Arhīva kalendārs
Turpinot Lielās Folkloras gada balvas tradīcijas, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra (NKMVA) un Latvijas Folkloras biedrība aicina uz gada notikumu folkloras nozarē - Folkloras Godi 2010. Svētku rīkotāji vēlas sumināt šī gada izcilākos tradicionālās kultūras un ar to saistīto nozaru pārstāvjus, un notikumus. Svētkos tiks izteikta atzinība par mūža ieguldījumu tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšanā, aizsardzībā un kopšanā. Tiks izvērtēta arī tradicionālās kultūras mantojumā balstītā jaunrade - literatūrā, mūzikā, vizuālajā mākslā, dejā, teātrī un kino; tradicionālās kultūras zinātniskā izpēte, materiālu dokumentēšana un publicēšana, izglītības veicināšana, folkloras svētku - koncertu, sarīkojumu, festivālu, izstāžu un citu radošu projektu - organizēšana. Šoreiz, atsakoties no publiskas apbalvojamo izvirzīšanas, nominācijas izvērtēs ekspertu grupa - NKMVA Folkloras padomes locekļi un Folkloras biedrības valdes locekļi. Folkloras Godi 2010 notiks šī gada 20. novembrī plkst. 15.00 Siguldas pilsētas kultūras namā.
Informāciju sagatavoja Inga Bika, NKMVA komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste 67228985 inga.bika PIE nkmva.gov PUNKTS lv www.nkmva.gov.lv Uz to mēģinās atbildēt Latvijā un pasaulē atzinīgi novērtēti mākslinieki radošajās darbnīcās, diskusijās un kopīgos praktiskos darbos ar Vidzemes mākslas skolu jauniešiem, starp tiem arī Valkas Mākslas skolas audzēkņi. Pieredzē dalīsies mākslinieki Reinis Liepa, Kaspars Groševs, Maija Kurševa, Ieva Epnere, Inga Meldere, līdzdarbojoties darbnīcās 7 Vidzemes mākslas skolās. Jauniešus iepazīstinās ar tendencēm laikmetīgajā mākslā Latvijā (stāstīs un rādīs mākslas zinātniece Līga Lindenbauma); mākslinieks runās par savu daiļradi, darbu tapšanas procesu, atklās mītus un patiesību par to, kā ir pārstāvēt šo žanru, kā arī darbosies praktiski kopā ar mākslas skolu audzēkņiem. Pirmā darbnīca notiks Valkas Mākslas skolā. To vadīs Līga Lindenbauma un māksliniece Maija Kurševa, kas šogad par izstādi „Trīskājains gadījums" ir nominēta Purvīša balvai. Izglītošana ir nepieciešama jau sākot no skolas vecuma, lai izstāžu apmeklēšana vai iepazīšanās ar nozares literatūru kļūtu par pašsaprotamu jauniešu brīvā laika pavadīšanas veidu. Šī šķietami sarežģītā mākslas parādība, kas tiek interpretēta, raugoties no pašu mākslinieku skatu punkta, nevis teorētiķu, spēj ieinteresēt par laikmetīgās mākslas virzienu un dot jaunas ierosmes radošās darbības pilnveidē. Projekta „Kā pagatavot laikmetīgo mākslu" mērķis ir iepazīstināt projekta mērķauditoriju, proti, Vidzemes reģiona mākslas skolu audzēkņus, ar tendencēm laikmetīgajā mākslā Latvijā un pasaulē un iesaistīt viņus aktīvā mākslas procesu komentēšanā, radīt laikmetīgās mākslas attīstībai jaunas platformas un formātus. Finansiālais atbalsts - Valsts Kultūrkapitāla fonds. Plašāka informācija par projektu - Dace Resele, Vidzemes reģiona/Lejasreinas departamenta sadarbības koordinatore, dace.resele PIE vidzeme PUNKTS lv, 64116007, 28650553.
