Arhīva kalendārs

2016. gada 22. un 23. jūlijā Gaujienu pieskandinās Jāzepa Vītola Mūzikas dienu koncerti – jauno mūziķu radošās nometnes „Vītolēni” dalībnieki kopā ar 40 koriem no visiem Latvijas novadiem.

Svētku programmā jau tradicionālie koncerti, kas katru gadu pārsteidz ar jauniem skaņdarbiem, saviļņo klausītāju sirdis un katrreiz no jauna ļauj izjust Gaujienas īpašo dvēseliskumu, kas iedvesmoja arī Jāzepu Vītolu.

Piektdienas vakarā plkst.19.00 uz skaistu koncertu Anniņu terasēs aicina Vītolēnu koris un simfoniskais orķestris mākslinieciskā vadītāja Andra Riekstiņa vadībā.Šogad repertuāra jaunums būs Arvīda Žilinska dziesmu spēle „Pauks un Šmauks” Andra Riekstiņa aranžējumā.

Plkst. 22.00 – Nakts koncerts klusā un sirsnīgā noskaņā pie Jāzepa Vītola „Anniņām” aicina ieklausīties Vītolēnu nometnes pedagogu un dalībnieku solo un dažādu ansambļu priekšnesumos.

Sestdien, 23.jūlijā plkst.11.00 visi laipni aicināti tikties ar pašu Jāzepu Vītolu interesantā un muzikāli teatrālā prezentācijā „Gaujiena – mana paradīze”, kas notiks Gaujienas internātpamatskolas zālē.

Gaujienas muižas ansamblī rosīsies amatnieku tirdziņš un no 14.00 būs iespēja radoši darboties kopā ar keramiķi Uģi Puzuli.

Šogad aprit 10 gadi, kopš organizējam vizuālās mākslas konkursu bērniem un jauniešiem „Jāzepa Vītola mūzika”. Jubilejas izstādi aicinām apskatīt Jāzepa Vītola memoriālajā muzejā „Anniņas”.

15.00 Gaujienas Tautas namā notiks šī gada konkursa „GAISMAS PILS” labāko darbu izstādes atklāšana, laureātu apbalvošana un Vītolēnu ansambļu un solistu koncerts.

19.00 Anniņu terasēs notiks svētku noslēguma LIELKONCERTS ar vairāk kā 1000 dziedātājiem un mūzikas nometnes Vītolēni kori un simfonisko orķestri. Mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns. Svētkus ar savu klātbūtni pagodinās Goda virsdiriģents Edgars Račevskis. Koncerta programmā nozīmīga vieta ierādīta arī Edgara Račevska kompozīcijām, jo 11.jūlijā ilggadīgajam Jāzepa Vītola Mūzikas dienu mākslinieciskajam vadītājam aprit 80 gadi.

Režisore – Zinaida Bērza, Vītolēnu nometnes vadītāja – Ilze Dāve, koncertmeistare Liena Eglīte. Koncerta vadītāji – Liena Eglīte un Jānis Krišjānis.

Vizuālās mākslas konkursa koordinatore – Dace Lazdiņa.

Svētku noslēgumā plkst.22.00 – lustīga zaļumballe Gaujienas Egļukalna estrādē.

Svētkus organizē Gaujienas Jāzepa Vītola fonds un Gaujienas pagasta kultūras iestādes sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, līdzfinansē Apes novada dome. Nometni atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, SIA Very berry, SIA Intrad, Vidzemes papīrs un Latvijas Galda hokeja federācija.

Lai dziesmu gars ielīksmo katru, kas būs kopā ar mums Jāzepa Vītola mūzikas dienās Gaujienā!

