Arhīva kalendārs

Šī gada septembrī, no 19. līdz 20. septembrim, Ķīlē (Vācijā) jau 32. reizi norisinājās Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijas (BSSSC) ikgadējā konference. Šī gada pasākuma tēma bija sabiedrības un kopienu noturība Baltijas jūras reģionā. Tika atzīmēts, ka reģiona galvenais virzītājspēks ir tādas kopīgās vērtības kā brīvība, kultūra un ekonomika. Konferences laikā notika gan plenārsēdes, gan diskusijas par to, kā stiprināt iedzīvotāju kopienas Baltijas jūras reģiona valstīs. Konferences dalībnieki, kuru vidū bija pašvaldību, valsts pārvaldes un ES iestāžu, nevalstisko organizāciju pārstāvji, pārrunāja jautājumus, kas skar ne tikai klimatu, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, transportu un mākslīgo intelektu, bet arī kultūras resursu izmantošanu kopienu saliedēšanai. Te iederīga un svarīga bija projekta "Baltijas jūras reģiona kultūras pērles noturīgākām pilsētām un reģioniem" (turpmāk - BSR Cultural Pearls) partneru, tai skaitā Vidzemes plānošanas reģiona, un titula "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024" ieguvēju līdzdalība.

19. septembrī, konferences pirmajā dienā, notika kultūras un noturības tematikai veltīta diskusija. Tās norisi atbalstīja projekta BSR Cultural Pearls partnerība, un to vadīja projekta Vācijas partnerorganizācijas ARS BALTICA vadītājs Markuss Hagemans (Marcus Hagemann). Šī bija viena no īpašajām reizēm, kad starptautisko auditoriju ar sevi iepazīstināja titula "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024" ieguvēji: Svendborga Dānijā, Ķīle Vācijā, Jākobstāde jeb Pietarsāri Somijā un Rūjiena Latvijā. Pilsētu pārstāvju vidū bija arī Rūjienas iedzīvotāju kopienas pārstāve Anna Paula Gruzdiņa un Valmieras novada Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāja Madara Seile. Anna Paula Gruzdiņa atbildēja uz paneļdiskusijas jautājumiem par to, kas varētu padarīt sociālo noturību ilgtspējīgu ilgtermiņā, kā kultūras iniciatīvas var pielāgoties mainīgajiem sabiedrības izaicinājumiem un kāda ir kultūras loma sabiedrības noturības veicināšanā Rūjienā.

No kreisās: Valmieras novada Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāja Madara Seile, Rūjienas iedzīvotāju kopienas pārstāve Anna Paula Gruzdiņa, BSR Cultural Pearls projekta vadītāja VPR Lelde Ābele un VPR sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Kaķe. Foto: VPR 

Savukārt konferenci papildinošajā Baltijas jūras kultūras pērļu godināšanas pasākumā 19. septembrī Anna Paula Gruzdiņa no skatuves iepazīstināja teju 400 cilvēku lielu auditoriju ar Rūjienas piemēru un to, kādas aktivitātes šogad tiek īstenotas pilsētā un kā tās vieno dažādas iedzīvotāju grupas - jauniešus, seniorus un citus.

Rūjienas iedzīvotāju kopienas pārstāve Anna Paula Gruzdiņa (2. no kreisās) Baltijas jūras kultūras pērļu godināšanas pasākumā Ķīlē. Foto: BSSSC publicitātes

Viesošanās laikā Ķīlē Rūjienas un pārējo "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024" titulu saņēmušo pilsētu pārstāvjiem bija iespēja apmeklēt dažādas kultūrvietas un satikt sociālās un kultūras jomas pārstāvjus. Viņi ir ne tikai iesaistīti "Ķīle - kultūras pērle 2024" aktivitāšu īstenošanā, bet arī veido alternatīvas kultūrvietas un organizē tur dažādus pasākumus. Tie bagātina pilsētas dzīvi un veicina kopienu aktīvu līdzdalību, kas ir būtiska noturīgas un harmoniskas sabiedrības veidošanā. Valmieras novada Kultūras pārvaldes kultūras projektu vadītāja Madara Seile pastāsta: "Bija vērtīgi viesoties vienā no Kultūras pērles pilsētām 2024 - Ķīlē, uzklausīt pilsētas pieredzi saistībā ar jaunu kultūrvietu, kultūrobjektu veidošanu pilsētvidē, kā arī tos klātienē apskatīt. Mums bija arī iespēja iepazīt organizācijas, kuras ir iesaistītas Ķīles kultūras un sociālās noturības plāna realizēšanā. Ieguvām jaunas idejas, uzzinājām par jaunām metodēm, kuras noteikti vēlamies izmantot turpmākajā darbā kopienas stiprināšanai."