Informāciju sagatavoja Zane Bulmeistare Latvijas - Igaunijas institūta mācību centra vadītāja 64781193 instituts PIE valka PUNKTS lv www.ile.lv Alūksnes muzejs iesaistījies starptautiskā projektā „Muzeji kā kultūrvēsturiskā mantojuma sekmētāji un veicinātāji", kura sagatavošanas vizītē 5. novembrī ieradīsies projekta partneri no Krievijas. Projekta vadošais partneris ir Vidzemes tūrisma asociācija sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību. No Latvijas projektā iesaistījušies muzeji no Cēsīm, Turaidas, Valkas, Ungurmuižas, Salacgrīvas, Madonas, Trikātas un Alūksnes. Krieviju projektā pārstāv Ļeņingradas apgabala muzeju apvienība, bet Igauniju - Valgas apriņķa pašvaldība. Plānots, ka projekts šoruden tiks iesniegts Igaunijas - Latvijas - Krievijas programmā. Projektā vēlamies iekļaut muzeja telpu remontu, metāla plauktu iegādi krājumam, izstāžu un ekspozīciju telpu aprīkošanu ar profesionālu apgaismojumu, kā arī muzeja pasākumu un izglītojošo programmu realizēšanu, - uzsver Alūksnes muzeja direktore Inita Veismane. Viņa norāda, ka projekta partneri no Krievijas kopā ar Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāju Raiti Sijātu apskatīs kultūrvēsturiskos objektus pilsētā un iepazīs Alūksnes muzeja piedāvājumu.
Sagatavoja: Evita Aploka, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālrunis: 64381502 www.aluksne.lv
Biedrība "Oleru muiža" š.g. 6. novembrī plkst.11.00 Oleru muižā rīko apmācību nodarbības pieaugušajiem (bez priekšzināšanām) mākslas vēsturē. Par garīgām vērtībam, meklējumiem un to atspoguļojumu mākslā.
Pasākums notiek Gruntvig partnerības mūžizglītības projekta "Heritage education for adults, exchange of methodology - how to use heritage in adult education" (2009-1-CZ1-GRU06-019895) ietvaros.
"Culturelab" (kultūras laboratorija) apkārtraksts tiek izsūtīts vienreiz mēnesī, apkopojot mājas lapā www.culturelab.com publicētos jaunumus par kultūras politiku, kultūru pilsētu un reģionu attīstībā, radošajām industrijām, kultūras līdzdalību un pētījumiem kultūras jomā. Kultūra pēc vēlēšanāmApvienība "Vienotība" ir nosaukusi savus ministru amatu kandidātus, to vidū kā iespējamā kultūras ministre tiek virzīta Sarmīte Ēlerte - šī brīža Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, bijusī laikraksta "Diena" vadītāja. Kā vēsta portāls "Diena", Sarmīte Ēlerte ir norādījusi, ka pirmā prioritāte kultūras ministres amatā būšot nodrošināt, lai krīzes laikā nepazustu neviena kultūras institūcija. Otrkārt, Sarmīte Ēlerte domā pievērsties nacionālās identitātes stiprināšanai. Tas būtu panākams, pilnveidojot Dziesmu svētku procesu, kā arī attīstot moderno mūsdienu mākslu. Kā trešo prioritāti viņa min pievēršanos radošās industrijas potenciālam, jo Latvijā esot daudz talantīgu cilvēku, kuri netiekot pietiekami novērtēti. Sarmītes Ēlertes oficiālā mājas lapa - www.elerte.lv. Struktūrfondu iespējasGan Finanšu ministrija (FM), gan Kultūras ministrija (KM) sniedz pretrunīgus secinājumus par progresu ES fondu apguvē. No vienas puses FM ziņo, ka līdz augusta beigām ES fondu projektu līgumi noslēgti par 58% no ES fondu 2007.