Arhīva kalendārs

"Culturelab" (kultūras laboratorija) apkārtraksts tiek izsūtīts vienreiz mēnesī, apkopojot mājas lapā www.culturelab.com publicētos jaunumus par kultūras politiku, kultūru pilsētu un reģionu attīstībā, radošajām industrijām, kultūras līdzdalību un pētījumiem kultūras jomā.

Kultūra pēc vēlēšanām

Apvienība "Vienotība" ir nosaukusi savus ministru amatu kandidātus, to vidū kā iespējamā kultūras ministre tiek virzīta Sarmīte Ēlerte - šī brīža Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, bijusī laikraksta "Diena" vadītāja.

Kā vēsta portāls "Diena", Sarmīte Ēlerte ir norādījusi, ka pirmā prioritāte kultūras ministres amatā būšot nodrošināt, lai krīzes laikā nepazustu neviena kultūras institūcija. Otrkārt, Sarmīte Ēlerte domā pievērsties nacionālās identitātes stiprināšanai. Tas būtu panākams, pilnveidojot Dziesmu svētku procesu, kā arī attīstot moderno mūsdienu mākslu. Kā trešo prioritāti viņa min pievēršanos radošās industrijas potenciālam, jo Latvijā esot daudz talantīgu cilvēku, kuri netiekot pietiekami novērtēti.

Sarmītes Ēlertes oficiālā mājas lapa - www.elerte.lv.

Struktūrfondu iespējas

Gan Finanšu ministrija (FM), gan Kultūras ministrija (KM) sniedz pretrunīgus secinājumus par progresu ES fondu apguvē. No vienas puses FM ziņo, ka līdz augusta beigām ES fondu projektu līgumi noslēgti par 58% no ES fondu 2007.-2013. gada kopējā piešķīruma, kas vērtējams pozitīvi, jo līgumi noslēgti par 702 miljoniem latu (jeb 60 %) vairāk nekā sākotnēji tika plānots uz 2010. gada beigām. Tāpat arī KM informē, ka notiek aktīva atbalstīto individuālo projektu īstenošana KM pārziņā esošās prioritātes „Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana" ietvaros.

No otras puses Finanšu ministrija ir neapmierināta ar nozaru ministriju lēno 2010. gada fondu apguves mērķu izpildi. Tā piemēram, šī gada astoņu mēnešu ministriju plāns izpildīts par 60%, gada plāns par 29%. Vissliktāk ar astoņu mēnešu plāna izpildi veicies Kultūras ministrijai (0% mērķa izpilde). KM ES fondu kavējumā savu vainu nesaredz - kavētāji esot Cēsu, Rēzeknes un Liepājas pašvaldības, kurām ministrija apstiprinājusi daudzfunkcionālu kultūras centru būvniecību, taču kavējas lielo projektu iepirkumi. Kultūras ministrijai iedalītie un šogad neizlietotie trīs miljoni latu tiks pārdalīti citām ministrijām.

Savukārt pētījums par kultūras ieguldījumu vietējā un reģionālā attīstībā, analizējot ES struktūrfondu darbību, liecina, ka laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam no Eiropas Savienības finansējuma programmas kohēzijas politikas īstenošanai kultūras jomas projekti saņems vairāk nekā 6 biljonus eiro, kas ir apmēram 1.7% no kopējā struktūrfondu budžeta. Tā kā ir īstenota virkne kultūras projektu citu, ne tieši kultūras mērķiem paredzēto programmu ietvaros, tiek lēsts, ka šis cipars atspoguļo tikai pusi no iespējamā struktūrfondu ieguldījuma kultūras jomā.

Salīdzinājumam var minēt, ka Eiropas Savienības Kultūras programmas kopējais finansējums šim pašam laika periodam ir tikai 400 miljoni eiro.

Citas ziņas

Nīderlandes kultūras ekonomikas profesora Arjo Klemera lekcija Liepājā 8.novembrī

Autoriem likumiski noteiktas attiecināmo izdevumu normas

Publiska diskusija starp Kultūras ministriju un AKKA/LAA

Akcija kultūras atbalstam ES programmu ietvaros

Sekojiet Culturelab ziņām Twitter.com

Culturelab @Twitter

"Culturelab" (kultūras laboratorija) www.culturelab.com ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 2005.gadā ar mērķi veicināt ilgtspējīgu sabiedrības sociālo un ekonomisko attīstību, stratēģiski un inovatīvi izmantojot kultūras resursus.

Apkārtraksta un māja lapas veidošanu atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros, un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību.

Jaunumus sagatavoja: Baiba Tjarve, baiba PIE culturelab PUNKTS com

Par godu valsts svētkiem, vairākas jaunas un patriotiskas izstādes ir sagatavojis Cēsu Izstāžu nams un Cēsu Vēstures un mākslas muzejs.

