu novada pašvaldība. Informāciju sagatavoja: Anna Zagorska.
.
11:00 – 13:00 Amatu meistardarbnīcas:
13:00 – 15:00 Folkloras kopu, muzikantu, stāstnieku un citu radošo ļaužu rudens ražas (īpaši pupas) daudzinājums ar dziesmām, rotaļām, dančiem un citām aktivitātēm. Festivāla norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas regions. Informāciju sagatavojusi: Iveta Dukaļska, Tautas muzikantu biedrība
.
Izrādes režisore Inta Kalniņa ir radījusi aizraujošu un dinamisku iestudējumu, kas apvieno mūsdienīgas interpretācijas ar klasiskām vērtībām. Pirmizrādē izskanējušas septiņas oriģināldziesmas, kuru tekstus un muzikālo pavadījumu sagatavojusi mūziķe, tekstu autore Dace Robule. Dziesmu melodiju sniegums papildina stāsta emocionālo dziļumu un palīdz izcelt katra tēla raksturu.
Lai vēl vairāk bagātinātu izrādes pieredzi, tapušas trīs jaunas dziesmas, kas veltītas nozīmīgiem tēliem – pilsētniecei Butei, Jāņa tēvam un Jetei. Šie muzikālie numuri piešķir papildu krāsas un dinamiku, nodrošinot, ka skatītāji tiek pilnībā iegrūsti stāsta virpulī. Izrādei tapusi ne tikai oriģinālmūzika, bet īpaši veidoti arī tērpi, kurus veidojusi tekstilmāksliniece, studijas “Dzilna” vadītāja Baiba Vaivare. Katrs tērps ne tikai atspoguļo vēsturisko laikmetu, bet arī piešķir katram tēlam unikālu identitāti, paspilgtinot vizuālo baudījumu un emocionālo saikni ar skatītājiem.
Izrādes papildinātais muzikālais noformējums ir tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu, kas deva iespēju bagātināt izrādi un skatītājiem paspilgtināt gan amatierteātra aktieru, gan izrādes radošās iespējas Dziesmas izrādes laikā jau izskanējušas Limbažu novada amatierteātra svētkos Skultē 19.oktobrī, kur guvušas siltu atsaucību. Mēs aicinām visus teātra mīļotājus apmeklēt Limbažu novada amatierteātru skati, kas notiks Limbažos 26. un 27. oktobrī. Skatē ar jaunāko Ausekļa Limbažu teātra izrādi "Jo pliks, jo traks", piedalīsies arī Ausekļa Limbažu teātris. Sekojiet līdzi aktivitātēm Ausekļa Limbažu teātrī mājas lapā www.spelesprieks.lv vai sociālajā vietnē Facebook @Spelesprieks Foto: Limbažu novada Sabiedrisko attiecību nodaļa Informāciju sagatavojusi: biedrība “Limbažu lauvas”
Ar iepriekš nepublicētu prozas darbu lasījumiem uzstāsies pieci Vidzemes autori – konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi” 2. kārtas nominanti:
Konkursa darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes vērtē profesionāla Vidzemes literātu žūrija: Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētājs Arno Jundze – Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks (dzīvo Ogrē un Ziemeļvidzemē); Agnese Rutkēviča – rakstniece, dzejniece, aktrise (dzīvo Valmierā); Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, bibliotekāre (dzīvo Ogrē); Dace Rukšāne – rakstniece (dzīvo uz trīs Vidzemes novadu robežas); Guntis Berelis – rakstnieks, literatūrkritiķis (dzīvo Cēsīs); Luīze Pastore, rakstniece (dzīvo Siguldas novadā). Pasākuma laikā žūrija izvirzīs divus laureātus, kuri pārstāvēs Vidzemi “Prozas lasījumos 2024” Rīgā. Par festivāla “Prozas lasījumi” aizsākumu tiek uzskatīts 1995. gads, kad neliela domubiedru grupa atjaunoja prozas lasījumu tradīciju, kuras pirmsākumi meklējami 