-2013. gada kopējā piešķīruma, kas vērtējams pozitīvi, jo līgumi noslēgti par 702 miljoniem latu (jeb 60 %) vairāk nekā sākotnēji tika plānots uz 2010. gada beigām. Tāpat arī KM informē, ka notiek aktīva atbalstīto individuālo projektu īstenošana KM pārziņā esošās prioritātes „Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana" ietvaros. No otras puses Finanšu ministrija ir neapmierināta ar nozaru ministriju lēno 2010. gada fondu apguves mērķu izpildi. Tā piemēram, šī gada astoņu mēnešu ministriju plāns izpildīts par 60%, gada plāns par 29%. Vissliktāk ar astoņu mēnešu plāna izpildi veicies Kultūras ministrijai (0% mērķa izpilde). KM ES fondu kavējumā savu vainu nesaredz - kavētāji esot Cēsu, Rēzeknes un Liepājas pašvaldības, kurām ministrija apstiprinājusi daudzfunkcionālu kultūras centru būvniecību, taču kavējas lielo projektu iepirkumi. Kultūras ministrijai iedalītie un šogad neizlietotie trīs miljoni latu tiks pārdalīti citām ministrijām. Savukārt pētījums par kultūras ieguldījumu vietējā un reģionālā attīstībā, analizējot ES struktūrfondu darbību, liecina, ka laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam no Eiropas Savienības finansējuma programmas kohēzijas politikas īstenošanai kultūras jomas projekti saņems vairāk nekā 6 biljonus eiro, kas ir apmēram 1.7% no kopējā struktūrfondu budžeta. Tā kā ir īstenota virkne kultūras projektu citu, ne tieši kultūras mērķiem paredzēto programmu ietvaros, tiek lēsts, ka šis cipars atspoguļo tikai pusi no iespējamā struktūrfondu ieguldījuma kultūras jomā. Salīdzinājumam var minēt, ka Eiropas Savienības Kultūras programmas kopējais finansējums šim pašam laika periodam ir tikai 400 miljoni eiro. Citas ziņasNīderlandes kultūras ekonomikas profesora Arjo Klemera lekcija Liepājā 8.novembrīAutoriem likumiski noteiktas attiecināmo izdevumu normasPubliska diskusija starp Kultūras ministriju un AKKA/LAAAkcija kultūras atbalstam ES programmu ietvaros
Sekojiet Culturelab ziņām Twitter.com"Culturelab" (kultūras laboratorija) www.culturelab.com ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 2005.gadā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu sabiedrības sociālo un ekonomisko attīstību, stratēģiski un inovatīvi izmantojot kultūras resursus. Apkārtraksta un māja lapas veidošanu atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros, un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.
Jaunumus sagatavoja: Baiba Tjarve, baiba PIE culturelab PUNKTS com Par godu valsts svētkiem, vairākas jaunas un patriotiskas izstādes ir sagatavojis Cēsu Izstāžu nams un Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. 5.novembrī plkst.16:00 Cēsu Izstāžu namā un Cēsu Vēstures un mākslas muzejā tiks atklātas četras jaunas izstādes. „Izstādes veidotas tā, lai tās būtu gan patriotiskas, gan arī jaunas un neparastas. Šoreiz tās būs ļoti atšķirīgas, atspoguļojot dažādus mākslas žanrus un izpausmes - keramiku, stiklu, fotomākslu, glezniecību," būtiskāko uzsver Nata Livonska, galvenā speciāliste Izstāžu nama ekspozīciju darbā.
Viena no izstādēm „Pārejas laiks", būs Ķīpsalas keramiķu veikums. Ķīpsalas keramiķes - Violeta Jātniece, Silvija Šmidkena, Izabella Krolle, Kornēlija Ozoliņa un Inese Āboliņa izstādē „Pārejas laiks", piedāvā apmeklētājiem darbus, kas nav tradicionāli šī žanra izpratnē. Tie ir neparasti māla risinājuma mākslinieciski veidi, kas izpaužas māla gleznās, spilgtos tēlos un pat modes priekšmetos. Izstādes darbu autores, ir keramikas žanra vadošās mākslinieces, kuras, 60.,70.gados spilgti ienākušas šajā jomā un ir kā pamats, no kura lielā mērā veidojusies jaunā keramiķu paaudze.
Cēsu Izstāžu nama mazā zāle, tradicionāli tiek atvēlēta Cēsu fotogrāfiem. Valsts svētkus sagaidot, fotogrāfi - Ēriks Zvirbulis, Ilgvars Ozols, Agris Kozerovskis, Alvis Jansons un Vilis Bleikšs ir apvienojušies, lai izveidotu fotoizstādi rudenīgās noskaņās „Rudens Latvijā".