Projekta BSR Cultural Pearls partneri tikšanās reizē Ķīlē. Foto: Lara Knigge, ARS BALTICA

BSSSC ikgadējai konferencei bija pieskaņota arī projekta BSR Cultural Pearls divu dienu sanāksme, kas notika 17. un 18. septembrī. Tās laikā partneri aktīvi diskutēja par titula "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle" nākotni 2026. gadā. Tikšanās laikā tika akcentēta nepieciešamība veidot ciešāku partneru, pilsētu un pašvaldību tīklojumu, lai uzlabotu sadarbību un zināšanu apmaiņu. Partneri apsprieda līdz šim sasniegto projektā, kā arī runāja par to, cik svarīgi būtu nodrošināt, ka projekta iniciatīvām ir pēctecība un ilgtermiņa ietekme arī pēc projekta noslēguma 2026. gadā. Sanāksmē diskutēja par iespējamiem ilgtermiņa attīstības scenārijiem un finansēšanas modeļiem. Līdz šim projektā paveiktais ļauj secināt, ka tas rada pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, tai skaitā Rūjienas pilsētā.

* Ilustrācijai izmantotajā fotogrāfijā: BSR Cultural Pearls projekta partneri, titula "Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024" ieguvēji un bijušais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Foto: BSSSC publicitātes. 

_____

Jautājumiem par projektu BSR Cultural Pearls: Lelde Ābele, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja, tālr. +371 29266757, lelde.abele PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

.

Šonedēļ Latvijā norisinājusies projekta YOUforSE (Jaunieši – sociālās ekonomikas ekosistēmas pārmaiņu veicinātāji) partneru tikšanās. Tās laikā kopīgi iepazinām dažādas sociālās ekonomikas iniciatīvas, kuru mērķis ir veidot spēcīgas kopienas un sniegt iespēju jauniešiem iesaistīties sociālajā uzņēmējdarbībā.

Lai mazinātu diskrimināciju darba vietās un iekļautu cilvēkus ar īpašām vajadzībām darba tirgū, Valmieras Attīstības aģentūra uzsākusi Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas projektu “Stiprāki kopā ceļā uz iekļaujošāku darba tirgu” (Stronger Together), par ko mums pastāstīja aģentūras pārstāve.

Apmeklējām arī sociālo pakalpojumu centru “Solis”, kas Valmierā durvis vēris šī gada sākumā. Atbalsta centrs paredzēts pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Klienti šeit darbojas gan dienas aprūpes centrā, gan arī specializētajās darbnīcās, kur top skaistas, ar mīlestību darinātas neatkārtojamas lietas.

Vizītei sociālo pakalpojumu centrā “Solis” sekoja Skangaļu muižas apmeklējums, kurā darbojas Latvijas Bērnu Atbalsta fonds. Tā galvenais mērķis ir nodrošināt visaptverošu atbalstu bērniem, īpaši tiem, kas atrodas grūtībās vai nelabvēlīgās situācijās, lai veicinātu viņu fizisko, emocionālo un sociālo attīstību. Fonds tiecas uzlabot bērnu dzīves kvalitāti, aizsargāt viņu tiesības un veicināt līdzvērtīgas iespējas visiem bērniem Latvijā.

Tāpat iepazināmies ar Vidzemes inovāciju programmu, kas darbojās Vidzemes Augstskolas paspārnē un sniedza iespēju individuāli vai komandā īstenot inovatīvas biznesa idejas vai izstrādāt risinājumu kādam no Latvijas uzņēmumu vai organizāciju dotajiem izaicinājumiem. Šī pieredze ir īpaši nozīmīga, jo projekta turpmākajos mēnešos plānots īstenot sociālās uzņēmējdarbības hakatonu jauniešiem, lai sekmētu viņu iesaisti uzņēmējdarbības vidē un veicinātu jaunas idejas ar sociālu nozīmi. Hakatoni ir atzīti par efektīvu veidu, kā jaunieši var gūt praktiskas zināšanas, veidot kontaktus un attīstīt savas uzņēmējdarbības prasmes.