Informāciju sagatavoja:

Ineta Riepniece
svētku koordinatore
Apes novada kultūrvēsturiskā mantojuma apvienības un Jāzepa Vītola memoriālā muzeja „Anniņas” vadītāja
Tālr. 29247772
ineta.riepniece PIE ape PUNKTS lv

Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālajam atbalstam, Jaunpiebalgā tiks īstenots projekts “Mūzikas koks – dīdžeju zars”!
Tā ir iespēja Tev, jaunieti, gūt ieskatu DJ un VJ mākslas pamatos

, jo kursos kopā DJ SairaM un dažādiem vieslektoriem (DJ Al-Viss no apvienības Funky Breakout, Lady Krii no apvienības Crystral Sound System un citiem ballīšu meistariem) apskatīsim šādas tēmas:

Seta sagatavošana,
Skaņdarbu miksēšana ritmā,
Darbs ar mikseri, midi kontrolieriem un datoru, time-code vinilu, kontroldiskiem, “fiziskajiem” kontrolieriem, platēm u.c.
Semplēšana, saspēle ar dzīvajiem instrumentiem un videoprojekciju veidošana.
Piesakies –DJ Sairam (26771796) un Agnese Zēbolde (26412962)!

Informāciju sagatavoja:

Agnese Zēbolde

Jaunpiebalgas novada tūrisma organizatore 

Viduslaiku deju apmācības projekta "Viduslaiku dzīres Jaunpiebalgā" ietvaros pasniedzējas Gunas Ezermales vadībā. Pirmā nodarbība 09.07. plkst. 11:00 Jaunpiebalgas kultūras namā.

Apmācības ir bezmaksas un notiks 2 reizes mēnesī līdz oktobrim, sagatavojoties deju uzvedumam "Viduslaiku dzīres Jaunpiebalgā". Projekts tiek īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu. Sazinies m.t. 26178257, 29438137!

Informāciju sagatavoja:

Agnese Zēbolde

Jaunpiebalgas novada tūrisma organizatore 

Ar košu un sirsnīgu koncertu Burtnieku pagasta estrādē sestdien, 9.jūlijā, noslēdzās Ēveles pagasta biedrības “Pāvulēni”  īstenotais projekts “Mēs dejojam vasaru Burtniekos”. Šī projekta ietvaros, koncertā vairāk nekā 100 Burtnieku novada jauniešu un deju grupas “Dzirnas” dejotāju uz vienas skatuves izdejoja horeogrāfa Agra Daņiļeviča vadībā sagatavoto mūsdienu deju uzvedumu “Viņi dejoja vienu vasaru”.

Burtnieku novada un “Dzirnu” jaunieši ar Agri Daņiļeviču mūsdienu deju uzvedumu gatavoja  vien nieka sešas dienas. No 4. līdz 9.jūlijam, jaunieši ne vien katru dienu apguva deju soļus, neprātīgus griezienus un augstus pacēlienus profesionālu pedagogu vadībā, bet arī paši pagatavoja savus koncerttērpus.

“Šī nedēļa, kurā mēs gatavojām deju uzvedumu “Viņi dejoja vienu vasaru”, bija ļoti, ļoti bagāta un emocionāli piepildīta, bet arī ļoti grūta. Strādājot pie uzveduma, mēs dejojām astoņas stundas katru dienu. Sākumā gan vairumam jauniešu bija kultūršoks, jo pirmajos mēģinājumos sākām ar improvizāciju, kas viņiem bija neierasti. Taču “Dzirnu” dejotāji ņēma aiz rokas katru Burtnieku novada jaunieti un ierādīja deju soļus, palīdzēja, iedrošināja. Turklāt uzminiet, ko jaunieši darīja pēc tam savā brīvajā laikā, kad visi mēģinājumi bija beigušies? Viņi paši turpināja dejot! Šajā projektā ir iesaistījušies tie novada bērni, kurus mamma nespiež nākt uz dančiem. Man ir prieks par to, ka jaunieši paši raujas dejot, ka viņiem ir liela vēlēšanas to darīt,” saka horeogrāfs Agris Daņiļevičs.