5.novembrī plkst.16:00 Cēsu Izstāžu namā un Cēsu Vēstures un mākslas muzejā tiks atklātas četras jaunas izstādes. „Izstādes veidotas tā, lai tās būtu gan patriotiskas, gan arī jaunas un neparastas. Šoreiz tās būs ļoti atšķirīgas, atspoguļojot dažādus mākslas žanrus un izpausmes - keramiku, stiklu, fotomākslu, glezniecību," būtiskāko uzsver Nata Livonska, galvenā speciāliste Izstāžu nama ekspozīciju darbā.

Viena no izstādēm „Pārejas laiks", būs Ķīpsalas keramiķu veikums. Ķīpsalas keramiķes - Violeta Jātniece, Silvija Šmidkena, Izabella Krolle, Kornēlija Ozoliņa un Inese Āboliņa izstādē „Pārejas laiks", piedāvā apmeklētājiem darbus, kas nav tradicionāli šī žanra izpratnē. Tie ir neparasti māla risinājuma mākslinieciski veidi, kas izpaužas māla gleznās, spilgtos tēlos un pat modes priekšmetos. Izstādes darbu autores, ir keramikas žanra vadošās mākslinieces, kuras, 60.,70.gados spilgti ienākušas šajā jomā un ir kā pamats, no kura lielā mērā veidojusies jaunā keramiķu paaudze.

Cēsu Izstāžu nama mazā zāle, tradicionāli tiek atvēlēta Cēsu fotogrāfiem. Valsts svētkus sagaidot, fotogrāfi - Ēriks Zvirbulis, Ilgvars Ozols, Agris Kozerovskis, Alvis Jansons un Vilis Bleikšs ir apvienojušies, lai izveidotu fotoizstādi rudenīgās noskaņās „Rudens Latvijā".

Lielākā Izstāžu nama zāle atvēlēta pasaules latviešu mākslinieku darbiem izstādē „Tēvu zemei - Latvijai". Izstādē apskatāmi ārzemju latviešu mākslinieku darbi. Pēc Otrā pasaules kara un tā traģiskajām sekām, liels skaits latviešu, starp tiem daudzi mākslinieki, bija spiesti atstāt Latviju kā politiski bēgļi. Apmetoties citās zemēs un kontinentos, šie mākslinieki centās pielāgoties svešām kultūrām un valodām, tajā pat laikā saglabājot savu etnisko identitāti. Vairums vecākās paaudzes trimdas latviešu mākslinieki ir aizgājuši mūžībā, bet vidējā un jaunākā paaudze turpina radošo darbu ārpus Latvijas. No 1991. gada pieaugusi kultūras apmaiņa ar Latviju, un daudzi mūsdienu mākslinieki vēlas izpētīt savu etnisko mantojumu, senču zemi un tās kultūru. Saskaņā ar mūsdienu moderno, kā arī postmoderno mākslu, izstādē eksponētā darbu kolekcija ir stilistiski internacionāla, kā arī ļoti daudzveidīga. „Mēs visi mīlam savu zemi, ne tikai te esot, bet arī dzīvojot ārpus Latvijas. Tāpēc valsts svētku mēnesis ir vispiemērotākais brīdis, lai veidotu simbolisku tiltu starp latviešu māksliniekiem svešumā un apmeklētājiem, te, mūsu dzimtajā zemē," par izstādes veidošanu un ideju domās dalās Nata Livonska. Tā kā izstādē ir apskatāma tikai neliela daļa no mākslinieku darbiem, tad pārējos darbus varēs aplūkot nesteidzīgi iemalkojot aromātisku zāļu tēju un pārlapojot gleznu katalogu. Izstāde Cēsīs tapusi sadarbībā ar Valmieras Novadpētniecības muzeju.

Savukārt Cēsu Vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta Cēsu profesionālo mākslinieku izstāde "Cēsu mākslinieki rudenī". Izstādes pirmsākumi meklējami jau 1956.gadā, kad rudenī, kopā sanākot, mākslinieki sāka rīkot izstādes Cēsu Vēstures un mākslas muzeja telpās. Tajās ar saviem darbiem piedalījās tādas spožas personības kā Kārlis Jansons, Kārlis Baltgailis, Artūrs Dronis, Jānis Rozenbergs u.c. Pēc ilgāka pārtraukuma, šī tradīcija tiek atjaunota, un valsts svētki ir labs iemesls, lai no jauna Cēsu profesionālie mākslinieki ar saviem darbiem uzrunātu cēsniekus un viesus. Mākslinieku paaudze nomainījusies, un izstādē „Cēsu mākslinieki rudenī" jau būs skatāmi jauno mākslinieku darbi - stiklā, keramikā un gleznās. Izstādē ar darbiem piedalīsies: Kristīne Rozenberga, Ritums Ivanovs, Andris Eglītis, Reinis Liepa, Laima Bikše, Vilnis Kļaviņš, Signe un Elīza Vanadziņa, Vita Merca, Kaspars Bindemanis, Juris Spilners, Inga Jākobsone, Normunds Laņģis, Matiass Jansons. Pirmo reizi kā gleznotājs izstādē debitēs Kaspars Podnieks.