Otrā vizītes diena sākās ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas un “Reach for Change” inkubatora apmeklējumu. LSUA rūpējas par kopējo sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas veidošanu un virzību Latvijā, sociālās uzņēmējdarbības interešu pārstāvniecību un biedru organizāciju kapacitātes paaugstināšanu, zināšanu un prasmju veicināšanu, kā arī sabiedrības informēšanu par sociālo uzņēmējdarbību.

Vizīti turpinājām sociālajā uzņēmumā “Visas iespējas”, kas apkopo jauniešu organizācijas un to rīkotos projektus gan Latvijā, gan pasaulē. Viņu mērķis ir atļaut ikkatram jaunietim atrast sev atbilstošākās iespējas un izmantot savu potenciālu. Tieši šis uzņēmums izveidojis platformu MatchWork. Tā izstrādāta, lai atvieglotu un uzlabotu darba meklēšanas procesu jauniešu vidū, kā arī savienotu darba meklētājus ar uzņēmumiem, kas meklē darbiniekus, izmantojot personalizētus un mērķtiecīgus algoritmus, kas palīdz atrast labākos atbilstošos kandidātus. Platforma ļauj darba meklētājiem filtrēt darba piedāvājumus atbilstoši savām prasmēm, pieredzei un karjeras mērķiem, tādējādi radot piemērotākus un interesantākus piedāvājumus.

Vizīti noslēdzām labdarības organizācijā “Tuvu”, kas palīdz grūtībās nonākušām Latvijas ģimenēm un vientuļiem cilvēkiem, kā arī darbojas ar jauniešiem, organizējot nometnes un pasākumus, dodot jauniešiem iespēju lietderīgi pavadīt brīvo laiku veselīgā un pilnvērtīgā vidē.

Vairāk informācijas: Lienīte Priedāja-Klepere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienīte.priedāja PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavoja: Marta Riekstiņa, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, marta.riekstina PIE vidzeme PUNKTS lv

Otrdien, 8. oktobrī, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve Lienīte Priedāja-Klepere uzstāsies pasākumā “Lauksaimniecības un pārtikas vīzija reģioniem, to veidojot kopā ar reģioniem”, kas norisināsies Eiropas Reģionu un Pilsētu nedēļas 2024 ietvaros Briselē. L. Priedāja-Klepere interesentus iepazīstinās ar Vidzemes reģiona pieredzi vietējās pārtikas sistēmas attīstībā un tās ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā.

Tiek prognozēts, ka pasākumu apmeklēs vismaz 60 interesenti, pārstāvot gan Eiropas Savienības institūcijas, gan arī dažādu ES valstu reģionus un organizācijas. Plašā interese apliecina, ka ilgtspējīga lauksaimniecība un pārtika ir aktuāls un svarīgs dienaskārtības jautājums Eiropā. Savukārt uzaicinājums Vidzemes plānošanas reģionam dalīties pieredzē liecina par reģionu spēju veicināt jaunus sadarbības veidus gan dažādu sabiedrības grupu un starpsektoru līmenī, gan arī veiksmīgi iesaistot dažādus pārvaldības līmeņus.

Vidzemes stāsts koncentrēsies uz vietējiem apstākļiem pielāgotu pieeju izmantošanu un mērķtiecīgi veidotu sadarbību starp kopienām, uzņēmējiem, nevalstisko sektoru un pašvaldību un citām institūcijām. Pasākuma apmeklētāji uzklausīs stāstu par to, kā aizsākās ideja par pirmā bioreģiona Baltijā izveidi Gaujas Nacionālā parka teritorijā un kādas aktivitātes tā izveides procesā stimulējušas nonākt pie reālām rīcībām, tostarp testējot metodi “pārmaiņu arēna (angliski - local transition arena)”, lai efektīvi iesaistītu vietējās kopienas pārmaiņu veicināšanā. Jāpiebilst, ka metode testēta, piesaistot starptautiska projekta “We Make transition!” (Interreg BSR) zināšanu un finanšu resursus, tā izceļot Eiropas Savienības finansētu projektu pievienoto vērtību un ietekmi uz vietējiem procesiem to īstenošanas valstīs.

Tāpat klātesošos Vidzemes reģiona pārstāve iepazīstinās ar Latvijas pārtikas bioekonomikas klastera izaugsmes stāstu – organizācija no savulaik Vidzemes plānošanas reģiona iniciēta lokāla sadarbības tīkla 14 gadu laikā izaugusi par starptautiski aktīvu un atpazītu bioekonomikas klasteri Baltijas valstīs.