1977. gadā. Šobrīd “Prozas lasījumi” ir izauguši līdz starptautiskam festivālam, kas katru gadu decembrī ir viens no gaidītākajiem literatūras notikumiem. Šogad jau vienpadsmito reizi notiks “Kurzemes Prozas lasījumi” un piekto reizi “Latgolys prozys skaitejumi”, kuriem pirmo reizi pievienosies “Vidzemes Prozas lasījumi”, lai veicinātu literāro procesu Vidzemē, atklātu un iedrošinātu jaunus autorus, palīdzētu viņiem sasniegt plašāku lasītāju loku, kā arī izvirzītu divus Vidzemes pārstāvjus dalībai “Prozas lasījumos 2024” Rīgā. “Vidzemes Prozas lasījumus” organizē kultūras centrs “Siguldas Devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku, Latvijas Rakstnieku savienību un ar Vidzemes vēsturiskās zemes novadu bibliotēku atbalstu. “Vidzemes Prozas lasījumu” konkursa norisi finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions. “Vidzemes Prozas lasījumu” noslēguma pasākumu un 2. kārtas nominantus atbalsta: Siguldas novada pašvaldība, literatūras, publicistikas un vēstures žurnāls “Domuzīme”, mēnešraksts “Avīzes Nosaukums”. Konkursa norisi atspoguļo mājas lapās Sigulda.lv, rakstnieciba.lv un mumspatik.lv, kā arī kultūras centra “Siguldas Devons”, Siguldas novada bibliotēkas, Latvijas Rakstnieku savienības, “Mums patīk” Facebook lapās un grupā “Tepat Rīgā un Latvijā”. Informāciju sagatavoja: Sandra Marta Grudule
Vai jums ienāktu prātā palūgt, lai banka izsniedz jums kredītu, kā garantiju dodot pretī vienīgi savu goda vārdu? Diez vai kāds tā darītu. Bet tieši tā rīkojas lugas “Kredīts” varonis Antonio. Tālāk jau seko gandrīz neiespējamu notikumu virtene, asi sižeta pagriezieni un negaidītas situācijas, asprātīgi dialogi un komiski pārpratumi. “Mūsdienu pasaulē indivīds kļūst arvien mazāk nozīmīgs, mazāk spējīgs kaut ko ietekmēt. Viena no lugas un līdz ar to arī izrādes galvenajām tēmām ir mūsu attiecības ar naudu. Banku sistēma par mums zina visu, faktiski pat vairāk, nekā mēs zinām paši par sevi – mūsu ģimenes stāvokli, finanšu situāciju, iepirkšanās paradumus, prioritātes… Tādēļ ir aizraujoši pētīt, kas notiek, kad viens mazs, neievērojams cilvēciņš saceļas pret šo sistēmu, mēģinot atrast visā šajā globālajā mehānismā cilvēciski saprotošas acis un atsaucīgu sirdi,” izrādes ieceri atklāj režisors Jānis Kaijaks, piebilstot: “Lugas sižets sevī ietver detektīvintrigu, tādēļ, neatklājot sižetisko iznākumu, Ogres teātris skatītājiem sola kārtīgu izsmiešanos un uzticības kredītu, ka izrāde dos arī vielu pārdomām.” Mūsdienu katalāņu dramaturgs Žordi Galserāns (1964) Latvijā vislabāk pazīstams kā lugas “Grenholma metode” autors. “Kredīts” (El crédito) ir viens no jaunākajiem dramaturga sarakstītajiem darbiem, kas vēl nav ticis iestudēts Latvijas teātrī. Lugu no spāņu valodas tulkojusi Agnese Kasparova. Jauniestudējuma radošā komanda: režija – Jānis Kaijaks, scenogrāfija un kostīmi – Kristaps Kramiņš, gaismas – Niks Cipruss, horeogrāfija – Dace Mihailova, izrādes radošā direktore – Ieva Rodiņa. Lomās: Guntis Kolbergs un Kalvis Kravalis. Izrādes tapšanu finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, Ogres novada pašvaldība un metālapstrādes uzņēmums “LS Steel”. Tuvākās izrādes “Kredīts”: 8. decembrī plkst. 18:00 un 15. decembrī plkst. 18:00 Ogres teātrī. Biļešu iepriekšpārdošana “Biļešu paradīzes” tīklā – no 1. novembra plkst. 12:00. Vairāk informācijas: Ogres teātra mājaslapā www.ogresteatris.lv, kā arī teātra kontos sociālajos tīklos Facebook un Instagram. Informāciju sagatavojusi: Ieva Rodiņa, Ogres teātra direktore
