.png)
|
Arhīva kalendārs
Latvijas, Vidzemes pierobežā ir svarīgi meklēt labākos risinājumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu, inovatīvu kultūras produkta pieejamību visiem iedzīvotājiem. Sakarā ar to, ka pierobežas novadā ir specifiski ietekmējoša situācija no pārrobežas kultūras dzīves procesiem, kuriem bieži ir gan politiska, gan ekonomiska ietekme.
Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis
Latvijas iedvesmas stāstu blogā TUESI.LV publicēts video par sveču ražotāju Unu Teteri-Teterovsku no Alūksnes: http://tuesi.lv/2016/06/miera-osta/ “Nekas nav neiespējams, ja patīk tas, ko tu dari. Es nedaru lietas, kas man nepatīk, tāpēc es nejūtu nogurumu,” saka Una Tetere-Teterovska, kura jau vairākus gadus nodarbojas ar sojas vaska sveču ražošanu Alūksnē. “Galvenais ir nebaidīties. Ja ir kaut kāda plūsma, kurā tu vari trāpīt – jālec iekšā! Ir birokrātija, ne visas durvis ir atvērtas, bet tas nenozīmē, ka tu nevari dabūt to, ko vēlies,” ir pārliecināta Una. “Alūksne ir mana mazā miera osta, te ir mierīgs dzīvesstils un zaļa dzīves vide. Mans galvenais dzīves mērķis ir, lai bērniem būtu labi, lai viņi būtu priecīgi un gūtu pārliecību, ka Alūksne ir mūsu dzimtā vieta,” uzsver Una. Latvijas simtgades projekts “TUESI.LV” rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Video veidots projekta "TUESI.LV Latvijas simtgadei" ietvaros, kuru īsteno biedrība “NEXT” ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Informāciju sagatavoja: Biedrība “NEXT” tālr. 22382139 info PIE nextyouth PUNKTS org
Amatas novada pašvaldība šā gada jūnijā, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona administrētā „Latvijas valsts mežu Vidzemes kultūras programmas 2016” projekta finansējumam, uzsāk vērienīgu darbu pie arheologu Apalu unikālu ģimenes arhīvā pieejamu materiālu apstrādes un saglabāšanas nākamajām paaudzēm. Vidzemes novads glabā ne vienu vien nacionālas nozīmes un arī starptautiskas nozīmes kultūras vēstures pērli, kam ir neatņemama vērtība Latvijas kultūrvides kontekstā. Viena no tām ir Āraišu ezerpils - viena no senākajām Latvijas vēstures liecībām, ja tiek runāts par latvietību un latvisko kultūrvidi. Āraišu vērtība ir gan vietā, gan cilvēkos, kas to veidojuši, gan 9. gadsimtā, gan 20. gadsimtā. Lielu ietekmi Latvijas kultūras vēstures kartē ir atstājis arheologs Dr.hist., Dr.hist.h.c. Jānis Apals un viņa dzīvesbiedre, arheoloģe Zigrīda Apala, desmit arheoloģisko sezonu laikā ezera dzīlēs atklājot Latvijas vēstures bagātības. Pateicoties viņu radošajam darbam, Āraišiem ir iespēja šodien uzrunāt kultūras tūristus visā pasaulē, pievilinot ar unikālu, eksperimentālās arheoloģijas rezultātā rekonstruētu senu ezera mītni. Jānis Apals ir ne tikai veicis lielu arheoloģisku darbu, ieviesis jaunu terminu Latvijas arheoloģijā, bet arī bijis īstens sava darba patriots, Latvijas patriots, atstājot ļoti bagātīgu un unikālu materiālu apkopojumu, savu ieceru aprakstus, skices, zīmējumus, foto diapozitīvus, mērījums, izveidojot privātu ģimenes arhīvu. Ņemot vērā, ka tā laika informācijas saglabāšanas metodes, kad strādāja Jānis Apals, ir krietni citādākas, nekā tas iespējams šobrīd, kā arī, ņemot vērā, ka šādas informācijas dziestamība ir neizbēgama, ja tā netiks saglabāta atbilstoši mūsdienu iespējām un apstākļiem, projekta ietvaros vispirms tiks glābti no neatgriezeniskas izdzišanas Jāņa Apala arhīvā esošie krāsu diapozitīvi, kas iegūs papildus vērtību, tos aprakstot un datējot. Projektā ar savām zināšanām dalīsies arheoloģe Zigrīda Apala un viena no Āraišu arheoloģisko izrakumu dalībniecēm, vēsturniece, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājumu glabātāja Dace Tabūne. Šis projekts ir pirmais solis uz arheologa Dr.hist., Dr.hist.h.c. Jāņa Apala privātā arhīva ar augstu kultūrvēsturisko nozīmi, sistematizēšanu un saglabāšanu.