Tāpat gandarīta par veiksmīgo projektu ir arī tā iniciatore Inese Karnāte: “Pasākums kopā pulcēja kolosālus bērnus. Un lai gan sākumā mēs domājām, ka puse novada bērnu neizturēs slodzi un šo projektu pametīs, beigās  neviens prom tā arī neaizbrauca. Šis projekts bija patiešām lielisks, jo, pateicoties Burtnieku novada pašvaldības, Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam, novada bērniem un jauniešiem bija iespēja profesionālu pedagogu vadībā meistarklasēs apgūt dejas kultūru un iegūt jaunus draugus.”

Vienlaikus prieks par šo projektu ir arī Burtnieku novada pašvaldībai. Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Indrāns teic, ka projekta noslēguma koncerts sestdien viennozīmīgi bija viens no šā gada spilgtākajiem kultūras notikumiem novadā. “Tas, ka Burtnieku novada dejotāji bija vienojušies kopīgam darbam ar talantīgajiem “Dzirnu” dejotājiem, tiešām bija liels ieguvums visiem mūsu novada jauniešiem, kas šajā projektā piedalījās.  Sajūtas, kopā ar tik daudz skatītājiem skatoties deju uzvedumu, bija patiešām fantastiskas. Tik priecīgas sejas uz skatuves, tādu aizrautību un degsmi dejojot es sen nebiju redzējis. Paldies Inesei Karnātei par iniciatīvu, uzdrīkstēšanos un netlaidību realizējot šāda mēroga projektu, kas spēj vienot skaistā kultūras notikumā visu Burtnieku novadu,” norāda Raimonds Indrāns. 

Projektu “Mēs dejojam vasaru Burtniekos” īstenoja Ēveles pagasta biedrība “Pāvuleni” un tā mērķis bija veicināt Burtnieku novada jauniešu zināšanas par dejas kultūru, vienlaikus stiprinot jauniešos pārliecību par savām spējām. Projektu atbalstīja Burtnieku novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Burtnieku jauniešu centrs.

Fotogrāfijas no pasākuma apskatāmas un lejupielādējamas: https://www.flickr.com/photos/burtniekunovads/albums/72157670784837916 Fotogrāfiju autors: Burtnieku novada pašvaldība

Sīkāka informācija un jautājumi: Inese Karnāte, biedrība “Pāvulēni”, tel. 29343463.

Informāciju sagatavoja: Arita Rudzīte, Burtnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.

Jau šīs nedēļas nogalē, piektdien, 15.jūlijā, Gaujienā ieradīsies radošās nometnes Vītolēni dalībnieki, pedagogi un brīvprātīgie darbinieki. Nometne šogad notiks jau 14. reizi, tradicionāli nedēļu pirms Jāzepa Vītola Mūzikas dienām. 145 dalībnieki ne tikai no Latvijas, bet arī no Francijas, Somijas un Krievijas sabrauks 15.jūlijā Gaujienā, lai kopā pavadītu neaizmirstamas deviņas dienas.

Kopā izveidotais koris un simfoniskais orķestris nometnes laikā gatavos priekšnesumus vairākiem koncertiem. Sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvija Mūzikas akadēmiju, jaunie pedagogi kopā ar audzēkņiem aizrautīgi muzicēs gan ansambļos, gan kā solisti. Mākslinieciskais vadītājs -  komponists un diriģents  Andris Riekstiņš. 

Nometnē notiks elpas un balss trenera Arturas Burkes meistarklases, koncertu sniegs Igauņu tautas ansamblis Sirgutii, mūziķis Valdis Indrišonoks, viesosies improvizācijas teātris „Spiediens”.  Forumā „Gatavojoties Latvijas simtgadei” dalībnieki izzinās, kāda varētu būt Vītolēnu dāvana valsts jubilejā.