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Šī gada septembrī, no 19. līdz 20. septembrim, Ķīlē (Vācijā) jau 32. reizi norisinājās Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijas (BSSSC) ikgadējā konference. Šī gada pasākuma tēma bija sabiedrības un kopienu noturība Baltijas jūras reģionā. Tika atzīmēts, ka reģiona galvenais virzītājspēks ir tādas kopīgās vērtības kā brīvība, kultūra un ekonomika. Konferences laikā notika gan plenārsēdes, gan diskusijas par to, kā stiprināt iedzīvotāju kopienas Baltijas jūras reģiona valstīs. Konferences dalībnieki, kuru vidū bija pašvaldību, valsts pārvaldes un ES iestāžu, nevalstisko organizāciju pārstāvji, pārrunāja jautājumus, kas skar ne tikai klimatu, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, transportu un mākslīgo intelektu, bet arī kultūras resursu izmantošanu kopienu saliedēšanai. Te iederīga un svarīga bija projekta "Baltijas jūras reģiona kultūras pērles noturīgākām pilsētām un reģioniem" (turpmāk - BSR Cultural Pearls) partneru, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģiona, un titula "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024" ieguvēju līdzdalība.
Šī gada 12. oktobrī plkst. 18.00 latviešu komponista Emīla Dārziņa dzīvei un daiļradei veltītajā muzejā notiks īpašs pasākums “Veckaimīnu stāsti”. Muzeja sezonas izskaņā interesenti tiek aicināti uz tikšanos ar publicisti Elvitu Ruku. Viņa dalīsies atklājumos, pētot vectēva Ruku Valda memuārus, kā arī citu Jaunpiebalgas dzimtu stāstus. Pasākums sniegs ieskatu piebaldzēnu dzīvēs starpkaru periodā un viņu ieguldījumā Latvijas kultūrā.
.
Izrādes “Labra nams” viesizrāžu datumi Vidzemē: 26.10. Plkst. 16.00 un 18.00 Ropažu Kultūras centrs, 28.10 plkst. 17.00 un 19.00 Koncertzāle “Cēsis”, 30.10 plkst. 14.30 un 18.00 Mazsalacas Kultūras centrs. Biļetes iegādājamas Biļešu Paradīzes kasēs.
Skaņas izrādes autori ir apvienība IevaKrish
Šī gada 30. novembrī Sēļu muižā norisināsies dzīvesziņas festivāls “Audz, pupa!”
Limbažu Ausekļa teātris ar prieku un lepnumu paziņo par jauno iestudējumu Jāņa Jaunsudrabiņa lugai "Jo pliks, jo traks". Šī izrāde, kas tapusi par godu teātra 140. jubilejai, ir ne tikai svinīgs notikums, bet arī simboliska atgriešanās pie teātra saknēm. Tieši ar šo darbu 1959. gadā Limbažu kultūras nama dramatiskais kolektīvs ieguva Tautas teātra nosaukumu, iezīmējot nozīmīgu posmu mūsu amatierteātra vēsturē.
Aicinām Vidzemes rakstniekus un literatūras interesentus pulcēties uz pirmajiem “Vidzemes Prozas lasījumiem”, kas notiks 1. novembrī, plkst. 18.00 kādreizējā Rakstnieku pilī, tagadējā Siguldas Jaunajā pilī, Pils ielā 16. Pasākumu vadīs publicists un dzejnieks Ilmārs Šlāpins, ar muzikālām improvizācijām uzstāsies ģitārists un vokālists Aleksandrs Aleksandrovs.
2024. gada 8. decembrī Ogres teātrī gaidāma pirmizrāde spāņu autora Žordi Galserāna lugas “Kredīts” iestudējumam Jāņa Kaijaka režijā – ekstrēmai komēdijai ar detektīva elementiem.