Pasākumā  Briselē ar savu prezentāciju piedalīsies arī komisāra Januša Voicehovska biroja pārstāve Taru Hāpaniemi (Taru Haapaniemi), kura izklāstīs Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas sistēmas redzējumu, un kāpēc reģioniem tā ir īpaši nozīmīga tēma. Tāpat  auditorijā uzstāsies Ansi Pūsinks (Anssi Pyysing), Tērenpeli alus un destilātu darītavas izpilddirektors, kurš iepazīstinās ar Somijas Graudu klastera ilggadējas sadarbības nozīmību reģiona attīstībā.

Jāatzīmē, ka prezentāciju autori, tostarp Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve L. Priedāja-Klepere, piedalīsies arī paneļdiskusijā. Tās laikā notiks viedokļu apmaiņa par to, kādā mērā reģioni var iesaistīties attīstības vīzijas izstrādē un īstenošanā, un  kā vietēja līmeņa aktivitātes (t.s. bottom-up pieeja) var palīdzēt sasniegt ES līmeņa mērķus.

Pasākums ir uzskatāms par platformu sadarbības stiprināšanai un jaunu kontaktu dibināšanai starp dažādiem Eiropas Savienības reģioniem un potenciāli ieinteresētajām pusēm.

Pasākums notiks Helsinku ES biroja telpās Briselē, 8. oktobrī, no plkst. 18.00 līdz 21.00.

Vairāk:https://interreg-baltic.eu/event/vision-for-agriculture-and-food-for-the-regions-brussels/

Aktivitāte notiek Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027. gadam projekta “Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju (We Make Transition!)” ietvaros.

Papildu jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26133028, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

.

*Pasākuma norise angļu valodā 

Hakatona uzsaukuma vebināraprogramma: 

Septembra izskaņā, no 25. līdz 27. septembrim, ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” projekta “CITIES2030” partneri pilotteritorijā Vidzemē - Vidzemes plānošanas reģions (VPR) un Latvijas Lauku forums (LLF) devās uz Horvātiju, lai piedalītos pasākumos, kas veltīti pārmaiņām pilsētu un reģionu pārtikas sistēmās. Pasākumu programmā bija gan starptautiska konference "Pilsētas pārtikas sistēmas transformācija", gan pārtikas festivāls un vietējās pārtikas aprites modeļu izzināšanai veltītas aktivitātes.

25. septembrī Veļika Goricā notika projekta “CITIES2030” partnera - Veļika Goricas pilsētas attīstības aģentūras “VE-GO-RA” organizēta starptautiska konference. Tajā galvenā uzmanība tika pievērsta pārejai uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu un pasākumiem pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai. Ko kopīgi varam darīt ilgtspējīgas pārtikas sistēmas attīstīšanā - tas bija konferences ziņojumus caurvijošais motīvs. Runātāji pievērsās tādām iniciatīvām kā Milānas Pilsētu pārtikas politikas pakts, piemēriem bioloģisko atkritumu pārvaldībai Veļika Goricas pilsētā, iepazīstināja ar urbāno jeb pilsētvides dārzu konceptu un dalījās redzējumā par gastronomiskā tūrisma attīstību Zagrebas apgabalā. Savukārt konferences lektori, kuri pārstāvēja “CITIES2030” projektu, dalījās savā pieredzē par blokķēžu un digitālo tehnoloģiju izmantošanu mazo un vidējo lauku saimniecību attīstībā, veselīga uztura veicināšanu bērnu vidū, kā arī pastāstīja par projektā veikto aptauju, kas notika visās partneru valstīs, un galvenajām atziņām, kas skar īsās pārtikas piegādes ķēdes un vietējās pārtikas sistēmas Eiropas valstīs. Konference, kurā piedalījās dažādu Eiropas valstu eksperti, kalpoja par platformu, lai apmainītos ar pieredzi un zināšanām.

Konferences "Pilsētas pārtikas sistēmas transformācija" norise Veļika Goricas pilsētā 