Nemainīgi nometnē tās dalībnieki apmeklēs J.Vītola muzeju „Anniņas”, laivos, peldēsies, ies pārgājienā un nakts trasītē, spēlēs sporta spēles, radoši darbosies mākslas darbnīcās. Šogad pirmo reizi būs danču vakars, kurā dalībnieki ne tikai dejos, bet iesaistīsies muzicēšanā kopā ar danču muzikantiem.

Nometni atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, SIA Vidzemes papīrs, Apes novada dome, SIA Intrad, Latvijas Galda hokeja federācija, SIA Very berry.

Informāciju sagatavoja:

Ilze Dāve,

Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore,

nometnes Vītolēni vadītāja,

tālr. 26492989,

epasts ilze.dave PIE gmail PUNKTS com

Neraugoties uz to, ka Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes dievnamam piešķirts Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss, tas tāpat kā Smiltenes mācītājmuiža ir briesmās. Sperot pirmos soļus pretī daudzo, samilzušo problēmu risinājumam, baznīcā līdz 15. augustam iecerēts realizēt projektu “Smiltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana”. “Vidzemes plānošanas reģions Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016 projektu konkursa ietvaros ieceres realizēšanai piešķīris 1000 eiro,” informē projekta vadītāja un biedrības Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai” valdes locekle Laima Šmite – Ūdre.

Tas ir pirmais lielākais projekts, kuru īsteno pagājušajā gadā izveidotā biedrība “Smiltenes luterāņu baznīcas attīstībai”. Tā dibināta ar mērķi – saglabāt un popularizēt draudzes kultūrvēsturisko mantojumu, rūpēties par šo vērtību pieejamību dievnama apmeklētājiem un plašākai sabiedrības daļai.

Biedrība pulcē kopā līdzīgi domājošus ļaudis, kuri vēlas iesaistīties draudzes pārziņā nodotā kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Respektējot to, ka šie cilvēki var arī nebūt draudzes locekļi un regulāri dievkalpojumu apmeklētāji.

Veikta iedzīvotāju aptauja

“Jaunā projekta ietvaros noticis Baznīcu nakts pasākums, kura laikā veikta apmeklētāju aptauja par nepieciešamajām aktivitātēm dievnama vērtību popularizēšanā un viņu iespējamo līdzdalību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm,” informē Laima – Šmite – Ūdre. “Ar aptaujas rezultātiem varēs iepazīties svētdien, 17. jūlijā, plkst 14:0, kad visi interesenti aicināti baznīcā uz diskusiju. Tās laikā projektā iesaistītie eksperti informēs arī par savām galvenajām atziņām pēc Smiltenes evaņģēliski luteriskās  baznīcas grāmatu, fotomateriālu un arhitektoniski māksliniecisko vērtību apzināšanas un ekspertīzes.”

Ekspertu ieteikumi

Latvijas Nacionālās bibliotēkas reto gramatu un rokrakstu eksperte Ināra Buce ir veikusi Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes grāmatu arhīva un rokrakstu inventarizāciju, izpēti un sistematizēšanu. Apmeklētāji ar daļu no tiem varēja iepazīties Baznīcu nakts laikā. Šobrīd tiek veidota jauna pastāvīgā ekspozīcija. Vērtīgākos un interesantākos materiālus attīra, digitalizē un darba gaitā publicēs portālā www.zudusilatvija.lv Iecerēts, ka tos varēs aplūkot arī virtuālā izstādē Smiltenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. “Eksponātu digitalizācija ir vienīgais veids, kā publiskot materiālus, kuri vecuma, dažādu bojājumu dēļ pēc zināma laika var vienkārši sairt,” stāsta draudzes mācītājs Reinis Kulbergs. “Tāpat daudzi senie izdevumi vairs nav tik labā stāvoklī, lai tos varētu dot šķirstīt katram interesentam. Jādomā par to, kā nodrošināt senajiem dokumentiem atbilstošus glabāšanas apstākļus.

Draudzes arhīvu tuvākajā laikā paredzēts nodalīt no ekspozīcijas un pārvietot uz atsevišķu telpu, kurā iespējams nodrošināt vajadzīgo mikroklimatu.