Lielākā Izstāžu nama zāle atvēlēta pasaules latviešu mākslinieku darbiem izstādē „Tēvu zemei - Latvijai". Izstādē apskatāmi ārzemju latviešu mākslinieku darbi. Pēc Otrā pasaules kara un tā traģiskajām sekām, liels skaits latviešu, starp tiem daudzi mākslinieki, bija spiesti atstāt Latviju kā politiski bēgļi. Apmetoties citās zemēs un kontinentos, šie mākslinieki centās pielāgoties svešām kultūrām un valodām, tajā pat laikā saglabājot savu etnisko identitāti. Vairums vecākās paaudzes trimdas latviešu mākslinieki ir aizgājuši mūžībā, bet vidējā un jaunākā paaudze turpina radošo darbu ārpus Latvijas. No 1991. gada pieaugusi kultūras apmaiņa ar Latviju, un daudzi mūsdienu mākslinieki vēlas izpētīt savu etnisko mantojumu, senču zemi un tās kultūru. Saskaņā ar mūsdienu moderno, kā arī postmoderno mākslu, izstādē eksponētā darbu kolekcija ir stilistiski internacionāla, kā arī ļoti daudzveidīga. „Mēs visi mīlam savu zemi, ne tikai te esot, bet arī dzīvojot ārpus Latvijas. Tāpēc valsts svētku mēnesis ir vispiemērotākais brīdis, lai veidotu simbolisku tiltu starp latviešu māksliniekiem svešumā un apmeklētājiem, te, mūsu dzimtajā zemē," par izstādes veidošanu un ideju domās dalās Nata Livonska. Tā kā izstādē ir apskatāma tikai neliela daļa no mākslinieku darbiem, tad pārējos darbus varēs aplūkot nesteidzīgi iemalkojot aromātisku zāļu tēju un pārlapojot gleznu katalogu. Izstāde Cēsīs tapusi sadarbībā ar Valmieras Novadpētniecības muzeju.
Savukārt Cēsu Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta Cēsu profesionālo mākslinieku izstāde "Cēsu mākslinieki rudenī". Izstādes pirmsākumi meklējami jau 1956.gadā, kad rudenī, kopā sanākot, mākslinieki sāka rīkot izstādes Cēsu Vēstures un mākslas muzeja telpās. Tajās ar saviem darbiem piedalījās tādas spožas personības kā Kārlis Jansons, Kārlis Baltgailis, Artūrs Dronis, Jānis Rozenbergs u.c. Pēc ilgāka pārtraukuma, šī tradīcija tiek atjaunota, un valsts svētki ir labs iemesls, lai no jauna Cēsu profesionālie mākslinieki ar saviem darbiem uzrunātu cēsniekus un viesus. Mākslinieku paaudze nomainījusies, un izstādē „Cēsu mākslinieki rudenī" jau būs skatāmi jauno mākslinieku darbi - stiklā, keramikā un gleznās. Izstādē ar darbiem piedalīsies: Kristīne Rozenberga, Ritums Ivanovs, Andris Eglītis, Reinis Liepa, Laima Bikše, Vilnis Kļaviņš, Signe un Elīza Vanadziņa, Vita Merca, Kaspars Bindemanis, Juris Spilners, Inga Jākobsone, Normunds Laņģis, Matiass Jansons. Pirmo reizi kā gleznotājs izstādē debitēs Kaspars Podnieks. Viesi un apmeklētāji laipni aicināti uz izstāžu atklāšanu 5.novembrī plkst.16:00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Izstādes apskatāmas no 5.novembra līdz 30.novembrim Cēsu Izstāžu namā un Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.
