Arhīva kalendārs
Saskaņā ar Autortiesību likumu par mūzikas atskaņošanu publiskās vietās - vai tas ir radio vai mūzikas CD - ir jāmaksā. Kā liecina biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) pieredze, uzņēmēji, īpaši reģionos, bieži nav informēti, ka par mūzikas atskaņošanu komerciestādēs ir jāmaksā atlīdzība un tādēļ to neievēro. No 2010. gada septembra LaIPA reģionālie pārstāvji sāka pastiprināti apzināt, vai uzņēmēji Latvijas reģionos mūziku atskaņo likumīgi, un informēja uzņēmējus par nepieciešamajām licencēm. No 2011. gada LaIPA reģionālie pārstāvji darbojas ne tikai pilsētās - Gulbene, Saldus, Ventspils, Valmiera, Bauska, Jelgava, Cēsis, Daugavpils, Krāslava, Rēzekne -, bet arī Jēkabpilī, Ludzā, Salacgrīvā, Pāvilostā, Jūrmalā un Talsos. Katrai biznesa darbības jomai ir sava specifika un līdz ar to arī mūzikas lomai ir sava specifiskā nozīme. Bāros, naktsklubos, sporta klubos tā ir neatņemama atmosfēras daļa, savukārt veikalos, skaistumkopšanas salonos un citās iestādēs, kur apkalpo cilvēkus, tiek izmantota fona mūzika, lai padarītu vidi apmeklētājiem un pircējiem patīkamāku. Mūzikas izmantošana ir veiksmīga uzņēmuma mārketinga neatņemama sastāvdaļa, kas par tādu ir kļuvusi vai nu apzināti, izvēloties noteiktas kompozīcijas, vai neapzināti, ieklausoties savā intuīcijā. Par mūzikas spēcīgo ieteikmi noskaņojuma radīšanā nevar iebilst, kad piemin Ziemassvētku vai Līgo dziesmas. Šī, konkrētiem svētkiem tik raksturīgā mūzika var papildināt svētku noskaņu un Eiropā veikti pētījumi apliecina, ka svētku laikā 95% pircēju vairāk iepērkas veikalos, kur skan Ziemassvētku dziesmas. Tomēr arī ikdienā iepērkoties pārtikas veikalā vai pusdienojot kafejnīcā, pircēji labprātāk izvēlas vietas, kur tiek atskaņota mūzika. Mārketinga eksperti atzīst, ka mūzikas izmantošana ir veiksmīga mārketinga neatņemama sastāvdaļa, kas Latvijā tiek izmantota, galvenokārt neapzināti, ieklausoties savā intuīcijā, bet pasaulē tā jau kļuvusi par atsevišķu uzņēmējdarbības un konsultāciju sfēru – palīdzot precīzi izvēloties un atlasīt mūziku, kas nodrošina uzņēmējiem lielāku peļņu. Autortiesību likums paredz, ka mūzikas fonogrammu atskaņošana (vienalga, vai tā tiek atskaņota ar radio, TV, CD, datora vai cita mūzikas nesēja palīdzību) bez atlīdzības maksājuma veikšanas ir nelikumīga un var būt pat krimināli sodāma. Sekas nelikumīgai mūzikas izmantošanai - pēc divu administratīvu sodu uzlikšanas var tikt ierosināts kriminālprocess. Tas nozīmē, ka veikalu, bāru, kafejnīcu, salonu un citu vietu īpašniekiem par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā. Latvijā šo maksājumu veikšanu uzrauga un par mūzikas likumīgu atskaņošanu atbild biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA), kas aizstāv blakustiesības, kas pieder mūzikas izpildītājiem un fonogrammu producentiem, un Latvijas autoru biedrība "Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA), kas aizstāv autoru tiesības. Maksājamās atlīdzības lielums ir atkarīgs no tā, kāda loma uzņēmēja komercdarbībā ir izmantotajai fonogrammai – vai tā tiek izmantota kā fona mūzika (lielveikali, frizētavas, saloni, solāriji, slidotavas, spēļu zāles, arī kafejnīcas, bāri, restorāni), vai ir saimnieciskās darbības būtiska sastāvdaļa (mūzikas un deju klubi; kafejnīcas, bāri, restorāni, kuros ir paredzētas dejas; aerobikas, deju nodarbības un priekšnesumi). To ietekmē arī fonogrammu izmantošanas biežums, kā arī noteiktos gadījumos – apmeklētāju skaita un ieejas maksa. Maksājamās atlīdzības lielumu saskaņā ar Autortiesību likumu nosaka tiesību īpašnieki - izpildītāji un producenti, kuri ir apvienojušies kolektīvā pārvaldījuma organizācijā „LaIPA”. Šobrīd LaIPA pārstāv aptuveni 500 Latvijas izpildītāju un producentu (kopā ar koru un orķestru dalībniekiem – vairāk nekā 700), piemērām, “Prāta Vētru”, “Autobusu debesīs”, Anci Krauzi, Normundu Rutuli, “The Hobos”, R.A.P., Guntaru Raču, Ainaru Mielavu, Aivaru Hermani, Raimondu Tiguli, “Tumsu”, “Labvēlīgo tipu”, Ladybird, Donu un Lily, “Aparātu”, “Skyforger”, “Hospitāļu ielu”, Māri Briežkalnu, Eduardu Glotovu, Pitu Andersonu, akadēmisko kori “Latvija”, Nacionālo simfonisko orķestri un daudzus citus, kā arī neatkarīgos producentus un tādas Latvijas ierakstu kompānijas kā “Mikrofona ieraksti”, “Platforma Rekords”, BRG, “Upe”, “Laula”, “Rīgas skaņu ierakstu studija”, “Mapls” un četras pasaules lielākās ierakstu kompānijas – EMI, “Warner”, “Universal” un BMG, kā arī Krievijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Dānijas, Polijas un citu valstu izpildītājus un producentus.