Viesi un apmeklētāji laipni aicināti uz izstāžu atklāšanu 5.novembrī plkst.16:00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.

Izstādes apskatāmas no 5.novembra līdz 30.novembrim Cēsu Izstāžu namā un Cēsu Vēstures un mākslas muzejā.

Informāciju sagatavoja:

Daiga Janševska

Cēsu Kultūras un Tūrisma centra

Sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.28318318; 28342115

E - pasts: daiga.jansevska PIE cesis PUNKTS lv

www.cesis.lv

A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 85.jubilejas koncerts „No sirds uz sirdi" 10.novembrī plkst. 19.00 Cēsu sanatorijas internātpamatskolā (Bērzaines ielā 34).

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola šo mācību gadu aizvada skolas 85 gadu jubilejas zīmē. Laikā, kad aktualizējas sabiedrības nepieciešamība pēc garīgām vērtībām, mūzika allaž ir tilts uz cilvēku un paaudžu saprašanos un gara spēka avots.

Koncerts „No sirds uz sirdi" vieno dažādu paaudžu skolas absolventus mūziķus, tagadējos audzēkņus un klausītājus. Visus, kurus uzrunā un iedvesmo mūzika.

Koncertā piedalīsies A.Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas audzēkņi Madara Kalniņa, Zane Janelsiņa, Māris Rozenfelds, Rūta Miķelsone, Aleksandrs Fjodorovs, Emija Liepiņa, Tomass Kozlovskisun skolas absolventi - pedagogi: Ilze Petrovska; Zintis Žvarts, Ruta Cīrule, Agnis Krūzītis, Ilze Žvarte, Guna Rācene u.c..

Koncertā uzstāsies viesi - „Jam orchestra", kura sastāvā līdzās Pēterim Liepiņam, Aleksejam Ljapko (Sanktpēterburga) dzirdēsim skolas absolventus Romānu Vendiņu, Zinti Žvartu, Ievu Kerēvicu.

Koncerta programma ir veidota, īpaši uzsverot dažādu paaudžu skolas audzēkņu un pedagogu mūzikas mīlestību, un piemērota koncerta norises vietai - akustiskai un elegantai Cēsu sanatorijas internātpamatskolas zālei. Tiks izpildīta V.A.Mocarta, R.Šūmaņa, M.Zariņa, P.Barisona u.c. mūzika un džeza klasikas skaņdarbi.

Koncerts „No sirds uz sirdi" ir ieskaņas koncerts vairāku koncertu sērijai, gatavojoties A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 85 gadu jubilejai 2011.gada pavasarī. A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola ir vienīgā vidējā profesionālās mūzikas izglītības iestāde Vidzemē.

Koncertu organizē A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola un biedrība „Art Cēsis".

Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Cēsu sanatorijas internātpamatskola.  

Kontaktinformācija:

Aivars Tomiņš

Skolas direktors

t. 29439420

Lauma Gaile

t. 29517411

No šī gada 11. līdz 28. novembrim Rīgas Kongresu namā būs apskatāma tautas lietišķās mākslas izstāde Māla bļoda. Tā būs žanru izstāde, kurā parādītas viena priekšmeta - māla bļodas - formas atšķirības Latvijas novados.

Izstādē būs apskatāmi vairāk nekā 200 darbu, kuros būs redzama arī tradīcijās balstīta jaunrade - bļodu formas, kas darinātas ietekmējoties gan no arheoloģijas izrakumos atrastiem priekšmetiem, gan etnogrāfijas.

Māla apstrādāšanas vai podniecības izcelsmes senumu apliecina paraugi, kas atrasti arheoloģiskajos izrakumos. Arheoloģiskie izrakumi Latvijas teritorijā atklāj dedzināta māla traukus ar izteiktu virsmas apdari un rotājumiem jau ap 4000. gadu pirms mūsu ēras. Māla izmantošana bija svarīga nodarbe cilvēku dzīvē un visas cilvēces attīstībā. Māls labi padodas cilvēku roku veidošanai un ir pierādījis savu lietderību gadu tūkstošu garumā.

Bļoda, kā viena no vienkāršākajām trauku formām, ir mainīga arī gadsimtu gaitā. No bļodas formas un izmēra ir atkarīgs cik, piemēram, pārtikas tur iespējams ievietot. Nozīmīgs ir arī bļodas rotājums.

Izstādi papildina Ulda Muzikanta fotogrāfijas no Pūdnīku skūlas plenēriem.

Izstādes atklāšana 2010. gada 11. novembrī plkst. 15.30 Rīgas Kongresu namā (Kr. Valdemāra ielā 5).

2010. gada 28. novembrī plkst. 12.00 tikšanās ar darbu autoriem, amatu demonstrējumi un filmas par Latvijas podniecību un keramiku.

Izstādi organizē Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra.

Informāciju sagatavoja

Inga Bika,

NKMVA komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste

67228985

inga.bika PIE nkmva.gov PUNKTS lv

www.nkmva.gov.lv