Informāciju sagatavoja: Daiga Janševska Cēsu Kultūras un Tūrisma centra Sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr.28318318; 28342115 E - pasts: daiga.jansevska PIE cesis PUNKTS lv A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 85.jubilejas koncerts „No sirds uz sirdi" 10.novembrī plkst. 19.00 Cēsu sanatorijas internātpamatskolā (Bērzaines ielā 34). Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola šo mācību gadu aizvada skolas 85 gadu jubilejas zīmē. Laikā, kad aktualizējas sabiedrības nepieciešamība pēc garīgām vērtībām, mūzika allaž ir tilts uz cilvēku un paaudžu saprašanos un gara spēka avots. Koncerts „No sirds uz sirdi" vieno dažādu paaudžu skolas absolventus mūziķus, tagadējos audzēkņus un klausītājus. Visus, kurus uzrunā un iedvesmo mūzika. Koncertā piedalīsies A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkņi Madara Kalniņa, Zane Janelsiņa, Māris Rozenfelds, Rūta Miķelsone, Aleksandrs Fjodorovs, Emija Liepiņa, Tomass Kozlovskisun skolas absolventi - pedagogi: Ilze Petrovska; Zintis Žvarts, Ruta Cīrule, Agnis Krūzītis, Ilze Žvarte, Guna Rācene u.c.. Koncertā uzstāsies viesi - „Jam orchestra", kura sastāvā līdzās Pēterim Liepiņam, Aleksejam Ljapko (Sanktpēterburga) dzirdēsim skolas absolventus Romānu Vendiņu, Zinti Žvartu, Ievu Kerēvicu. Koncerta programma ir veidota, īpaši uzsverot dažādu paaudžu skolas audzēkņu un pedagogu mūzikas mīlestību, un piemērota koncerta norises vietai - akustiskai un elegantai Cēsu sanatorijas internātpamatskolas zālei. Tiks izpildīta V.A.Mocarta, R.Šūmaņa, M.Zariņa, P.Barisona u.c. mūzika un džeza klasikas skaņdarbi. Koncerts „No sirds uz sirdi" ir ieskaņas koncerts vairāku koncertu sērijai, gatavojoties A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 85 gadu jubilejai 2011.gada pavasarī. A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola ir vienīgā vidējā profesionālās mūzikas izglītības iestāde Vidzemē.
Koncertu organizē A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola un biedrība „Art Cēsis". Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Cēsu sanatorijas internātpamatskola.
Kontaktinformācija: Aivars Tomiņš Skolas direktors t. 29439420
Lauma Gaile t. 29517411 No šī gada 11. līdz 28. novembrim Rīgas Kongresu namā būs apskatāma tautas lietišķās mākslas izstāde Māla bļoda. Tā būs žanru izstāde, kurā parādītas viena priekšmeta - māla bļodas - formas atšķirības Latvijas novados. Izstādē būs apskatāmi vairāk nekā 200 darbu, kuros būs redzama arī tradīcijās balstīta jaunrade - bļodu formas, kas darinātas ietekmējoties gan no arheoloģijas izrakumos atrastiem priekšmetiem, gan etnogrāfijas. Māla apstrādāšanas vai podniecības izcelsmes senumu apliecina paraugi, kas atrasti arheoloģiskajos izrakumos. Arheoloģiskie izrakumi Latvijas teritorijā atklāj dedzināta māla traukus ar izteiktu virsmas apdari un rotājumiem jau ap 4000. gadu pirms mūsu ēras. Māla izmantošana bija svarīga nodarbe cilvēku dzīvē un visas cilvēces attīstībā. Māls labi padodas cilvēku roku veidošanai un ir pierādījis savu lietderību gadu tūkstošu garumā. Bļoda, kā viena no vienkāršākajām trauku formām, ir mainīga arī gadsimtu gaitā. No bļodas formas un izmēra ir atkarīgs cik, piemēram, pārtikas tur iespējams ievietot. Nozīmīgs ir arī bļodas rotājums. Izstādi papildina Ulda Muzikanta fotogrāfijas no Pūdnīku skūlas plenēriem. Izstādes atklāšana 2010. gada 11. novembrī plkst. 15.30 Rīgas Kongresu namā (Kr. Valdemāra ielā 5). 2010. gada 28. novembrī plkst. 12.00 tikšanās ar darbu autoriem, amatu demonstrējumi un filmas par Latvijas podniecību un keramiku. Izstādi organizē Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra.
