Arhīva kalendārs
Pirmdien, 2.maijā, plānošanas reģioni saņēma vēstuli no Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes ar apstiprinājumu organizēt Latvijas novadu kultūras speciālistu konferenci. Vēstulē Kultūras ministre apliecināja nepieciešamību organizēt Latvijas novadu kultūras speciālistu konferenci, lai pārrunātu jaunumus, kā arī diskutētu par kopējiem problēmjautājumiem kultūras jomā Latvijā.
Pretēji plānošanas reģiona pārstāvju lūgumam, konferenci organizēt tuvākā mēneša laikā, vēstulē Kultūras ministre aicinājusi to pārcelt uz šī gada rudeni, lai rūpīgi sagatavotos gaidāmajām diskusijām, kā arī nodrošinātu pēc iespējas augstāku pasākuma kvalitāti. S. Ēlertes kundze piekrīt plānošanas reģionu nostājai, ka ir pagājis zināms laika posms, kurā notikušas strukturālas pārmaiņas pašvaldībās un valsts sektorā, kā arī aktualizējušies būtiski jautājumi, par kuriem būtu nepieciešams diskutēt un informēt iespējami plašu kultūras speciālistu loku. Jau ziņots, ka 15. aprīlī, Latvijas plānošanas reģionu pārstāvji nosūtīja vēstuli Kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim ar aicinājumu izvērtēt iespējas Latvijas kultūras darbinieku konferences organizēšanai. Vēršot ministru uzmanību uz problēmjautājumiem, kas saistīti ar reģionālās kultūrpolitikas attīstības izaicinājumiem un nepietiekamo informācijas apriti Ministrijas, pārstāvniecības iestāžu un kultūras darbinieku starpā, plānošanas reģioni kā novadu interešu pārstāvji aicina ne tikai izvērtēt konferences organizēšanas iespējas, bet arī apliecina savu gatavību piedalīties pasākuma organizēšanā. Detalizētāka informācija par gaidāmās konferences norisi, darba kārtību un citām saistītām aktualitātēm sekos pēc tuvākā laikā gaidāmās ieinteresēto pušu tikšanās ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem. 2011. gada 15. maijā Vecumnieku novada Valles Saieta namā notiks „Latvijas vokālo ansambļu konkursa 2011” Fināls.
Šajā pavasarī pēc vairāku gadu pārtraukuma visā Latvijā trīs kārtās norisinās „Latvijas vokālo ansambļu konkurss”. Konkursa otrā kārta notika aprīlī visos kultūrvēsturiskajos novados - Vidzemē, Kurzemē, Latgalē, Zemgalē, kā arī Rīgā. Novadu labākie bērnu, senioru, vīru, sieviešu, jauktie un pusprofesionālie vokālie ansambļi tiksies konkursa Finālā Valles Saieta namā. Finālistus vērtēs Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava, vokālās grupas „Cosmos” dziedātājs Andris Sējāns un kordiriģents, Igaunijas Dziesmu svētku virsdiriģents Rauls Talmars (Raul Talmar). „Latvijas vokālo ansambļu konkursa 2011” Finālu rīko biedrība „Latvijas vokālo ansambļu asociācija” sadarbībā ar Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru un Vecumnieku novada domi. Plašāka informācija: www.knmc.gov.lv
Informāciju sagatavoja: Inga Bika, 2011. gada 26. martā Valmieras Kultūras centrā notika XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku deju lieluzveduma „Tēvu laipas” repertuāra konkurss. No 72 konkursā piedāvātajām dejām lieluzveduma sagatavošanai repertuārā paredzams iekļaut:
Deju lieluzveduma mākslinieciskā darba grupa turpina strādāt pie programmas izveides. Lieluzvedumu „Tēvu laipas” paredzēts veidot kā vienotu vēstījumu par latvisko dzīvesziņu. Tā koprepertuāru veidos latviešu tautas dejas, apdares, latviešu skatuviskās dejas Zelta fonda, Jaunrades deju konkursos radītās, no kolektīvu vadītāju, dalībnieku aptaujas, kā arī konkursa rezultātā iegūtās desmit dejas. Maija beigās programma tiks prezentēta Dejas nozares padomes sēdē, pēc kuras sāksies repertuāra krājuma sagatavošana un izdošana. No š.g. 10. oktobra Rīgā, VEF kultūras pilī sāksies repertuāra apguves semināri. Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra sadarbības partneri pasniegs savas balvas: Veikals ”Rakstā” savu balvu piešķirs deju kolektīvam „Zalktis” – dejotājiem, kuri konkursā veiksmīgi izpildīja 12 savas vadītājas Artas Melnalksnes dejas, teju visās dejotāju vecuma un repertuāra sarežģītības grupās. Uzņēmējs un kultūras darbinieks Pēteris Dundurs, kurš kopš pirmsākumiem atbalstījis jaunrades deju konkursu norisi Valmierā, savu gadskārtējo balvu par aktīvu radošo darbību pasniegs horeogrāfei Guntai Skujai un divas veicināšanas balvas – horeogrāfiem Ilutai Mistrei un Agrim Daņiļēvičam. Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) balva tiks pasniegta RPIVA maģistrantei Dacei Circenei par produktīvu darbu konkursa ekspertu komisijā.
XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku deju lieluzveduma repertuāra konkursu rīkoja Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs. Plašāka informācija KNMC mājas lapā: www.knmc.gov.lv
Informāciju sagatavoja Vidzemes deju svētki „Caur sidraba birzi gāju” laukuma zīmējumu seminārs, kas norisināsies 25.maijā A. Pumpura Rīgas 11. pamatskolas zālē. Precīzu semināra plānu iespējams aplūkot šeit.
Sestdien, 21.maijā, Oleru muižā norisināsies Tikšanās ar Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēkiem, gleznotājiem Viju un Kasparu Zariņiem “Mākslas ceļi un ideāli šodien?”. Tikšanos vadīs mākslas zinātniece Baiba Eglīte. Savu dalību, lūdzu, piesakiet līdz 2011.gada 20.maijam (tel. 29251565 – Kārlis Zemītis, e-pasts: oleri PIE apollo PUNKTS lv). Adrese: "Oleru muiža", Jeru pag., Rūjienas novads. Nākamās nedēļas nogalē, 21. maijā Alūksnē izglītības iestāžu pūtēju orķestri no Vidzemes un Latgales pulcēsies svētku pasākumā, kam dots nosaukums „900 skaņas Alūksnei”, tā iezīmējot senā Atzeles novada deviņsimtgadi. Skolu pūtēju orķestru svētkos piedalīsies gandrīz 20 orķestri no abiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem. Viesu vidū būs kolektīvi no Balviem, Preiļiem, Lejasciema, Jumpravas, Rēzeknes, Jēkabpils, Kārsavas, Naujienas, Rūjienas, Naukšēniem, Cēsīm, Gulbenes, Baltinavas, Smiltenes, Mazsalacas un Valmieras. Alūksnē viesus sagaidīs Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris (diriģents Sandors Saulvedis Līviņš, defile vadītāja Ilze Līviņa). Plānots, ka dienas vidū pulksten 13.30 pie Alūksnes Jaunās pils notiks svētku ieskaņas koncerts, kurā kopā ar Alūksnes Bērnu un jauniešu centra kolektīviem uzstāsies arī vairāki pūtēju orķestri. Jāpiebilst, ka sākotnēji plānotais koncerts pie administratīvās ēkas būs apvienots ar šo koncertu. Pulksten 16.30 aicinām sveikt jaunos mūziķus, vērojot svētku gājienu, kas sāksies no Alūksnes pilsētas sākumskolas un dosies pa Lielā Ezera, Pils, Ojāra Vācieša un Pilssalas ielu uz Pilssalas estrādi, kur pulksten 17.00 būs lielais pūtēju orķestru koncerts. Koncertā izglītības iestāžu pūtēju orķestri klausītāju priekam atskaņos dažādu autoru skaņdarbus, tajā skaitā būs gan Mocarta un Verdi, gan Raimonda Paula un Laura Reinika komponēta mūzika. Valmieras ģimnāzijas, Gulbenes un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestri koncertā demonstrēs arī savas defile programmas. Jāuzsver, ka pūtēju orķestru svētku programmā izmaiņas var radīt laika apstākļi – ja tie nebūs labvēlīgi muzicēšanai brīvā dabā, tad nenotiks ieskaņas koncerts pie Alūksnes Jaunās pils un svētku gājiens, savukārt lielais koncerts tiks pārcelts uz Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas sporta zāli. Tādēļ lūdzam sekot informācijai pirms pasākumiem! Jāpiebilst, ka uz visiem koncertiem ieeja ir bez maksas.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA, Alūksnes novada pašvaldības 2011. gada 21. maijā notiks jau par tradīciju kļuvušie Virsdiriģentu svētki Alojā. Svētkos, kas tiek rīkoti par godu I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenta Indriķa Zīles 170. jubilejai, piedalīsies 45 kori - kopā vairāk nekā 1500 dziedātāju no visas Latvijas.