Projekta CITIES2030 partneri konferences laikā

Savukārt 26. septembrī projekta “CITIES2030” partneri devās uz Novo Čičes ciemu netālu no Veļika Goricas pilsētas. Tur notika pārtikas festivāls ar kulinārijas darbnīcām un īsa formāta lekcijām par tradicionāliem un interesantiem ēšanas paradumiem dažādās valstīs. Darbnīcās un lekcijās piedalījās projekta “CITIES2030” partneri un kulinārijas skolas audzēkņi. Darbnīcu norises laikā bija iespēja uzzināt par Horvātu virtuvei raksturīgiem ēdieniem – “štrukli”, “kotlovinu”, tradicionālo maizi un uz koka iesma grilētu zivi. Turpretī lekciju sērijas ietvaros projekta “CITIES2030” vadītāja VPR Lienīte Priedāja-Klepere iepazīstināja klātesošos ar Vidzemi, kā arī pastāstīja par nacionālo virtuvi Latvijā un produktiem, kuri visbiežāk sastopami Vidzemes iedzīvotāju ēdienkartē. Vidzemē ir atrodami labās prakses piemēri pārtikas inovāciju un apritīguma jomā, tāpēc L. Priedāja-Klepere stāstīja par diviem Vidzemes uzņēmumiem, kuri savā darbībā īsteno aprites ekonomikas principus. Viens no piemēriem bija Valmiermuižas alus darītava, kas alus brūvēšanas procesā radušos blakusproduktu - iesala drabiņas - pārvērtusi oriģinālā uzkodā pie alus. Otrs piemērs - ģimenes uzņēmums “Labas saknes”, kur ražošanas atlikumi pārtop veselīgos kārumos. Kā partneri, tā jaunieši izrādīja lielu interesi par stāstījumu, labprāt garšoja Valmiermuižas drabiņu cepumus un “Labas saknes” našķus un atzina tos par garšīgām uzkodām. Tika uzdoti arī jautājumi par šo produktu tapšanas procesu. Starptautiskie projekta partneri novērtēja, ka šie ir veiksmīgi piemēri aprites ekonomikai, kas Eiropā kļūst arvien aktuālāka.

VPR pārstāves pārtikas festivālā Novo Čičes ciemā

Kulinārijas darbīcas dalībnieki Novo Čičes ciemā

Turpretī lekciju sērijas ietvaros projekta “CITIES2030” vadītāja VPR Lienīte Priedāja-Klepere iepazīstināja klātesošos ar Vidzemi, kā arī pastāstīja par nacionālo virtuvi Latvijā un produktiem, kuri visbiežāk sastopami Vidzemes iedzīvotāju ēdienkartē. Vidzemē ir atrodami labās prakses piemēri pārtikas inovāciju un apritīguma jomā, tāpēc L. Priedāja-Klepere stāstīja par diviem Vidzemes uzņēmumiem, kuri savā darbībā īsteno aprites ekonomikas principus. Viens no piemēriem bija Valmiermuižas alus darītava, kas alus brūvēšanas procesā radušos blakusproduktu - iesala drabiņas - pārvērtusi oriģinālā uzkodā pie alus. Otrs piemērs - ģimenes uzņēmums “Labas saknes”, kur ražošanas atlikumi pārtop veselīgos kārumos. Kā partneri, tā jaunieši izrādīja lielu interesi par stāstījumu, labprāt garšoja Valmiermuižas drabiņu cepumus un “Labas saknes” našķus un atzina tos par garšīgām uzkodām. Tika uzdoti arī jautājumi par šo produktu tapšanas procesu. Starptautiskie projekta partneri novērtēja, ka šie ir veiksmīgi piemēri aprites ekonomikai, kas Eiropā kļūst arvien aktuālāka.

 “CITIES2030” vadītāja VPR L. Priedāja-Klepere iepazīstina ar Vidzemi, tradicionālo virtuvi, Valmiermuižas alus darītavas un uzņēmuma "Labas saknes" aprites ekonomikas piemēriem

27. septembrī projekta “CITIES2030” partneri iepazinās ar Zagrebas tirgus “Dolac” labo piemēru. Tur īsteno veiksmīgu un inovatīvu konceptu par tirgus teritorijas radošu izmantošanu. Ikdienā tirgus paviljonā un laukumā var iegādāties vietējos labumus no Horvātijas zemnieku saimniecībām - piena produktus, gaļu, dārzeņus, augļus, ogas un daudz citu preču, taču vasaras sezonā piektdienu vakaros tirgus laukums kļūst par ielu ēdiena (street-food) festivāla norises vietu. Tur neformālā un neierastā vidē ir sastopami vietējie restorāni un kafejnīcas ar kvalitatīvu ēdienu piedāvājumu. Ielu ēdiena festivāls raisa lielu vietējo iedzīvotāju un tūristu interesi. Redzētais kalpo par iedvesmu tam, kā atdzīvināt pilsētā ierastas vietas un piešķirt tām “otro elpu”.

Zagrebas tirgus “Dolac”

______

Projekts “CITIES2030” ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar granta līgumu Nr. 101000640. Ar plašāku informāciju par projektu "CITIES2030" iespējams iepazīties ŠEIT.

