Arhīva kalendārs

Izstāde "Fluvius" [latīņu valodā: upe] Siguldas Jaunājā pilī (16.11.-15.12.2024.) ir turpinājums Zandas Pučes un Armanda Andžes 2018. gadā aizsāktajam ceļojumam pa Latvijas garāko upi Gauju, kurā doties iedvosmoja stāsts par Zandas vecvecvectēvu, laivu meistaru Juhanu Jursu. Vairākās ekspedīcijās ar audio-vizuālām metodēm iegūti materiāli, no kuriem neliela daļa vērojama jau 2022. gadā abu mākslinieku izdotajā grāmatā “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”, kas iekļuva grāmatu konkursa “Zelta Ābele” finālā. Uzkrātās pētījuma liecības aktualizē Latvijas kultūras kanonā iekļautās Gaujas senlejas un tās apkārtnes materiālo un nemateriālo tradīciju, atmiņu saglabāšanas, arhivēšanas un nodošanas iespējas. Kopš 1933. gada, kad Skolu muzejs rīkoja pirmo “Gaujas izstādi”, lauku vides ainava ir mainījusies. Atklājot dažadu laikmetu nospiedumu un kultūrtelpas daudzveidību, tiek nodrošināta to turpināšana.

Aplūkojot cilvēka un dabas attiecības, kustības aspektam un ūdens simboliskajam attēlojumam izstādē ir liela nozīme, veidojot individuālā pārdzīvojuma atspoguļojumu. Pie Gaujas satikto cilvēku stāstos veidojies arī mākslinieku turpmākās dzīves ietvars. Iepazīta Zaķu tante, kas sagaida saullēktu un saulrietu uz sava kalna, Māļu iedzīvotāji no Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīcas draudzes, kuri rūpējas par tuvumā esošo baznīcu, Dmitrijs, kas dzīvo pie Nēķena ūdensdzirnavām Taurenē, un daudzi citi. 

Balstoties uz veiktajām piezīmēm, tiek pētīta personisku un ārēju faktoru iedibināta saikne ar dabu. Atklājot dabas dotās atbildes uz iekšējiem jautājumiem, Zandai projekts saistās ar vientulību, skumjām, sevis meklējumiem, atrašanu un pieņemšanu, atklāšanos kā māksliniecei un cilvēkam. Caur Armanda ainavu fotogrāfijām izstādē ienāk lēnais laiks.

“Ainava ir pilna ar sevi, tā plūst pāri malām, bet nedomā, un es nezinu, kā tas ir iespējams. Ļauju, lai tā ienāk manī un izberž tīru, līdz paliek tikai soļi, elpa, redze, dzirde. Jūtos vienaldzīgs pret visu promesošo, jo ainava ir manī iekšā un nekam citam tur nav vietas.” (Andrejs Vīksna)

Izstādes laikā Siguldas novadā tiks organizēti informatīvi izglītojoši pasākumi – Armanda Andžes lekcija par profesionālās fotogrāfijas aizsākumiem un ainavu fotogrāfijas darbnīca, Zandas Pučes linogriezuma radošā darbnīca, kā arī pārgājiens ar ģeogrāfu Kārli Heimrātu Gaujas senlejā. 

Izstādē “Fluvius” būs redzami arī līdz šim nepublicēti vairāku ceļojuma daļu dokumentācijas materiāli un jaundarbi. Tā būs apskatāma līdz 15. decembrim katru dienu no plkst. 9.00-17.00 Siguldas Jaunās pils telpās.

Ieeja izstādē saskaņā ar Siguldas Jaunās pils cenrādi: https://tourism.sigulda.lv/objects/siguldas-jauna-pils-un-pils-kvartals/?lang=lv

Projektu atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions, biedrība “Baltic Analog Lab” un biedrība “Siguldas Mākslu serpentīns”. 

Zanda Puče (1992) pēta dažādas kopienas Latvijā, dabu, dzimtas vēsturi un atmiņas. Mākslinieciskajā praksē rada fotogrāfijas, grafikas, instalācijas, skaņas un video darbus. Absolvējusi Vidzemes augstskolu, studējusi grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā un mācījusies fotogrāfiju ISSP skolā. Piedalījusies izstādēs un festivālos Latvijā, Lietuvā, Dānijā, Spānijā, Vācijā un Zviedrijā.

Armands Andže (1988) strādā ar analogo fotogrāfiju kopš 2008. gada, un izzinot vēsturiskās tehnikas, mēģina rast ekoloģiskāku pieeju to izmantošanai mūsdienās. Mākslinieks arī pats izgatavo stikla plates un aizraujas ar ainavas pētīšanu, aplūkojot tās zinātniskos, sociālos un psiholoģiskos aspektus. Studē Grafikas apakšnozarē Latvijas Mākslas Akadēmijā, kur ieguvis bakalaura grādu stikla mākslas apakšnozarē. Andže 2023. gadā “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursā “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ieguva Lietuvas izdevniecības “NoRoutine Books” specbalvu ar projektu “29 ainavas”.  