Svētku pasākumi norisināsies visas dienas garumā. Programmu plkst. 12.00 ievadīs Tartu apriņķa koru koncerts Alojas luterāņu baznīcā. Plkst. 13.00 pilsētas centrā būs iespējams vērot Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra defilē programmu, savukārt plkst. 13.30 notiks atceres brīdis pie Indriķa Zīles piemiņas akmens. Īpaša tradīcija, kas tika aizsākta I Virsdiriģentu svētkos 2001. gadā, ir Virsdiriģentu birzs stādīšana. Arī šoreiz tradīciju turpinās vairāki virsdiriģenti, pievienojot ozoliņu birzij jaunus stādus. Plkst. 18.00 sāksies III Virsdiriģentu svētku kopkoncerts Alojas Ausekļa vidusskolas parkā. Tajā piedalīsies Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģenti ar saviem koriem: Aira Birziņa, Ivars Cinkuss, Mārtiņš Klišāns, Pauls Kvelde, Anda Lipska, Arvīds Platpers, Edgars Račevskis un Jānis Zirnis. Dalībnieku vidū būs arī Tartu apriņķa kori un Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris. Svētku mākslinieciskais vadītājs - Limbažu koru apriņķa virsdiriģents Kaspars Ādamsons. Kopkoncertu vadīs Edgars Raginskis un Dagnija Grīnfelde. III Virsdiriģentu svētkus rīko Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs sadarbībā ar Alojas novada pašvaldību. Plašāka informācija: www.knmc.gov.lv
Informāciju sagatavoja No 19. līdz 30. maijam Latvijā notiks Baltijas-Vidusjūras pavasara festivāls, ko rīko valsts aģentūras „Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” un Annas Lindes EuroMed fonda (ALF) Latvijas nacionālā tīkla organizācijas sadarbībā ar citām organizācijām un institūcijām. Šo vienpadsmit dienu laikā ikvienam interesentam būs iespēja iepazīt tādas Vidusjūras reģiona valstis kā Maroka, Ēģipte, Libāna, Izraēla, Turcija un citas. Šī festivāla ietvaros arī Valmierā notiks vairāki pasākumi.
Valmieras Jaunatnes centrā „Vinda” piektdien, 20. maijā, pulksten 17 notiks Ēģiptes pēcpusdiena – sarunas par Ēģipti un filmas „Heliopole” (angļu valodā) skatīšanās, savukārt trešdien, 25. maijā pulksten 17 būs Izraēlas pēcpusdiena – sarunas par Izraēlu un Sema Špīgela Kino un Televīzijas skolas īsfilmu programma ar īsfilmām no Izraēlas (angļu valodā). Laikā no 18. maija līdz 26. maijam turpat būs skatāma fotoizstāde „Izraēla. Viegls pieskāriens.” Sestdien, 21. maijā, Valmieras pilsdrupu estrādē no pulksten 11 līdz 14 norisnāsies starpkultūru festivāls „Globālais ciemats”, kurā būs iespēja apmeklēt Turcijas, Ēģiptes un citu valstu stendus, nogaršot šo valstu tradicionālos ēdienus un baudīt nacionālo mūziku. 21. maijā Valmieras Kultūras centrā notiks laikmetīgās dejas meistarklases „Arī viņi tā dejo”. Laikmetīgās dejas un kontaktimprovizācijas meistarklases vadīs horeogrāfi Andris Kačanovskis un Dmitrijs Gaitjukevičs. Pasākums notiks sadarbībā ar Latvijas Profesionālo mūsdienu dejas horeogrāfu asociāciju un Olgas Žitluhinas Dejas kompāniju. Meistarklasēs piedalīsies Valmieras deju kolektīvu dejotāji un to vadītāji. Visi pasākumi ir bez maksas.