Papildu jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta CITIES2030 vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, +371 26133028, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

.

Erasmus+ projekta YouForSE (Jaunieši – sociālās ekonomikas ekosistēmas pārmaiņu veicinātāji) ietvaros, ko koordinē Kantabrijas pašvaldības Eiropas projektu birojs (OPE Cantabria), un kurā partneri ir Lousadas pašvaldība (Portugāle) un Vidzemes plānošanas reģions (Latvija), no 2024. gada 1. līdz 2. oktobrim rīkota vizīte Latvijā. Pasākuma, ko organizēja Vidzemes plānošanas reģions, mērķis bija apspriest projekta progresu, dalīties ar atziņām un iepazīstināt ar vietējo sociālās ekonomikas praksi.

Īpaša uzmanība projektā tiek pievērsta lauku teritorijām, kurās aktuāla ir gados jauno cilvēku noturēšana, kavējot to aizplūšanu uz lielākām pilsētām. Šī ir problēma, ar kuru cīnās visā Eiropā, tāpēc jo īpaši aktuāli ir kopā meklēt risinājumus, kā ar izaicinājumu cīnīties un kavēt lauku teritoriju iztukšošanos.

#2 ZIŅU LAPA (angļu valodā) ŠEIT.

#2 ZIŅU LAPA (latviešu valodā) ŠEIT.

Jautājumiem: Lienīte Priedāja-Klepere, projekta vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, lienite.priedaja PIE vidzeme PUNKTS lv 

Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību organizē konkursu “Ko celsim galdā skolas pusdienās?” un aicina tajā piedalīties Cēsu novada pašvaldības vispārizglītojošo skolu 1. līdz 12. klašu skolēnus, skolotājus un skolu pavārus. Izveidojot komandu un sagatavojot uzdevumu – recepti skolas pusdienu ēdienam, komandām būs iespēja sacensties par trim īpašām balvām – ciemošanos ar pusdienām Pavāru mājā Līgatnē un bioreģionā Vidzemē ražotu veselīgo uzkodu komplektu.

Konkursa mērķis ir veicināt bioloģisko produktu patēriņu, paaugstināt zināšanas un izpratni par to, kas ir bioloģiskā pārtika, kā arī par to, kas no tās tiek audzēts un ražots Gaujas Nacionālā parka teritorijā esošajā bioreģionā, kā to iekļaut skolu ēdienkartēs. 

Lai piedalītos konkursā, komandām ir jāiesniedz recepte skolas pusdienām, kas veidota, izmantojot bioloģisko un vietējo pārtiku, norādot saimniecības, kuru produkcija izmantota, kā arī tai jāatbilst veselīga uztura principiem. Konkursantiem ir jāsniedz skaidrs receptes apraksts, tās pagatavošanas process un atspoguļojums fotogrāfijās vai video.

Pieteikumus konkursam jāiesniedz līdz 2024. gada 8. novembrim plkst. 12.00, sūtot elektroniski uz e-pasta adresi vidzeme PIE vidzeme PUNKTS lv ar norādi “Pieteikums skolu konkursam”. Uzvarētāju izloze un paziņošana notiks laika posmā no 2024. gada 11. novembra līdz 15. novembrim. Kopā tiks izlozētas 3 balvas trīs klašu grupās – 1.-4. klase, 5.-9. klase un 10.-12. klase. 

Konkursa “Ko celsim galdā skolas pusdienās?” nolikums un pieteikuma veidlapa -> ŠEIT.

Konkurss “Ko celsim galdā skolas pusdienās?” ir secīgs turpinājums bioloģiskās pārtikas patēriņa veicināšanai veltītajām koprades darbnīcām, kas noslēdzās šā gada maijā. Iniciatīva notiek, izmantojot Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 projekta "Ceļā uz ilgtspējīgu un noturīgu sabiedrību, stiprinot pilsonisko līdzdalību un inovāciju" (We Make Transition) finanšu atbalstu. Kā koprades darbnīcas, tā konkurss sniedz būtisku atbalstu bioreģiona Vidzemē koncepta attīstībai.