Informāciju sagatavoja Inga Bika, NKMVA komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste 67228985 inga.bika PIE nkmva.gov PUNKTS lv Turpinot „Lielās Folkloras gada balvas" tradīcijas, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra (NKMVA) sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību un Siguldas pilsētas kultūras namu aicina uz svētkiem „Folkloras Godi 2010". Ar īpašām Goda zīmēm tiks apbalvoti izcilākie folkloras nozares pārstāvji un svarīgākie 2010. gada notikumi Latvijas tradicionālajā kultūrā. Par mūža ieguldījumu „Folkloras Godu" zīmi saņems Atašienes folkloras kopas „Vīraksne" vadītāja Valentīne Mičule un tautas muzikants Alberts Mednis. Kategorijā „Tradicionālās kultūras mantojuma un novadu savdabības glabāšana, aizsardzība un kopšana" visvairāk ekspertu komisijas balsu ticis suitu kopienai, kuras darbība bijis spilgts piemērs tam, kā neatlaidīgi un radoši strādājot, iespējams pierādīt savu vērtību starptautiskā līmenī (iekļūšana UNESCO neatliekami glābjamo vērtību sarakstā) un uzturēt dzīvas, un nodot nākamajām paaudzēm savas kultūras vērtības (novada mācība Alsungas vidusskolā, tradicionālo instrumentu mācība Alsungas mūzikas skolā). Kategorijā „Zinātniskā izpēte, materiālu dokumentēšana un publicēšana" balva tiks divām autorēm, kuras saņēmušas vienādu punktu skaitu - Andai Beitānei par pētījumu „Vēlīnās izcelsmes vokālā daudzbalsība latviešu tradicionālajā mūzikā" un Janīnai Kursītei par „Tautlietu vārdeni". Balvu kategorijā „Izglītības veicināšana" saņems pedagoģe Baiba Mennika, kura savu mīlestību un prasmes ieliek darbā ar vismazākajiem - pirmskolas vecuma bērniem. Dūdu un bungu grupas „Auļi" programma „Etnotranss" saņems balvu kategorijā „Tradicionālās kultūras mantojumā balstīta jaunrade - literatūrā, mūzikā, vizuālajā, dejas, teātra un kino mākslā". Kategorijā „Tradicionālās kultūras dzīves - svētku, koncertu, sarīkojumu, festivālu, izstāžu un citu radošu projektu organizēšana" visvairāk balsu ieguvusi Iveta Dukaļska par viņas aktivitātēm tautas muzikantu darbības aktualizēšanā. Par veiksmīgu „Tradicionālās kultūras atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos" balvu saņems Latvijas radio raidījuma „Kultūras Rondo" veidotāji. Kategorijā Ieraksti CD un DVD neapstrīdams līderis bijis Izdevniecības „Upe tuviem un tāliem" izdotais, Ilmāra un Jantas Mežu veidotais albums „Pa vējame es dziedāju. Sventājas dziesmas". Īpašas balvas pasniegs arī NKMVA - Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa vadītājai Zentai Bērtiņai un dziedātājai Alvīnei Šķiperei par ieguldījumu tradicionālās kultūras saglabāšanā un kopšanā; Medņevas folkloras kopai „Egle" par izciliem sasniegumiem sava novada tradicionālās dziedāšanas tradīciju apguvē un folkloras kopas „Kokle" vadītājai Dinai Liepai un Rēzeknes „Vīteru" vadītājai Sandrai Starei par radošu un aizrautīgu darbošanos jaunās paaudzes izglītošanā. Šoreiz, atsakoties no publiskas apbalvojamo izvirzīšanas, izlemšana tika uzticēta ekspertiem - NKMVA Folkloras padomes locekļiem (Anda Beitāne, Andris Kapusts, Gita Lancere, Māra Mellēna, Ilmārs Mežs, Signe Pujāte) un Folkloras biedrības valdes locekļiem (Marija Andina, Ansis Ataols Bērziņš, Lija Dunska, Ingrīda Grudule, Andris Kapusts, Anna Kārkle, Ilga Leimane, Velta Leja, Liāna Ose, Anda Skuja, Antons Slišāns, Dainis Stalts, Helmī Stalte). „Folkloras Godi 2010" notiks šī gada 20. novembrī plkst. 15.00 Siguldas pilsētas kultūras namā (Pils ielā 10, Siguldā). Pilns nominantu saraksts atrodams NKMVA mājas lapā: www.nkmva.gov.lv Informāciju sagatavoja Inga Bika, NKMVA komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste 67228985 inga.bika PIE nkmva.gov PUNKTS lv www.nkmva.gov.lv Vidzemes plānošanas reģions rīko seminārus Vidzemes kultūras darbiniekiem „Scenāriju veidošanas pamati". Semināri notiks: 22. novembrī plkst. 10.00 Apes tautas namā, Skolas ielā 4, Apē un 6. decembrī plkst. 10.00 Kocēnu kultūras namā, Alejas ielā 3, Kocēnos, Kocēnu pagastā, Kocēnu novadā. Lektore - Anna Jansone, Latvijas kultūras koledžas Tradicionālās kultūras un skatuves mākslas nodaļas vadītāja.