Informāciju sagatavoja: 21. maijā plkst. 12 Valmieras Kultūras centrā pasākuma „Baltijas – Vidusjūras pavasara festivāls” ietvaros norisināsies laikmetīgās dejas meistarklases „Arī viņi tā dejo”. Laikmetīgās dejas un kontaktimprovizācijas meistarklases vadīs horeogrāfi Andris Kačanovskis un Dmitrijs Gaitjukevičs. Pasākums notiks sadarbībā ar Latvijas Profesionālo mūsdienu dejas horeogrāfu asociāciju un Olgas Žitluhinas Dejas kompāniju. Meistarklasēs piedalīties aicināti Valmieras deju kolektīvu dejotāji un to vadītāji. Pieteikšanās dalībai meistarklasēs un plašāka informācija par pasākumu pieejama, rakstot elektroniski biedr%5Fba.haritas PIE gmail PUNKTS com vai zvanot pa tālruni 28395899 (Solveiga). Lūgums pieteikties līdz 20. maijam plkst.17.00. Pasākums ir bez maksas, taču dalībnieku skaits ir ierobežots.
Informāciju sagatavoja: 27. un 28. maijā Alūksnē notiks pirmie Alūksnes novada svētki. Par godu senā Atzeles novada deviņsimtgadei svētkiem dots nosaukums „Pēc 900 pavasariem”.
Novada svētki sāksies piektdien, 27. maijā ar Alūksnes un Apes novadu grāmatu svētkiem, kas Alūksnē pulcēs bibliotekārus un grāmatu mīļotājus no abiem novadiem, kā arī jauniešu dienas pasākumiem. Sestdien, 28.maijā vairākās vietās pilsētā notiks dažādas kultūras un sporta aktivitātes – dažādu deju un mūzikas kolektīvu koncerti, amatnieku darbu izstāde un andelēšanās, Alūksnes novada pagastu amatiermākslas kolektīvu priekšnesumi, uzstāsies arī vieskolektīvi no kaimiņu - Gulbenes, Apes, Balvu novadiem un Igaunijas. Pilssalas stadionā pēcpusdienā notiks sportiskas aktivitātes, kurās tiks izcīnīts arī Alūksnes novada stiprinieka tituls. Novada svētki noslēgsies ar koncertu un balli Pilssalas estrādē, taču pirms koncerta Alūksnes ielās būs vērojams vēsturiski atraktīvs gājiens „Atzeles hronika”, kurā katrs svētku dalībnieku kolektīvs atspoguļos kādu vēsti no Atzeles 900 gadu vēstures. Vairāk informācijas par pirmajiem Alūksnes novada svētkiem var izlasīt pašvaldības mājas lapā www.aluksne.lv.