Papildu jautājumiem: Zane Pīpkalēja, Cēsu novada pašvaldības Vides attīstības projektu vadītāja, tālr. +371 29152186, e-pasts: zane.pipkaleja PIE cesunovads PUNKTS lv

Informāciju sagatavojusi: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv

Oktobra izskaņā norisinājies otrais projekta “Uzplaukt radoši: Sieviešu, radošo uzņēmēju iedrošināšana” Mentoru klubs. Šoreiz dalībnieces iepazina dizaina domāšanas pamatprincipus, Cēsīs uzņemot Līgu Lētiņu, uzņēmuma “Printify” dizaina vadītāju.

Tikšanās sākumā projekta partneri no Igaunijas Austrumviru Uzņēmējdarbības centra iepazīstināja ar dizaina aspektiem, lai sniegtu priekšstatu par dažādajiem pasākumiem ko apmeklēt ciemojoties kaimiņvalstī. Sanāksmei pieslēgušās bija arī projekta dalībnieces no Igaunijas, kuras mācījās par dizainu abās valstīs.

Līga Lētiņa igauņu un latviešu dalībniecēm sniedza ieskatu dizaina situācijā Latvijā. Uzzinājām, ka Latvijas Dizaina centra un Latvijas Kultūras ministrijas kopīgā misija ir veicināt dizaina stratēģisko izmantošanu dažādās nozarēs, no radošās industrijas līdz valsts pārvaldei, padarot dizainu par spēcīgu attīstības dzinējspēku Latvijā. Kā norāda Dizaina centrs, dizains nav tikai par to, kā lietas izskatās, bet arī par to, kā tās darbojas un kā tās var ietekmēt ikdienas dzīvi, uzlabojot gan lietotāju pieredzi, gan veicinot inovācijas un ilgtspēju.

Savukārt dizaina domāšana ir pieeja problēmu risināšanai, kas koncentrējas uz lietotāja vajadzībām un radošiem risinājumiem. Tās pamatā ir izpratne par to, kas cilvēkiem ir svarīgi, un ideju ģenerēšana, testēšana un uzlabošana, lai atrastu vislabāko risinājumu. Šajā procesā bieži izmanto prototipus un eksperimentē, lai ātri pielāgotu un pilnveidotu idejas. Dizaina domāšana veicina sadarbību un palīdz radīt risinājumus, kas ir gan praktiski, gan estētiski pievilcīgi.

“Latviešu valodā runājot par dizainu, mēs vienmēr domājam par estētiskumu, izskatu, tomēr, manuprāt, veiksmīgs dizains sākas ar to, kā lietas strādā. Dizainam jābūt funkcionālam un tam ir jārisina kāda konkrēta problēma,” tā eksperte. “Cilvēki ir egocentriski un dizaina domāšana palīdz atkāpties no sevis un paskatīties uz savu ideju no malas.”

L. Lētiņa uzsvēra, cik svarīgi ir vizuāli attēlot to, ko esam iedomājušies, piemēram, uzzīmējot gala lietotājus vai uz sienas līmējot aprakstītas krāsainas lapiņas, lai palīdzētu plānot nākamos soļus biznesa idejas īstenošanai. Galvenokārt tas nepieciešams, lai sevi nedaudz piebremzētu un uz ideju paskatītos no pēc iespējas vairāk pusēm, atrodot piemērotāko risinājumu.

Mentoru programmas aktivitātes norisinās no 2024. gada septembra līdz 2025. gada jūnijam. Paredzēts, ka grupas dalībnieces mentoringa programmas laikā saņems mentoru atbalstu, mentorēm daloties ar dažādiem padomiem un ieteikumiem.

Aktivitātes organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā “Uzplaukt radoši: sieviešu, radošo uzņēmēju iedrošināšana”, sadarbībā ar Igaunijas Austrumviru Uzņēmējdarbības centru, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Vairāk informācijas: Arta Indriksone, apmācību programmas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā, arta.indriksone PIE vidzeme PUNKTS lv

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” ekspertiem un pārstāvjiem ir veiksmīgi pabeidzis vides pieejamības apsekojumus tūrisma objektos Cēsu, Limbažu un Valmieras novados. Tos visi iesaistītie speciālisti veica Interreg Igaunijas-Latvijas programmas projektā “Pieejamu tūrisma maršrutu attīstība” (turpmāk - Access Routes) no jūnija sākuma līdz septembra beigām. Apsekojumu dalībnieki klātienē novērtēja pieejamību dabas takās, kultūrvēsturiskos objektos, kafejnīcās un naktsmītnēs, kā arī citās vietās, kas būtu interesantas atpūtas baudīšanai.