Ina Miķelsone Vēl šonedēļ - līdz 28. novembrim - Rīgas Kongresu nama 2. stāva foajē apskatāma tautas lietišķās mākslas izstāde „Māla bļoda". Vairāk nekā 200 darbos redzama arī tradīcijās balstīta jaunrade - bļodu formas, kas darinātas ietekmējoties no arheoloģijas izrakumos atrastiem priekšmetiem un etnogrāfijas. Izstādi papildina Ulda Muzikanta fotogrāfijas no „Pūdnīku skūlas" plenēriem. Izstādes noslēgumā - svētdien, 28. novembrī plkst. 12.00 būs iespēja tikties ar darbu autoriem no Rīgas, Rēzeknes, Gulbenes, Mālpils un Skultes. Tautas lietišķās mākslas studijas „Māra" dalībnieki demonstrēs māla trauku lipināšanu un svilpaunieku veidošanu. Vienlaikus notiks filmu par keramiku un podniecības vēsturi demonstrēšana: Plkst. 12.10 „Četras stihijas cilvēka rokās" (32' ) (2010) ir keramikas darbnīcas „Cepļi" veidota filma, kas sniedz ieskatu podniecības vēsturē un attīstībā, kā arī parāda māla trauku radīšanu sākot ar māla sagatavošanu, trauka veidošanu, virpošanu, rotāšanu un beidzot ar cepļa kurināšanu. Plkst. 12.40 Ludzas Novadpētniecības un mākslas muzejs piedāvā divas 10 minūšu garas filmas par Ludzas un Latgales keramiķiem un pētnieku Jāni Pujātu. Plkst. 13.00 Reiņa Kalnaeļļa 2009. gadā uzņemtā filma „Uguns un māla pavēlnieks" (9' ) stāstīs par podnieku Evaldu Vasilevski, kurš virpo, grezno, paša būvētos malkas cepļos apdedzina un svēpē saimniecības traukus no Latgalē rakta un paša mīcīta māla. Trīs gadu desmitus „Pūdnīku skūlas" dibinātājs uzticīgi kalpojis Latgales keramikas senmeistaru roku darba tradīcijām. Mākslinieka melno podu vāpējumā dvašo Latgales senatne, ilglaicība un mūsdienīga estētika. Plkst. 13.15 Būs redzamas arī filmas par Latgales podniekiem no Andra Ušpeļa kolekcijas. Izstādi organizē Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra.
Informāciju sagatavoja Inga Bika, NKMVA komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste 67228985 inga.bika PIE nkmva.gov PUNKTS lv Jau šajā sestdienā, 27. novembrī, plkst. 12.00 Smiltenes Kultūras un sporta centrā notiks rudens Tradicionālo prasmju skolas 2010 noslēgums. Pasākumā, kurā tiksies meistari un viņu mācekļi, laipni gaidīts ikviens interesents. No plkst. 12.00 Smiltenes Kultūras un sporta centra Mazajā zālē būs apskatāma meistaru un mācekļu darinājumu izstāde, kā arī notiks amatu un prasmju demonstrējumi. Lielajā zālē muzicēs folkloras kopas „Rota" un „Ore", savukārt plkst. 14.00 sāksies meistaru godināšana un koncerts, kurā piedalīsies Siguldas folkloras kopa „Senleja", Smiltenes bērnu deju kopa „Dadzīši" un folkloras kopa „Rota", kas dziesmās un dejās iesaistīs visus dalībniekus. Četras sestdienas sešpadsmit Vidzemes pagastos un pilsētās meistari savas prasmes un zināšanas bezmaksas nodarbībās nodeva vairāk nekā 900 mācekļiem. Ķoņos prasmju apgūšanā aktīvi iesaistījās Rūjienas skolu audzēkņi, savukārt pēdējā nodarbībā ūdenskliņģerus cept mācījās cilvēku grupa ar īpašām vajadzībām. Līgatnē tās apstrādē darbojās gan vietējie arodapmācības skolotāji, gan interesenti no Alūksnes un Ērgļiem, savukārt Siguldā celu jostas aust visas četras reizes regulāri mācījās astoņas dalībnieces. Lai gan pirts slotu siešana un zāļu tēju vākšana ir viens no vasaras darbiem, tas netraucēja šo prasmi apgūt arī rudenī, kad dažādas zāļu tējas nepieciešamas veselības stiprināšanai. Pie tautas daiļamata meistares Rasmas Āboltiņas sarežģītos dubultcimdus adīt regulāri brauca no mācekļi Alūksnes. Tradicionālo prasmju skolu 2010 Vidzemē rīko Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra. Atbalstītāji: UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Vidzemes plānošanas reģions, pilsētu un novadu pašvaldības, Latvijas Mobilais Telefons, Latvijas Radio 2, Kultūras Forums, portāli KasNotiek un Mūzika Latvijā.