SAGATAVOJA: Evita APLOKA,
2011. gada 28. maijā notiks divi Latvijas senioru kolektīvu svētki – Bauskā sadziedāsies 40 kori, savukārt Ikšķilē deju rakstus veidos 47 deju kolektīvi. Plkst. 15.00 Bauskas Pilskalna estrādē notiks Senioru koru svētki, kuros piedalīsies 28 jauktie kori un 12 sieviešu kori, kopā ap 1200 dalībnieku. Svētku dalībnieku vidū būs arī Bauskas Tautas deju ansamblis „Jandāls”, Bauskas vidējās paaudzes deju kolektīvs „Biguļi”, Bauskas pūtēju orķestris „Bauska” un Valmieras vīru koris „Baltie bērzi”. Svētku virsdiriģenti - Pauls Kvelde, Daina Ārmane, Līga Priedīte, Ilga Bērziņa, Ināra Stepāne, Alvis Bērziņš, Iveta Kepule, Silvija Bērziņa, Dace Neimane, Edgars Znutiņš, Aiga Kaža, Astrīda Priekule, Daiga Galeja un Bruno Cabulis. Koncerta mākslinieciskie vadītāji - Daiga Galeja un Bruno Cabulis. Scenārija autore un vadītāja – Inita Nagņibeda. Senioru koru svētkus rīko Bauskas pilsētas Dome un Bauskas Kultūras centrs sadarbībā ar Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru. Plkst. 18.00 Ikšķiles brīvdabas estrādē XVI Senioru Deju svētkos tiksies 47 Latvijas senioru deju kolektīvi no visiem Latvijas novadiem – kopā vairāk nekā 900 dejotāju. Koncertā muzicēs pūtēju orķestris „Madliena”. Svētku programma tiks veidota četrās tūrēs: plkst. 17.00 notiks pulcēšanās Daugavas prospektā; plkst. 17.30 kolektīvi gājienā dosies uz estrādi; plkst. 18.00 sāksies svētku koncerts „Nāc, nāc, dejot sāc!”, savukārt plkst. 20.00 ikviens tiek gaidīts uz zaļumballi. Tūres uzsauks un programmu vadīs Latvijas Nacionālā teātra aktieri Liene Gāliņa un Ivars Puga. Pie estrādes visu dienu darbosies amatnieku tirdziņš. Svētku režisore – Anita Ausjuka. Mākslinieciskā vadītāja un virsvadītāja – Aija Āre. Virsvadītājas – Ineta Indriksone, Jolanta Ozola, Iluta Mistre, Mārīte Skrinda, Sarmīte Stapule-Zagorska. XVI Senioru Deju svētkus rīko Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs sadarbībā ar Ikšķiles novada pašvaldību. Pēc gada – 2012. gada 26. maijā Latvijas senioru kori un deju kolektīvi tiksies kopkoncertā Saulkrastu estrādē. Plašāka informācija: www.knmc.gov.lv
Informāciju sagatavoja Pirms 725 gadiem pirmo reizi apdzīvota vieta Walck pirmoreiz minēta rakstos , savukārt pirms 427 gadiem Polijas karalis Stefans Batorijs piešķīra Walk pilsētas tiesības. Abas dvīņu pilsētas Valka un Valga dzimšanas dienu kopā svin jau septīto gadu, bet plašāku skanējumu svētki ieguvuši pēc robežbarjeru noņemšanas 2007. gada decembrī. Svētki arī šogad būs dažādām norisēm bagāti. Notiks jau tradicionāli pasākumi - gadatirgus, spēkavīru sacensības, atrakcijas un radošās darbnīcas, amatiermākslas kolektīvu koncerti, laivu rallijs, nakts kino. Norises: Ziedu svētki „Puķu brīnumā”, Valkas- Valgas adīšanas čempionāts Valkā, bet Valgā- 427 metrus garš līnijdancis notiks pirmoreiz. Katrai svētku dienai dota devīze. Piektdienas, 10. jūnija, devīze ir- Walck- 725. Šim nozīmīgajam skaitlim par godu Valkā norisināsies Ziedu svētki „Puķu brīnumā’’. Tie sāksies pulksten 13.00, kad Lugažu laukumā visi valcēnieši un pilsētas viesi , līdzi atnesot ziedus, pļavu puķes un zaļumus, aicināti piedalīties senā Valkas nosaukuma ‘’ WALK’’ izrotāšanā. Ikviens varēs piedalīties ziedu segu veidošanā. Plkst.18.00 ārā pie kultūras nama sāksies pilsētas bērnu kolektīvu koncerts „ Ziedu smaidi”. No pulksten 19.00 būs atvērti vairāki no sakoptākajiem Valkas un Valgas dārziem, bet pulksten 22.15 pie Valkas kultūras nama sāksies Valkas fotostudijas „ Reflex ” vakara ziedu performance. Sestdienas, 11. jūnija devīze ir- dvīņu pilsētām- 427. Šī ir dažādām norisēm vispiepildītākā diena. Katrs atradīs kaut ko sev interesantu un apmeklējamu. Labi, ka attālumi starp pasākumu norises vietām nav lieli! Nebijis pasākums Valkā ir adīšanas čempionāts. Tajā sacentīsies adītāji no Valkas un Valgas. Adīšanas čempionāta laikā tiks apadīts lielais ozols pie abu pilsētu robežas, pie Valkas. 