Vides pieejamība tūrisma objektos ir svarīga ikvienam ceļotājam, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti, senioriem un vecākiem ar maziem bērniem ratiņos. Eksperti secināja, ka no 40 apsekotiem objektiem 11 var ieteikt kā pieejamus, bet 25 kā daļēji pieejamus (ar asistenta palīdzību). “Apeirons” eksperti vērtēja, ka 3 tūrisma vietas diemžēl nav visiem pieejamas.

Apsekojumu laikā dalībnieki pievērsa uzmanību iekārtotajām autostāvvietām apskates vietu tuvumā, pārvietošanās drošībai, lai nokļūtu objektā. Viņi vērtēja piekļuvi objektu ieejām – vai ir lifts, ērtas uzbrauktuves un nobrauktuves, vai ir ņemts vērā durvju platums, lai varētu ērti iebraukt cilvēks ratiņkrēslā vai ar bērnu ratiem. “Apeirons” eksperti pārbaudīja durvju vēršanās virzienu telpās, vai sliekšņi nav par augstu, vai cilvēkiem ratiņkrēslā ir pieejamas labierīcības. Uzmanība tika veltīta arī tam, vai objektos ir ievēroti pietiekami kontrasti, kas ir svarīgi gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kā arī noskaidroja citus, dažādu grupu ceļotāju piesaistei svarīgus aspektus.

Apsekojumos apvienības “Apeirons” un VPR pārstāvjus pavadīja gan tūrisma speciālisti un informācijas centru darbinieki, gan objektu saimnieki. Aplūkotajās vietās “Apeirons” eksperti ieteica vienkāršus pieejamības risinājumus, lai visi ceļotāji varētu bez šķēršļiem viesoties interesantos apskates objektos, baudīt atpūtu naktsmītnēs un ieturēt maltīti kafejnīcās vai restorānos.

Apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis uzsver: “Videi jābūt palīdzošai, nevis apgrūtinošai, un pieejamības risinājumiem ir jābūt cieņpilniem, drošiem un skaistiem. Apkārtējā vide var tavu invaliditāti palielināt, vai labi risinājumi to samazināt. Kopīgi apsekojot objektus Vidzemē, varam secināt, ka esam uz pareizā ceļa. Aizvien vairāk veidotie risinājumi ne tikai labi izskatās, bet ir arī ērti un vienkārši izmantojami. Uzņēmējiem aizvien vairāk rodas vēlme savus tūrisma objektus veidot pieejamākus, jo pieejamības risinājumi ir vajadzīgi gan cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, gan jaunajiem vecākiem, kā arī vecāka gada gājuma cilvēkiem. Kopā tie ir vismaz 85% sabiedrības!”

Projekts Access Routes turpināsies līdz 2026. gada 30. martam. Līdz projekta noslēgumam tiks veikta arī tūristu piesaistes vietu pieejamības novērtēšana Vidzemē, maršrutu veidošana un iekļaušana vietnē mapeirons.lv. Jau šobrīd notiek aktīvs darbs pie tā, lai līdz šim apsekotie pieejamie objekti būtu apskatāmi šajā vietnē. Tāpat projekta Access Routes partneri Latvijā un Igaunijā veido 1-3 dienu ceļojumu maršrutus, pievēršot uzmanību to tematikai un tam, lai maršruti būtu ceļotājiem pēc iespējas saistošāki - sākot no dabas un vēstures izzināšanas līdz labbūtības tūrismam.

“Apsekojumos gūtā pieredze man radījusi ieradumu ikdienā pievērst uzmanību vides pieejamībai. Manuprāt, ļoti svarīga ir patiesa informācija par vietu pieejamību. Cilvēki paši izvērtēs, kas ir viņiem atbilstošs. Dažāda garuma pieejami vai daļēji pieejami maršruti, pie kuriem šobrīd projektā strādājam, iespējams, rosinās doties ceļojumā tos, kuri to līdz šim nav darījuši, jo nav gribējuši piedzīvot vilšanos vai neērtas situācijas,” stāsta projekta Access Routes vadītāja VPR Ilze Liepa.

_____

Jautājumiem: Ilze Liepa, projekta Access Routes vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, ilze.liepa PIE vidzeme PUNKTS lv.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste, zane.kake PIE vidzeme PUNKTS lv.

Šī aktivitāte tiek veikta kā daļa no projekta "Pieejamu tūrisma maršrutu attīstība” (Access Routes (EE-LV00043)). Projekts tiek īstenots ar ES Interreg Igaunija-Latvija programmas 2021-2027 finansiālu atbalstu. Šī preses ziņa atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.

.