Uzreiz pēc Jāņiem, no 26. jūnija līdz 1. jūlijam, Madonas novadā notiks Latvijas Kultūras akadēmijas organizēta ekspedīcija Sāvienas ezera krastos. Ekspedīcijā, kuru vadīs arheologs, profesors Juris Urtāns, piedalīsies Latvijas kultūras akadēmijas tradicionālās kultūras studenti un pasniedzēji, kā arī biedrības „Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācija” pārstāvji. Ekspedīcijas laikā paredzēts veikt kompleksus pētījumus, izzinot gan arheoloģisko, gan zemūdens, gan mutvārdu mantojumu Sāvienas ezerā un tā krastos. Ekspedīcijas dienās iecerēts satikt vietējos iedzīvotājus un uzzināt dažādus stāstus par un ap ezeru, kā arī Sāvienas apkārtnes vietu nosaukumus. Notiks arī ezera krastu apsekošana, izzinot kultūrvēsturiskās ainavas attīstību Sāvienā. Nopietnākais darbs paredzēts zemūdens izpētē. Iepriekš apkopotās ziņas ļauj izteikt prognozes, ka Sāvienas ezers pirms vairākiem gadu simtiem ir bijis cieši saistīts ar cilvēku klātbūtni. Līdz šim Sāvienas ezerā ir atrasti koka konstrukciju fragmenti un vairākas senlietas, kas nodotas glabāšanā Madonas muzejam. Šovasar sadarbībā ar Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociāciju plānots veikt pamatīgākus pētījumus ezerā, izmantojot zemūdens sūkni – ežektoru. Ar ežektoru pagaidām Latvijā zemūdens arheoloģiskajā izpētē vēl nav strādāts, taču šādas tehnikas izmantošana paver daudz plašākas iespējas rezultātu atklāšanā. Zemūdens pētījumus Sāvienas ezerā atbalsta uzņēmējs Kaspars Aleksandrovs, kurš, uzzinot par plānoto ekspedīciju un izprotot ierobežotās tehniskās iespējas, kā arī paredzamo izpētes darbu nozīmīgumu, uzdāvināja visu nepieciešamo zemūdens sūknim. Ežektors jau šobrīd darbam ir gatavs, Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācijas tehniskais eksperts Laimnesis Markuuns sūkni ir salicis kopā, papildinot ar vajadzīgajām detaļām. Plānots, ka īstenotie pētījumi Sāvienas ezera krastos dos jaunas ziņas par senā dzīves modeļa izpratni un sniegs nozīmīgu ieguldījumu Vidzemes kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un saglabāšanā. Kā zināms, tikai Vidzemes kultūrvēsturiskajam novadam ir piederīgs savdabīgs arheoloģisko dzīvesvietu veids Latvijā – senās ezermītnes jeb ezerpilis. Tās savulaik, 20.gs. 50. – 60 gados, Vidzemes centrālajā daļā starp Cēsīm, Madonu un Gulbeni atklāja leģendārais arheologs Jānis Apals. Plašāk pētītā un pazīstamā ezerpils starp līdz šim zināmajām 10 ezermītnēm Vidzemē atrodas Āraišu ezerā. Vai Sāvienas ezerā arī kādreiz ir bijusi ezermītne, tas atklāsies ekspedīcijas dienās. Ekspedīcija notiek Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīta projekta “Sāvienas ezera kultūrvēsturiskais mantojums” ietvaros. Plānots, ka rudens pusē vietējie iedzīvotāji tiks iepazīstināti plašāk ar ekspedīcijas rezultātiem, rīkojot pasākumu Madonas novadā.
