Arhīva kalendārs
Sestdien, 21. februārī, plkst. 12.00 laukumā pie Zilākalna pagasta pārvaldes notiks Masļeņicas pasākums. Pasākumā piedalīsies Valmieras 2. vidusskolas skolēni, būs dažādi priekšnesumi, notiks jautras izdarības, rotaļās iešana, salmu lelles dedzināšana un pankūku ēšana. Ikvienam būs iespēja sildīties pie ugunskura un malkot karstu tēju. Pasākuma organizatori aicina trauciņā līdzi ņemt pašu pagatavotas pankūkas un piedalīties konkursā “Mana garšīgākā pankūka”. Masļeņica ir pareizticīgo svinamā diena, kuru svin 7 dienas pirms lielā gavēņa. Masļeņicas laikā ir jāizklaidējas, daudz jāēd, katru dienu jāiet ciemos vai jāsagaida ciemiņi pašiem. Viens no galvenajiem izklaides veidiem ir maskarāde, kur jāpārģērbjas līdz nepazīšanai. Masļeņicas pēdējā dienā dedzina lelli no salmiem, kas simbolizē ziemu. Lelles sadedzināšana nozīmē, ka ziema tiek pavadīta līdz nākamajam gadam.
Informāciju sagatavoja:
Pirms 30 gadiem 1985.gada 20.februārī bijušajā ampīra stilā celtajā Cēsu pilsmuižas stallī – ratnīcā tika atklāts Izstāžu Nams. Šis notikums bija pagrieziena punkts izstāžu un citu kultūras aktivitāšu organizēšanā Cēsīs. Izstāžu nama atklāšana būtiski uzlaboja kvalitatīvu vizuālās mākslas izstāžu rīkošanas iespējas Latvijas perifērijā. Notikusi mākslinieku un paaužu maiņa, un laiks ir ieviesis korekcijas.
30 gadi bijuši bagāti – skaitā ap 2000 daudzveidīgi mākslas, mūzikas, literatūras, konferenču un politikas pasākumi pulcējuši ļaudis Izstāžu Namā. Informāciju sagatavoja:
Gustavs Cīmens ir pirmais fotogrāfs Latvijā, kuram atzīmējam 200 gadu jubileju.Viņš bija pirmais Cēsu fotogrāfs, kurš šeit ilgstoši apmeties uz pastāvīgu dzīvi. Pateicoties Cīmenam, Cēsis šai laikā aiz Rīgas ir visvairāk fotogrāfiski iemūžinātā pilsēta Latvijā. Viņa atstātais fotogrāfiskais mantojums būtiski papildina Latvijas foto vēstures kopainu. Izstādes atklāšana Jaunās pils Konferenču zālē 18. februārī plkst. 16.00.Izstāde apskatāma līdz 22. martam
Izstādes apmeklētājiem piedāvājam iespēju aplūkot senāko zināmo fotogrāfijā fiksēto Cēsu panorāmu, izcilā pedagoga Augusta Holandera (Hollander) dibinātās mācību iestādes Bērzainē pie Cēsīm ēku kompleksu un apkārtni, kas pēc 1882 gadā ģimnāzijas jaunās ēkas uzcelšanas izmainījās līdz nepazīšanai, kā arī pirmos fotoattēlus, kuros redzama grāfu Zīversu Cēsu Jaunā pils un Kārļu muižas kungu māja ar tās iemīniekiem. Absolūti unikāli ir izstādē aplūkojamie Gustava Cīmena 1872. gada 10. (22.) maija fotogrāfētie lielās viesuļvētras postījumi Priekuļu, Līgatnes un Ķemju baznīcas apkārtnē. G. Cīmens iegājis foto vēsturē kā fotogrāfs, kurš pirmais Baltijā fotogrāfiski fiksējis dabas katastrofas. Gustavu Hermani Cīmenu (Gustav Hermann Ziemens) dzimis Marienburgā Prūsijā (tagadējā Malborka Polijā) 1815. gada 18. februārī. 19. gs. 50. gadu otrajā pusē G. Cīmens ar ģimeni pārcelās uz Liepāju, kur nodarbojās ar dagerotipiju un fotogrāfiju. Izstādes autors un Cīmena atstātā mantojuma apzinātājs vēsturnieks Tālis Pumpuriņš pieļauj, ka Cīmens uz Cēsīm pārcēlies jau 1862. gadā. Kur atradusies fotogrāfa darbnīca un vai tā ir viņa pirmā un vienīgā darbnīca Cēsīs? Tas skaidrojams turpmākos pētījumos. Gan Cēsu muzejā, gan fotoattēlu krātuvēs Igaunijā un Latvijā apzinātas vairāk nekā 20 vizītkaršu formāta ( 6 x 10 cm) fotogrāfijas ar dažādu personu portretiem un tik pat daudz viņa fotografēto Cēsu un apkārtnes fotogrāfiju. |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
