.png)
|
Arhīva kalendārs
4. martā Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni piedalījās nodarbībā par mākslīgo intelektu. Lektores Ievas Gailītes vadībā tika apspriesti sekojoši jautājumi: kas ir mākslīgais intelekts, kā to izmantot, kādas ir tā priekšrocības un kā to pielietot kontrolēti.
Divu stundu laikā skolēni iepazinās ar dažādām iespējām, ko piedāvā mākslīgā intelekta rīki, un veica dažādus tieši viņiem sarūpētus uzdevumus, kuri palīdzēja labāk izprast un pielietot nodarbības laikā gūtās zināšanas. Lektore Ieva Gailīte norādīja uz mākslīgā intelekta aktualitāti un to, cik svarīgi ir jaunajai paaudzei iegūt zināšanas šajā jomā, lai pieejamos resursus varētu izmantot atbildīgi.v Nodarbības laikā tika uzsvērts arī akadēmiskais godīgums un ētiskie apsvērumi, kas skolēniem, lietojot mākslīgo intelektu, ir ļoti būtiski. Nodarbību Cēsu Valsts ģimnāzijā rīkoja EUROPE DIRECT Vidzeme sadarbībā ar Cēsu Eiropas Savienības Informācijas punktu.
Europe Direct ir Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai sniegtu bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicinātu ikvienu iesaistīties ES notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība ES. EUROPE DIRECT Vidzeme darbību finansiāli atbalsta Eiropas Komisija. Kontaktinformācija saziņai: Maija Rieksta, EUROPE DIRECT Vidzeme vadītāja, e-pasts: maija.rieksta PIE vidzeme PUNKTS lv, mob.nr. 26099521 Vairāk par EUROPE DIRECT Vidzeme: http://veca.vidzeme.lv/lv/europe_direct_vidzeme
Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Ķevere laima.kevere PIE vidzeme PUNKTS lv
Šīs sarunas mērķis bija apmainīties ar viedokļiem par to, kā iespējams veicināt sabiedrības iesaisti bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā, tostarp dabas taku apsaimniekošanā. Sarunā piedalījās pārstāvji no Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Dabas fonda, AS “Latvijas valsts meži”, Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūras, Gulbenes, Ogres un Valkas novada pašvaldībām, kā arī citi iesaistītie. Par dažādu iesaistīto pušu lomu un sadarbību dabas daudzveidības un tūrisma attīstībā diskusijas dalībniekus informēja CIBioGo projekta eksperte, kā arī Vidzemes Augstskolas pētniece un lektore Ilze Grīnfelde. Eksperte skaidroja, ka pastāv dažādas barjeras, kas aizkavē sabiedrības iesaistīšanos. Lielākoties sabiedrības iesaiste mēdz būt kampaņveidīga, un liels izaicinājums ir tieši ilgtermiņa attiecību veidošana un iesaiste. Atsevišķos gadījumos tieši aktīvi sabiedrības pārstāvji un kopienas vēršas pie organizācijām vai pašvaldībām ar savām iniciatīvām un iespējām, kā tās īstenot. Par pieredzi, iesaistot iedzīvotājus garās distances pārgājienu maršruta "Mežtaka" veidošanā un uzturēšanā, stāstīja Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Neilande. Šī projekta laikā cilvēki tika aicināta piedalīties takas marķēšanā. Kā uzsvēra A. Neilande, sabiedrības līdzdalība ne tikai bija būtiska takas izveidē, bet arī kalpoja kā izglītojošs process visām iesaistītajām pusēm, veicinot takas atpazīstamību un veidojot līdzdalības un līdzatbildības sajūtu iesaistītajiem.
No dalībnieku diskusijas izriet, ka visbiežāk sabiedrības iesaiste ir veidota kampaņu vai akciju veidā. Pašvaldībās – organizējot talkas, vai atbildot uz iedzīvotāju ierosinājumiem, ja tādi saņemti. Tāpat secināts – lai iesaistītu sabiedrību, nozīmīgi ir veikt izglītošanas procesu. Sarunas dalībnieki norādīja, ka līdz šim tam nav pievērsta pietiekoši liela uzmanība. Atsevišķos gadījumos iedzīvotāji veic pārkāpumus vai rada dabai kaitējumu savas nezināšanas dēļ. Dalībnieki norādīja arī to, ka būtiska ir sabiedrības iesaistes veicināšana un izglītošana ilgtermiņā, ne tikai atsevišķu kampaņu veidā.
Sarunas dalībnieku pieredze liecina – lai sabiedrības iesaisti veicinātu, tā jāveido iedzīvotājiem saprotamā, pieejamā un vienkāršā veidā, mērķtiecīgi radot piederības sajūtu vietai vai norisēm. Turklāt dažādām sabiedrības grupām nepieciešams pielāgot dažādas iesaistīšanās iespējas, kā arī saziņā jāizvēlas atbilstoši komunikācijas kanāli un paņēmieni. Tāpat iesaistītās puses minēja, ka ne mazāk svarīgi izprast, kā dažādos gadījumos organizēt sabiedrības līdzdalības koordinēšanu un vadīšanu. Martā VPR kopā ar pārstāvjiem no vides pārvaldības organizācijām, kas piedalījās diskusijā, projekta CIBioGo ietvaros dosies pieredzes apmaiņas braucienā uz Beļģiju. Šis brauciens sniegs iespēju iepazīties ar veiksmīgiem līdzdalīgas pārvaldības instrumentiem un uzzināt vairāk par dabas datu vākšanu un to nozīmi bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā, kā arī sabiedrības iesaisti datu vākšanā un tālākām iespējām šādā veidā iegūto datu apkopošanā un izmantošanā. Plašāka informācija: Projekta CIBioGo vadītāja Ieva Upeniece, ieva.upeniece PIE vidzeme PUNKTS lv . Projekts “Sabiedrības iesaiste bioloģiskās daudzveidības pārvaldībā (CIBioGo) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2023.-2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir paplašināt zināšanas par līdzdalīgas pārvaldības metodēm bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un veicināt efektīvu aizsargājamo teritoriju pārvaldību. Vairāk par projektu: https://ej.uz/bd2d. Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus. Informāciju sagatavoja: Sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā Laima Ķevere, laima.kevere PIE vidzeme PUNKTS lv
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Februāra izskaņā Vidzemes plānošanas reģions (VPR) organizēja diskusiju "Sabiedrības iesaiste dabas daudzveidības pārvaldībā: brīvprātīgo aktivizēšana dabas mantojuma saglabāšanā", lai kopīgi ar Vidzemes pašvaldību pārstāvjiem, vides pārvaldības organizācijām un citām nozīmīgām iesaistītajām pusēm turpinātu dialogu par sabiedrības iesaistes lomu dabas resursu saglabāšanā, kā arī ar to saistītajiem izaicinājumiem. 
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Anda Zakenfelde diskusijas dalībniekiem pastāstīja par pieredzi, īstenojot sabiedrības kampaņu “Ķeram svešos Latvijas dabā!”. Tās laikā iedzīvotāji tika aicināti piedalīties un ziņot par invazīvajām sugām, iesniedzot savus novērojumus 
Dalībnieki atzina nepieciešamību veicināt sadarbību starp iedzīvotājiem, pašvaldībām un dabas aizsardzības organizācijām, lai sabalansētu dabas daudzveidības un dabas tūrisma vajadzības, īpaši gadījumos, kad tiek veidoti tūrisma objekti – dabas takas, jauni pārgājienu vai velo maršruti. 