12. jūnija devīze- sportiska svētdiena kopā ar ģimeni. Notiks mopēdu sacensības un ikgadējais laivu rallijs, kurā drīkst piedalīties visi bezmotora ūdenstransporta līdzekļi. Pilsētas svētku noslēgumā- tautu kultūru koncerts Valgas kultūras centrā. Uz tikšanos vienā pilsētā divās valstīs! Neaizmirstiet līdzi paņemt pasi! Šā gada 27. un 28. maijā Smiltenes novada Bilskas pagasta Mēru muižā, norisināsies pirmie Smiltenes novada „Teātra svētki”. Tajos uz lustīgām atrakcijām muižas namatēva barona Bundula garā aicina visi novada amatierteātru kolektīvi. Abu dienu garumā svētku apmeklētājiem būs iespēja noskatīties piecas Smiltenes novada amatierteātru izrādes: 27.maijā
28.maijā
28.maijā
Visas dienas garumā notiks amatnieku andelēšanās ar lauku labumiem un kārtīga muižas vīna un alus baudīšana. Barons Bunduls gan lielus, gan mazus aicinās uz dažādām „Joku bez maksas pilna cepure!” aktivitātēm – animācijas filmu veidošanu, kopīgu gleznošanu, dziedāšanu un teātra spēlēšanu. Tāpat varēs doties romantiskā braucienā ar barona Bundula Līgano un kopā ar Mārtiņu Sirmo gatavot muižas cienīgu mielastu. Vakarā būs iespēja vērot teātra svētku grandiozu kulmināciju - dalībnieku gājienu no Birzuļu tautas nama uz barona Bundula pili, pēc kura amatierteātra kolektīvi un lūgtie goda viesi sveiks muižas namatēvu Baronu Bunduli. Svētku izskaņā - aktieru tikšanās ar skatītājiem, kopīga dziedāšana, fotografēšanās un autogrāfu sniegšana. Plkst. 21.00 skaļākā zaļumballe kopā ar – Kokmuižas muzikantiem, Klaidoni, Credo. Ieeja uz zaļumballi Ls3-
Informāciju sagatavoja Smiltenes novada Kultūras pārvaldes sekretāre LR Kultūras ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus saistībā ar “Kultūras centru attīstības programmu 2009.-2013.gadam”. Ministrijas ziņojumā pausti argumenti, kāpēc kultūras centru darbības attīstības programma ir zaudējusi savu aktualitāti un būtu atzīstama par spēkā neesošu ar nākamgada 1.janvāri. Ziņojumā uzsvērts, ka Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs nepietiekamās kapacitātes dēļ ir pārtraucis nodrošināt metodiskā atbalsta funkciju kultūras centriem, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas kultūras koordinatoru pienākumus vairāk nekā 60% no visām pašvaldībām uzņēmušies pildīt kultūras centru vadītāji. Tas pēc ministrijas domām ir ļāvis ātri nostabilizēt situāciju un atjaunot sadarbību kultūras jomā starp valsti un pašvaldībām. Līdz ar programmas apstādināšanu, ir apstādināta arī iecerētā kultūras namu akreditācija. Tā vietā ministrija ir izteikusi priekšlikumu pašvaldībām pašām pieņemt lēmumu par pašu dibinātās iestādes – kultūras centra – akreditēšanu, no valsts puses piedāvājot metodisku atbalstu. Šāda prakse gan netiek īstenota attiecībā uz muzejiem un bibliotēkām, kas ir iekļauti valstiski veidotā akreditācijas sistēmā, savā darbībā ievērojot zināmus standartus. Metodiskos materiālus akreditācijas norisei Kultūras ministrija ir iecerējusi izstrādāt līdz šī gada beigām. Plānošanas reģioni gan iepriekš lūguši Kultūras ministriju steidzami