Projekta īstenošanā iesaistītie eksperti veikuši daļēju vērtīgāko materiālu dezinfekciju un informējuši par nepieciešamajiem pasākumiem, lai glābtu no aiziešanas nebūtībā senās grāmatas un rokrakstus.

Aktuālākās problēmas un nepatīkamākie pārsteigumi

Šobrīd vislielākās problēmas, kas prasa steidzamāko risinājumu – baznīcas jumta bojājumi un tas, ka draudzes arhīvs atrodas tam nepiemērotā vietā. Senos izdevumus nelabvēlīgi ietekmējusi ilgstoša atrašanās neapkurinātās telpās, kurās caur bojāto jumtu iekļuvis mitrums, daļā izdevumu rosinot pelējuma sēnītes attīstību un izplatīšanos.

Arhīva materiālus nepieciešams attīrīt  un dezinficēt. Draudzei vajadzīga seno dokumentu glabāšanai atbilstoši skapji un mapes.

Inventarizācijas laikā konstatēts, ka Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes arhīva materiālus mēģināts sistematizēt jau agrāk. Projekta īstenotāji ir ļoti pateicīgi smilteniešiem, draudzes locekļiem un vēstures studentiem par iepriekšējos gados veiktajiem pētījumiem. Tas ir liels ieguldījums arhīva vērtību apzināšanā. Tomēr secināts arī tas, ka vairāki vērtīgi materiāli ir arī pazuduši. Iespējams, ņemot vērā sociālisma laikam raksturīgo nesaudzīgo attieksmi pret kristīgajām vērtībām, pēc mācītāja Cimdiņa nāves zināma draudzes arhīva daļa nav no mācītājmuižas nav pārvesta uz baznīcu, bet izklīdusi.

Biedrība aicina cilvēkus, kuru rīcībā nonācis kaut kas no minētā, atdot šos materiālus sabiedrībai: draudzei, Latvijas Valsts vēstures arhīvam vai Latvijas Nacionālajā bibliotēkai, kur tos digitalizēs un parūpēsies par senatnes liecību pieejamību ikvienam interesentam.

“Aptauju rezultāti vēsta, ka iedzīvotājus no visiem baznīcu arhīvu materiāliem visvairāk interesē senās baznīcu grāmatas, kurās cilvēki jau izsenis izmantojuši, lai izsekotu savus radurakstus. Taču arī citi senie izdevumi var būt nozīmīgi Vidzemes kultūrvēsturiskā mantojuma un novada attīstības izpētē. Tāpēc būtu nekorekti tos savtīgos nolūkos paturēt mājas bibliotēkā,” uzskata Reinis Kulbergs.

Interesantākās laikmeta liecības

“Izpētot draudzes rīcībā esošos materiālus, atklāti vairāki, ļoti vērtīgi senie izdevumi, kas sniedz daudzpusīgu priekšstatu par Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes un tās mācītāju ieguldījumu novada attīstībā.

“Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki sajūsminājās par Ķeizariskās Krievijas rīkojumu grāmatām, kas saglabājušās no laika, kad Vidzeme  tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā,” stāsta Reinis Kulbergs. “Šie, tāpat kā vairāki citi draudzes arhīva iespiedarbi, ir bibliogrāfiski retumi. Nozīmīga ir arī mācītāja Kārļa Kundziņa kultūrvēsturisko materiālu kolekcija, kas izveidota, kalpojot Smiltenes draudzē.

Visvairāk šajā bibliotēkā pārstāvētas dažādas dziesmu grāmatas, reliģiskā un filozofiskā literatūra, seni žurnāli un mākslas izdevumi, kas ļauj izpētīt Smiltenes mācītāju interešu loku, kā arī ir nozīmīga kultūrvēsturiska liecība.”