Kuratore Laima Daberte (1991) labprāt pēta un apraksta dažādas pieejas un notikumus. Interese par cilvēka uztveri, atmiņu un telpas mijiedarbības jautājumiem un starpdisciplinaritāti veidojusies arhitektūras un tēlniecības studijās. Kuratora specializāciju Laima pašlaik apgūst Latvijas Mākslas akadēmijā. Ieskatu fotogrāfijā paplašinājusi ISSP skolā. Līdz šim piedalījusies vairākās izstādēs, projektos un simpozijos, ir “Rīgas Fotogrāfijas biennāles Next 2023” konkursa “Jaunais kurators!” uzvarētāja. Biennāles ietvaros veidojusi izstādi “Atrastais laiks” galerijā “Pilot”. 

Informāciju sagatavoja: Zanda Puče

.

Ar koncerttūri pa Emiļa Melngaiļa folkloras vākšanas ceļa nozīmīgām vietām starptautiskā muzikālā apvienība "Black Rooster Kapelye" atklās savu pirmo studijas albumu. Vidzemē grupa viesosies un kopā ar koncertu sniegs tradicionālās muzicēšanas meistarklasi sporta un kultūras centrā "Vidriži", kas atrodas dažu kilometru attālumā no Melngaiļa dzimtajām mājām. Albums tapis, dinamiskos skaņdarbos savienojot pirms vairāk kā simts gadiem pierakstītos izcilā folklorista un komponista latviešu un ebreju mūzikas kolekciju materiālus un ir kā sveiciens viņa 150. gadskārtā.

Projekta nosaukums angļu valodā ietver atsauci uz E. Melngaiļa uzvārdu un jidiša vārdu kapelye, kas apzīmē kapelu jeb tautas muzikantu grupu. Tajā sadarbojas trīs latviešu un trīs ebreju mūziķi, kuru senču saknes vijas cauri Latvijas teritorijai. Kā Melngaiļa laikā, tā arī šodien saspēle starp no viena reģiona nākošām dažādām etniskām grupām ir visai liels retums, un albums "Vos Mir Zaynen" jeb tulkojumā no jidiša uz latviešu valodu "Kas mēs esam" tapis, tautas mūzikas aranžijās apvienojot latviešu, latgaliešu, lietuviešu un jidiša tekstus par piederību kādai vietai un spēcīgiem, abām tautām nozīmīgiem simboliem. Albuma 14 kompozīcijās līdzās daudzbalsīgai dziedāšanai kopīgu skaņas valodu atradusi vijole, bajāns, kokle, elektriskā ģitāra, dūdas, stabule, mandolīna, vargāns, perkusijas un citi skaņu rīki. 

Projekts sācis veidoties jau pirms vairāk kā desmit gadiem, kad Latvijas ebreji dziedātāja Saša Lurje (Sasha Lurje) un multiinstrumentālists Iļja Šneiveiss (Ilya Shneyveys) Melngaiļa kolekciju kopā sāka caurskatīt ar vēlmi to revitalizēt un ieskandināt mūsdienu mūzikas iespēju apstākļos. Vairākus gadus vēlāk latviešu folkloras mūziķe un pētniece Ilga Vālodze Ābele to uzgāja netīšām un, vēlēdamies pieskarties ebreju mūzikas tradīcijai, ar savu grupu "Banga" radīja koncertprogrammu. Šodien no "Bangas" programmas atdalījušies Eli Ellere un Jānis Zemgus Jātnieks, kas kopā ar Ilgu veido "Black Rooster Kapelye" Latvijas pusi. Sestais projekta dalībnieks ir virtuozais amerikāņu ebreju vijolieks Kreigs Jūdelmans (Craig Judelman), kuram arī ir saknes Latvijā. Jūdelmans un pārējie grupas ebreju mūziķi atzīst, ka šajā reģionā pierakstītajai klezmera un jidiša mūzikai ir no balkānu u.c. reģioniem atšķirīgs skanējums un tā ir maz pētīta un izpildīta, jo Austrumeiropas ebreju mūzikas izpēte pārsvarā tiek balstīta materiālos no Ukrainas, Rumānijas un Polijas, unikālo ebreju mūzikas skanējumu no nometinājuma joslas ziemeļiem, tostarp Latvijas teritorijas, atstājot neizpētītu. Gluži tāpat, kā dzīves ceļi grupas mūziķus Lurji un Šneiveisu no Rīgas aizveduši līdz Berlīnei un Ņujorkai, arī "Vos mir zaynen" ieraksts noticis šajās trijās spilsētās, vienā skaņu kopumā savienojot pasaules pieredzi. Vairāk informācijas: www.blackroosterkapelye.com.

Koncerts un meistarklase Vidrižos notiks bez maksas un tos finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma "Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma" un Vidzemes plānošanas reģions, savukārt albuma izdošanu līdzfinansē fonds "Uniting", Valsts kultūrkapitāla fonds, atbalsta atbalsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas instititūts un Latviešu folkloras krātuve. Projekta īstenošanai tiek izmantoti Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda saskaņā ar likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai" piešķirtie finanšu līdzekļi. Albuma izdevējs ir kultūras un menedžmenta centrs "Lauska".

Informāciju sagatavoja: Daina Zalāne

.