sasaukt kultūras koordinatoru konferenci, lai risinātu neskaidros jautājumus par kultūras organizēšanu reģionos, uz ko ministrija ir atbildējusi apstiprinoši, kopīgo pasākumu solot organizēt nedaudz vēlāk – šī gada rudenī. Tādējādi kultūras centru darbošanās sistēma valsts līmenī pagaidām paliek nesakārtota, atstājot lēmumus katras pašvaldības ziņā, vadoties no pašvaldību vadītāju vēlmēm un iespējām. Kultūras centru un amatiermākslas darbību sakārtot nav vienkārši, jo darba specifika stipri atšķiras dažāda mēroga apdzīvotās vietās, mēģinot sabalansēt vietējās amatiermākslas atbalstu ar profesionālās mākslas un kultūrizglītības pieejamības nodrošināšanu. Tomēr kopīgu valsts nostādņu trūkums apgrūtina pašu kultūras darbinieku darbu, atstājot vietu lēmumu pieņēmēju subjektīvām izvēlēm. Lai gan valsts kultūrpolitikas vadlīnijās ir definēts minimālais “kultūras pakalpojumu grozs” dažādām apdzīvotām vietām, tomēr pašvaldībai paliek iespēja interpretēt kultūras funkcijas veikšanu samērā plašā amplitūdā, piemēram, vērtējot amatiermākslu kā uz pašfinansēšanos balstītu hobiju vai arī nemateriālā mantojuma sastāvdaļu, kas jāatbalsta no nodokļu maksātāju naudas. Dziesmu svētku likums nosaka tikai to, ka pašvaldības iespēju robežās piedalās Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesā un norisē. Ar laikmetīgās mākslas atbalstīšanu sokas vēl grūtāk. Priecē fakts, ka pamazām uzlabojas situācija ar kultūras namu infrastruktūru. Pēc Kultūras ministrijas datiem no 554 Latvijas kultūras centriem laikā līdz 2009.gadam atjaunošanas un remonta darbi ir īstenoti 410 iestādēs. Tas nozīmē, ka ir atjaunoti vismaz 74% kultūras centru, kas ir labvēlīgs nosacījums, lai kultūras centros atbilstošā vidē būtu iespējams veidot sabiedrības vēlmēm un prasībām atbilstošus pakalpojumus. Kultūras centra menedžeriem gan jāpiemīt radošai iniciatīvai, lai varētu veidot mūsdienīgu piedāvājumu attāla reģiona kultūras namā ierobežota finansējuma un ierobežotas pirktspējās apstākļos. Varbūt arī kultūras namos būtu nepieciešama sava veida “iespējamā misija”, lai atbalstītu jaunu un uzņēmīgu cilvēku ienākšanu atjaunotajās kultūras ēkās, mēģinot revitalizēt ne vien ēkas, bet arī ēku saturu.
Informācija sagatavota no www.culturelab.com No 27. maija par ieejas maksu muzejos, vēsturiskos objektos, botāniskajos dārzos, zooloģiskajos dārzos, rezervātos, brīvdabas objektos, kā arī par ieejas maksu un arīdzan inventāra nomu atrakciju un atpūtas parkos, sporta, kino, kultūras un izklaides pasākumos, atpūtas vietās brīvā dabā nebūs obligāti jāizsniedz čeks no kases aparāta, bet varēs izsniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu biļeti. To paredz pēc Kultūras ministrijas lūguma Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, nosakot visiem nodokļu maksātājiem atbrīvojumu kases aparātu lietošanā, kurus atbalstījusi valdība. Kā zināms, līdz šim obligāti bija jālieto kases aparāts, un saņemtā samaksa par ieeju, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem kultūras, kā arī brīvdabas pasākumos bija jāreģistrē kases aparātā, savukārt apmeklētājiem jāizsniedz kases čeks. Atbrīvojums kases aparātu lietošanā (iespēja skaidrā naudā saņemtos maksājumus apstiprināt ar VID reģistrētu biļeti, tādējādi nelietojot kases aparātu) bija noteikts tikai valsts un pašvaldības budžeta iestādēm. Jaunākā MK noteikumu redakcija: http://www.likumi.lv/doc.php?id=156703
Informāciju sagatavoja: |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