Pētot senatnes liecības, atrasts Jēkaba Drandes podnieku meistara diploms  un dažādi, ar Smilteni un mācītāju dzimtām saistīti fotoattēli. Draudzes pārziņā ir seni dokumenti, kuru atšifrēšana un izpēte vēl tikai priekšā. Tāpat novada vēstures izpētē nozīmīgas un interesantas ir arī senās kases un statistikas grāmatas, kurās apkopoti dievgaldnieku saraksti, informācija par sadarbību ar muižām, ziedojumiem un draudzes izdevumiem.

Apmeklētāji Smiltenes luterāņu baznīcas muzejā var aplūkot 20. gs. sākuma mūzikas instrumentus, kas piederējuši draudzes bazūņu orķestra mūziķiem. Pūšamo instrumentu majestātiskās skaņas priecējušas smilteniešus un viņu viesus gan priekšnesumos dievnamā, gan baznīcas dārzā un tornī. Orķestranti regulāri piedalījušies dievkalpojumos. 

Aicina uz sadarbību ikvienu

Reinis Kulbergs saka lielu paldies Smiltenes novada bibliotēkas bibliogrāfei Aldai Liukei par palīdzību seno rokrakstu šifrēšanā un ieteikumiem draudzes arhīva tālākai izpētei. “Mūsu pārziņā ir arī materiāli, kas varētu interesēt citas draudzes. Tie varētu būt labs sākums turpmākai sadarbībai un sadraudzībai,” uzskata draudzes mācītājs. Viņš un tāpat arī projekta vadītāja Laima Šmite – Ūdre pārliecināti, ka iesāktais projekts ir tikai sākums lielam un skaistam darbam, kurā aicināts iesaistīties ikviens. Lai kopīgiem spēkiem neļautu aiziet bojā vērtībām, kas nosargātas visus skarbos padomju okupācijas gadus.

Informāciju sagatavoja:

Baiba Vahere

Vidzemes plānošanas reģiona administrētajā "Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2016" projektu konkursā tika atbalstīts Mazsalacas novada pašvaldības projekts “Salonmūzika Sēļu muižas dārza svētkos”. Projekta mērķis ir akcentēt Sēļu muižas kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmību, rosinot cilvēkus apmeklēt ne tikai novada centrus, bet ar augstvērtīgu kultūras programmas piedāvājumu ieinteresēt novērtēt senās muižas un parka īpašo auru, latviskās ainavas pievilcību, apzināties Latvijas pamatvērtības, veicinot kvalitatīvu un līdzsvarotu kultūras procesa pieejamību un kultūrtūrisma attīstību.

Projekta ietvaros 16. jūlijā Sēļu muižas dārza svētkos plkst. 21:00 notiks vakara salonmūzikas koncerts, kurā uzstāsies vairāki profesionālie mākslinieki: vīru koris „Frachori” (mākslinieciskais vadītājs Andrejs Mūrnieks, diriģents Aivars Opincāns), Latvijas labākie ģitāras meistari – Guntars Ruņģis (Latvijas Nacionālās operas un baleta solists), Jānis Ruņģis un grupas „Gipsy Mania” mūziķi. Koncertā būs iespēja dzirdēt Emīla Dārziņa “Spāniešu romanci”, „Mūžam zili...”, Eduardo di Capua “Maria, Mari!” un citas iedvesmojošas dziesmas. Projekts realizēts, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes kultūras programmai un Valsts Kultūrkapitāla fondam. Profesionālās mākslas un mūzikas piesaiste projektā piešķirs sarīkojumam īpašu krāsainību un vērienīgumu, nodrošinot kvalitatīvu kultūras baudījumu Ziemeļvidzemē. Arī Barona laikos, rīkojot dārza svētkus, tika aicināti mūziķi, kas radīja īpašu gaisotni, priecējot muižas ciemiņus.