Šī gada tūrisma sezonā Āraišu arheoloģiskais muzejparks gaida ikvienu mazu vai lielu, tuvu vai tālu draugu, tūristu un visus interesentus. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Āraišu muzejparka darbinieki ir nopietni domājuši, kā dažādot piedāvājumu 2011. gadā: notiks gan pasākumi, gan koncerti, gan nometnes, tiek plānotas arī jaunas muzejpedagoģiskās programmas. Gaidot pirmos pavasara vēstnešus, Āraišu arheoloģiskais muzejparks no 1. aprīļa sāk strādāt katru dienu no plkst. 9:00 -19:00. Pēc ziemas bargajiem vējiem un biezajiem sniegiem zeme atsegs zarus, lapas un citus gružus, tāpēc 30. aprīlī priecāsimies par ikvienu roku pāri mūsu talkas dienā. Pirmo reizi muzejparks gaidīs apmeklētājus arī Muzeju naktī 14. maijā, kad atdzīvosies Meitu sala ar arheologu stāstiem, ieklausīsimies putnu un kukaiņu skaņās. Notiks arī velobrauciens Cēsis – Āraiši – Cēsis. Sadarbībā ar vesturiskiaktivs.lv Livonijas svētki 22. maijā, notiks Āraišos, apdzīvojot un ieskandinot abus Āraišu ezera krastus. 2011. gada vasaras sezonā turpināsies sadarbība ar tautas vērtes kopu „Dzieti”, kuri sniegs sešus koncertus ciklā par norisēm dabā un cilvēka mūžā. (04.06., 18.06., 09.07.,30.07., 06.08., 20.08.) Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam un sadarbībai ar nodibinājumu „Āraišu ezerpils fonds”, muzejparkā norisināsies projekts „Piecas prasmes piecās tikšanās reizēs”, kura ietvaros ikviens interesents varēs piedalīties radošajās darbnīcās. 14. maijā radošo darbnīcu vadīs pieredzējuši podnieki Baiba un Einārs Dumpji. Darbnīcas ietvaros katrs dalībnieks izgatavos bezripas keramikas trauku, kuru varēs atstāt ezerpilī kaltēšanai vai arī ņemt sev līdzi. Tuvojoties vasaras Saulgriežiem, 19. jūnijā tiks organizētas 2 radošās darbnīcas vienas dienas laikā – pirts slotu siešana un Jāņu siera siešana. Pirts slotu siešanas apmācību nodrošinās sertificēts pirtnieks Romualds Lamsters. 3. jūlijā kopā ar koktēlnieku Rihardu Vidzicki tiks izgatavoti vienkoči – darbarīki, kurus plaši pielietoja ezerpils iedzīvotāji. 7. augustā līgatnieši Vizma un Pēteris Zvirbuļi ļaus ikvienam praktizēties tāšu locīšanas mākslā, bet 21. augustā pieredzējušas amata meistares Anetes Karlsones vadībā notiks radošā darbnīca, kurā tiks demonstrētas aušanas prasmes. Tās izmantotas vairāku gadsimtus senā pagātnē – celu darināšana, adatas pinums un aušana stāvstellēs. 30. jūlijā jau trešo reizi tiks organizēti Āraišu svētki, šogad ar devīzi „Eksperiments un rekonstrukcija arheoloģijā. Veltījums Jāņa Apala piemiņai.” 2011. gada sezonā muzejparks Latvijas pamatskolu un vidusskolu audzēkņiem piedāvās muzejpedagoģisko programmu „Akmens laikmets Latvijas teritorijā”. Programmas norise būs Meitu salā, kurā jau šobrīd atrodas akmens laikmeta būvju rekonstrukcijas. Šajā vasarā Āraišu svētku laikā tiek plānots uzcelt mezolīta laikmeta vasaras novietni, kas papildinās ikviena interesenta priekšstatu par ikdienu akmens laikmeta periodā.
Gaidām Jūs ciemos visos gadalaikos 2011. gadā! Āraišu arheoloģisko muzejparku veido 9. - 10. gs. latgaļu nocietināta dzīves vieta (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un tās rekonstrukcija; 14. - 17. gs. viduslaiku pilsdrupas (valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis) un t. s. Meitu sala ar akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijām, kuri ir izvietoti 12 ha lielā teritorijā Āraišu ezera krastā, ap 7 km no Cēsīm. Kopš 20. gs. 90. gadu sākuma arheologs Jānis Apals un Āraišu ezerpils fonds to attīstīja kā Baltijā pirmo brīvdabas arheoloģisko muzeju. Citu līdzīgu muzeju vidū Eiropā Āraišu arheoloģiskais muzejparks izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu, kas pozitīvi kontrastē ar mūsdienu urbāno vidi. Ieejas biļetes: pieaugušajiem 2.00 LVL, skolēniem, studentiem un pensionāriem 1.00 LVL, ģimenes biļete 5.00 LVL.
Papildinformācija: Agnese Ramata 64107080; 26567912
|
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||