Informāciju sagatavoja Inga Bika, NKMVA komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste 67228985 inga.bika PIE nkmva.gov PUNKTS lv Pagājušajā sestdienā, 27. novembrī, Smiltenes Kultūras un sporta centrā noslēdzās rudens „Tradicionālo prasmju skola 2010". Noslēguma pasākumā notika meistaru godināšana, apmeklētājiem bija iespēja apskatīt meistaru un mācekļu darinājumu izstādi, kā arī amatu un prasmju demonstrējumus. Pasākumā muzicēja Smiltenes bērnu deju kopa „Dadzīši" un folkloras kopas „Senleja", „Rota" un „Ore", kas dziesmās un dejās iesaistīja visus dalībniekus. Četras sestdienas sešpadsmit Vidzemes pagastos un pilsētās meistari savas prasmes un zināšanas bezmaksas nodarbībās nodeva vairāk nekā 900 mācekļiem, kuru starpā bija visdažādāko paaudžu un nodarbošanos pārstāvji. Nākamo „Tradicionālo prasmju skolu" Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra (NKMVA) plāno rīkot 2011. gada pavasarī Latgalē. NKMVA pateicas „Tradicionālo prasmju skolas 2010" atbalstītājiem: UNESCO Latvijas Nacionālā komisijai, Vidzemes plānošanas reģionam, pilsētu un novadu pašvaldībām, Latvijas Mobilajam Telefonam, Latvijas Radio 2, laikrakstam „Kultūras Forums", portāliem „KasNotiek" un „Mūzika Latvijā".
Informāciju sagatavoja Inga Bika, NKMVA komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste 67228985 inga.bika PIE nkmva.gov PUNKTS lv Alūksnes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļas bibliotekāre Ieva Račika ieguvusi Voldemāra Caunes balvu „Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem" Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas izsludinātajā konkursā. Minētā balva tiek piešķirta reizi gadā bibliotekāriem, kuri vispārliecinošāk, aktīvāk un sekmīgāk veicina jaunās paaudzes iesaistīšanu bibliotēku pakalpojumu izmantošanā, motivējot bērnus un jauniešus vairāk lasīt, mācīties un attīstīt savas radošās spējas. I. Račiku minētajai balvai ieteikuši viņas kolēģi Alūksnes pilsētas bibliotēkā. „Ievai piemīt apbrīnojama izdoma un mākslinieciskā fantāzija. Katrs pasākums bērniem - tas ir notikums. Ar savu klātbūtni Ieva visur ienes īpašu radošuma dzirksti. Ieva aktīvi piedalās visos bērnu literatūras nodaļas īstenotajos projektos, ar lielu aizrautību piedalās arī dažādos konkursos, organizē tematiskus bibliotēkas apmeklējumus. Katram pasākumam viņai izdodas atrast kādu īpašu „rozīnīti", kas to padara vienreizēju un neatkārtojumu, bet kura mērķis vienmēr ir likt bērnam sajusties īpašam, radīt sajūtu, ka esi piederīgs, vajadzīgs un novērtēts! Šādā veidā bērnos tiek radīta interese par bibliotēku un lasīšanu," par balvas saņēmēju teikts ieteikuma vēstulē. Bibliotekārs, bibliogrāfs un žurnālists Voldemārs Caune no 1919. līdz 1923. gadam strādājis par pārzini Liepājas pilsētas bibliotēkā, kur 1919. gada 16. decembrī atklāja pirmo bērnu literatūras nodaļu. 2007. gadā, atzīmējot Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 230. gadskārtu un godinot V. Caunes ieguldījumu bērnu bibliotekārajā apkalpošanā, Liepājas CZB nodibināja ikgadēju balvu bibliotekāriem darbā ar bērniem.
Sagatavoja: Evita Aploka, Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālrunis: 64381502 www.aluksne.lv |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