16. jūlijā Sēļu muižas dārza svētki apmeklētājus priecēs ne tikai vakara koncertā, bet visas dienas garumā. Plkst. 11:00 svētku atklāšanā uzstāsies Tautas mūzikas kopa “Sēļu muižas muzikanti” un Sēļu muižas dāmu deju kopa “Reveranss”. Svētki turpināsies ar amatnieku tirdziņu, mīļdzīvnieku sētu un vairāku izstāžu atklāšanu Sēļu muižā, klētīs un pagrabā. Sadarbībā ar Valmieras muzeju, krājuma glabātāju Indru Bērziņu un Vēstures nodaļas vadītāju Ingrīdu Zīriņu, apmeklētājiem savas durvis vērs izstāde “Sēļu muižas stāsts…”. No Valmieras muzeja krājuma būs apskatāmas Pētera Postaža gleznas, un izstādes atklāšanās piedalīsies arī pats mākslinieks. Vēlāk būs izklaides gan lieliem, gan maziem – muižas dārza spēles, vizināšanās ar katamarāniem un piepūšamās atrakcijas, kā arī zirgaudzētavas “Kocēni” jauno jātnieku paraugdemonstrējumi. Pēc Muižas dārza spēļu apbalvošanas sāksies muzikālās apvienības “4SOUND” koncerts. Plkst. 21:00 brīnišķīgā skanējumā projekta Salonmūzikas koncerts, pēc kura vakars turpināsies ar vīziju kuģi muižas dīķī, noskaņu radīs ielu muzikants Aleks Rasaskrēsliņš un pasākums noslēgsies svētku ballē kopā ar grupu “Pusnakts”. Aicinām ciemos!

Informāciju sagatavoja:

Anete Gluha,

Mazsalacas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

No 11. līdz 21. jūlijam Mālpils Profesionālajā vidusskolā (Mālpils novads, Mālpils, Pils iela 14) notiek mākslinieku biedrības "Sidegunde" organizēts simpozijs "Kopā kokā". Simpozijs notiek ar Vidzemes plānošanas reģiona un Mālpils novada pašvaldības atbalstu.

Simpozijā piedalās 28 dalībnieki. Simpozija programmas mērķis ir apvienot kopīgā radošā projektā dažādu nozaru profesionālus jaunos māksliniekus un māksliniekus – seniorus, iesaistot vietējos iedzīvotājus. Simpozija projekta realizēšana nodrošina unikālu savstarpēju pieredzes apmaiņu, kas ļauj mākslinieku izpausmēm salīdzinoši īsā laikā, spraigā darba intensitātē rast radoši inovatīvus risinājumus dažādos materiālos.

Informāciju sagatavoja:

Helēna Medne

Mākslinieku biedrība "Sidegunde"

www.sidegunde.com

tālr.29735367

17. augustā plkst. 11.00 Valkā, Rīgas iela 12a, bistro Jumis lielajā zālē notiks projekta “Argumenti pierobežas kultūrai: jaunrade un pētījumi” ietvaros mācību seminārs , kurā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniski pētnieciskā centra mācībspēku palīdzību un līdzdalību:

- analizēsim novada kultūras iestāžu, nevalstisko un privāto kultūras iniciatīvas, lai noskaidrotu, kā labāk veicināt konkurētspēju un pievilcīgumu cilvēkiem izmantojot, stratēģisku pieeju kultūras mantojuma izmantošanai un attīstībai Latvijas un Igaunijas pierobežā,

-meklēsim labākos risinājumus, lai nodrošinātu kvalitatīvu, inovatīvu kultūras produkta pieejamību iedzīvotājiem, ņemot vērā dažādu sociālo grupu ieinteresētību un vajadzības.

Aicinām visus interesentus.

Projektu atbalsta Valkas novada dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģiona administrētais “Latvijas valsts mežu atbalstītās Vidzemes kultūras programma 2016”.

Informāciju sagatavoja:

Aivars Ikšelis

Valkas novada IKSJ nodaļas

Izglītības un kultūras daļas vadītājs

aivars.ikselis PIE valka PUNKTS lv

+37126469125