Informāciju sagatavoja: Juris Urtāns juris.urtans PIE lka.edu PUNKTS lv; 67114816, 29485326 Šī gada 12. un 13. jūlijā Limbažu novada Limbažu pagasta Tūrisma un atpūtas kompleksā “Meža Salas” notiks vērienīgs pasākums – Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Vidzemes nodaļas 19. saiets-konference. Tā mērķis ir jaunu zināšanu un prasmju apguve, lai veicinātu bibliotēku tālāku attīstību. Konference akcentēs bibliotekārā darba daudzpusību, īpašu lomu atvēlot darbam ar konkrētām mērķauditorijām, labākajiem piemēriem Latvijā un ārzemēs, kā arī pašu bibliotekāru radošumam. LBB Vidzemes nodaļa jau tradicionāli ik vasaru organizē Vidzemes bibliotekāru ikgadējās konferences ar mērķi pilnveidot profesionālās iemaņas, ieviest bibliotēku darbā jaunus inovatīvus pakalpojums, īstenot ideju par bibliotēku kā vietu, labi justies un saturīgi pavadīt brīvo laiku. Ik gadu konference pulcē ap 100 dalībniekiem no Vidzemes reģiona – kas ir primārā projekta mērķauditorija, bet galvenie ieguvēji ir Vidzemes reģiona bibliotēku apmeklētāji. 2016. gada 12. – 13. jūlijā LBB Vidzemes nodaļas 19. konferenci “Visi ceļi ved uz bibliotēku – daudzkrāsainu Gaismas pili” organizē Limbažu Galvenā bibliotēka (LGB), sadarbībā ar Vidzemes reģiona galvenajām bibliotēkām un LBB valdi. Programmu skat. saitē LGB mājas lapā: Apmeklētājiem divu dienu garumā būs iespēja klausīties lekcijas, darboties radošajā ideju darbnīcā, modelējot savu krāsaino nākotnes bibliotēku. Pirmās dienas vakarā – baudīt kopības sajūtu un izklaides programmu. Savukārt pēc saieta – apceļot Limbažu novada skaistākās vietas. 12. jūnijā 10:30 kopā ar LGB, LBB, Limbažu novada pašvaldības pārstāvjiem un “Meža Salu” saimnieci notiks pasākuma atklāšana. Klātesošie varēs noskatīties prezentāciju “Limbažu novads – senais un mainīgais”. 2016. gada vasaras konferences pamatideja – runāt, mācīties, diskutēt par bibliotēku pasākumu daudzveidību, mārketinga politiku, inovatīvu pakalpojumu attīstību, jaunu klientu piesaistīšanu, veiksmīgu komunikāciju ar dažādām mērķauditorijām. Lekciju tēmas sadalītas krāsu grupās, tā simboliski iezīmējot prioritārās lietas bibliotēku daudzkrāsaino pakalpojumu kopumā, kas dod atbildi uz jautājumu – kāpēc visi ceļi ved uz bibliotēku? Šoreiz akcentēsim bibliotēku infrastruktūras nozīmīgumu, inovatīvus pakalpojumus, pozitīvu komunikāciju bibliotēkā ar bērniem un pusaudžiem, ārzemju pieredzi, kā arī dosim iespēju bibliotekāriem izpausties radošajā ideju darbnīcā “Visi ceļi ved uz bibliotēku”, ieskicējot nākotnes bibliotēkas pakalpojumus, kas ir saistoši iedzīvotājiem. Par bibliotēku funkcijām un mārketingu stāstīs LNB direktors Andris Vilks, par bibliotēku infrastruktūru – arhitekti Jānis Dripe un Sarmīte Pāvilaite. Inovācijas Latvijas un ārzemju bibliotēkās “iekrāsos” LNB Bibliotēku attīstības centra speciālistes Māra Jēkabsone un Ilze Kļaviņa, Vidzemes bibliotēku speciālisti, kā arī LGB Datu apstrādes nodaļas vadītāja Irina Briede kopā ar viešņu no Viborgas reģiona centrālās bibliotēkas Irinu Semjonovu. Par prasmēm bibliotēkās veiksmīgi integrēt bērnus un pusaudžus runās psiholoģes Elīna Zelčāne un Kristīne Mozerte. Pirmās dienas izskaņā muzicēs Limbažu pagasta vīru vokālais ansamblis “Dziļezers” un mūziķis Normunds Ķietis. Konferences noslēgumā dalībniekiem tiek piedāvāta iespēja doties ekskursijās pa Limbažu novadu, apskatot kultūras iestādes pagastā un Limbažu pilsētā, kā arī vietējās ražotnes, kas vairo Limbažu novada labo slavu.
Informāciju sagatavoja: Broņislava Sauka Limbažu Galvenās bibliotēkas Apmācību un profesionālās sadarbības centra vadītāja Tālrunis: +371 29283652 E – pasts: bronislava.sauka PIE limbazi PUNKTS lv Jūnija beigās Vaidavā ieradušies 20 mākslinieki no dažādām pasaules malām - no Argentīnas līdz pat Sibīrijai, un no Norvēģijas līdz pat Jordānijai, lai "Vaidava Ceramics" ražotnē demonstrētu savu labāko sniegumu, strādājot ar vietējo sarkano mālu. Simpozijs "Mālēdiens" Divu nedēļu garumā (26.06.-9.07) SIA „Vaidava Ceramics” ražotnē norisinās 1.Starptautiskais keramikas simpozijs „Mālēdiens”, kurā 20 keramikas mākslinieki no tādām pasaules valstīm kā Latvija, Šveice, Beļģija, ASV, Spānija, Gruzija, Argentīna, Īrija, Norvēģija, Turcija, Jordānija, Krievija, Somija un Izraēla, darinās keramikas traukus no sarkanā Lodes māla. Kā Simpozija vadītāji piesaistīti divi izcili keramiķi – Vincents Kempenajers (Vincent Kampenaers) no Beļģijas un Inita Reimandova no Latvijas. Atvērto durvju diena - plenērs 3 Cepļi Pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona atbalstam, 3.jūlijā Vaidavas ražotne tiks atvērta gan vietējiem keramiķiem, gan sabiedrībai, lai iepazītos ar simpozija māksliniekiem un piedalītos papīra cepļu dedzināšanas performancē. Jau no plkst 11:00 varēs vērot cepļu būvēšanu un pildīšanu ar keramikas darbiem, savukārt ap 12:00 sāksies pats dedzināšanas process. Pēcpusdienā ap plkst 16:00 plānota cepļu atvēršana, kam sekos viesmākslinieku prezentācijas un meistarklases. Visa pasākuma garumā tiks padomāts arī par bērniem, sniedzot iespēju spēlēties, veidot un eksperimentēt ar mālu. Brīvdabas vakariņas Vaidavas ezera krastā Simpozija noslēgumā 8. un 9.jūlijā Vaidavas ezera krastā tiks organizētas vakariņas „Pilnbrieda garša. Latvijas vasara”. Vakariņas notiks brīvā dabā apmēram 3,5 stundu garumā. Vakariņas būt īpaša noskaņu, skaņu, smaržu, krāsu un garšu simbioze, kuras laikā šefpavāra uz vietas gatavotie ēdieni tiks pasniegti uz mākslinieku radītajiem traukiem.
Tādā veidā tas veicinās jauniešu zināšanas par dejas kultūru, gan aicinot viņus kļūt aktīvākiem un stiprināt pārliecību par savām spējām, kas ir ļoti svarīgi, jo lauku bērniem profesionālo pedagogu pieejamība ir ierobežota. Tas stiprinās jauniešu piederības apziņu savai zemei, savām dzimtajām mājām tuvojoties Latvijas valsts simtgadei. Projektā piedalīsie 80 Burtnieku novada un 20 Dzirnu bērni.
Informāciju sagatavoja: Inese Karnāte projekta vadītāja 29343463 |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Projekta „Mēs dejojām vasaru Burtniekos” ietvaros biedrība “Latvijas jaunatnes radošās iniciatīvas un kultūras projektu atbalsta centrs” ar māksliniecisko vadītāju un horeogrāfu Agri Daņiļēviču un Burtnieku novada deju kolektīvu audzēkņiem meistarklasē sešas dienas no 04.07.-09.07.2016. iestudēs uzvedumu „Viņi dejoja vienu vasaru” un nobeigumā sniegs koncertu Burtnieku pagastā Burtnieku novada un apkārtējo pagastu iedzīvotājiem.